Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi aizstāvības lūgumus mainīt drošības līdzekli Tatjanai Karginai un viņas mātei Elvīrai Iņušovai, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Ilvars Tomsons.

Jāatgādina, ka iepriekšējā tiesas sēdē tika lūgts atcelt T.Karginai drošības līdzekli – aizliegumu izbraukt no valsts, savukārt viņas mātes aizstāvis lūdza mainīt uz kādu vieglāku drošības līdzekli.

Iepriekš lūgumu T. Karginai mainīt drošības līdzekli uz policijas uzraudzību izteica par cietušo atzītā Andreja Kalēja pārstāvis. Šis lūgums tika pamatots ar to, ka A. Kalējam esot informācija, ka apsūdzētā tomēr bez tiesas atļaujas esot pametusi valsti pagājušā gada augustā un septembrī.

Cietušā puse savu lūgumu arī pamatoja ar to, ka T. Kargina varētu kādu reizi neatgriezties atpakaļ Latvijā. Tiesa šo lūgumu noraidīja, jo tam neesot bijis pamata.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Prokuratūra pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājuma bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta Muitas Kriminālpārvaldes direktoram Vladimiram Vaškevičam uzrādījusi apsūdzību.

Db.lv jau vēstīja, ka KNAB ierosināja saukt pie kriminālatbildības V. Vaškeviču.

KNAB izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, aicinot saukt bijušo Muitas Kriminālpārvaldes vadītāju pie kriminālatbildības saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, Db informēja KNAB.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti dokumenti, kas liecina, ka V. Vaškevičs ir ieņēmis amatu kādā ārzonas firmā, kuras kontam piesaistīto kompānijas maksājumu karti lietojis no 2002.gada.

KNAB informē, ka VID amatpersona, no 2002. līdz 2007.gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos darījumos, piedevām amatpersonas deklarācijās noklusējusi ziņas par ievērojamiem ienākumiem.

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību Zviedrijas un Latvijas pilsonim Raimondam Krastiņam, kurš ir sens paziņa citam šajā lietā apsūdzētajam bijušajam SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktoram Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.

Pēc prokuratūras domām, Krastiņš atbalstījis kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet atbalstīja kukuļa pieņemšanu no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics. Tā, piemēram, Evo Bus epizodē kukuļi figurē aptuveni pusotra miljona latu apmērā.

Ģenerālprokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu, kur par starpniecību kukuļdošanas mēģinājumā un kukuļa piesavināšanos apsūdzēts bijušais Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras prokurors Svens Martinsons.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Arvis Miglāns, izvērtējot lietā savāktos pierādījumus, pieņēmis lēmumu par krimināllietas nodošanu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai.

Lietā pie kriminālatbildības kopumā sauktas četras personas par kukuļošanu, kas notikusi laika posmā no pagājušā gada 19. februāra līdz 4.martam.

Apsūdzība uzrādīta S.Martinsonam par starpniecības kukuļošanā mēģinājumu, kuru izdarījusi valsts amatpersona un par kukuļa piesavināšanos, kuru izdarījusi valsts amatpersona.

Tāpat vienai no personām uzrādīta apsūdzība par kukuļdošanu, otrai par kukuļdošanas atbalstīšanu. Savukārt pret vēl vienu personu celta apsūdzība par kukuļa piesavināšanos un starpniecību kukuļošanā. S.Martinsons tika atbrīvots no darba prokuratūrā pēc paša vēlēšanās pagājušā gada novembrī.

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Rīgas apgabaltiesa attaisnojusi bijušo a/s Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu un viņas māti Elvīru Iņušovu.

Jāatgādina, ka prokurors Eduards Bartkevičs lūdza Rīgas apgabaltiesu T. Karginai piemērot piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu par labu A. Kalējam. Savukārt viņas mātei Elvīrai Iņušovai piecu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu. Jāatgādina, ka prokurors T. Karginai grozīja sākotnējo apsūdzību un atbrīvoja viņu no apsūdzības par dokumentu viltošanu. Aizstāvības advokāti lūdza tiesu attaisnot apsūdzētās.

Krimināllietas pamatā ir abām uzņēmējām uzrādītā apsūdzība par iespējamu SIA Imperius pamatkapitāla nelikumīgu palielināšanu ar nolūku iegūt kontrolpaketi vairākus miljonus latu vērtajā SIA Imperius, izspiežot no tā Andreju Kalēju, kuram piederēja 50 uzņēmuma kapitāldaļas. Viņš šajā lietā atzīts par cietušo.

