Saskaroties ar arvien lielāku risku neatgūt aizdoto naudu Latvijas tiesību sistēmas labirintu dēļ, komercbankas varētu krasi ierobežot kredītu pieejamību, kas valsts amatpersonu bezdarbības gadījumā nozīmētu ekonomikas stagnāciju un kārtējo emigrācijas vilni

To apliecina Dienas Biznesa rīkotā apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs, a/s Norvik banka valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels un valdes locekle Marija Stepiņa, a/s Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis, kā arī Deloitte Legal vadošais jurists un maksātnespējas eksperts Helmuts Jauja. Pieminētā problēma skar ne tikai kādu atsevišķu banku (Norvik banka), bet arī citas lielas tautsaimniecības kreditētājbankas un valstij piederošo a/s Reverta, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu no Parex bankas savulaik aizdotiem kredītiem un šīs bankas glābšanā veiktā valsts ieguldījuma atmaksu.

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs ir uzņēmies jaunus pienākumus – viņa pārziņā ir risku un kreditēšanas jomu vadība SEB bankā, informē bankas pārstāvji.

Pirms tam K.Danēvičs bija finanšu direktors un valdes loceklis, savukārt līdzšinējais Risku un kreditēšanas vadītājs Johans Askboms turpmāk vadīs vienu no SEB Privātpersonu un uzņēmumu kredītkomitejām SEB grupā Zviedrijā.

14 gadu laikā Kārlis Danēvičs SEB bankā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus, gūstot daudzpusīgu pieredzi - viņa pārziņā bijušas dažādas biznesa un atbalsta funkcijas, tanī skaitā Kārlis vadīja SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi, pirms tam pus gadu strādāja SEB grupā Stokholmā Kreditēšanas organizācijā. Vēl pirms tam 2.5 gadus vadīja SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes darbu Latvijā.

Nestabila juridiskā un biznesa vide - piedāvātais nolikto atslēgu princips, ātra maksātnespēja bez saistībām, kredītbiroja neesamība, kā arī vairākas populistiskas iniciatīvas - apdraud hipotekārās kreditēšanas nākotni, šodien konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» uzsvēra banku pārstāvji.

Jau patlaban galvenais šķērslis mājokļa iegādei ir 20% pirmās iemaksas trūkums - iedzīvotāji nevar veidot uzkrājumus, jo tērē tik, cik nopelna, norādīja SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

«Ja tiks ieviestas plānotās likumdošanas izmaiņas, pirmā iemaksa var pieaugt līdz pat 40% un hipotekārie kredīti var kļūt nepieejami,» skaidroja Danēvičs.

Viņš uzsvēra, ka, graujot normālas hipotekārās kreditēšanas principus, populistisku priekšlikumu iesniedzējiem būtu jāpadomā, kādas ir alternatīvas. Danēvičs uzskata, ka, ieviešot likumdošanas izmaiņas, pirmās iemaksas sakrāšanai nepieciešamais laiks var pieaugt no tagadējiem sešiem līdz 13 un pat 20 gadiem.

Latvijas banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties pēdējo piecu gadu laikā ir augusi, liecina jaunākā Finanšu nozares asociācijas (FNA) Kreditēšanas indeksa dati. Tiesa gan, kreditēšanas potenciāls pagaidām neīstenojas praksē, atzīst pati asociācija.

Tādēļ, lai arī kreditēšanas apjoms pēdējos gados pieaug, straujāku attīstību šajā ziņā ierobežojot uzņēmēju izteiktā piesardzība savu investīciju finansēšanā un fakts, ka banku riska apetīti negatīvi ietekmē lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī uzņēmumu reputācijas izaicinājumi.

