Ekonomika

Kariņš: Negrasos mainīt stratēģiju Covid-19 ierobežojumu noteikšanā

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Covid-19 ierobežojumu noteikšanā esam veiksmīgi turējušies pie epidemiologu ieteikumiem, un es negrasos šo stratēģiju mainīt, vaicāts par iespēju mainīt robežvērtības, no kuras uz valsti tiek attiecināta pašizolācijas prasība, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka no pandēmijas un krīzes paša sākuma valdība visu laiku paļāvušies uz epidemiologu, ekspertu ieteikumiem. Viņaprāt, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc situācija iekšzemē ir tik laba, cik ir. "Eksperti mums argumentēti saka, kāpēc nevajadzētu mainīt šo stratēģiju," viņš norādīja.

Premjers uzsvēra, ka viņa galvenā rūpe ir Latvijas sabiedrība un ekonomika kopumā. Viņš sacīja, ka darīs visu iespējamo, lai Covid-19 iekšzemē turētos maksimāli zemu. Viņš gan nenoliedza, ka spēkā esošie ierobežojumi ir ļoti traucējoši tūrisma industrijai, tomēr skaidrojot, ka, ceļot robežvērtību pašizolācijai, īslaicīgi tūrisma nozarei tas varētu likties labi, bet pārējai ekonomikai tas varētu izrādīties graujoši.

Vaicāts, vai valstij būs finansiāli līdzekļi, ja situācija pasliktinātos un būtu tāda, ka šopavasar, premjers skaidroja, ka šobrīd budžeta ienākumi nav tik zemi, cik tie būtu varējuši būt un faktiski ar pozitīvu pieaugošu tendenci.

"Ja vajadzēs, protams, valstī teorētiski paliek šī iespēja vēl vairāk aizņemties naudu, lai atbalstītu dažādus ekonomikas sektorus. Es šobrīd atturēšos teikt, pie kādiem apstākļiem un cik. Ja aiziet tā saslimstība pavisam slikti - visā Eiropā jauns vilnis -, tad tā ir vispār jauna situācija, un skatīsimies," viņš teica. Vaicāts, kā sokas sarunas par samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi augļiem un dārzeņiem, Kariņš teica, ka finanšu un zemkopības ministriem ir uzdots pie šī jautājuma strādāt un rast kopīgu risinājumu. Vakar premjeram bijusi saruna ar finanšu ministru, kurš "likās pozitīvs, ka sarunas veicas".

Premjers sagaida, ka viņi varēs valdībai un koalīcijai piedāvāt vienotu redzējumu, kompromisu. Jau ziņots, ka patlaban pašizolācija Latvijā ir jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16.

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrija ierosināja celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju izceļošanas valstī līdz 25. Šādu lēmumu pieņēmušas arī abas Baltijas kaimiņvalstis, kurās no nākamās nedēļas aktuālā robežvērtība būs 25 gadījumi. Vienlaikus Latvijas valdība, ieklausoties epidemiologu ieteikumos, otrdien atbalstīja priekšlikumu no ārzemēm ieceļojušajiem samazināt pašizolācijas termiņu no 14 uz desmit dienām, vienlaikus gan nosakot dažus izņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sejas aizsargmasku valkāšana iekštelpās Latvijā varētu kļūt par obligātu prasību

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu.

"Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas Covid-19 uzliesmojumi, kas liktu veikt krietni stingrākus ierobežojošus pasākumus un būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no Covid-19," sacīja Kariņš.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Viņš piebilda, ka valstis, kurās saslimušo skaits ir krietni lielāks nekā Latvijā, var kalpot par piemēru, jo, piemēram, Francijā un vēl citās Eiropas valstīs sejas masku valkāšana ir noteikta kā obligāta prasība. "Arī starptautiskās veselības organizācijas un epidemiologi nepārtraukti atgādina, ka divu metru distances ievērošana un sejas masku valkāšana darbojas kā efektīvs līdzeklis, lai cilvēki varētu sevi pasargāt no saslimšanas ar Covid-19," piebilda premjers.

Tāpēc, runājot par citiem piesardzības pasākumiem, premjers minēja, ka tuvākajā nākotnē varētu nepārskatīt skaitu, cik daudz cilvēku var pulcēties iekštelpās Covid-19 apstākļos.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas, paredz Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.

Toreiz veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka šie atvieglojumi ir iespējami, pateicoties labajiem epidemioloģiskās situācijas rādītājiem un zemajai saslimšanai ar Covid-19 Latvijā.