Augstākās tiesa (AT) atzinusi bijušā a/s Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un piesprieda viņai sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 16 tūkst. Ls, konfiscējot arestētos, viņai piederošos naudas līdzekļus Parex bankas norēķinu kontā.

Arī viņas māti Elvīru Iņušovu tiesa atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un piemēroja viņai sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 8 tūkst. Ls apmērā un mantas konfiskāciju. Kaitējuma kompensāciju cietušajam Andrejam Kalējam tiesa nenoteica. Pilns AT Krimināllietu tiesu palātas spriedums būs pieejams 6.jūnijā, tad to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada janvārī Rīgas apgabaltiesa attaisnoja gan T. Karginu un viņas māti. Prokurors Eduards Bartkevičs lūdza Rīgas apgabaltiesu T. Karginai piemērot piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu par labu A. Kalējam. Savukārt viņas mātei Elvīrai Iņušovai piecu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu. Jāatgādina, ka prokurors T. Karginai grozīja sākotnējo apsūdzību un atbrīvoja viņu no apsūdzības par dokumentu viltošanu. Aizstāvības advokāti lūdza tiesu attaisnot apsūdzētās.

Krimināllietā, kurā par liela apmēra krāpšanu un dokumentu viltošanu apsūdzēta bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina šķirtā sieva Tatjana Kargina un viņas māte Elvīra Iņušova, šodienas, 13.janvāra, tiesas sēdē tika pasludināti vairāki pārtraukumi, jo bija problēmas ar tulkiem.

T.Kargina un E.Iņušova norādīja, ka viņas nesaprot, ko tulce, kura iepriekš nebija piedalījusies šajā procesā, viņām tulko, kā arī viņa netiekot līdzi advokātu teiktajam. Tulce, gan norādīja, ka tulkojot savu spēju robežās, bet advokāti runājot pārāk ātri un tas, ka viņa iepriekš neesot piedalījusies procesā arī apgrūtinot tulkošanu. Beigu beigās viņa atteicās tulkot, jo neesot kompetenta.

Tiesnese Žanete Vēvere pasludināja pārtraukumu, lai šo situāciju atrisinātu un tika atrasta tulce, kas abām apsūdzētajām tulkojusi jau iepriekšējās sēdēs.

Mirklī, kad liecības vajadzēja sākt lasīt T.Karginai, atklājās, ka viņa savu liecību grasās tiesai iesniegt krievu valodā. Tiesnese norādīja, ka dokumentam gan jābūt ir valsts valodā. Diskusijas ap šo situāciju norisinājās samērā ilgi, līdz tiesnese pasludināja pārtraukumu. Pēc kura tika nolemts, ka tulks, liecību, ko apsūdzētā lasīs krievu valodā, tulkos sinhroni, lai tiesas sekretārs latviešu valodā varētu to ieprotokolēt.

Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgas apgabaltiesa 24.maijā atsāka skatīt krimināllietu, kurā par liela apmēra krāpšanu un dokumentu viltošanu apsūdzēta bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina šķirtā sieva Tatjana Kargina un viņas māte Elvīra Iņušova.

Par cietušo atzītā Andreja Kalēja pārstāvis šodien izteica lūgumu mainīt T. Karginai noteikto drošības līdzekli, aizliegumu pamest valsti, pret policijas uzraudzību. Šis lūgums tika pamatots ar to, ka A. Kalējam esot informācija, ka apsūdzētā, tomēr bez tiesas atļaujas esot pametusi valsti pagājušā gada augustā un septembrī. Cietušā puse savu lūgumu arī pamatoja ar to, ka T. Kargina varētu arī kādu reizi neatgriezties atpakaļ Latvijā.

Savukārt T. Kargina tiesas sēdē norādīja, ka neesot pārkāpusi drošības līdzekli un valsti pametusi tikai tās reizes, kad tiesa to ir atļāvusi. Arī aizstāvības puse un prokurors pauda pozīciju, ka neesot pamata mainīt esošo drošības līdzekli, jo T. Kargina vienmēr ierodoties uz tiesas sēdēm un nekādi netraucējot un nevilcinot procesa darbību. Aizstāvība arī norādīja, ka tas drīzāk izskatoties, kā procesa novilcināšana no cietušo puses.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Rīgas brīvostā vairāku tiesībsargājošo organizāciju ekspertu grupa atklājusi ilgstošu kontrabandas shēmu, par kuru sākts kriminālprocess un aizturēti vairāk nekā 50 konteineri ar dažādām precēm, kas varētu būt kontrabanda, šodien Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputātus informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Juris Jurašs.

