Finanses

Kariņš mudina konfiscēt un nodot Ukrainai Krievijas Centrālās bankas aktīvus

LETA/NIKKEI, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi būtu jākonfiscē un jānodod Ukrainai, intervijā Japānas biznesa laikrakstam "Nikkei" sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Krievija iznīcina Ukrainu, tāpēc mums ir jāpaņem Krievijas aktīvi [Ukrainas atjaunošanai]," teicis Kariņš.

Viņš uzsvēris, ka jāaktivizē diskusijas par Krievijas aktīvu konfiskāciju.

"Mums jāvirzās uz priekšu un jākoordinējas, visai Eiropai, Amerikai un Japānai," sacījis Latvijas premjers. Gaidāms, ka šis jautājums tiks apspriests Eiropas Savienības (ES) un G7 samitos.

Īstenojot sankcijas, kas Krievijai noteiktas par iebrukumu Ukrainā, ES, ASV, Lielbritānijā, Japānā un citās valstīs iesaldēti Krievijas oligarhu un Centrālās bankas aktīvi.

Tā kā privātīpašuma konfiscēšana ir juridiski sarežģīta, Kariņš ierosinājis koncentrēties uz Krievijas Centrālās bankas aktīvu konfiscēšanu.

"Uzskatu to par iespējamu. Tas ir sarežģīti, bet iespējami," sacījis Latvijas valdības vadītājs.

Viņš arī uzsvēris, ka ES būtu nekavējoties jāpārtrauc importēt Krievijas gāzi. Pirmdien ES ārkārtas samitā tika panākta vienošanās aizliegt divas trešdaļas Krievijas naftas importa.

"Gāze būs nākamā," teicis Kariņš, piebilstot, ka šādām sankcijām "būtu jāstājas spēkā rīt, (..) es pat teiktu - vakar".

"Ukraiņi cīnās karā, viņi upurē savas dzīvības demokrātisku valstu - tādu kā Japāna - principu vārdā," sacījis Latvijas premjers. Viņš paskaidrojis, ka embargo gāzei liegs Krievijai līdzekļus savu bruņoto spēku uzturēšanai.

Kariņš intervijā "Nikkei" arī norādījis, ka ir svarīgi Ukrainai piešķirt ES kandidātvalsts statusu, tādējādi demonstrējot morālo atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ekonomikai Ukrainas kara negatīvās ietekmes dēļ tiks nodarīts ilgtermiņa kaitējums, uzskata Vācijas centrālā banka "Bundesbank".

Savā ikmēneša ziņojumā "Bundesbank" norāda, ka "Krievija virzās pretī tam, lai ilgtermiņā zaudētu ievērojamu daļu savas labklājības."

Kara negatīvā ietekme skars gan rūpniecības, gan pakalpojumu nozari, prognozē banka.

"Jaunie eksporta aizliegumi, ko noteikušas rietumvalstis, un piegāžu ierobežojumi, ko noteikuši vairāki uzņēmumi, visticamāk, skars Krievijas rūpniecību jo sevišķi smagi," teikts bankas ziņojumā.

Plašās starptautiskās izolācijas dēļ Krievijas rūpniecībai pastāv riski zaudēt efektivitāti un piedzīvot tehnoloģisko regresiju, uzskata banka.

"Bundesbank" norāda, ka liels skaits kvalificētu Krievijas strādājošo jau devušies darbā uz ārzemēm, un šī tendence kara dēļ, visticamāk, turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka piektdien atkārtoti samazināja bāzes procentlikmi, šādu lēmumu skaidrojot ar inflācijas samazināšanos.

Centrālā banka bāzes procentlikmi samazināja no 9,5% līdz 8%.

Iepriekšējo reizi bāzes procentlikme Krievijā tika samazināta jūnijā, kad tā tika pazemināta par 4,5 procentpunktiem.

Banka norāda, ka gada inflācija Krievijā līdz gada beigām samazināsies līdz 12%-15%, nākamgad tā saruks līdz 5%-7%, bet 2024.gadā atgriezīsies 4% līmenī.

Krievijas centrālā banka februāra izskaņā bāzes procentlikmi paaugstināja no 9,5% līdz 20%, tādējādi cenšoties atbalstīt rubļa vērtību un novērst strauju naudas izņemšanu no valsts bankām pēc Rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sankcijām pakļauto banku klientiem Krievijā nav pieejami Apple Pay un Google Pay

LETA--UNIAN, 26.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajām sankcijām pakļauto Krievijas banku klienti nevarēs izmantot maksājumu pakalpojumu "Google Pay" un "Apple Pay", paziņojusi Krievijas centrālā banka.