Tomēr viņa arī pauda savu personīgo viedokli, ka, pieredzot Covid-19 iekšējās transmisijas kritumu, masku obligātu valkāšanu sabiedriskajā transportā varēja atcelt vēl ātrāk.

"Tas ir mans viedoklis, ne [Ministru] kabineta kopumā," piebilda Viņķele. Viņas ieskatā, atbrīvojoties no šīs prasības jau ātrāk, netiktu devalvēta nozīmīga "pretepidēmijas norma", pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt par mēnesi.

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), esot "viena laba ziņa" - Covid-19 izplatība faktiski tiek kontrolēta.

"Redzam, ka saslimstība ar katru dienu neiet strauji uz augšu, pat ir neliels kritums. Tas nozīmē, ka kolektīvi pieņemtie un ievērotie mēri darbojas. Tas gan diemžēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Vēl esam epidēmijas vētrā, un kādu laiku būs jāturpina strādāt, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu epidēmiju," teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sanāksmē panākta politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

"Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina no jaunnedēļas ļaut iekštelpās pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju.

Piektdien preses konferencē Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība līdz šim ir ieklausījusies ekspertu ieteikumos, kā rezultātā valstī patlaban ir viens no zemākajiem Covid-19 inficēšanās rādītājiem pasaulē.

Vienlaikus premjers pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka "Latvijā jāsāk vairāk slimot".

"Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību," uzsvēra Kariņš. Vienlaikus premjers piebilda, ka gadījumā, ja eksperti argumentēs par labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, tad viņš būs gatavs šajā viedokļi ieklausīties, bet līdz šim neviens eksperts šādu piedāvājumu nav izteicis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas NĪN patlaban nav iespējamas

LETA, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) patlaban nav iespējamas, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis skaidroja, ka diskusijas par dažādām izmaiņām nodokļos koalīcijā ilgst vairāk nekā gadu.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka nekādas izmaiņas šajā nodoklī šobrīd iespējamas nav. Grūtība ir, ka te ir divas sastāvdaļas - aprēķināts jauns iespējamais kadastrs un pēc tam seko aprēķināmais nodoklis. Pirmais solis ir izdarīts, bet otrais nav sperts, jo tā ir diskusija plašākā sabiedrībā, nevis tikai piecu partiju koalīcijā," teica Kariņš, uzsverot, ka plašā diskusija ir vēl priekšā.

Kariņš pieļauj, ka, ja nebūtu uznākusi Covid-19 krīze, kas atņēma valdībai vairākus mēnešus laika, tad, iespējams, tagad šim procesam varētu iziet cauri un būtu skaidrība jau rudenī. "Bet es to nesaredzu, jo mums nav šis jautājums izskatīts," pauda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Jebkuri lēmumi par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu būs pakāpeniski

LETA, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuri lēmumi par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu būs pakāpeniski, šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers akcentēja, ka, pateicoties mūsu kopīgai sadarbībai, izdodas turpināt kontrolēt Covid-19 gaitu. "Ja salīdzinām sevi ar citām valstīm, mēs ļoti labi izskatāmies. Tas ir pateicoties visu kopīgai sadarbībai. Mūsu pūles nes zināmus augļus," vērtēja politiķis.

Kariņš piekrita, ka daudzus interesē jautājums par to, kā pasaule un valsts spēs iziet no Covid-19 radītās krīzes. Tāpēc politiķis uzdevis Krīzes vadības padomes sekretariātam rīt valdībā nākt ar scenārijiem, ceļa karti, kā iziet no krīzes.

"Sagaidām ceļa karti turpmākajām rīcībām. Jaunnedēļ tad būtu jāpieņem arī konkrēti lēmumi, lai visi varētu saprast, kas notiks pēc 12.maija," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamnedēļ valdība sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot "riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas".

"Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai," uzsvēra Kariņš.

Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Plānojam vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju pēc 9.jūnija

LETA, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi ierobežojumi," norādīja premjers.