Jurašs skaidroja, ka šī shēma izmantota, lai kontrabandas preces nogādātu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc viņa teiktā, Latvijas valstij nodarītie zaudējumi esot aptuveni divi miljoni latu.

KNAB pārstāvis gan sīkāk par šo kontrabandas shēmu stāstīt nevēlējās, norādot, ka lietas izmeklēšana esot citas iestādes - Valsts ieņēmumu dienesta (VID) - pārziņā.

VID aģentūrai LETA pagaidām par šo shēmu neko sīkāk nevarēja pastāstīt, taču solīja pēc iespējas ātrāk sniegt informāciju.Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, šī kontrabandas shēma atklāta, turpinot šķetināt krimināllietu saistībā ar kukuļdošanā apsūdzēto un patlaban atstādināto Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieku Vladimiru Vaškeviču.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Šodien, turpinot lietas iztiesāšanu, kukuļdošanā apsūdzētajiem SIA Magvejs direktoram Valērijam Vasiļjevam un SIA Ovi valdes priekšsēdētājam miljonāram Vladimiram Oderovam prokurors pieprasījis iespaidīgus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Latgales apgabaltiesā.

Vasiļjevam, kurš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 179.panta 3.daļas - piesavināšanās lielos pamēros, 323.panta 1. un 2.daļas - kukuļdošana, 20.panta 4.daļas - noziedzīga nodarījuma atbalstīšana un 320.panta 1.daļas – kukuļņemšana, prokurors pieprasījis reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem ar mantas konfiskāciju. Pēc šiem pašiem pantiem apsūdzētajam Oderovam prokurors pieprasījis divu gadu cietumsodu.

Lietas skatīšana turpināsies 28.novembrī ar advokātu debatēm.

Lietas izskatīšanā apsūdzība Vasiļjevam un Oderovam vienreiz jau tikusi mainīta - pirms kāda laika pēc 322.panta 1.daļas - starpniecība kukuļošanā - celtā apsūdzība viņiem nomainīta pret 20.panta 4.daļu un 320.panta 1.daļu.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem. To paredz Augstākās tiesas (AT) lēmums, kurā banka apstrīdēja Rīgas apgabaltiesas uzdevumu šo nodevu samaksāt.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstājusi spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru 6.martā bez virzības atstāta Swedbank apelācijas sūdzība, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. AT lēmums nav pārsūdzams.

T. Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30. janvārī apmierināja T. Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Augstākā tiesa (AT) šodien vēl neizlēma par to, vai AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem.

Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30.janvārī apmierināja Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Swedbank par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, taču Rīgas apgabaltiesa 6.martā to atstāja bez virzības līdz 12.aprīlim, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. Šo apgabaltiesas lēmumu banka apstrīdēja AT, kas rakstveida procesā sūdzību bija paredzējusi skatīt šodien.

Krimināllietā, kas pašlaik tiek skatīta Rīgas apgabaltiesā, prokurors Eduards Bartkevičs otrdien, 17. maijā, lūdza tiesu Tatjanai Karginai piemērot piecu gadu un sešu mēnešu reālo brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu par labu Andrejam Kalējam, Db.lv informēja A. Kalējs.

Savukārt T. Karginas mātei Elvīrai Iņušovai lūgts piemērot piecu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un kompensācijas izmaksu par labu Andrejam Kalējam.

Jāatgādina, ka šīs krimināllietas pamatā ir abām uzņēmējām uzrādītā apsūdzība par SIA Imperius pamatkapitāla nelikumīgu palielināšanu ar nolūku iegūt kontrolpaketi vairākus miljonus latu vērtajā SIA Imperius, «izspiežot» no tās E. Iņušovas sākotnējo kompanjonu A.Kalēju, kuram piederēja 50% uzņēmuma kapitāldaļu.

Pēdējo mēnešu laikā ir atklāti vairāki gadījumi, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek veiktas manipulācijas ar kases aparātu datiem, kā rezultātā netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā, taču klientiem, saņemot čekus, rodas maldīgs iespaids par darījuma likumību, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļa.

Pagājušajā nedēļā VID Finanšu policijas pārvalde jau informēja, ka kāds sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, veicot nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātu datiem, izvairījies no nodokļu nomaksas liela apmērā.

