Kapitālismā vienmēr būs pārmērības, tomēr ar demokrātisku kontroli pār tā darbības lauka lielumu tas aizvien paliek labākais mums zināmais ekonomikas modelis, pārliecināts Baltijas-Amerikas Brīvības fonda valdes priekšsēdētājs Kims Deiviss.

Pirms pāris gadiem Slovēnijas ārlietu ministrs man teica, ka viņi no mūsu tolaik smagās krīzes ir izvairījušies ar sava veida protekcionismu, ne tuvu ne visu neatstājot brīvā tirgus žēlastībai. Jā, pašlaik viņiem ir problēmas, bet – banku sistēmā, kur viņiem bija salīdzinoši lielākā brīvība. Vai pārmaiņas, kurās esat bijis daļa, šeit ir bijušas labākās iespējamās?

Mēs esam eksperimenta vidū, un vienlaikus notiek daudzi šādi eksperimenti. Pēdējos apmēram 25 gados finanšu pakalpojumu daļa valstu IKP ir pieaugusi visā pasaulē. Manuprāt, izkopti finanšu pakalpojumi lielos vilcienos ir labi, jo tie nozīmē niansētāku kapitāla izvietojumu.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Populārajā sociālās žurnālistikas izdevumā Medium kāds ražīgs autors ir izkritizējis ka­pitālismu laukā no panckām – ka tas ir no­vecojis, jo nespēj atrisināt tādas cilvēcei ek­sistenciālas problēmas kā lēta, tīra enerģija, vispārējā izglītība, pieejama veselības aprūpe utt.

Kā pierādījumu kapitālisma anahronismam autors piesauc Francijā bāzēto Starptautisko kodoltermisko ekspe­rimentālo reaktoru jeb ITER, kas ir vērienīgs starp­valstu projekts, lai padarītu kodolsintēzi par drošu un videi draudzīgu enerģijas avotu. Arguments ir – lūk, šādu globāli eksistenciālu mērķi sasniegt nav apņē­mies, teiksim, McDonald’s ar Apple, bet gan starpval­dību konsorcijs.

Uzreiz jānorāda, ka arguments ir pievilkts aiz matiem, jo saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas informāciju (Latvijas zinātniskās institūcijas arī piedalās šai pro­jektā) ITER cita starpā kalpo arī kā prototips nākotnes komerciālajiem reaktoriem. Tas nozīmē, ka tīro, drošo enerģijas tehnoloģiju jau sākotnēji nav paredzēts patu­rēt kā publisku monopolu, bet gan nodot brīvā tirgus jeb kapitālisma ziņā.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.

Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.

Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Darba devēju, izglītības jomu profesionāļu un personāla atlases speciālistu vidū jau vairākus gadus nerimstas runas, cik būtiski ir skolās apgūt STEM (Dabaszinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) mācību priekšmetus.

Vienlaikus arvien skaļāk gan Latvijā, gan daudzviet citur pasaulē tiek runāts par soft skills jeb personīgo prasmju lomas pieaugumu pašreizējā un nākotnes darba tirgū. Kādu tad mēs gribam redzēt nākotnes darbinieku? Kādām zināšanām un īpašībām viņam ir jāpiemīt?

Man personīgi ļoti tuvs ir angliskais teiciens high tech, high touch, kas nozīmē, ka vienlīdz būtiskas ir gan praktiskās jeb profesionālās zināšanas, gan cilvēka personīgas īpašības un iemaņas. Neskatoties uz to, ka mūsdienu darba vidē arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas un var rasties priekšstats, ka bez tādām spējām un īpašībām kā spēja strādāt komandā un risināt konfliktus, empātija un līderība var iztikt, tomēr tas tā nav. Vairums (89%) uzņēmumu pārstāvju “Tele2” un “SKDS” veiktajā aptaujā atzīst, ka soft skills ir svarīgas visām amatu pozīcijām.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Runājot par publiskajam sektoram pieejamās naudas tēriņu jēdzīgumu zināšanu jeb inovācijas ekonomikā (DB 08.09.), es norādīju uz nepieciešamu ierēdniecības mentalitātes maiņu. Tam ir jānotiek gan valsts, gan pašvaldību līmenī, publiskajam sektoram no represīva iekasēšanas mehānisma un naudas un resursu apgūšanas mašīnas kļūstot par biznesa un sabiedrības uzņēmīgumu stimulējošu pakalpojumu.