Tas attiecas uz starptautiskajām sankcijām pakļauto banku VTB, "Sovkombanka", "Novikombanka", "Promsvjazbanka" un banka "Otkritija" izdotām kartēm.

"Šo banku kartes nevar izmantot pakalpojumus "Apple Pay", "Google Pay", bet standarta kontakta vai bezkontakta maksājumu veikšana ar šīm kartēm ir pilnībā pieejama visā Krievijas teritorijā," skaidroja centrālā banka.

Tajā pašā laikā sankcijām pakļauto banku izdotās kartes nevar izmantot maksājumiem ārvalstīs, tiešsaistes veikalos, kā arī izmantot pakalpojumus, kuru sniedzēji reģistrēti sankcijas noteikušajās valstīs.

Jau vēstīts, ka solidarizējoties ar Ukrainu, Lietuvas kapitāla maksājumu pakalpojumu kompānija "Paysera", kas darbojas arī Latvijā, vairs neapkalpos darījumus Krievijas rubļos, slēgs Krievijas uzņēmumu kontus un ierobežos naudas pārskaitījumus uz un no bankām Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas iedzīvotāji februārī no bankām izņēmuši 1,2 triljonus rubļu

LETA--RFE/RL, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī Krievijas iedzīvotāji no saviem bankas kontiem izņēmuši aptuveni 1,2 triljonus rubļu (aptuveni 10 miljardus eiro), kas veido aptuveni 3,5% no kopējā noguldījumu apjoma.

Tā liecina Krievijas centrālās bankas publiskots apskats par bankas sektora attīstību valstī.

Banka norāda, ka šī ir vērienīgākā noguldīto līdzekļu izņemšana valstī vismaz kopš 2008.gada.

2008.gada oktobrī pasaules finanšu krīzes laikā Krievijas iedzīvotāji no saviem kontiem izņēma 6% no kopējā noguldījumu apjoma, taču absolūtos skaitļos šī summa bija mazāka nekā šobrīd, skaidro Krievijas Banka.

Banka vēstī, ka noguldījumu izņemšanas apjoms pieaudzis februāra pēdējā nedēļā pēc tam, kad Krievija sāka militāru uzbrukumu Ukrainai.

Centrālā banka apgalvo, ka veiktie pasākumi, jo īpaši bāzes procentlikmes paaugstināšana līdz 20% 28.februārī un tai sekojošais noguldījumu likmju paaugstinājums, "ļāvuši atjaunot naudas līdzekļu ieplūšanu banku termiņnoguldījumiem rubļos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijā aizliedz valūtas pārdošanu Centrālās bankas kasēs, ierobežo valūtas izņemšanu no depozītiem

LETA--UNIAN, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka ir aizliegusi pārdot bankas kasēs konvertējamo valūtu skaidrā naudā, kā arī noteikusi, ka no depozītiem var izņemt konvertējamo valūtu tikai ASV dolāros un ne vairāk kā 10 000 dolāru, teikts Krievijas Centrālās bankas paziņojumā.

Šāda kārtība būs spēkā no 9.marta līdz 9.septembrim.

No valūtu kontiem klienti varēs izņemt līdz 10 tūkstošiem dolāru skaidrā naudā, bet pārējo naudu varēs izņemt tikai rubļos pēc tirgus kursa, kāds būs spēkā izņemšanas dienā. Šo summu pārsniedz tikai 10% no visiem noguldījumiem, atzīmēja Centrālā banka.

Neatkarīgi no konta valūtas tā līdzekļi tiks konvertēti uz ASV dolāriem.

Krievijas pilsoņi, kas no 9.marta atvērs jaunus valūtas kontus un noguldījumus, varēs no tiem izņemt naudu tikai rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijā limitē pārskaitījumus uz ārvalstīm līdz 5000 dolāriem mēnesī

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācijas Centrālā banka ierobežos fizisko personu banku pārskaitījumus uz ārvalstīm citām personām, tostarp laulātajiem draugiem un tuviem radiniekiem, atļaujot mēnesī pārskaitīt tikai 5000 ASV dolāru, vēsta laikraksts "Kommersant".

