Četrpadsmit Karību valstis vērsušās ANO, ceļot prasību pret Eiropas valstīm saistībā ar to lomu verdzībā un vergu tirdzniecībā. Karību valstis savās prasībās vērsušās pret Lielbritāniju, Franciju un Nīderlandi, kas aktīvi piedalījās Atlantijas vergu tirdzniecībā.

Uzrunājot ANO Ģenerālo Asambleju, Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs Ralfs Gonzaless pauda uzskatu, ka Eiropas valstīm ir jāmaksā par savu nodarīto. «Šo noziegumu pret cilvēci briesmīgais mantojums, kas joprojām eksistē Karību valstīs, ir jālabo atbalstot reģiona sabiedrību attīstību,» sacīja R. Gonzaless.

«Vācieši maksāja kompensācijas ebrejiem. Tas ir vēsturisks ļaunums, kas ir jālabo,» uzsvēra Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs.

Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs ir šās iniciatīvas virzītājs Karību reģiona valstu apvienojošas organizācijas Karību reģiona kopiena (Caricom) vārdā. Organizācija noalgojusi britu juridiskos konsultantus, kas specializējušies cilvēktiesībās, kompāniju Leigh Day, lai sāktu tiesvedību pret Eiropas valstīm Hāgas Starptautiskajā tiesā. Leigh Day jau veiksmīgi cīnījās par kompensāciju Kenijas iedzīvotājiem, kurus spīdzināja britu varasiestādes tā sauktās Mau Mau sacelšanās laikā 1952. – 1960. gadā.

Pasaulē ir lidostas, kurās iespējams nosēsties tikai tad, ja pilotam ir izcilas lidmašīnas vadīšanas spējas, turklāt tas prasa bezbailību no pasažieru puses. Lielākais potenciāli bīstamo lidostu skaits ir Karību jūras salās, raksta oddee.com.

1. Princess Juliana International Airport, Sentmārtinā (Karību jūras sala)

Šī lidosta atrodas uz Karību jūrā esošās salas Sentmārtinas. Šī lidosta ir slavena ar savu īso nolaišanās ceļu – tikai 2 180 metri, kas ir knapi pietiekami lielajām lidmašīnām. Šī iemesla dēļ lidmašīnas ir spiestas lidot ļoti zemu tieši virs Maho pludmales. Internetā klejo neskaitāmas bildes ar neticamiem kadriem, kuras vairumā gadījumu lasītāji atzīst par neīstām, taču tās ir reālas. Par spīti tam, ka nosēsties šajā lidostā pilotiem ir sevišķi grūti, negadījumu skaits šeit nebūt nav lielāks nekā citās lidostās pasaulē.

2. Juancho E. Yrausquin Airport, Saba (Karību jūras sala)

Eiropas Savienība (ES) un Latīņamerikas valstis atrisinājušas divas desmitgades ilgušu strīdu par banānu tirdzniecības tarifiem. Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas ievestajiem banāniem.

[Papildināta no 7. rindkopas]

Eiropa ir lielākā banānu importētāja pasaulē, no ārvalstīm ievedot 90% patērēto banānu. Banāni uz Eiropu tiek importēti no Latīņamerikas, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Līdz šim ne visām valstīm importa noteikumi bija vienādi, informē Eiropas Parlaments.

Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni 176 eiro par tonnu apmērā samazinot līdz 114 eiro par tonnu līdz 2017. gadam.

Latīņamerikas banānu eksportētāji ilgus gadus iebilda pret ES tarifiem, kas bija veidoti, lai aizsargātu banānu audzētājus bijušajās Eiropas kolonijās Āfrikā un Karību jūras salās.

Naktī no sestdienas uz svētdienu (10.-11.12.2005) Sabiedrības veselības aģentūrā (SVA) tika saņemts šogad lielākais pretgripas vakcīnu daudzums – 201 300 vakcīnas, Db informēja SVA Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Laura Bundule. 11.decembrī SVA filiālēm nogādāšanai uz Latvijas reģioniem tika izdalītas 59 880 vakcīnas. Vakcīnu daudzums, kas 12.decembrī izdalīts ģimenes ārstiem visā Latvijā, ir 4200 vakcīnas – Rīgas reģions; 9000 vakcīnas – Daugavpils reģions; 5400 vakcīnas – Gulbenes reģions; 5100 vakcīnas – Jēkabpils reģions; 3480 vakcīnas – Jelgavas reģions; 6480 vakcīnas – Liepājas reģions; 5460 vakcīnas – Rēzeknes reģions; 13 200 vakcīnas - Tukuma reģions; 5160 vakcīnas – Valmieras reģions; 3240 vakcīnas – Ventspils reģions.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.

Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.

Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Sākot ar 29.maija nakti, katru nedēļas nogali visi interesenti aicināti tuvāk iepazīt un izbaudīt Karību salu kultūru pasākumos Caribbean Fever klubā Art & Music Bakery (Bruņinieku 73).

Caribbean Fever no līdzšinējiem regeja, dancehall, ragga un soca mūzikas pasākumiem atšķirsies ne tikai ar to, ka notiks ik nedēļu, bet arī ar īpašo atmosfēru. Art & Music Bakery pagalmā, līdzīgi kā tas notiek Karību salu ielu ballītēs, visu nakti darbosies grils ar Jamaikā populārāko ēdienu Chicken jerk, bet iekštelpās rosīsies Latvijā atzīti Karību mūzikas DJ-i un citzemju viesi, savos setos miksējot gan jaunākos regeja hītus, gan izklaidējot publiku ar vokālajiem un instrumentālajiem priekšnesumiem.

Art & Music Bakery atzīst, ka tieši regeja vakari kluba pastāvēšanas laikā guvuši vislielāko atsaucību, kā rezultātā radusies ideja tos attīstīt un padarīt daudzpusīgākus.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) kopā ar nozares ekspertiem plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas ietvaros izstrādājis vīziju, kā reģions attīstīsies līdz 2030.gadam. Tā paredz, ka 2030.gadā Rīgas plānošanas reģiona administratīvā nozīme Baltijas ekonomikā kļūs vēl lielāka. Tajā varētu dzīvot 1,1 miljons iedzīvotāju, bezdarbs varētu samazināties līdz 5%, savukārt iekšzemes koprodukts uz vienu iedzīvotāju varētu veidot 15 000 eiro, kas būtu par 30% vairāk nekā līdz šim.

Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs, ir pārliecināts: «Rīgas plānošanas reģions pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem ir lielākais reģions ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Ņemot vērā mūsu prognozes, varam secināt, ka tā loma tuvāko piecpadsmit gadu laikā tikai pieaugs un tas varētu kļūt par nozīmīgāko Baltijā.»

Rīgas plānošanas reģiona izstrādātā attīstības vīzija paredz, ka reģiona loma ekonomikā būtiski pieaugs, samazinoties bezdarbam, bet pieaugot iekšzemes kopproduktam. Aktīvo uzņēmumu skaits un uzņēmumi, kas darbojas inovāciju jomā, varētu pieaugt par 30%. Pieaugs arī lidostas Rīga loma, pasažieru skaitam sasniedzot 7,5 miljonus, bet tiešie reisi varētu pieaugt par 25%.

Trešdien notika Valsts vides dienesta (VVD) jaunā jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģa Mare pirmās darba sezonas atklāšanas pasākums, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Kuģa atklāšanas pasākumā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvēra: «VVD funkciju nodrošināšanai jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa veikšanai bija nepieciešama lielāka neatkarība. Kuģa vārds Mare (latīniski jūra) izraudzīts ar nolūku. Tas apzīmē kuģa pamatdarbības vietu un uzliek VVD papildu atbildību paveikt savu darbu godam – nosargāt Baltijas jūras zivju resursus un veikt kvalitatīvu jūras vides monitoringu.»

VVD ģenerāldirektores vietniece, ZKD direktore Evija Šmite skaidroja: «Kuģis paver mums plašas iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams. Šogad papildus tiek plānotas a p200 augsta riska un ļoti augsta riska zvejas kuģu kontroles.»

Filma Karību jūras pirāti: Pasaules malā pirmo trīs dienu laikā nopelnīja 126,5 miljonus USD, taču tā nepārspēja pirātu otro daļu, kura pirmo trīs dienu laikā nopelnīja 136,6 miljonus USD, ziņo BBC.

Taču Karību jūras pirātu trešā daļa ir pārspējusi iepriekšējā gada filmu X-Men, kura četru dienu laikā, ieskaitot ASV karā kritušo piemiņas dienu nopelnīja 122,9 miljonus USD.