Tam nav jānotiek tāpēc, ka tas ir labi, pareizi, ētiski vai kaut kā tā. Attiecīgi motivētajiem šādi komentāri nav vajadzīgi. Šo es rakstu, lai norādītu Latvijas elitēm uz valdošu tendenci, uz neizbēgamību un elites pozīciju vājināšanos un daudziem noteikti arī zaudēšanu, ja apziņas un rīcības transformācija nenotiks. Par Valsti1.0 es šeit saucu valsts varas izpausmes apmēram līdz 1800. gadam. Tajā varas nesēju kontrole pār ikdienā notiekošo bija visai vaļīga, un, nedaudz vienkāršojot, kad nu vajadzēja, tad valsts gāja un ņēma, ko nu varēja no privātā sektora paņemt. Militāro tehnoloģiju attīstība un masu mobilizācijas nepieciešamība noteica Valsts2.0 rašanos. Šai modelī valsts bija jau spiesta gan efektivizēt nodokļu iekasēšanu, gan raudzīties, lai valsts aparātam un armijai cilvēki būtu atbilstīgi skoloti. Valstī2.0 salīdzinoši daudz vairāk iesaistītā tauta ar dumpošanos un pašorganizēšanos panāca šim modelim nepieciešamās ilgtspējīgas sociālās politikas pārmaiņas. Kurām elitēm tas laikus nepieleca, tām dega muižas, ripoja galvas, un tās iekļuva nākamo paaudžu literatūra hrestomātijās kā ļauni, kariķēti tēli.

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Kapitālismam ir īstie līdzekļi cīņai ar nevienlīdzību, jo tas rada nodokļu ieņēmumus labklājības sadalīšanai, vizītes gaitā Berlīnē sacīja uzņēmuma «Microsoft» dibinātājs un filantrops Bils Geitss.

Viņš atzina, ka tikai ar grūtībām spēj iztēloties sistēmu, kas tikpat labi kā kapitālisms spētu nodrošināt medicīnu un elektrību, gādāt par iedzīvotāju lasīt un rakstītprasmi.

«Nav liecību, ka alternatīva sistēma strādā labāk,» žurnālistiem Berlīnē sacīja Geitss.

Kapitālisma sistēma pieļauj nodokļu līmeņa noteikšanu bagātību sadalīšanai, viņš skaidroja.

Valstis, kas iet citu ceļu, daudzu vērtējumā cieš neveiksmi. Ziemeļkorejiešiem ir «šausmīga dzīve», bet Venecuēlas piemērs ir liecība tam, kas notiek, ja ir fiksētas cenas, skaidroja Geitss.

Viņš ieradies Berlīnē uz paša līdzdibinātās iniciatīvas «Grand Challenges» ikgadējo sanāksmi.

Ilgstoši par pasaules bagātāko cilvēku uzskatītais Geitss šobrīd žurnāla «Forbes» bagātnieku sarakstā ieņemt otro vietu aiz tīmekļa tirdzniecības giganta «Amazon» dibinātāja Džefa Bezosa.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

2020.gadā vidējās algas par nostrādāto stundu pieauga par 6,6%. Šajā ziņā pērnais gads bija pilnīgi "normāls", taču pandēmija spēcīgi ietekmēja darba ņēmēju kopējos ienākumus.

Pērn kopējais algu fonds palielinājās par 2,0%, kamēr iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji auga par vairāk nekā par 8%. Vidējā mēneša alga pērn pieauga par 6,2%, sasniedzot 1143 eiro, savukārt vidējā alga "uz rokas" pērn sasniedza 841 eiro, darbinieku reālajai pirktspējai palielinoties par 5,9%.

2020.gadā algas samazinājās tikai divās pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs - izmitināšanā un ēdināšanā (-5,3) un transportā (-0,3%). Dažās nozarēs algu kāpums bija pat ļoti straujš. Profesionālajos pakalpojumos, kuru eksports ir turpināja plaukt, darbinieki par stundu saņēma pat par 11,1% vairāk. Nozarē "citi pakalpojumi", kas galvenokārt ir mazo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi privātpersonām, algas auga pat par 14%.

Koka māju ražotāja SIA Līvas Grupa īpašnieks Agris Smelteris savu biznesu attīsta soli pa solim.

Viņš ir lokālpatriots ar pārliecību – lai augtu un attīstītos, galvenais ir laba izglītība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Jau 1989. gadā izveidojāt zemnieku saimniecību. Kas pamudināja to darīt?