Ar tuviem radiniekiem domāti vecāki, bērni, vecvecāki, mazbērni, kā arī māsas un brāļi, pusmāsas un pusbrāļi, adoptētāji un adoptētie bērni.

Krievijas Federācijas Centrālā banka iepriekš nolēma samazināt no 30% uz 12% komisijas maksu fiziskajām personām par ārvalstu valūtas iegādes darījumiem, izmantojot brokeru pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudas drukāšana iedzinusi pasauli dziļos parādos

Māris Ķirsons, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lielākā banka "Sberbank" trešdien paziņoja, ka pamet Eiropas tirgu, ņemot vērā pret to noteiktās rietumvalstu sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

"Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, "Sberbank" nolēmusi pamest Eiropas tirgu," teikts bankas publiskotajā paziņojumā, ko izplatījušas Krievijas ziņu aģentūras.

Bankas Eiropas struktūrvienībās novērojama ārkārtīgi liela noguldījumu aizplūšana un draudi darbiniekiem un struktūrvienību darbam, skaidro "Sberbank".

Tikmēr Eiropas banku uzraudzības iestāde otrdien paziņoja, ka "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe AG" tiks likvidēta, bet struktūrvienības Horvātijā un Slovēnijā pārdotas vietējām bankām.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā pagājušajā ceturtdienā noteica sankcijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām aktīvi jāpiedalās nākotnes ekonomikas izveidē

LETA, 03.11.2022

Valsts prezidents Egils Levits un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir aktīvi jāpiedalās nākotnes zaļās ekonomikas izveidē, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka banku loma ir jaunu kanālu izveidē zaļās enerģijas finansēšanai.

Klimata pārmaiņas un aiziešana no fosilās enerģijas ir lielākais mūsdienu izaicinājums, turklāt Krievijas agresija Ukrainā izraisījusi enerģētisko krīzi un pieaugošu inflāciju visā Eiropā, uzsvēra Levits.

Vienlaikus, Levita ieskatā, Krievijas agresija paātrinās pāreju uz tīrākiem enerģijas avotiem, kas patlaban vēl nenotiek pietiekami ātri.

Tādēļ, pēc viņa teiktā, patlaban ir īstais laiks atbrīvoties no atkarības no Krievijas fosilajiem energoresursiem.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits konferencē arīdzan norādīja, ka 21.gadsimtā centrālo banku loma mainās, taču to neatkarība ir daļa no mūsdienu ekonomikas vispārpieņemtās gudrības, un tai arī turpmāk tādai jābūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās, un valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) šogad gaidāma straujāka lejupslīde par iepriekš prognozēto, ceturtdien paziņoja Krievijas centrālā banka.

Uzrunājot Krievijas parlamentu, valsts centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabuļina brīdināja par Krievijas ekonomikas strukturālo transformāciju un izaicinājumiem, ko rada rietumvalstu noteiktās sankcijas.

"Sarežģījumi novērojumi visās nozarēs gan lielos, gan mazos uzņēmumos," norādīja Nabuļina.

Viņa sacīja, ka valsts ekonomikā, kas iepriekš bijusi būtiski atkarīga no ražošanas iekārtu un patēriņa preču importa, jau sākusies transformācija.

"Sankciju dēļ Krievijas patērētāji un ražotāji zaudē piekļuvi gatavās produkcijas un komponentu importa un eksporta tirgiem," uzsvēr Nabuļina.

Krievijas centrālās bankas jaunākā ekspertu aptauja liecina, ka valsts ekonomika šogad samazināsies par 9,2%, bet inflācija sasniegs 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV nosaka sankcijas Krievijas centrālajai bankai, Ieguldījumu fondam un Tiešo investīciju fondam

LETA--RFE/DPA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienotās Valstis pirmdien noteikšas sankcijas pret Krievijas centrālo banku, valsts Finanšu ministriju, valsts Ieguldījumu fondu, kā arī pret Krievijas Tiešo investīciju fondu, tā pārvaldošo uzņēmumu un vadītāju Kirilu Dmitrijevu saistībā ar Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Šo sankciju dēļ Krievijas centrālajai bankai un Ieguldījumu fondam būs liegta piekļuve aktīviem ASV vai aktīviem, kas izteikti dolāros.