FNA apkopotie dati indeksu izteiksmē liecina, ka banku vēlme kreditēt pieaug, kur pērn tā sasniegusi 116 indeksa punktus. Turklāt šajā indeksā viens no lielākajiem kāpumiem sasniegts banku spējai, lai gan tā atpaliek no to vēlmes piešķirt kredītus, kur šajā pozīcijā indekss audzis no 100 līdz 155. To veicinājis fakts, ka pieaug brīvo līdzekļu pieejamība bankās, samazinās kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars un izsniegto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem pēdējo gadu laikā nepārsniedz aptuveni divas trešdaļas. Savukārt pašu uzņēmumu spēja aizņemties kopš 2018. gada ir augusi par 30% un 2022. gadā sasniedza 130 indeksa punktus. To veicinājusi līdzšinējā ekonomikas izaugsme, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla apjoma kāpums.

Foto: pixabay.com

Moneyval un FATF ziņojumi gada sākumā ļāva atviegloti nopūsties pēc iepriekšējo gadu saspringtās situācijas, taču darbs neapstājas, un tuvākajā laikā nozīmīgākais ir labot situāciju, kurā esam nokļuvuši, ieviešot pārāk striktus ierobežojumus.

Daļai uzņēmēju nav pieejams aizdevēju finansējums un pat apturēta piekļuve savam bankas kontam.

"Esam paveikuši ļoti daudz, tomēr darbs ar to nebeidzas," atgādina Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds. "Esam sakārtojuši savus likumus un normatīvos aktus atbilstoši jaunākajām starptautiskajām prasībām. Tas, kas mums vēl ir priekšā, - praktiska šo normu piemērošana un daudz sekmīgāka praktiskā cīņa ar nelegālas izcelsmes līdzekļiem," viņš piebilst. Arī SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs uzskata, ka nedrīkst apstāties pie paveiktā un jāturpina iesāktais pie ēnu ekonomikas samazināšanas un negodīgas komercprakses izskaušanas.

Tā ir viena no prognozēm, kas izskanēja LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā.

Krīzes mēdz būt iekšējas, ārējas un «abas kopā», atgādināja Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, risku vadītājs. Pēdējā krīze, ko piedzīvojām Latvijā, bija gan iekšējo, gan ārējo faktoru noteikta, un tik visaptveroša, kāda tā bija, varbūt notiek reizi 100 gados, iepriekš tāda bijusi t.s. Lielā depresija pagājušajā gadsimtā. Lai varētu spriest par iespējamo nākamo krīzi, viņaprāt, jāskatās uz «aiz-iepriekšējo», tādējādi nākamā nebūs «abas kopā» gadījums, drīzāk tāda varētu būt gaidāma ārējo notikumu ietekmē. Piemēram, tāda Latvijā deviņdesmitajos gados sākās pēc t.s. Krievijas krīzes.

Šobrīd Eiropas Centrālā banka satraucas par vairākām lietām, tostarp nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm atsevišķās valstīs (Vācija, Nīderlande, Skandināvija u.c.), ģeopolitisko situāciju, Ķīnas tautsaimniecības veselību, to pielīdzinot milzim uz māla kājām, naudas atmazgāšanu. Atšķirībā no vairākām ES valstīm, tostarp Itālijas, Francijas vai Grieķijas, Baltijas valstis nekad nav bijušas tik gatavas krīzei kā šobrīd. Tomēr ir kāds specifisks risks – Moneyval ziņojums par cīņas trūkumu ar netīro naudu valstī, tiesa, K. Danēvičs ir optimistiski noskaņots, cerot, ka šāda secinājuma nebūs.

Inovācijas uzņēmumos nav atraujamas no to kreditēšanas un uzņēmumu labas sadarbības ar bankām

Savukārt banku darbība kreditēšanā ir nepietiekama – tā Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā konferencē Digitalizācija un automatizācija – uzņēmumu konkurētspējas atslēga 21. gadsimta tirgū secināja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Tiesa, diskusijas pamattēmu sākumā pilnībā aizēnoja AML (anti money loundering) prasību radītie blakusefekti.

Runājot līdzībās ar deju, kurā vieni no partneriem ir uzņēmēji, bet otri ir bankas, K. Danēvičs norādīja, ka šobrīd uzņēmēji ir aktīvākais un stiprākais partneris, bet bankas uzvedas nogaidoši un mudināmi. 17. oktobra konferences paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki tomēr atklāja arī ar digitalizāciju un automatizāciju saistītos izaicinājumus Latvijā.