Tikko varēja to darīt, nodibināju zemnieku saimniecību, kas bija viena no pirmajām Latvijā. Audzējām kartupeļus, graudaugus, gāja labi. Mazliet audzējām cukurbietes. Kad cukurs bija deficīts, man zem trepēm stāvēja trīs tonnas, un viss bija lieliski. Tā bija cietā valūta, jo pret cukuru visu ko varēja iemainīt. Tas bija laiks, kad Latvijā vēl darbojās cukurfabrikas.

Lauksaimniecībā gāja labi, biju to sakārtojis, bet radās pārdomas – kā tas var būt, ka cilvēks gadā nostrādā divus, trīs mēnešus un no tā visu gadu var dzīvot zaļi. Es vienkārši neticēju, ka tik labi var būt dzīvē. Sāku domāt par diviem variantiem – vai nu lauksaimniecība jāpaplašina, vai jānodarbojas ar ko citu. Pēc dabas neesmu lauksaimnieks, man nepatīk nekontrolējami procesi, kad visu laiku ar vienu aci uz debesīm jāskatās un esi pakļauts laikapstākļiem. Raksturā esmu nedaudz perfekcionists, un, ja visu labi esmu izdarījis, bet kaut kas noslīkst, man sāp sirds.

Šajā pandēmijā, ja neskaita pašu tās sākumu, akciju cena pasaules lielākajos šādos tirgos faktiski to vien darījusi, kā ceļojusi arvien augstāk.

Šogad vien lielo ASV kompāniju akciju kopuma Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par ceturto daļu, un līdzīgs cenu kāpums bijis arī Eiropas tirgū.

Ne visi gan ir pārliecināti, ka šāds pieaugums atbilst realitātei, kur, piemēram, investīciju jomas leģenda - Pacific Investment Management Company (PIMCO) dibinātājs - Bils Gross nupat norādījis, ka investori šobrīd dzīvojot sapņu pasaulē, kuru esot radījuši centrālo banku joprojām īstenotie ekonomikas uzpumpēšanās pasākumi laikā, kad tautsaimniecību atkopšanās pēc pandēmijas ir bijusi ļoti strauja.

B. Gross intervijā Financial Times norādījis, ka vēsturiski zemas procentlikmes un centrālo banku obligāciju uzpirkšana rada plašus finanšu eiforijas uzplūdus dažnedažādos lauciņos, sākot no akcijām līdz digitālajiem aktīviem, piemēram, “digitālajiem unikālajiem žetoniem” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetoni). “Tas ir bīstami. Tā visa ir sapņu pasaule, kuru atbalsta procentu likmju atrašanās tur, kur tām nevajadzētu atrasties,” norāda slavenais līdzekļu pārvaldnieks.

Viena lieta ir cilvēka kļūšana par ofisa planktonu, bet pārlieka fokusēšanās uz veiksmi nav laba arī kapitālismam kā sistēmai

Sieviete spēka gados darba dienas vidū sabrūk uz datora tastatūras mirusi. Visai jauns vīrietis pēc darba dienas saļimst tautas deju mēģinājumā un turpat mirst. Tie nav šausmu stāsti no Ķīnas vai Korejas – zemēm, kas ir bēdīgi slavenas ar letāliem gadījumiem skrējienā pēc veiksmes, bet gan tepat no Rīgas.

Ārstu slēdziens abos traģiskajos gadījumos, par kuriem esmu dzirdējis šai decembrī, ir – pārstrādāšanās.

Mana personīgā, tāpat kā šā laikraksta, pozitīvā attieksme pret kapitālisma loģiku ir zināma (sk. kaut vai otrdienas komentāru), tomēr tā reizē nav arī ideoloģiska. Ir jāapzinās jebkuras metodes ierobežojumi, jebkuru izvēļu riski, jo cilvēki vien esam, kas nozīmē – maldīgi, nepilnīgi un ar nepieciešamību pēc pastāvīgām korekcijām, vēlams, pašu apzinātām un brīvprātīgām.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Rietumos vērojamajā nervozumā nav vainojami ne migranti, teroristi, masoni, Tramps, kapitālisms, ne Brisele vai Krievija un pat ne valdība. «Vainīgs» ir Gordons Mūrs. Bet – nešaujiet uz pianistu! Kādreizējais pusvadītāju ražotāja Intel vadītājs 1965. gadā vienkārši nosauca vārdā acīmredzamo – ka datu apstrādes jauda zināmos laika periodos pieaug ģeometriskā progresijā. Vēlāk viņš konstatēja, ka šis periods ir divi gadi, un te nu mēs esam.