Sankcijām nav pakļauti atsevišķi darījumi, kas nepieciešami energoproduktu piegādēm.

Baltais nams norāda, ka šīs sankcijas aizliedz ASV pilsoņiem un institūcijām veikt darījumus ar Krievijas centrālo banku.

Tāpat šie pasākumi nozīmē, ka Krievijas centrālā banka vairs nevar veikt darījumus dolāros citviet pasaulē.

Baltais nams uzsver, ka šīs sankcijas būtiski ierobežos Krievijas spēju atbalstīt rubli un valsts ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes

LETA--AFP, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 2,8%, nevis 3,7%, kā tika lēsts martā.

Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,8% līdz 2,1%.

ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Ukrainas karš negatīvi ietekmē tirdzniecību, izraisot izejmateriālu deficītu, kā arī veicina enerģijas un preču cenu kāpumu, norāda banka.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 6,8%, nevis 5,1%, kā tika prognozēts iepriekš.

Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 3,5% un 2,1%, liecina ECB aplēses.

Tāpat ECB ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, taču paziņoja, ka plāno likmju paaugstināšanu jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt gandrīz pusei valsts finanšu rezervju

LETA--DPA, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru (273 miljardu eiro) vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts rezervēm, Krievijas valsts telekanālam "Rossija-1" paziņojis valsts finanšu ministrs Antons Siluanovs.

"Mūsu kopējās rezerves ir ap 640 miljardiem ASV dolāru. Pašlaik mēs nevaram izmantot apmēram 300 miljardus ASV dolāru no šīm rezervēm," klāstīja ministrs.

ASV, Eiropas Savienības (ES) un citu valstu īstenotā Krievijas aktīvu iesaldēšana nozīmē, ka Krievijai ir problēmas izpildīt noteiktas saistības un samaksāt daļu parādu, paskaidroja Siluanovs.

Viņš teica, ka daļa zelta un ārvalstu valūtas rezervju tiek glabātas Ķīnas juaņās un Rietumvalstis izdara spiedienu uz Pekinu ierobežot tirdzniecības attiecības ar Maskavu.

Tomēr ministrs pauda pārliecību, ka attiecības ar Ķīnu tiks saglabātas, un atkārtoti paziņoja, ka parādi "naidīgajām valstīm", piemēram, ASV un ES dalībvalstīm tiks maksāti vienīgi rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiks ar mājokļu tirgu, Euribor likmei sasniedzot 3% atzīmi?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Par ko, tuvojoties ziemai, prāto uzņēmēji?

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 17.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bargā ziema tuvojas. Ziema, kuras bargumu noteiks nevis grādi termometra stabiņā, bet gan straujais cenu kāpums, dažādu resursu nepieejamība un smagu lēmumu pieņemšana.

Par ziemas tuvošanos un skarbajiem apstākļiem, kas mūs sagaida, mēs dzirdam un pamazām cenšamies ar to aprast jau kopš šī pavasara. Ja gads iesākās ar emocionālām šausmām par Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tad gada izskaņu pavadīs arī ekonomiskās šausmas, jo līdzšinējā inflācija, energoresursu pieejamība un to izmaksas, kā arī vēl daudzi citi faktori saasina ekonomisko situāciju ne tikai valstī, bet visā pasaulē.

Ekonomiskās situācijas saasināšanās

Situācijas negatīva attīstība redzama ne tikai Latvijā, bet arī globāli – inflācija eirozonā septembrī sasniedza rekordaugsto 10 % līmeni, un ziņas par augstiem inflācijas rādītājiem un ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanas prognozēm ienāk arī no citām valstīm. Vācijas valdība ekonomikai nākamgad prognozē 0,4 % kritumu, Latvijas prognozes pagaidām ir pat optimistiskākas – Latvijas Banka šim gadam prognozē 2,2 % IKP pieaugumu, nākamajam – sarukumu par 0,2 %. Septembrī Latvijā vispārējais cenu līmenis bija par 22,2 % augstāks nekā pirms gada, bet septembra laikā cenas pieaugušas par 1,6 %. Kā norāda Latvijas Bankas eksperti, pašlaik lielākais inflācijas dzinulis Latvijā ir energoresursu un pārtikas cenas, to pieaugums novērojams arī rūpniecības preču un pakalpojumu segmentā. Ekonomika bremzējas, notiek eksporta korekcijas, kā rezultātā kavējas arī rēķinu apmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Melnajā tirgū Krievijā rubļa kurss sasniedz 200 rubļus par dolāru

LETA--UKRINFORM, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru.