Šā gada pirmajā pusgadā banku kredītportfelis palielinājies par 2,4%, Latvijas Komercbanku asociācijas rīkotajā preses konferencē stāstīja SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Viņš uzsver, ka tas ir straujākais kredītportfeļa pieaugums kopš 2008.gada.

Jau pērn varēja vērot simbolisku kredītportfeļa pieaugumu, taču šā gada pusgadā tas palielinās straujāk, sasniedzot 15,03 miljardus eiro, no kuriem 7,33 miljardi izsniegti Latvijas tautsaimniecībai.

Runājot par pārējām Baltijas valstīm, K. Danēvičs uzsver, ka Igaunijā veselīga kredītportfeļa pieauguma tendence atjaunojās jau pirms pieciem gadiem, bet Lietuvā – pirms trim gadiem. Latvijā tas atsāka pieaugt tikai pirms gada, uzsvēra bankas valdes loceklis.

Abās pārējās Baltijas valstīs kredītu burbulis pirms krīzes un krīzes laikā bija mazāks, līdz ar to atkopšanās bija ātrāka. Pirms krīzes tika vērtēts, ka Lietuva ar Latviju gāja soli solī, bet Igaunija jau iepriekš bija priekšā.

Banku kreditētākā nozare patlaban ir nekustamā īpašuma nozare un būvniecība, Latvijas Komercbanku asociācijas rīkotajā preses konferencē sacīja SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Ziņas par sektoru nav labas, jo pēc krīzes sektors atkopās un bija aktīvāks, taču pašreiz skaitļi neiepriecina un šajā gadā no jauna piešķirtais finansējums sarucis par 30%. Acīmredzot nozarē aizvien notiek kaut kas, kas ietekmē spēju aizņemties un investēt, uzsver eksperts.

Patlaban aktīvāk tiek atmaksāti esošie kredīti, bet aktīva kreditēšana vidēji sektorā nenotiek. Kā liecina dati, tautsaimniecībā šis sektors patlaban veido lielāku īpatsvaru nekā kreditēšanā, kas raksturo noskaņojumu, uzsver SEB bankas valdes loceklis.

Kavētāju īpatsvars uzņēmumu vidū ir samazinājies, un nozarē nav akūti maksātspējas gadījumi.

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Ja uzņēmumu kreditēšanas izaugsme turpināsies esošajā intensitātē, šogad uzņēmumiem aizdevumos varētu tikt izsniegti divi miljardi eiro, liecina optimistiskas Latvijas Komercbanku asociācijas ekspertu prognozes.

Pērn uzņēmumi Latvijā tika kreditēti par 34% vairāk nekā 2015.gadā - 2016.gadā uzņēmumiem no jauna tika izsniegti 1,795 miljardi eiro.

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā jaunizsniegto kredītu apjoms varētu sasniegt divus miljardus eiro. Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan atzina, ka šīs ir optimistiskas prognozes, pieņemot, ka gada otrajā pusē aktīvāk tiks sākta Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve, kas mudinās uzņēmumus ieguldīt attīstībā un aizņemties attīstības projektu īstenošanai. No nozarēm lielāka aizņemšanās aktivitāte gada otrajā pusē tiek gaidīta būvniecībā. Savukārt apstrādes rūpniecības uzņēmumi ir būtiski kāpinājuši savu kapitālu, kas ir galvenais priekšnoteikums investīciju piesaistei.

Latvijas Banka šovasar ieviesīs ātro maksājumu jeb zibmaksājumu iespēju, kas nozīmē - nauda jebkurā diennakts laikā nekavējoties nonāk saņēmēja kontā, arī ja tas ir citas kredītiestādes klients, un šie līdzekļi ir uzreiz izmantojami.