Viņš atzina, ka, domājot par ierobežojumu pagarināšanu, tiek mēģināts tos harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm, starp kurām pilsoņi var brīvi pārvietoties, tomēr galvenais, ko valdība ņems vērā, pagarinot vai atceļot ierobežojumus, būs Latvijas epidemiologu ieteikumi. "Galvenokārt mēs skatīsimies, kā mums [Latvijai] liekas vislabāk, un, kā mēs no pirmās dienas ieklausījāmies epidemiologu ieteikumos par to, kā vajadzētu rīkoties, tā arī mēs, es domāju, turpināsim to darīt," klāstīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš: Finanšu sektoram jāpārorientējas uz risku vadību, nevis tikai jāizvairās no riskiem

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis jāizvairās no jebkādiem riskiem, taču tas ir banku un to uzraugu sadarbības jautājums, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš salīdzināja - var uzskatīt, ka visdrošākais veids, kā neiekļūt ceļu satiksmes negadījumā, ir vispār nekāpt automašīnā, bet tad arī nevar nekur aizbraukt. "Labāk ir kāpt automašīnā un braukt ar prātu - ievērot ātrumu, skatīties spoguļos, lietot virzienrādītāju un tā tālāk."

Premjers stāstīja, ka pēdējā Finanšu sektora attīstības padomē viņš nācis klajā ar skaidru un stingru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu. "Mums ir jābeidz tikai meklēt melnās naudas, (..) un mums ir jāsāk pildīt attīstības funkcija, [jādomā], kā varam attīstīt finanšu sektoru un to audzēt," sacīja Kariņš.

Viņš pauda bažas, ka vairāku banku īpašnieki aizvien domā, ka Baltijas valstīs notiek naudas atmazgāšana, lai gan tas sen jau vairs neatbilstot patiesībai. "Bet tā domāšana vēl ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska," problēmas būtību akcentēja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Analizēs Covid-19 tendences un domās par nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences, prognozes un atbilstīgi tam tiks piedāvāts valdībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, iepriekš sociālajā tīklā "Twitter" pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (JV).

"Atgādinu, ka valsts apmaksā Covid-19 testus un aicinu iedzīvotājus aktīvi izmantot šo iespēju," uzsver ministre, vienlaikus arī aicinot lietot aplikāciju "Apturi Covid".

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatības pieaugumu pēdējo dienu laikā, pēc informācijas saņemšanas par situāciju no veselības ministres, tiks lemts par tālāko rīcību.

"Esam gatavi ātri reaģēt un apturēt plašāku izplatību," uzsvēra premjers.

Premjera birojā informēja, ka gadījumā, ja veselības ministre iesniegs priekšlikumus par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu, kam nepieciešama pārējo ministru piekrišana, Kariņš esot gatavs jau šodien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai šo jautājumu izvērtētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstus nodarbinātajiem, kuru uzņēmumus skārusi "Covid-19" pandēmija, plānots sākt izmaksāt jau šonedēļ, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

24.martā valdībā tiks uzklausīta informācija par to, kā sokas ar dīkstāves programmas izstrādi.

"Šonedēļ plānotas pirmās izmaksas saistībā ar šo programmu," pavēstīja premjers, uzsverot ka, iespējams, otrdien būs arī ierosinājumi, kā paplašināt krīzes skarto nozaru loku.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sacīja, ka ar katru dienu bezdarbnieku rindas palielinās. Lai saglabātu darbiniekus un darba vietas, nepieciešams, lai uzņēmēji pēc iespējas ātrāk varētu piedāvāt dīkstāves pabalstu.

Premjers akcentēja, ka tiek aktīvi strādāts pie jautājumiem, kas skar ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalstu Covid-19 pandēmijas apstākļos, diskutējot par to, kādas nozares vēl varētu tikt iekļautas atbalstāmo lokā. Vienlaikus Kariņš norādīja, ka īpaši atbalstāmo Covid-19 pandēmijas skarto nozaru loks varētu tikt papildināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12.maijam, otrdien lēma Ministru kabinets, sociālajos tīklos vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Līdz ar otrdien valdībā lemto, ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 12.maijam.

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā ir vērtējama kā kopumā stabila, turklāt, salīdzinot ar vīrusa izplatību citās valstīs, Latvija "izskatās labi".

"Taču mēs nevaram atslābt, jo Covid-19 pandēmija joprojām plosās. Pēc konsultācijām ar epidemiologiem un speciālistiem, valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju valstī līdz 12.maijam. Tas nozīmē, ka mēs nepastiprinām ierobežojumus, bet arī tos nemīkstinām," sacīja Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu, pēc valdību veidojošo partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pastāstīja, ka trešdien būs valdības sēde, kurā tiks izskatīti jautājumi par budžeta prioritātēm, tostarp tām, ko pieteica neatkarīgās iestādes.