Tīmekļa medijs "Meduza" vēstīja, ka vietnē "Telegram" ir desmitiem kanālu par tēmu "valūtas maiņa", "nopirkt dolārus", kuros pieejami piedāvājumi valūtas maiņas darījumiem. Lielākā daļa šo kanālu izveidota vai aktivizēta marta pirmajās divās nedēļās.

Viens veids šādām grupām ir sadalījums pēc pilsētām, kad noteiktā apkaimē dzīvojošie vienojas par valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu un sarunā tikšanos. Dolāra un eiro kurss tādos darījumos būtiski pārsniedz oficiālo kursu un sasniedz pat 200 rubļus.

Krievijas varasiestādes brīdina, ka tādi darījumi var tikt uzskatīti par nelikumīgām bankas operācijām, par ko draud līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Spēja pielāgoties ietekmēs tālāko attīstību

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā un arī šī gada ekonomisko attīstību un banku darbību galvenokārt ietekmē Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā un tās sekas. Pērn karš atstāja būtisku iespaidu uz uzņēmēju attīstības plāniem, piegāžu ķēdēm, resursu pieejamību un sadārdzināšanos, kā arī izraisīja strauju inflācijas un pēcāk arī procentu likmju kāpumu.

Arī šis gads būs sarežģīts, jo kara sekas turpinās ietekmēt ekonomiku, tomēr liela nozīme būs tam, cik ātri spēsim pielāgoties, kļūsim neatkarīgi no Krievijas enerģijas resursiem un cik sekmīgi īstenosim dažādus energoefektivitātes pasākumus. Šogad banku sektoram un tā klientiem joprojām būs jārēķinās ar ekonomikas nestabilitāti, augstu inflāciju, procentu likmju kāpumu, kā arī domāšanas maiņu ilgtspējīgai nākotnei.

Procentu likmju kāpums

Reaģējot uz straujo inflācijas kāpumu, jau pagājušā gada vidū Eiropas Centrālā banka sāka celt Euribor likmi (kredīta procentu likmes mainīgo daļu), kas palielināja kredītņēmēju ikmēneša maksājumus. Bankām un kredītņēmējiem jārēķinās, ka arī šogad likmju kāpums turpināsies un tas kopumā var ietekmēt kreditēšanas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgus satriec brīdinājums par procentlikmju celšanu inflācijas iegrožošanai

LETA--AFP, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, turpinoties kritumam, ko izraisīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela piektdien paustais brīdinājums par jaunām procentlikmju celšanām ar mērķi iegrožot inflāciju.

Volstrītas indeksi kritās par apmēram 1%, lai gan tirdzniecības sesijas sākumā bija nedaudz pieauguši. Kritās arī Londonas un Parīzes biržu indeksi, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,5%.

Akciju tirgos lielākoties bijis kritums kopš piektdienas, kad Pauels savā runā Džeksonhoulas ekonomikas forumā pauda gatavību cīņā pret inflāciju turpināt stingru monetāro politiku, atzīstot, ka tas būs sāpīgi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. "Taču nespēja atjaunot cenu stabilitāti nozīmētu daudz lielākas sāpes," uzsvēra Pauels.

Viņa izteikumi bija trieciens finanšu tirgiem, kas pēdējās nedēļās bija piedzīvojuši kāpumus, jo vāji ekonomikas dati un mērena cenu pieauguma palēnināšanās bija uzkurinājuši cerības, ka FRS kļūs mērenāka procentlikmju celšanā un varētu nākamgad sākt to pazemināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas centrālā banka aizliedz bankām apkalpot Krievijas un Baltkrievijas klientus

LETA/UKRAINSKA PRAVDA, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka aizliegusi valstī strādājošajām bankām īstenot valūtas darījumus, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas rubļus, kā arī apkalpot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus un uzņēmumus.

Aizliegts arī pildīt saistības pret juridiskām vai fiziskām personām no šīm abām valstīm.

To paredz centrālās bankas valdes veiktie grozījumi 24. februāra lēmumā "Par banku sistēmas darbību karastāvokļa laikā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijai strauji palielinoties, Lielbritānijā plašumā vēršas streiki

LETA--AFP, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.

Komentāri

Pievienot komentāru