Latvijas Bankas valdes loceklis, Informācijas sistēmu pārvaldes vadītājs Harijs Ozols informēja, ka zibmaksājumu dalībnieku loks paplašināsies pakāpeniski. Augusta beigās zibmaksājumu infrastruktūra būs pieejama izmantošanai Latvijas Bankas Elektroniskā klīringa sistēmas dalībniekiem. Sistēma izvērtīsies plašāka novembra beigās, kad Latvijas Bankas risinājums tiks savienots ar eirozonas infrastruktūru. Sākotnēji zibmaksājumiem eirozonā gatavas pievienoties 30 kredītiestādes, un to skaits pakāpeniski augs, lēsa Ozols. Viņš atzina, ka zibmaksājumu piedāvātās ērtības maksātājiem būs atkarīgas no kredītiestāžu gatavības izmantot šo maksājumu infrastruktūru un to piedāvātajiem gala risinājumiem.

Biznesa kreditēšana šī gada trešajā ceturksnī sasniegusi lielāko apjomu pēdējo divu gadu laikā, bet kopējais kāpums jaunizsniegtajiem kredītiem visos trīs ceturkšņos ir 6%, pirmdien informēja Latvijas Komercbanku asociācijas eksperti.

Banku analītiķi norāda, ka Krievijas-Ukrainas konflikta negatīvā ietekme uz Latvijas uzņēmumiem un to kredītspēju ir bijusi mazāka, nekā tika prognozēts. Savukārt uzņēmēji ir spējuši saņemt kredītu bez Eiropas struktūrfondu finansējuma, kas ir viens no svarīgākajiem biznesa attīstības atbalsta instrumentiem.

«Banku vidū valda sīva konkurence par veselīgu uzņēmumu kreditēšanu. Uzņēmumiem, kam ir pašu kapitāls, spēja pildīt saistības, biznesa plāns un pietiekama, caurspīdīga naudas plūsma, bankas piedāvā ļoti labvēlīgus piedāvājumus. Kredītu nosacījumi Latvijā ir ievērojami izdevīgāki, kā, piemēram, Skandināvijā. Tomēr uzņēmumu spēja aizņemties ir zemāka, nekā būtu nepieciešams straujai tautsaimniecības attīstībai. Ja nākamajā gadā valsts efektīvi apgūs Eiropas struktūrfondus, kreditēšanas apjomi varētu turpināt pieaugt,» stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Kredītu pieejamību 2019. gadā Latvijā ietekmēs ne tikai Eiropas Centrālās bankas pieņemtie lēmumi, bet arī notiekošais Latvijas finanšu sektorā un valsts rīcība Moneyval novērtējuma uzlabošanai.

Tādi secinājumi skanēja konferencē Biznesa prognozes 2019. Kredītu pieejamībā savu lomu lēnām sāks spēlēt arī reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī ES struktūrfondu naudas izmaksas par realizētajiem projektiem.

«Situācija ir labāka, nekā mums pašiem šķiet,» tā uz jautājumu par kredītresursu pieejamību Latvijā atbild Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņš norāda, ka kredītu jomā ir asimetrisks risku sadalījums, jo uzņēmēji vienmēr vēlas aizņemties vairāk, viņi vēlas riskēt vairāk nekā bankas. Tā dēvētā robežšķirtne ir situācijā, ja uzņēmumam iet ļoti labi, tad tas ar banku peļņā nepadalās, ja iet slikti, ir zaudējumi un vēl bankrotē, tad ar zaudējumiem padalās ar banku. Bankai ir mazi procenti, bet milzīgi zaudējumi, ja uzņēmumam ir slikti, savukārt uzņēmumam ir otrādi- zaudējumi ir tik, cik ieguldīts pašu kapitāls, bet potenciāli milzīga peļņa.

Ja būtu nepieciešams, bankas šogad varētu investēt tautsaimniecības attīstībā pat piecus miljardus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas aplēses.

SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs gan atzina, ka banku gatavība kreditēt ir lielāka, nekā uzņēmēji gribēs aizņemties. Viņš lēsa, ka realitātē Latvijas bankas šogad kredītos varētu izsniegt 1,5 līdz 1,6 miljardus eiro. Līdz ar to konkurence banku starpā par kreditēšanu būs gana asa.

