Jaunākais izdevums

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Eksperts norādīja, ka pietiek ar samērā nelieliem gaisa triecieniem lidostas skrejceļa sabojāšanai. "Ar raķetēm skrejceļš tiktu sabojāts, plus vēl ir šķembas. Infrastruktūras atjaunošanai būtu nepieciešami pat mēneši," piebilda Maklakovs.

Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.

Runājot par kritiskās infrastruktūras aizsardzību no gaisa triecieniem, Maklakovs vērsa uzmanību, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, un, pastāvot draudiem, Latvijā noteikti tiktu pastiprināta pretgaisa aizsardzība. Tāpat viņš atgādināja par šajā valstī jau izvietotajām alianses pretgaisa aizsardzības sistēmām un plāniem pastiprināt pretgaisa aizsardzību.

LETA jau rakstīja, ka patlaban Lielvārdes militārajā bāzē ir izvietota Spānijas bruņoto spēku vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma "Nasams". Tāpat Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Sistēmu piegādes varētu sākties 2025.gadā.

Vienlaikus bijušais komandieris vērsa uzmanību, ka neraugoties uz modernām un plašām pretgaisa aizsardzības sistēmām agresoram ir iespējams veikt arī sekmīgus uzbrukumus. To apliecina Izraēlā notikušais, kad Gazas joslā valdošais palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" pāris dienās izšāva tūkstošiem samērā primitīvu raķešu un neraugoties uz slaveno Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu "Dzelzs kupols" daļa raķešu nokrita apdzīvotās vietās, tostarp, starptautiskās lidostas tuvumā.

Eksperts gan norādīja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts un alianse ir vairākkārt apliecinājusi, ka NATO aizstāvēs katru sabiedroto un katru alianses teritorijas centimetru. Turklāt eksperts ļoti šaubās vai kāds agresors patlaban vēlētos uzbrukt aliansei.

Jau ziņots, ka daļā sabiedrības interesi izraisījis Satiksmes ministrijas (SM) informatīvo ziņojumu par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Ziņojums bija iekļauts 24.oktobra valdības sēdes slēgtajā daļā, tomēr kā pēc valdības sēdes medijiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), tad ministrijai uzdots pārstrādāt ziņojumu.

Sēdes slēgtajā daļā ministri esot vienojušies par to, ka ziņojums jāsagatavo daudz plašāks, paredzot, ka valsts vai Latvijas pilsoņu apdraudējuma gadījumos, lai veiktu evakuāciju vai repatriāciju, varētu izmantot ne tikai "airBaltic", bet arī citu aviokompāniju gaisa kuģus.

Tikmēr satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sociālajos tīklos norādījis, ka ziņojumā par aviācijas flotes izmantošanu ārkārtas situācijās nav ne vārda par valdības evakuāciju un apgalvot pretējo ir apzināta dezinformācija.

LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Latvijā ir vairākas lidostas, kuras var izmantot lielas pasažieru lidmašīnas. Pasažierus iespējams pārvadāt izmantojot starptautiskās lidostas Rīgā un Liepājā. Lielas militārās transportlidmašīnas personāla pārvadīšanai izmanto arī Lielvārdes Gaisa spēku bāzi.

Ventspils lidosta ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks un lidlauka tehniskie parametri ļauj apkalpot gaisa kuģus, kuru maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 30 tonnas. Tas nozīmē, ka lidosta spēj uzņemt vidējas klases lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas "Rīga" sestās kārtas rekonstrukcijas darbi izmaksās apmēram 200 miljonus eiro un pašlaik lidosta strādā pie finansēšanas modeļa izvēles, intervijā sacīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa minēja, ka līdzekļu piesaistei ir iespējama sadarbība ar kādu no lielajām investīciju bankām, sadarbība ar vietējām bankām vai arī ar Valsts kasi.

"Domāju, ka lēmums par finansēšanas modeli tiks pieņemts tuvākā mēneša laikā. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka visi ar mums grib sadarboties un dod piedāvājumus. Tas nozīmē, ka mūsu biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un mēs varam ilgtermiņā plānot aizņemtās naudas atdošanu," pauda Odiņa.