Tehnoloģiju nodrošinātā globalizācija un dažnedažādi komunikācijas brīnumi, par kuru praktizēšanas mēģinājumiem vēl pirms dažiem gadu desmitiem liktu trakomājā, bet vēl drusku senāk dedzinātu uz sārta, ir mainījuši visu – kā mēs sazināmies, pārdodam, pērkam, strādājam, flirtējam, ceļojam un ko tik vēl ne. Attiecīgi ir mainījies arī darba tirgus, ražošana, ekonomikas struktūra vispār, tāpat izglītība, elektorāta grupu gaidas un politiķu dienas kārtība.

Skaidrības labad jānorāda, ka es neesmu materiālists. Drīzāk tā ir ideju vēsture, kas zināmā spriedzē ar materiālajiem faktoriem man personīgi atklāj arī vispārīgi komunicējamu jēgu. Materiālie faktori vieni paši ne tuvu nav pietiekami ne dzīves jēdzīguma, ne nejēdzīguma uzstādījumam, tomēr nesapratne par tiem ir Rietumu frustrācijas, fobiju un arī dažu elektorālo izvēļu pamatā.

Plāno atvērt jaunas McDonald’s ēstuves; arī paredzamais neveselīgās pārtikas nodoklis nav sevišķs bubulis

Tā DB norāda McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili.

Jūs tiešām esat maltietis, un McDonald’s attīstības licence tiešām pieder jums?

Jā, es esmu maltietis, dzimis Maltā, un manis vadītajam Premier Capital pieder McDonald’s attīstības licence Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā. Kāpēc jautājat?

Malta tomēr – vai nu maz kas. Un jūsu vārds skan varbūt tā kā igauniski.

Tā var būt, jo es lietoju saīsināto vārdu no sava pilnā vārda – Karmelo. Tas ir itāļu vārds.

Kas maltieti varētu rosināt taisīt biznesu Latvijā?

Lai kādu lēmumu Lattelecom un LMT akcionāri arī nepieņemtu, svarīgi ir nodefinēt tālāko abu kompāniju stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmi atrodas nenoteiktā hibrīdstāvoklī

To DB rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki – Roberts Andersons, Telia Company vecākais viceprezidents, Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs, Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland vecākais partneris, Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, Mikus Janvars, Porta Finance partneris, un Evija Miezīte, KPMG Baltics Konsultāciju nodaļas direktore.

Sabiedrībā attiecībā uz Lattelecom un LMT apvienošanu izskan bažas, ka tādējādi tiks izveidots Latvijas mērogiem liels uzņēmums, samazinoties konkurencei un pieaugot pakalpojumu cenām. Vai šīs bažas ir pamatotas?

R. Kulbergs: Pilnīgi noteikti.

Latvijai ir jāfokusējas uz straujāku eksporta attīstību un privāto investīciju piesaisti, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis.

Viņš atzīmē, ka patlaban nav nekādu indikāciju, ka Latvijai ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.

Rostovskis norāda, lai arī pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzams, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība, pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem, ir pieaugusi un valsts ir pilntiesīga Rietumu ekonomikas dalībniece, tomēr šajā Rietumu "bagātnieku klubā" Latvija ir viena no nabadzīgākajām valstīm un diemžēl kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk.

Turpinot inovācijas ekonomikas tēmu (pēc DB 12.09.), šoreiz norādīšu ne vien uz publiskā sektora kā pārvaldes radošo pārdefinēšanos, bet arī uz politikas ikdienišķā nozīmē – uz partiju politikas – atjaunošanās iespēju mūsdienīgā inovācijas sistēmā.

Jāsāk ar to, ka šī ir laba, kaut arī ne sevišķi mierinoša, ziņa publiskā sektora elitēm. Tā nav mierinoša tāpēc, ka inovācijas ekonomika no šīm elitēm paģērē pašidentitātes radikālu pārskatīšanu, un tas ir frustrējošs process. Tomēr tā ir laba ziņa, jo šāda identitātes pārmaiņa līdz ar mērķu pārdefinēšanu jaunajos ekonomiskajos apstākļos ne obligāti paredz esošo institūciju noārdīšanu. Tiesa, priekšnoteikums pastāvēšanai ir pārmaiņa uz pastāvīgu, principiālu rīcībpolitikas un institucionālo atvērtību visefektīvākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem risinājumiem.

Ekonomikas teorētiķis Jozefs Šumpēters pirms 100 gadiem bija ievērojami pesimistiskāks. Viņa ieskatā kapitālisms inovācijas un konkurences cīņas procesā ir neizbēgami destruktīvs – radoši destruktīvs. Saskaņā ar J. Šumpēteru, inovatīva ekonomika un bizness cikliski ceļas uz iepriekšējā modeļa drupām.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.