Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.
Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.
«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.
Bardovskis arī norādīja, ka Parex bankā uzkrājumi 2008.gadā atbilda vai pat bija lielāki nekā citām Latvijas bankām, kuras uzkrājumus par līdz 2008.gadam izsniegtajiem kredītiem galvenokārt veidoja nākamajos gados. Kopumā visas bankas Latvijā 2008.–2010. gadā izveidoja uzkrājumus vairāk nekā 1,5 miljardu latu apmērā un šādi uzkrājumi joprojām ietekmē visu Latvijas banku finanšu rādītājus, pavēstīja Parex bankas bijušo akcionāru pārstāvis un piebilda, ka uzkrājumu apmēra atbilstību reālajai situācijai tolaik neapšaubīja ne starptautiskais auditors PricewaterhouseCoopers, kurš veica bankas pārbaudi valsts uzdevumā, ne arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Pēc Bardovska sacītā, reālo situāciju visprecīzāk raksturojis Komercbanku asociācijas prezidents, bijušais Finanšu ministrijas sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš iepriekš izteicies, ka vēl 2008.gada decembra vidū kopā ar Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem novērtējām 2009.gada ekonomikas lejupslīdi ar 5%. Reālā bija 18%! Šo pieņēmumu esamība deva pilnīgi citas projekcijas par ieguldījumu apmēru finanšu sektorā. 2008.gada decembrī pilnīgi nevienam nebija ideju, ka divu gadu laikā finanšu sektors savā kapitālā ieliks papildu miljardu latu. Tādu prognožu nebija. Tāpēc jautājumi, kā bija un kā būtu, ja būtu, un vai vajadzēja prognozēt, ir diezgan lieki.
Bardovskis arī atgādināja, ka Latvijas valdība memorandā starptautiskajiem aizdevējiem bija apsolījusi iesniegt vēl kādu prasību pret bijušajiem Parex bankas akcionāriem. Kā redzams, tad Latvijas amatpersonas ir paklausīgas un ārvalstnieku prasības akurāti izpilda, viņš piemetināja.
Jau vēstīts, ka Parex banka un PA piektdien vērsās tiesā pret bankas bijušajiem akcionāriem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt PA nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā un piedzīt par labu Parex bankai kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu un līgumsodu 4,5 miljonu latu apmērā. PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS paziņoja, ka prasības kopējā summa ir 99,5 miljoni latu.
Kārkliņš norādīja, ka, bankai un tās pašreizējam lielākajam akcionāram ‒ PA ‒ izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījumu līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāki pārdevēju ‒ Kargina un Krasovicka ‒ sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijušas precīzas un patiesas. «Izvirzītās prasības ietvaros abas prasītājas vēršas pret Karginu un Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu saistībā ar 2008.gada 10.novembrī noslēgtajā Ieguldījumu līgumā paredzēto Kargina un Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šā līguma slēgšanas brīdī,» viņš klāstīja un piebilda, ka banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē 2008.gada 31.oktobrī, bija vismaz par 82 miljoniem latu lielāki.
Juridisko un finanšu izpēti un apstākļu analīzi PA uzdevumā veica auditorfirma PricewaterhouseCoopers un zvērinātu advokātu birojs Eversheds Bitāns.
Kārkliņš atgādināja, ka 2010.gada 30.jūlijā Parex banka vērsās tiesā pret bankas bijušajiem valdes locekļiem Karginu un Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Vēlāk prasība tika papildināta. Pašlaik kopējais prasības apmērs pārsniedz 65 miljonus latu, līdz ar to kopējais prasību apmērs pret bijušajiem Parex bankas valdes locekļiem un akcionāriem Karginu un Krasovicki, ko tiesā ir pieteikušas Parex banka un PA, pārsniedz 164 miljonus latu.
Parex banka, kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par Parex bankas kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% Parex bankas akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Karginam un Krasovickim atlikušos 34% akciju.
2010.gada 1.augustā beidzās Parex bankas operacionālās sadalīšanas process. Valdība pērn martā pieņēma lēmumu par Parex bankas restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no Parex bankas tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka ‒ Citadele. Šogad 22.novembrī valdība atbalstīja Parex bankas turpmākās darbības modeli, kas paredz bankas statusa maiņu un atteikšanos no kredītiestādes licences. Minētais lēmums vēl ir jāatbalsta Parex bankas akcionāriem, un jaunais darbības modelis tiks ieviests, kad atļauju būs devusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Pašlaik Parex bankas 83,07% akciju īpašnieks ir PA, 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, bet mazākuma akcionāriem pieder 3,32% Parex bankas akciju.