Tiklīdz tikšot pieņemts lēmums par finansējuma modeli, lidosta rīkos konkursus par būvniecības darbiem. Tostarp pēc mēneša vai diviem varētu izsludināt pirmo konkursu - kvalifikācijas atlasi būvniekiem.

Paredzēts, ka sestās kārtas būvniecība ilgs aptuveni 36 mēnešus, bet kopā ar labiekārtošanas darbiem, viss process varētu ilgt 3-4 gadus. Paredzams, ka aptuveni tajā pašā laikā būs pabeigta arī dzelzceļa "Rail Baltica" stacijas ēka pie lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta “Rīga” un Lietuvas lidostu uzņēmums “Lietuvos oro uostai”, kopīgā projektā piesaistot Eiropas Savienības finansējumu 3,65 miljonu eiro apmērā, turpmākajos trīs gados modernizēs lidlauku elektroapgādes sistēmas.

“Lidostu klimata neitralitātes un vides ilgtspējas mērķi paredz nozīmīgi mazināt ietekmi uz vidi visos lidostas kontrolētajos darba procesos un sadarbībā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem lidostā. Elektroapgādes sistēmas modernizācija un atjaunojamo energoresursu pieejamība ir nozīmīgs solis, lai līdz 2050. gadam sasniegtu lidostas klimata neitralitāti atbilstoši Eiropas savienības zaļajam kursam un kopējiem Eiropas savienības klimata neitralitātes mērķiem, kā arī ACI Europe iniciatīvai “Net Zero 2050”, kam esam pievienojušies. Esam gandarīti, ka šo projektu kā vadošais partneris īstenosim kopā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas lidostām,” saka lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" šodien no plkst.18 līdz 20 Jaunmārupē, Švarcenieku muižā, Mārupes iedzīvotājiem prezentēs jauno lidostas trokšņa stratēģisko karti - dokumentu, kurā apkopota informācija par gaisa kuģu radītā trokšņa ietekmi, informē lidostas "Rīga" pārstāve Laura Kulakova.

Prezentācijas laikā lidostas "Rīga" trokšņa pārvaldības speciālists atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem par gaisa kuģu troksni, kā arī tiks rosināta diskusija par iespējamiem troksni mazinošiem pasākumiem.

Kulakova norāda, ka, lai gan pašas lidostas darbība nerada būtiskas tiešas trokšņa emisijas, tomēr lidostā nosēžas un paceļas aviokompāniju gaisa kuģi, kas tās rada. Tāpēc vides trokšņa emisijas veido netiešu lidostas ietekmi uz vidi, un lidosta ir atbildīga par šīs ietekmes pārvaldību. Lai novērtētu gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās trokšņa līmeni lidostas apkaimē, ietekmēto iedzīvotāju skaitu un teritorijas un iedzīvotājus, kas ir pakļauti trokšņa robežlielumu pārsniegumiem, reizi piecos gados tiek izstrādāta trokšņa stratēģiskā karte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" prognozē, ka tiešos lidojumus uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) varētu sākt ne ātrāk kā 2026.gadā, taču par konkrētām aviokompānijām vai galamērķiem pašlaik runāt ir pāragri, pavēstīja lidostas pārstāvji.

Lidostas pārstāvji atgādina, ka Latvijas civilās aviācijas uzraudzības sistēmai šā gada vasarā piešķirtā pirmā kategorija ASV Federālās aviācijas administrācijas auditā atver jaunus tirgus un būtiski paaugstina lidostas "Rīga" konkurētspēju.

"Tas rada jaunas iespējas paplašināt vai uzsākt darbību lidostā gan Latvijas, gan ASV pārvadātājiem. Nākotnē tie varētu būt tiešie lidojumi uz galamērķiem ASV, taču pirmajā posmā, visticamāk, runa varētu būt par sadarbības pasažieru lidojumiem, biznesa aviācijas lidojumiem un kravu pārvadājumiem," papildina lidostas pārstāvji.

Tāpat lidostas pārstāvji norāda, ka starp lidostas "Rīga" pieprasītākajiem neapkalpotajiem galamērķiem ir gan Ņujorka, gan citas ASV pilsētas, tāpēc ir iespējama gan jaunu pārvadātāju ienākšana, gan arī esošie pārvadātāji var vērtēt iespējas atklāt jaunus lidojumu maršrutus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā 8.novembrī atklās jauno ceļu uz un no lidostas "Rīga", informēja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pārstāvji.