Lai nu kā pasaules rekordu joprojām tur filma Spider Man 3, kura pirmo trīs dienu laikā guva 151 miljonu USD lielus kases ienākumus.

Karību jūras pirāti: Pasaules malā, kurā spēlē Džonijs Deps, Keira Naitlija un Orlando Blūms, pašlaik tiek rādīta 4 362 kinoteātros 102 pasaules valstīs.

Eiropas Vides aģentūra (EEA) saviem darbiniekiem organizējusi «apmācību sesijas» Karību jūras salās un Vidusjūras reģionā, kā arī iztērējusi 300 tūkstošus eiro augu iegādei, kas paredzēti organizācijas telpām Dānijā.

Aģentūras vadītāja, britu zinātniece Žaklīna Makglade (Jacqueline McGlade) kopumā iztērējusi 30 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu «darbinieku apmācību sesijas» Karību jūras salās un Vidusjūrā, vēsta Euobserver. Apmācības vadīja nevalstiska organizācija EarthWatch, kuras padomē iepriekš darbojusies arī pati Ž. Makglade.

Organizācijas padomi Ž. Makglade pameta aizvadītajā gadā, kad Eiropas Savienības (ES) tiesas auditori brīdināja par iespējamu interešu konfliktu. Eiropas parlamentam iesniegtā dokumentā EEA atzīst, ka kopumā EarthWatch saņēmusi 33 791 eiro par dažādām apmācību sesijām, vairākās vietās «ieskaitot Vidusjūru un Karību jūru». Aģentūra tomēr uzsver, ka apmācību programmas ar EarthWatch tikušas saskaņotas vēl pirms EEA vadītāja kļuva par organizācijas padomes locekli.

Neskatoties uz pelēkajām debesīm, Londonā krāšņi un krāsaini svētdien sācies ikgadējais Notinghilas karnevāls, kas veltīts Karību reģiona kultūrai.

Rietumlondonā notiekošā karnevāla, kas tiek uzskatīts par lielāko ielu festivālu Eiropā, apmeklētāju pūļus izklaidē cilvēki ķekatās ar koši rozā parūkām, dejotājas ar spalvu pārbagātām galvasrotām un varavīksnes krāsās koši mirdzošiem tērpiem mugurā.

Plānots, ka divu dienu pasākumu apmeklēs apmēram miljons cilvēku.

Svētdiena bija Ģimenes diena, kurā dažādu stilu mūzikas pavadībā parādē devās bērni, kamēr citiem karnevāla apmeklētājiem bija iespēja baudīt Karību jūras salu ēdienkarti.

Krāsainie tērpi ļoti izteiksmīgi kontrastēja ar debesīm, kuras bija apmākušās, taču iepriekš prognozētais lietus tā arī neparādījās.

Apstiprināts HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, Db.lv informēja Vides ministrija. Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas.

Baltijas jūras valstu Vides ministri un citas augsta līmeņa amatpersonas, kā arī Eiropas Kopienas pārstāvji 2007.gada 15.novembrī Polijas pilsētā Krakovā apstiprināja stratēģisku rīcības plānu, lai būtiski samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu un līdz 2021.gadam atjaunotu tās labu ekoloģisko stāvokli.

Visaptverošā Baltijas jūras rīcības plāna mērķis ir atrisināt galvenās Baltijas jūras vides problēmas. Plāns ir pilotmodelis sadarbībai ar trešajām valstīm Eiropas Savienības jūras vides politikas īstenošanā.

Plāns ietver četras Baltijas jūras videi prioritārās jomas: (1) pārmērīgas biogēno vielu ieplūdes jūrā radītās eitrofikācijas samazināšanu, (2) jūrlietas, t.sk. kuģošanas drošību, gatavību un reaģētspēju uz naftas avārijām u.c. ārkārtas situācijām jūrā, (3) jūras un piekrastes dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tai skaitā zivju resursu saglabāšanu un jūras izmantošanas telpisko plānošanu, kā arī (4) bīstamo vielu radītā piesārņojuma samazināšanu.

Veiksmīgi aizstāvot pieteikto kandidatūru starptautiskai žūrijai, Rīgas - Gaujas reģions šodien ieguvis iespēju 2017.gadā kļūt par Eiropas gastronomijas reģionu, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Anna Blaua.

Līdzās Rīgas-Gaujas reģionam titulu ieguvusi arī Orhūsa un centrālā Dānija un Lombardijas reģions Itālijā.