Danēvičs uzsvēra, ka «tie pieci miljardi sēž un gaida klientus», bet pieprasījumam jābūt kvalitatīvam.

Runājot par nozarēm, kur šogad varētu izsniegt aizdevumus, SEB bankas valdes loceklis pauda cerību, ka turpināsies kreditēšana lauksaimniecības nozarē, kā arī gribētos redzēt pieaugumu apstrādes rūpniecības kreditēšanā, par ko pašlaik ir bažas. Apstrādes rūpniecība nes neizmērojamu pienesumu ekonomikā, nes ienākumus, taču nozarē ir investīciju kritums, pērn šajā nozarē kreditēšanas apjomi samazinājās par 49%.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Stabiliem, zināmu attīstības pakāpi sasniegušiem un godprātīgiem lauksaimniecības nozares uzņēmumiem Latvijā ir pieejami banku aizdevumi, tā sarunā par lauksaimniecības nozares kreditēšanu Latvijā atzina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Kreditēšanas komitejas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) vadītāji.

Citāda situācija ir biznesa uzsācējiem, jo katrā uzņēmuma attīstība stadijā ir cits atbilstošs finansējuma veids, un uzņēmuma darbības sākumposmā lauksaimniekiem, tāpat kā citu nozaru uzņēmumiem, jālūkojas gan riska kapitāla, gan valsts atbalsta programmu, gan mezanīna aizdevumu virzienā, norāda banku speciālisti.

LKA Kreditēšanas komitejas apkopotie dati par kreditēšanu Latvijā liecina, ka 2015. gadā lauksaimniecībai izsniegti jauni kredīti 90,96 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 20% vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā aizdevumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei veido 6% no Latvijas uzņēmumiem iesniegto banku aizdevumu apjoma (Latvijas IKP šī nozare veido divreiz mazāku apjomu ~3%).

Pirms krīzes banku kredītu tirgū bija «gāzi grīdā» princips, taču tagad esot labs ceturtais no pieciem iedomātajiem ātrumiem, liecina DB pētījums.

Kredītu izsniegšana uzņēmumiem nekad nav apstādināta. Arī krīzes straujākajā kritienā 2009. gadā vājākajā ceturksnī bankas jaunos kredītos esot sniegušas 250 milj. Ls. Šogad kreditēšana ir vēl straujāka nekā pirms gada – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī no jauna izsniegti kredīti vietējiem uzņēmumiem uzrāda 79% pieaugumu.

Tiesa, kompānijām izsniegto kredītu atlikumi jau piekto gadu uzrāda samazinājumu. Ekonomika tiek sildīta, kredīti šobrīd uzņēmumiem ir pieejami, un tas esot mīts, ka bankas kredītus nedod vai dod tiem, kuri bez tiem var iztikt, uzstāj baņķieri. Tomēr bankas neapmierina visu pieprasījumu pēc kredītiem, jo krīzes dēļ ciesto zaudējumu un gūto mācību dēļ kreditē piesardzīgāk.

SEB banka piešķīrusi 7,5 miljonu eiro lielu finansējumu stikla šķiedras ražotājam - AS Valmieras stikla šķiedra, informē bankas pārstāvji.

Naudas līdzekļi paredzēti stikla šķiedras apstrādes rūpnīcas Valmiera Glass UK Ltd (iepriekšējais nosaukums P-D Interglas Technologies Ltd) iegādei. Aizdevumu paredzēts atmaksāt sešos gados.

SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs norāda - lai sekmētu Latvijas ekonomiku, ir jāveicina uzņēmējdarbība ne tikai vietējos tirgos, bet jāskatās plašāk, aptverot Eiropas un Ziemeļamerikas tirgus. Valmieras stikla šķiedra ir piemērs, kā ar augstām zināšanām konkrētajā nozarē ir iespējams uzbūvēt spēcīgu uzņēmumu, gan eksportējot produkciju, gan iegādājoties rūpnīcu ārpus Latvijas. Uzņēmuma kopējais eksporta apjoms veido 96% no saražotās produkcijas, kas tiek eksportēta uz 36 pasaules valstīm.