Bbūvniecības laikā autovadītāji periodiski jaunos ceļus varēja izmantot atsevišķi, bet no šī gada 8.novembra pēcpusdienas tie tiks atvērti satiksmei kā vienota ceļu sistēma.

Satiksme turpmāk tiks organizēta lokveidā. Brauciens uz lidostu vedīs pa ceļu L1, kas sākas tūlīt aiz regulējamā krustojuma un ļauj autovadītājiem piekļūt tieši pie lidostas termināļiem un P3 un P4 ilgtermiņa stāvvietām. Savukārt satiksme no lidostas uz Rīgu vedīs taisni pa jaunizbūvēto L2 ceļu.

Abi jaunie ceļi izbūvēti ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, lai uzlabotu drošību un veicinātu vienmērīgu satiksmes plūsmu. Paredzams, ka šis stratēģiskais plānojums novērsīs sastrēgumus un nedaudz saīsinās ceļā pavadāmo laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lietuvas pārtikas ražotāju iekļauj starptautisko kara sponsoru sarakstā

LETA/BNS, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra ceturtdien paziņoja, ka tā iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā Lietuvas pārtikas produktu ražotāju "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola 'Viči" īpašnieks.

"Pēc tam, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, "Vičiūnu grupe" pārstāvji solīja, ka uzņēmums pametīs Krievijas tirgu, tomēr "Viči" turpina darboties Krievijā, meklē jaunus darbiniekus un maksā ievērojamus nodokļus agresora budžetā," paziņojumā norāda Ukrainas pretkorupcijas aģentūra.

"Tas bija iemesls, kādēļ Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra pievienoja "Vičiūnu grupe" starptautisko kara sponsoru sarakstam," teikts paziņojumā.

Pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī simtiem Rietumu uzņēmumu pameta Krievijas tirgu. Kijeva publiski kritizē tos, kas tajā turpina darboties, iekļaujot tos kara sponsoru sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā "Rīga" šogad varētu saņemt aptuveni 20 000 tonnu kravu un visi mēģinājumi pēc kara sākuma Ukrainā atjaunot aviokravu plūsmu kādreizējos apmērs nav bijuši sekmīgi, intervijā aģentūrai LETA atzina lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Krievijas gaisa telpa joprojām ir slēgta un pārvadātāji nevar šurp atlidot pa taisno no Ķīnas. Turklāt, visdrīzāk, tas nemainīsies arī tuvākajos gados, un ir jādomā alternatīvi varianti. Diemžēl tie top lēni, jo bieži vien apkārtceļi gluži vienkārši nav izdevīgi," stāstīja lidostas vadītāja.

Arī nesen bijuši testa lidojumi, bet secinājums bija, ka tas tomēr ir neizdevīgi, salīdzinot ar alternatīvajiem piegādes veidiem. Tādēļ pašlaik lielākā daļa aviokravu, kas nonāk Eiropā, tiek vestas uz citām lidostām un Latvijā nonāk pa zemes ceļiem.

Odiņa uzsvēra, ka tādēļ, paturot prātā arī Ķīnu, tomēr ir jādomā par citiem virzieniem, ar kuriem strādāt.

"Mēs turpinām strādāt pie dažādiem variantiem un ceram, ka kaut ko dos arī ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) auditā Latvijai piešķirtā pirmā kategorija, jo tas paver iespēju Latvijas pārvadātājiem veikt tiešos lidojumus uz Ameriku, kā arī ASV puse ir vairāk ieinteresēta veikt lidojumus uz Rīgu. Šādi pārvadājumi vienmēr ir stāsts par sadarbību, jo mūsu pārvadātājiem noteikti ir jāatrod partneri otrā pusē, lai šīs lielās starpkontinentālās lidmašīnas varētu piepildīt. Kravu pārvadātāji ir ieinteresēti, un, visdrīzāk, viņi arī būs pirmie, kuri sāks lidojumus uz ASV," sacīja lidostas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu - pretendentu pirmskvalifikāciju lidostas jaunā termināļa būvniecībai.

Iepirkuma mērķis ir izvēlēties būvnieku, kurš uzbūvēs lidostas "Rīga" pasažieru termināļa jauno ēku, bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar "Rail Baltica" staciju.