Koalīcija pirmdien ilgi sprieda par FM piedāvājumu nodokļu reformai, kas piedāvā vairākas izmaiņas. Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Kariņa ieskatā tas būtiski uzlabotu Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, padarot valsts ekonomiku konkurētspējīgu, palīdzot piesaistīt investīcijas un palielinot jaunu uzņēmumu skaitu.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā. Kariņš skaidroja, ka arī šīs izmaiņas dotu pozitīvu efektu Latvijas konkurētspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Var pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, mazinās ierobežojumi ēdinātājiem un kultūras pasākumiem

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nozares, kurām pieejams pabalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves periodā

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatot šā gada budžetā plānotos izdevumus pasākumiem, kas Covid-19 pandēmijas dēļ šogad nenotiks, ministrijās atbrīvojušies trīs miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdeva rezolūciju visiem ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus un neizlietoto finansējumu novirzīt Covid-19 seku mazināšanai. "Covid-19 pandēmijas rezultātā ir virkne pasākumu, kas šogad ir atcelti un nenotiks. Esmu uzdevis ministriem pārskatīt valsts iestāžu izdevumus. Neizlietoto finansējumu valdība novirzīs Covid-19 seku mazināšanai. Esmu aicinājis uz šādu rīcību arī neatkarīgās valsts institūcijas," pauda Kariņš.

FM apkopojusi ministriju iesniegto informāciju par izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem un tie kopumā veido ap trim miljoniem eiro. Sasummējot šos līdzekļus ar marta sākumā ministrijās atbrīvotajiem līdzekļiem 1,4 miljonus eiro apmērā, kopumā izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir rasti aptuveni 4,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu de facto vairs nepastāvēs, trešdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli".

Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2.septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā - 14,72. Viņš atsaucās uz sarunu ar Baltijas valstu kolēģiem, kuri pauda bažas par saslimstības rādītāju pieaugumu savās valstīs, vienlaikus vaicājot, vai Latvija piekristu ieviest pagaidu noregulējumu, nepiemērojot prasību par obligātu 14 dienu pašizolāciju, ja cilvēks atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas. Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nepiekritīs pagaidu noregulējumam, valdībai būs jālemj par šīs situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sloga pieaugums nodokļu reformas rezultātā Latvijā nav atbalstāms, pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš solīja, ka darīs visu, lai nākamajā nedēļā valdībā varētu uzklausīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, tādējādi "kliedējot mītus" un nodrošinot pilnīgu informāciju sabiedrībai.

Premjers stāstīja, ka FM piedāvājums paredz ieviest obligātu, vismaz minimālu sociālo maksājumu, lai visiem būtu iespēja pieprasīt sociālo palīdzību, piemēram, bezdarba gadījumā. Vienlaikus neesot paredzēts grozīt standartnodokļu režīmu.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas - prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai radīto mobilo lietotni "Apturi Covid" līdz šim lejupielādējuši 100 000 iedzīvotāju, informēja "LMT" preses sekretāre, "Apturi Covid" komunikācijas vadītāja Elīna Lidere

Visbiežāk lietotne lejupielādēta dienās, kad atklāti jauni Covid-19 uzliesmojumi.

"Pēc atkārtota Covid-19 uzliesmojuma redzam, ka lietotnes "Apturi Covid" loma un iedzīvotāju interese par to pieaug," norāda E. Lidere.

No 29. maija ir pieejama Latvijā izstrādātā brīvprātīgā kontaktu fiksēšanas lietotne "Apturi Covid".

Mobilo lietotni "Apturi Covid" brīvprātīgi un bez maksas radījuši pašmāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares un zinātnes pārstāvji, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā.

Lietotne "Apturi Covid" neievāc GPS datus un neizseko lietotājus, akcentē E. Lidere. Viedtālruņi, kuros tā būs uzstādīta, ar "Bluetooth" palīdzību apmainās ar signāliem jeb digitāliem "rokasspiedieniem", ko uzglabā lietotāja tālrunī šifrētā veidā. Ja viena tālruņa lietotājs saslimst, otrs tiek brīdināts, ka kādā brīdī savās ikdienas gaitās ir saskāries ar Covid-19 inficētu cilvēku. Inficētā persona un vieta, kur noticis kontakts, lietotājam paliek anonīma.

Komentāri

Pievienot komentāru