Banku darbību, izsniedzot aizdevumus jaunai idejai, nereti var pielīdzināt dalībai loterijā, norāda SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičš.

Viņš min piemēru – ir emitētas desmit loterijas biļetes, no kurām katra maksā 100 dolārus, un viena no tām vinnēs miljonu dolāru. Rodas jautājums, vai cilvēks aizdotu kādam citam loterijas biļetei? Tā kā bankām pašu kapitāls ir tikai ap 10%, tad tās nedrīkst zaudēt vairāk kā katru desmito kredītu, norāda eksperts. Pārējais ir depozītu apjoms, kas ir jāatgriež noguldītājiem.

Uzņēmēji nereti domā - ja aizņemšos naudu un sākšu 10 biznesus, viens no tiem attīstīsies un pelnīs. Savukārt bankai ir skats no cita punkta – var zaudēt deviņus no desmit aizdevumiem. Runājot par kapitāla pieejamību, K. Danevičs saka, ka jauni uzņēmēji lielākoties sāk tikai ar ideju, kas ir kā loterijas biļete, un sākotnēji nav nekādu ienākumu un garantijas. Šajā gadījumā nevar gaidīt aktīvu banku līdzdalību, jo deviņos no desmit gadījumiem var zaudēt, un, tāpat kā loterijā, tikai viens var nest miljonu. Lai sāktu biznesu, ir citi finansējuma veidi, piemēram, biznesa eņģeļi, riska kapitāla fondi, mezanīns un kad bizness sākts, jau var runāt par aizdevuma saņemšanu bankā, saka bankas pārstāvis.

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO šodien svin spāru svētkus otrajai siltumnīcai. Nepilnus 8000 kvadrātmetru lielās siltumnīcas izveidošanā ir ieguldīti 2,5 miljoni lati.

No tiem SEB bankas piešķirtais līdzfinansējums sasniedz gandrīz 70%.

SIA Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecību uzsāka 2013. gada vasarā, un visus būvniecības darbus ir plānots pabeigt 2014. gada februārī. Tās platība būs divreiz lielāka nekā jau esošajai siltumnīcai. Saskaņā ar projektu kopējā siltumnīcas bloka platība būs 11 448 m2, no kuriem lielāko daļu - 10 512 m2 - aizņems augi.

Tūlīt pēc būvdarbu noslēgšanas jaunajā siltumnīcā tiks stādīti tomāti.

«Jaunajā siltumnīcā pirmajā, nepilnajā sezonā esam nolēmuši izmēģināt jaunas tomātu šķirnes. Līdzās Getliņu lielaugļu oranžajiem tomātiem, mēs stādīsim arī aveņu jeb rozā lielaugļu tomātu šķirni, oranžos ķekaru tomātus un speciālo tomātu šķirni. Pieprasījums Latvijas tirgū pēc Getliņu tomātiem ir liels,» apgalvoja Imants Stirāns, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Bankām jāpārdomā biznesa modelis; drošība, ko pieprasa regulatori, liek samazināt banku darbinieku skaitu un audzēt pakalpojumu cenas.

Pasaules lielākie finanšu regulatori cenšas jauno pēckrīzes finanšu sistēmas modeli veidot tā, lai vairs neviena banka nebūtu tik liela un nozīmīga, ka tās bankrots potenciālā bezdibenī ierautu visu pasauli – bankām tiek noteiktas jaunas kapitāla prasības, un finanšu sektora pārraudzība kļuvusi daudz stingrāka. Bankām tiek piespriestas arī milzīgas soda naudas un krietni stingrāki padarīti noteikumi, kas regulē to investīciju nodaļu darbu un to iespējas rīkoties ar klientu naudu. Arvien populārāka ir prasība bankām stingri nodalīt tradicionālo biznesu (kreditēšana) no tirgošanās ar finanšu instrumentiem.