Konkursā par tiesībām būvēt lidostas "Rīga" jauno termināli aicināti piedalīties vietējie un ārvalstu būvkomersanti vai to apvienības. Pretendentu minimālajam katra gada neto apgrozījumam trīs iepriekšējo gadu laikā jābūt vismaz 60 miljoniem eiro un jāspēj uzrādīt stabili finanšu un saimnieciskās darbības rādītāji. Prasības izvirzītas arī būvniecības pieredzei - pretendentiem būs jāpierāda, ka pēdējo gadu laikā viņi kā galvenie līguma izpildītāji ir spējuši izbūvēt noteiktu būvapjomu līdzīga tipa objektos. Tiks vērtēts arī, kāda ir būvnieka pieredze ceļu, ielu, laukumu un tiltu būvniecībā vai pārbūvē, pieredze darbā ar būves informācijas modeli (BIM) un iespēja piesaistīt kvalificētu un pieredzējušu speciālistu komandu, kas uzņemas atbildību par visu būvdarbu procesu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle, 27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no šā gada oktobra, ikvienam, kurš iepirksies lidostas “Rīga” izlidošanas zonas “ATU Duty Free” veikalos, būs pieejams inovatīvs pakalpojums - nosūtīt pirkumu uz jebkuru sevis izvēlēto “Omniva” pakomātu kādā no Baltijas valstīm, informēja tirdzniecības uzņēmuma vadītājs Latvijā Tamers Džigeroglu (Mr. Tamer Cigeroglu).

Pakalpojums būs pieejams tiem ceļotājiem, kas dodas uz kādu no galamērķiem Eiropas Savienībā (ES).

Džigeroglu uzsvēra, ka par labu šādam pakalpojumam lemts, analizējot jaunos iepirkšanās paradumus, ko ietekmēja gan pandēmija, gan arī paaudžu atšķirīgās pieejas.

“Mūsdienās iepirkšanās neattiecas tikai uz preci, kuru iegūstam. Jaunajā laikmetā klienti pērk iepirkšanās pieredzi, un personalizēti pakalpojumi izceļas ar savu kvalitāti. Šajā jomā mēs piedāvājam saviem klientiem priviliģētu pakalpojumu ar daļējas piegādes iespēju, kas ietilpst mūsu pakalpojumā “Shop & Collect” jeb “Iepirkties & saņemt”. Pēc iepirkšanās mūsu beznodokļu veikalos viņu iegādātie produkti tiek nosūtīti uz saņemšanas punktiem, kas atrodas vistuvāk viņu dzīvesvietai, lai ceļojuma laikā viņiem nebūtu jānēsā produkti līdzi,” saka Džigeroglu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) ir izsludinājusi konkursu par pārtikas piegādēm lidmašīnām Rīgas lidostā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Līgums ar uzvarētāju konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā lotē par dzērienu un pārtikas nogādāšanu un iekraušanu gaisa kuģī, kā arī izkraušanu no tā, tiks slēgts uz septiņiem gadiem.

Konkursa nolikumu var saņemt līdz 2024.gada 19.februārim.

Jau vēstīts, ka iepriekš SM atklātajā konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas lidostā par pirmās lotes uzvarētāju tika atzīts Turcijas lidostu operatora "TAV Airports" grupas uzņēmums SIA "Havas Latvia".

"Havas Latvia" tika atzīta par uzvarētāju konkursa lotē par bagāžas apstrādi, kravu un pasta apstrādi, gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, palīdzību gaisa kuģa novietošanā uz perona, kā arī informācijas apmaiņu starp gaisa kuģa apkalpi un pakalpojuma sniedzēju. Līgums noslēgts uz septiņiem gadiem - līdz 2031.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tranzīta pasažieru visvairāk ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu

LETA, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" visvairāk tranzīta pasažieru šogad ir lidojumos uz Tallinu, Viļņu un Palangu, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tāpat starp tranzīta pasažieriem pieprasīti ir lidojumi uz Tamperi, Tbilisi, Bukaresti, Erevānu un Kitili.

Pēc Odiņas teiktā, minētajos lidojumos tranzīta pasažieru ir 40-50% vai pat vairāk. Vienlaikus arī citos lidojumos ir tranzīta pasažieri, bet parasti tie ir 15-25%.