VID amatpersonas laikā no šī gada septembra līdz novembrim, veicot kontroles pasākumus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, konstatēja, ka pircējiem par saņemto ēdināšanas pakalpojumu tiek izsniegts pirmčeks (starprēķins jeb klienta rēķins), bet pēc norēķinu saņemšanas netiek izsniegts fiskālais čeks. Atšķirībā no fiskālā čeka, kas ir patiesais darījumu apliecinošais dokuments, pirmčeks kalpo tikai kā rēķins samaksai, taču tajā norādītā summa netiek uzrādīta uzņēmuma ienākumos.

Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim. Apsūdzība uzrādīta par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanu.

DB jau rakstīja, ka KNAB uzskata, ka Trencis kā amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas. KNAB Trenci vaino 12 660 latu lielu zaudējumu radīšanā kūrortpilsētas budžetā.

Apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas. Par to draud brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzību Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim un bijušajam Dailes teātra direktoram Aivaram Līnim saistībā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Apsūdzība uzrādīta pagājušajā nedēļā, likumā paredzēto desmit dienu laikā pēc lietas saņemšanas, bet izmeklēšana lietā vēl turpinās, informēja prokurore Velta Zaļūksne.

Saskaņā ar apsūdzību A. Līnis 2009. gada pavasarī par 2000 latiem nelikumīgi noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Latvijas Nacionālo teātri O. Rubeņa personā par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu. Līdzīga apsūdzība par līdzīga konsultatīvo pakalpojumu līguma slēgšanu ar toreizējo Dailes teātra direktoru A. Līni uzrādīta arī O. Rubenim.

Db.lv jau ziņoja, ka 2009. gadā abu direktoru starpā noslēgto līgumu par noziedzīgu atzinis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Augstākā tiesa (AT) šodien par 20 000 latu kukuļa ņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētajam bijušajam Aizsardzības ministrijas (AM) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras (AĪVA) direktoram Valdim Pavliņam piesprieda piecu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, informē tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Izskatot šo lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 20.decembrī Pavliņu atzina par vainīgu gan kukuļņemšanā, gan dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņam piecu gadu un sešu mēnešu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī divu gadu aizliegumu ieņemt vadošus amatus valsts dienestā. Tiesas zālē gan Pavliņš apcietināts netika.

Savukārt kukuļa došanā un krāpšanā apsūdzētais uzņēmējs Rihards Blūmanis tika atbrīvots no kriminālatbildības. Tiesa atzina, ka Blūmanis sasirdzis ar psihiskiem traucējumiem, tādēļ viņam tika piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis - ambulatoriska ārstēšana medicīnas iestādē.

Augstākā tiesa (AT) šodien Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā divu gadu cietumsodu piesprieda arī uzņēmējai Inārai Vilkastei. Tomēr līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai viņai uz cietumu vēl nebūs jādodas.

AT arī atjaunoja pirmās instances tiesas atcelto Vilkastes naudas līdzekļu arestu. Līdz ar to viņai tika arestēti 128 460 latu, 77 903 ASV dolāri (42 223 latu) un 27 400 eiro (19 180 latu), kas tiks konfiscēti, ja šodien pasludinātais spriedums stāsies spēkā.

Vilkaste pēc saīsinātā sprieduma noklausīšanās žurnālistiem apgalvoja, ka tiesa nav lēmusi taisnīgi, jo viņa neesot vainīga. Uzņēmēja sacīja, ka šīs nepatiesās apsūdzības un neskaitāmu apmelojošu iesniegumu dēļ viņas dzīve pēdējos gados ir pārvērtusies ellē, arī mediji pret viņu īstenojot nomelnošanas kampaņu.

Vilkastes advokāte Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka AT spriedums nav tiesisks, tāpēc par to noteikti tikšot iesniegta kasācijas sūdzība.

Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda cietumsodus bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam, viņa vietniekam Pēterim Strancim un Raimondam Janitam tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, taču cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Kā norādīja Stranča aizstāvis, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, Štramam šodien piespriests četru gadu, četru mēnešu un sešu dienu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija, savukārt Strancim tiesa piesprieda četru gadu, trīs mēnešu un sešu dienu cietumsodu, kā arī mantas konfiskāciju. Kā norādīja Vārpiņš, cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums.

Štramam konfiscēta iepriekš konfiscētā manta - mājās atrastie līdzekļi un nekustamais īpašums. Strancim esot konfiscēta motorlaiva un automašīna.

Tikmēr Janitam tiesa piesprieda viena gada un septiņu mēnešu cietumsodu, un arī viņa gadījumā cietumsoda termiņā iekļauts jau izciestais apcietinājums. Visbeidzot uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa lēma atstāt spēkā pirmās instances piespriesto 40 000 latu (56 914 eiro) naudas sodu.