Rīgas - Gaujas reģions, kura vadošais partneris ir RTAB, bet sadarbības partneri - Gaujas nacionāla parka tūrisma klasteris, Siguldas novada dome, Valmieras pilsētas pašvaldība un Cēsu novada pašvaldība, izstrādājis īpašu pasākumu un sadarbības programmu, ko kopīgi realizēs 2017.gadā.

Projekts galvenokārt vērsts uz gastronomijas tūrisma veicināšanu un Gaujas nacionālā parka kā tūrisma galamērķa stiprināšanu. Vienlaikus projektā vērība tiks pievērsta izglītībai, pilsētu un lauku mijiedarbībai, veselīgas pārtikas un uztura jautājumiem, ēdienu tradīcijām, restorānu un viesmīlības nozīmei un kultūrai, uzņēmējdarbībai, inovāciju nozīmei gastronomijā, ko īstenos katrs no projekta partneriem.

Rīgā pirmo reizi norisināsies Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā 11 valstu biznesa un politikas līderi spriedīs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām, Db.lv informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Mārketinga un komunikācijas departaments.

Šā gada 3. un 4. jūnijā Rīgā vienlaikus ar 7. Baltijas jūras valstu samitu, kurš noslēdz Latvijas prezidentūras termiņu Baltijas jūras valstu padomē, norisināsies arī Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF). Tās ietvaros 11 reģiona valstu politikas un biznesa līderi, kā arī dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti diskutēs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām un to potenciālo ietekmi uz Baltijas jūras reģionu un atsevišķajām reģiona valstīm.

Ņemot vērā abu pasākumu saistību, pirmajai biznesa konferencei izvēlētā diskusiju tematika ir tieši saistīta ar valstu un reģionu politekonomiskajām attiecībām – konferences laikā īpaša uzmanība tiks veltīta tradicionālo un alternatīvo enerģijas resursu, pasaules finanšu tirgus svārstību un radīto izaicinājumu, kā arī nākotnes transporta un loģistikas sistēmas attīstības jautājumiem Baltijas jūras reģionā.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Kurzemes Plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Vides investīciju fondu projekta Baltic EcoMussel ietvaros rīkos diskusiju par gliemju audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūras reģionā.

Pasākumā aicināti piedalīties Latvijas zivsaimniecības nozares pārstāvji, tostarp, zvejnieki, kuģu īpašnieki, zinātnisko, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, t.sk. politikas veidotāji, biogāzes ražotāji, zivju un vistu barības ražotāji, augsnes mēslojuma un bagātinātāju ražotāji.

Kurzemes Plānošanas reģions norāda, ka gliemju audzēšana ir populāra tādās Eiropas valstīs kā Francija, Spānija, Nīderlande, Itālija, Vācija u.c., bet Baltijas jūras reģionā līdz šim nav attīstīta.

Tomēr Somijā veikta pētījuma rezultāti liecinot par gliemju audzēšanas potenciālu arī Baltijas jūras teritorijā. Baltijas jūrā izaudzētie gliemji var tikt izmantoti pārtikas ražošanā, zivju un putnu barībai, biodegvielas ražošanai u.c. Kurzemes Plānošanas reģions skaidro, ka līdz ar gliemju audzēšanas nozares attīstību Latvijas zivsaimniekiem tiktu sniegta iespēja palielināt ražotās produkcijas apjomu, tādējādi palielinot savu ieņēmumu potenciālu.

Ap Baltijas jūru esošajām valstīm būtu iespēja līdz 2030.gadam ik gadu nopelnīt papildu 32 miljardus eiro, ja tiktu atveseļota Baltijas jūras ekosistēma, informē kampaņas «Spēks ir tīrā jūrā» koordinatore Līga Ivanova.

Pētījumā «Baltijas jūras biznesa plāns» arī secināts, ka šādā veidā būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs.

Pētījuma veicēji norāda, ka Baltijas jūras vides stāvoklis nākotnē būtiski ietekmēs sociālo labklājību un ekonomisko izaugsmi valstīs ap jūru. Ja situācija Baltijas jūrā netiks uzlabota, vides stāvoklis var ievērojami pasliktināties, kā rezultātā izaugsmes tempi nebūs strauji un būs problemātiski izveidot jaunas darba vietas.