"Līdz ar to var teikt, ka tranzīta pasažieri pārsvarā ir mūsu kaimiņi - gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan Ziemeļvalstīs. Viņi visvairāk izmanto Rīgas lidostu, lai pārsēstos uz citiem lidojumiem," piebilda Odiņa.

Tāpat lidostas vadītāja stāstīja, ka pasažieru skaits, kuri lido tranzītā, palielinās, tostarp jūlijā attiecīgo pasažieru īpatsvars veidoja apmēram 26% no visiem pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais trīs starptautisko lidostu operators "Lietuvos oro uostai" 2025.-2052.gadā pēc pašreizējo projektu pabeigšanas plāno investēt vēl 250 miljonus eiro, lai nākotnē varētu apkalpot 17 miljonus pasažieru gadā.

Pēc pašreizējā Viļņas lidostas izlidošanas termināļa būvniecības projekta pabeigšanas vēl apmēram 180 miljonus eiro paredzēts investēt esošo termināļu rekonstrukcijā un jaunu termināļu būvniecībā. Provizoriskās aplēses liecina, ka Kauņas lidostā varētu investēt vēl ap 50 miljoniem eiro pēc tam, kad būs pabeigta termināļa paplašināšana, kuras darbus plānots sākt drīzumā. Vēl 20 miljonus eiro vajadzētu investēt Palangas lidostā.

Viļņas lidostā par 41,5 miljoniem eiro būvēs jaunu pasažieru termināli 

Lietuvas lidosta ir pabeigusi publiskā iepirkuma procedūru jaunā pasažieru izlidošanas termināļa...

Tādi plāni ir iekļauti otrdien publicētajā "Lietuvos oro uostai" ģenerālplānā, ko izstrādājuši Nīderlandes "Royal HaskoningDHV" grupas kompānijas NACO konsultanti, kas līdzīgu analīzi sagatavojuši par Ženēvas, Helsinku, Frankfurtes, Amsterdamas, Abū Dabī, Bangkokas un citām lidostām.

"Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Barkus paziņoja, ka tikai Viļņas lidostā nākotnē plānots apkalpot līdz 13 miljoniem pasažieru gadā.

Līdz 2027.gadam Viļņas lidostā tiks uzbūvēts jauns ielidošanas terminālis, līdz 2028.gadam tiks atjaunots esošais terminālis, kurā tiks ierīkotas komerciālas telpas, un līdz 2030.gadam zem tā tiks izbūvēta Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pazemes stacija, viņš uzskaitīja plānus.

"Šajā projektā mēs aktīvi strādājam ar "Rail Baltica" projektētājiem, un visas šīs izmaiņas un visa lidostas attīstība ir plānota tā, lai nodrošinātu ļoti ērtu "Rail Baltica" savienojumu ar lidostu pazemē, lai cilvēki, kas ierodas lidostā, varētu būtībā nokļūt lidostā tieši no stacijas," otrdien preses konferencē sacīja Bartkus.

Līdz 2040.gadam plānots uzbūvēt vēl divus termināļus, tostarp vienu Šengenas un otru ārpus Šengenas esošo valstu ceļotājiem. Kā teica Bartkus, "Lietuvos oro uostai" plāno finansēt šos projektus no saviem līdzekļiem.

"Plānojot visu lidostas attīstību, mēs ņēmām vērā arī investīciju avotus," viņš norādīja, piebilstot, ka investīciju plānus uzņēmums varētu īstenot pa saviem līdzekļiem.

Jau vēstīts, ka pasažieru skaits trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu pieaudzis par 12%, pārsniedzot sešus miljonus.

Savukārt reisu skaits šajā laika posmā palielinājies par 4,5%, pārsniedzot 53 000, tikmēr kravu apjoms sarucis par 5,8% līdz 20 000 tonnu.

"Lietuvos oro uostai" ir Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu operators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas “Rīga” pasažieru reģistrācijas zālē no trešdienas, 30. augusta, aplūkojama leģendārā latviešu aviokonstruktora, rūpnīcas VEF lidmašīnu būves nodaļas vadītāja Kārļa Irbīša 1937. gadā konstruētās lidmašīnas I–12 replika.

I–12 ir viena no slavenākajām Kārļa Irbīša konstruētajām lidmašīnām, kas pirms Otrā Pasaules kara piedalījusies vairākos aviācijas šovos un izstādēs un guvusi godalgas starptautiskās aviācijas sacensībās.

Otrā Pasaules kara laikā emigrējis uz Vāciju, kur vairākus gadus strādāja par konstruktoru uzņēmumā “Messerschmitt” Bavārijā, Irbītis no 1950. līdz 1970. gadam bija Kanādas lielākā aviācijas uzņēmuma “Canadair” vecākais inženieris. Par šajā laikā radīto vertikālās pacelšanās lidmašīnu “V-STOL CL-84” viņš 1970. gadā saņēmis prestižo Makārdija balvu (McCurdy Award).

Mūža laikā Irbītis radījis 20 lidmašīnu modeļus un pasaules aviācijas vēsturē paliek ar vairākiem Kanādā reģistrētiem patentiem un daudzām publikācijām. Turklāt Irbītis ir arī VEF slaveno radiouztvērēju masveida ražošanas procesa un paša VEF logotipa autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" piecus pasažieru gaisa tiltus ieviesīs līdz nākamā gada vasaras sezonai, sacīja lidostas pārstāve Ilze Salna.

Līdz šā gada beigām lidosta saņems trīs jaunus gaisa tiltus, bet nākamā gada pirmajā pusē - vēl divus. Tie nomainīs iepriekšējos, 2001.gadā uzstādītos gaisa tiltus, kuru ekspluatācijas laiks ir beidzies un kas ir jau tikuši demontēti, lai laikus gatavotu vietu jaunajiem pasažieru gaisa tiltiem.

Salna sacīja, ka jauno tiltu piegādātājs ir Ķīnas kompānija "Shenzhen CIMC-TianDa Airport Supprt Ltd.", kas izvēlēta iepirkuma procesā par kopējo līguma summu 2,78 miljoni eiro.

Saskaņā ar piegādātāja sniegto informāciju lidostai visi pieci jaunie tilti ir saražoti, tiem veic sākotnējos testus un gatavo sūtīšanai uz Eiropu.

Salna norādīja, ka pirmos trīs tiltus sagaidīsim Rīgā jau šā gada nogalē, taču tiltu uzstādīšana, regulēšana un testēšana laika ziņā jāsalāgo ar lidostas operatīvo darbu blakus esošajās stāvvietās. Tāpēc pasažieri jaunos tiltus lidlauka stāvvietās redzēs jau ātrāk, bet to nodošanu ekspluatācijā plānojam pa posmiem līdz nākamā gada vasaras sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas un Izraēlas sadarbības potenciāls nav zudis

Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Izraēlā, 17.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu Latvijai Izraēlā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība. Lai gan kara dēļ pēdējais pusotrs mēnesis ir bijis patiesi izaicinošs, darbs neapstājas, vēl jo vairāk – abu valstu sadarbībai ir liels potenciāls.

Protams, Izraēlā šobrīd notiek karš, taču vietējā uzņēmēju kopiena to sauc par lielo tehnoloģiju pasākumu jeb "Tech Event" un pēc kara beigām sagaida kārtējo inovāciju un investīciju pieaugumu. Neskatoties uz to, ka pasaules ekonomikas eksperti saka, ka "Izraēlas ekonomika ir konvulsijās" un ka "pēc šī kara atlabt vairs nebūs tik viegli", paši izraēlieši tic, ka viņi vien trenē savas pretestības spējas un vāc motivāciju kārtējam lēcienam. Šobrīd arvien notiek dažādi pasākumi, vienīgā atšķirība – uz tiem aicina tik daudz cilvēku, cik saiet tuvākajā bumbu patvertnē.

Fokusā inovācijas un tehnoloģijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība Izraēlā ir fokusēta uz kopprojektu veidošanu inovāciju un tehnoloģiju jomā. Ir pagājis gads, kopš es to vadu. Šajā laikā esmu pabijusi daudzos pasākumos, kur prezentēja biorobotus, videokameras, ar kurām var sarunāties, satelītus, kuri no kosmosa saredz futbola bumbu, lidojošos taksometrus, mākslīgo pienu un medu… Šķiet, ka Izraēla ir izgudrotāju zeme, kuru pārsteigt nebūs vienkārši.

Komentāri

Pievienot komentāru