Lai Baltijas jūras reģions kļūtu par veiksmīgu biznesa vidi, eksperti rosina ieviest gudru tā pārvaldību, proti, visām Baltijas jūrā saimniekojošajām valstīm un nozarēm ir jāsadarbojas, jo būs 550 000 jaunas darba vietas zivsaimniecības, tūrisma un lauksaimniecības nozarēs. Pēc ekspertu domām, būtu arī jānosaka stingrāku atbildību un jāsāk komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus, ietekmes.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Parex Asset Management IPAS (PAM), Parex grupas ieguldījumu pārvaldes uzņēmums informē par jauna ieguldījumu fonda – Parex Kaspijas jūras akciju fonds darbības uzsākšanu.

2007.gada 19.janvārī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija reģistrēja jaunu atklāto ieguldījumu fondu Parex Kaspijas jūras akciju fonds. Fonda mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, veicot ieguldījumus diversificētā vērtspapīru portfelī, kas sastāv no uzņēmumu akcijām, kuri reģistrēti vai darbojas strauji augošajā Kaspijas jūras reģionā. Fonds izmanto aktīvu investīciju stratēģiju, lai atlasītu publiskas kompānijas ar lielāko izaugsmes potenciālu, ņemot vērā reģiona ekonomikas struktūru un katras kompānijas fundamentālās stiprās puses. Fonda pamatvalūta ir eiro.

Reģions apvieno astoņas bijušās Padomju Savienības valstis Centrālāzijā un Kaukāzā – Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu un Turkmenistānu. Kaspijas jūras reģions ir bagāts ar dabīgajiem izrakteņiem, īpaši ar naftu un gāzi, bet mazākos apjomos arī ar zeltu un alumīniju, un, šis faktors ir straujās reģiona izaugsmes pamatā. Ņemot vērā arī reģiona ģeogrāfisko stāvokli, tas var kalpot par labu alternatīvu Eiropas atkarības mazināšanai no Krievijas energoresursu piegādēm.

Pasaules Dabas fonds (PDF), sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

«Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,» norāda PDF Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

Rīgā 3. un 4. jūnijā notiks pirmā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā piedalīsies ievērojami uzņēmēji no reģiona valstīm.

Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF) notiks vienlaikus Baltijas jūras valstu padomes samitu, ar kuru tiek noslēgta Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē.

3. jūnijā BSRBF paneļdiskusijās galvenā uzmanība tiks veltīta enerģētikas politikas jautājumiem. Diskusijā Austrumi un rietumi – energoresursi Baltijas jūras valstu reģionā. Energoapgādes pieprasījums un infrastruktūras drošība, kuru vadīs ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, iecerēts apspriest energoresursu piegādātāju diversifikācijas iespējas un iespējamos enerģijas infrastruktūras projektus Baltijas jūras reģionā. Diskusijā piedalīsies ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Gazprom pārstāvis Valērijs Gulobevs, kā arī Nord Stream finanšu direktors Pauls Korkorans (Paul Corcoran). Otra notiekošā plenārsēde būs veltīta atjaunojamiem un alternatīviem energoresursiem.

Nākotnē piekrastes zvejniecību, iespējams, varēs aizstāt ar gliemeņu audzēšanu. Vienlaikus tiktu iegūts Baltijas jūras ekoloģiskās attīrīšanas līdzeklis.

Uz šādu projekta rezultātu cer Kurzems plānošanas reģions, kas sadarbībā ar Vides investīciju fondu pēta gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.

Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta vairākās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata Latvijai līdzīgās valstīs - Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, projekta Baltic EcoMussel ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem apzina gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu "Orsted", kas tostarp paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka izveides Rīgas jūras līcī līdz 2030.gadam, informē "Enefit" pārstāvji.

Uzņēmums atgādina, ka pagājušā gada septembrī Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu par atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.

Energokompānijas pārstāvji skaidroja, ka "Enefit" un "Orsted" plāno izveidot kopuzņēmumu atkrastes vēja enerģijas iespēju apgūšanai Baltijas valstīs, kas ietvers arī "Liivi" atkrastes vēja parka projektu Rīgas jūras līcī.

"Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas būtiski veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai. Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģija, kas iegūta no jūras vēja, un mēs ceram, ka sadarbībā ar "Enefit" spēsim sekmīgi īstenot šo potenciālu," norāda "Orsted" kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē.