Carnikavas novada dome nolēmusi Carnikavas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem 2018. gadā piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu 70% apmērā par vienu mājokli, informē Carnikavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sandra Baltruka.

Tiesības to saņemt ir NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu Carnikavas novadā savā nekustamajā īpašumā – mājā vai dzīvoklī.

«Šis lēmums turpina mūsu iesākto ceļu ar pārliecību, ka vienīgajam mājoklim jābūt ar 0% nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Tā kā šī brīža likumdošana to nepieļauj, mēs kā pašvaldība varam piešķirt NĪN atlaidi līdz 90%. Jau šogad Carnikavas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem vienam mājoklim piemērojām 50% NĪN atlaidi, secīgi īstenojot savu politiku, nākamgad tā būs 70% apmērā,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Pašvaldībā skaidro, ka cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 70% atvieglojums tiks piemērots par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā. Lai to saņemtu, iedzīvotājiem jāvēršas ar iesniegumu Carnikavas novada domē. Jāpiebilst, ka minētā atlaide netiks piemērota ēkas daļai, kas tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

Sēklu vairumtirgotājs SIA Onava Rīgas apgabaltiesā iesniedzis prasību pret agrāk vienu no lielākajiem ziedu un dārzeņu audzētājiem SIA Carnikavas dārznieks.

SIA Carnikavas dārznieks nemaksājot par piegādāto sēklu materiālu, Db informēja SIA Onava, atturoties komentēt sīkāk prasības būtību.

Pirms pāris gadiem notikusi īpašnieku maiņa nozares lielākajā uzņēmumā Carnikavas dārznieks, tomēr jauno īpašnieku darbība nav bijusi veiksmīga, uzskata prasības iesniedzējs.

SIA Carnikavas dārznieks kontakttālruņi vairs neeksistē, uzņēmuma saimnieciskā darbība kopš šī gada sākuma pārtraukta, Db uzzināja uzņēmuma teritorijā darbu sākušā jaunā uzņēmumā Camelia.

SIA Carnikavas dārznieks dibināta 27. jūlijā 1992. gadā, galvenā darbība – lauksaimniecības produkcijas dārzeņu - tomātu, gurķu un puķu, griezto ziedu, podu puķu un dēstu ražošana. Ražotiem dārzeņiem – gurķiem, tomātiem ir preču zīme Kvalitatīvs Latvijas produkts jeb Zaļā karotīte. Uzņēmums bija ieguldījis finašu līdzekļus modernizācijas projektos, tostarp koģenerācijas stacijas izbūvē dārzniecībā.

Preču zīme Kvalitatīvs produkts jeb tā saucamā zaļā karotīte nonākusi valsts īpašumā un turpmāk to varēs izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros.

Ja līdz šim karotītes preču zīme tika piešķirta pēc gatavo produktu izvērtēšanas, tad turpmāk tiks pārbaudītas izejvielas, no kā gatavots attiecīgais produkts un tas nozīmē stingrākus kritērijus un lielāku kvalitātes garantiju pircējam, galvenās izmaiņas raksturo I. Gulbe. Kā Db noskaidroja Zemkopības ministrijā (ZM), izstrādājot valdības noteikumus Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība, tika pieņemts lēmums Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros saražotos produktus marķēt ar norādi Kvalitatīvs produkts, ko jau patērētāji pazina kā biedrības Mārketinga padome preču zīmi. Līdz ar to biedrība Mārketinga padome preču zīmi nodeva valsts īpašumā un valsts par preču zīmes pārņemšanu nav maksājusi neko, informē ZM.

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji, informē Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

2014. gada nogalē noslēdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā pirmais posms, kura ietvaros ir veikta esošo pretplūdu aizsargbūvju rekonstrukcija, lai no Gaujas upes izraisītajiem plūdiem aizsargātu Carnikavas ciema un Gaujas ciema daļas - dārzkopības sabiedrības Zvejnieks - 1 - iedzīvotājus un īpašumus, informēja Carnikavas novada domes pārstāve Sandra Baltruka.

«Plūdu jautājums ir aktuāls daudzviet Latvijā, un Carnikavas novadā ir paveikts liels darbs, lai pasargātu novada iedzīvotājus un viņu mājvietas no plūdiem. To nebūtu iespējams paveikt bez daudzu institūciju sadarbības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības atbalsta, piešķirot ERAF finansējumu 100% apmērā,» saka Carnikavas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.

Projekta pirmajā posmā ir veikta Carnikavas ciema pretplūdu aizsargdambju rekonstrukcija 6,2 km garumā, bet Gaujas ciemā - 285 metru garumā. Esošās dambja būves ir paaugstinātas nepieciešamajā līmenī, tajās ir iebūvēti bentonīta mālu paklāji, kas ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumos būtiski uzlabo dambju noturību.

Carnikavas novada dome ir pieņēmusi lēmumu 2017.gadā iedzīvotājiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Tādējādi tiesības saņemt 50% atvieglojumu no taksācijas gadā aprēķinātās NĪN summas būs NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā - dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī - Carnikavas novadā, informē pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka.

Cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 50% atlaide tiks piemērota par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā.

«Šāds lēmums ir pieņemts, lai iedzīvotājiem mazinātu nodokļu slogu un viņiem nebūtu jādodas prom no savām dzimtas mājām tikai tāpēc, ka vairs nevar samaksāt nodokļus,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. «Valdība tuvākajā nākotnē plāno būtiski paaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tās tuvinot tirgus vērtībai, kas Latvijas iedzīvotājos ir izsaucis milzīgu rezonansi. Pierīgā jau šobrīd kadastrālās vērtības ir salīdzinoši augstas, savukārt iedzīvotāju maksātspēja ar katru gadu samazinās,» viņa norāda.

Atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā 25.augustā tika svinēti tradicionālie Nēģu svētki, informē pasākuma rīkotāji.

Svētku laikā notika nēģu ātrēšanas sacensības, ko pēdējos gados papildina arī nēģu suši ātrēšana. Svētkos jau par tradīciju kļuvusi nēģu kulinārijas meistarklase Karaliskais nēģis, ko šogad vadīja šefpavārs Reinis Čerņajevs. Viņš gatavoja sojā, ingverā, medū un laima sulā marinētus nēģus, kas tika pasniegti ar grauzdētu kaņepju svaigsiera mussu, viegli mazsālītu gurķi, graudu maizes drupinājumu un ceptu sīpolu kraukšķi.

Nēģu sezona Carnikavas zvejniekiem šīgada augustā iesākusies veiksmīgi, tāpēc nēģu cepējiem līdz pat vakara krēslai netrūka apaļmutnieku, ko likt krāsnī uz oglēm. Gardēži Carnikavas delikatesi varēja baudīt gan karstu tikko no krāsns, gan želejā un dažādās uzkodās, kā arī nēģu zupā.

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Carnikavā decembra sākumā atklās Latvijā garāko promenādi uz jūru ar cieto segumu, kas veidota īpašos vides apstākļos. Tā 1800 m garumā stiepjas cauri Dabas parkam «Piejūra» līdz pašai jūrai, informēja Carnikavas novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Jaunā promenāde ir vienīgā Carnikavas novadā. Latvijas mērogā tā ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā.

Promenādes kopējās izbūves izmaksas ir nedaudz vairāk kā 525 tūkstoši eiro.

Carnikavas promenāde ved cauri Dabas parkam «Piejūra», kas atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc promenādes būvniecība noritēja īpašos apstākļos, ievērojot vides aizsardzības dienestu norādījumus.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.

Carnikavas novada Garciema meliorācijas kanāls no sūkņu stacijas Eimuri, mainot savu tecējumu, noskalo kāpas, veidojot stāvkrastus un radot bīstamību cilvēka veselībai, kā arī apdraudējumu apkārtējai videi, kura sekas nav prognozējamas, raizējas Carnikavas novada dome.

«Tuvojoties vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla, jo joprojām nav atbildes uz jautājumu - kas uzņemsies atbildību par Garciema pludmalē noskaloto kāpu,» norāda pašvaldības preses sekretāre Sandra Baltruka.

Carnikavas novada pašvaldība vēlas situāciju risināt un sakārtot infrastruktūru, tomēr nekādas darbības pludmalē veikt nav tiesīga, jo piekrastes josla pieder valstij.

«Situācija ir ļoti bēdīga. Iedzīvotāji no mums prasa kvalitatīvu pakalpojumu un piekļuvi pludmalei, bet pašvaldība to nevar nodrošināt, jo mums nav legāla pamata rīkoties,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Putnu gaļas ražotāja AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) svaigā vistas gaļa saņēmusi Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi Kvalitatīvs produkts jeb Zaļā karotīte, informē uzņēmumā.

Zaļās karotītes zīme apliecina, ka PF Ķekava svaigās gaļas produkcija tiek ražota Latvijā, izmantojot vietējās izejvielas, un atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem.

Norāde Zaļā karotīte būs izvietota uz kopumā 14 PF Ķekava svaigās gaļas produktu veidiem, kuru skaitā ir svaigs cālis, cāļa krūtiņas fileja, cāļu šķiņķīši, cāļu spārniņi un pusspārni, cāļu kājas, muguras un stilbiņi. Putnu gaļa ir 100% audzēta un pārstrādāta Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

«Esam gandarīti, ka PF Ķekava produkcijas augstā kvalitāte ir novērtēta nacionālā līmenī. Mūsu veiktais pētījums rāda, ka vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir būtiska pārtikas produktu izcelsmes valsts, un informāciju par to viņi meklē, pirmkārt, uz produktu iepakojuma. Tādēļ vizuāla norāde uz produkta ir ne tikai apliecinājums tā augstajai kvalitātei, bet orentieris pircējiem, lai atpazītu un izvēlētots Latvijā ražotus pārtikas produktus. Uz PF Ķekava svaigās gaļas norāde Zaļā karotīte būs izvietota kopā ar mūsu pašu ieviesto atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Zaļā karotīte un Bordo karotīte jauc prātus kā ražotājiem, tā pircējiem; uzņēmēji vērš uzmanību uz lielākiem bonusiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā uzlabot esošo un vai nepieciešama konceptuāli jauna nacionālās pārtikas kvalitātes shēma – vērtē DB uzrunātie pārtikas rūpniecības pārstāvji.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēma un Zaļā karotīte izveidota 2001. gadā. Tā piešķirama produktiem, ja vismaz 75% no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās. 2014. gadā izveidota Bordo karotīte, kuru lauksaimnieki kritizēja kā valsts naudas ieguldīšanu importa produktu reklamēšanā – to piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, bet izejvielas var būt ievestas. Produktiem, kuri tikuši pie karotītēm, ir priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos (par zaļo iepirkumu DB plašāk rakstīja 29.01.) Kā informē Pārtikas produktu kvalitātes klasterī, strauji palielinās uzņēmumu interese par karotītēm, jo uzņēmēji sākuši novērtēt šo karotīšu sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Aizvadītā gada laikā par aptuveni 25% palielinājies Zaļo karotīšu un par 64% Bordo karotīšu produktu skaits. Shēmā iesaistījušies aptuveni 80 uzņēmumi.

Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja tie ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.

«Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitātes shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu.

Sākta kampaņa Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!, kas aicina Latvijas iedzīvotājus dot priekšroku Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti.

Aptauja liecina, ka īpaši ar patriotismu pret savas valsts ražojumiem izceļas igauņi. Pat situācijā, kad produkti būs dārgāki, 60% igauņu izvēlēsies vietējos, nevis Latvijas vai kādas citas valsts produktus. Latvijas iedzīvotāju gadījumā cenas starpība tikai dažu centu robežās liktu izvēlēties importa produkciju. Tikai ap 45% šādos gadījumos nešaubīgi izvēlotos Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā. Cena būtiskākā ir 45 - 54 gadus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar 500 - 700 eiro lieliem ienākumiem. Savukārt vietējos produktus regulāri vairāk pērk vidējās paaudzes un vecāka gadu gājuma cilvēki. Tas gan neattiecas uz konditorejas izstrādājumiem, alkoholu un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.

Sadarbojoties "Swedbank " un pašmāju investīciju uzņēmumam "Merito Partners" (Merito), šogad Carnikavā darbību uzsāks saules elektrostacija (SES) ar 12 megavatu jaudu, nodrošinot ilgtspējīgas elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 5860 mājsaimniecībām Carnikavā un tuvējām apdzīvotām vietām.

Carnikavas SES, kuras izbūvē ieguldīti 8 miljoni eiro, tostarp 4,5 miljoni "Swedbank" finansējuma, būs lielākā šogad ekspluatācijā nodotā saules spēkstacija Latvijā.

Septembra laikā 11,7 ha lielā platībā tiks izvietoti 22 300 saules paneļu. Carnikavas SES jauda būs 12 MW un paredzams, ka tā gadā saražos vismaz 12 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 5860 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Kā uzsver “Merito” līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars, “Esam pagodināti, ka varam īstenot “Merito” fonda ilgtspējīgā zaļās enerģijas projekta līdz šim lielākās saules elektrostacijas būvniecību kopā ar "Swedbank", lielāko banku Latvijā un vienu no Baltijas ilgtspējas līderiem. Mēs uzskatām, ka atbildīga biznesa attīstība ir ļoti nozīmīga – SES būvniecības procesā rūpīgi izvērtējam un kopā ar neatkarīgiem ekspertiem iepirkumos izvēlamies piegādātājus, kuri spēj nodrošināt atbilstošus ilgtspējas principus. Kāpinot Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, vienlaikus rūpējamies par vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mācoties no labākajiem un progresīvākajiem tirgus līderiem, ieviešam jaunas prakses, kas piešķirs vēl plašāku nozīmi ilgtspējai un atbildīgai biznesa darbībai. Visos mūsu saules elektroenerģijas projektos ieviešam kukaiņu un sikspārņu mājas, kā arī nākotnē plānojam sadarboties ar vietējiem lauksaimniekiem, piedāvājot saules elektroenerģijas parka pļavas bišu saimēm un aitu ganāmpulkiem.”

22. augustā nosvinēti Carnikavas XIV Nēģu svētki, kuru uzmanības centrā šogad bija tieši Carnikavas nēģi – pirmais Latvijas pārtikas produkts, kas kopš 2015. gada februāra ir iekļauts Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, informē Carnikavas novada domē.

Svētku dienā 400 litru katlā tika vārīta tradicionālā nēģu zupa, kuru par ziedojumiem Carnikavas baznīcas atjaunošanai varēja baudīt pusdienās. Nēģu svētku ēdienkarti atklāja pikniks Gaujmalā – ar īpašu programmu bērniem, izbraucieniem laivās uz jūru, laivu parādi un Nēģu karaļa sagaidīšanu.

Savukārt turpat līdzās uz dambja savā gadskārtējā saietā bija sapulcējušies JAWA un ČZ motociklu īpašnieki, kas Gaujmalas pikniku noslēdza ar parādes braucienu.

Visas dienas garumā noritēja amatnieku tirdziņš Carnikavas centrā. Norisinājās arī Nēģu svētku kausa izcīņa strītbolā, pludmale volejbolā, kā arī zolītes turnīrs.

Lai ainavu dārzniecībā ieviestu digitālās tehnoloģijas, veiktu zinātniskos pētījumus un paaugstinātu audzēkņu konkurētspēju, Bulduru Dārzkopības vidusskola ar bankas Citadele finansējumu ierīko pirmo viedo dārzu Latvijā un izstrādā jaunu starptautiskas sadarbības tālmācības programmu.

Abu projektu īstenošanā izmantota bankas Citadele izsniegtā kredītlīnija 200 tūkstošu eiro apmērā un valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojums.

Viedais dārzs ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un pie tā strādā Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem. Projekta mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringu un kopšanu, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Dārzā ir izveidots laikmetīgs celiņu tīkls, iestādītas vairāk nekā 250 augu šķirnes, izkārtojot un grupējot tās pēc prasībām, lai būtu iespējami zinātniski pētījumi. Dārzu var aplaistīt, nospiežot vienu podziņu mobilajā telefonā. Viedā dārza tehnoloģija ir saslēgta ar lidostas meteoroloģisko staciju, un pēc nepieciešamības ieslēdzas dārza laistīšana. Savukārt ziemas periodā norit intensīvs darbs pie robota izstrādes, lai jau pavasarī tas varētu uzsākt darbu dārzā. Tā uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un ievākt informāciju par augu, tā identificējot pārmaiņas augu attīstībā, slimību un kaitēkļu parādīšanos vēl pirms cilvēka acs ir pamanījusi bojājumus.

Kurzemē modernākās dārzniecības SIA Spāre izsole ceturtdien nenotika, jo nepieteicās neviens pretendents.

To DB pastāstīja maksātnespējīgās SIA Spāre administrators Vents Lamsteris. Izsoles sākumcena noteikta 290 tūkstoši Ls. Līdz izsolei neviens pretendents nebija iemaksājis noteikto summu – 10 % no izsoles sākumcenas.

V. Lamsteris sacīja, ka tagad lielākajam kreditoram Swedbankai būs tiesības divu nedēļu laikā pārņemt īpašumu, bet, ja tas nenotiks, tad tiks rīkota jauna izsole.

Jau ziņots, ka Gribuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Ulda Rozenberga ģimenei piederošais uzņēmums savulaik modernizācijā ieguldīja 319 200 latu Eiropas Savienības finansējumu, savukārt šobrīd tā darbība apturēta.

Spāre īpašumā ir liela dārzniecība Talsu rajona Gribuļu pagastā, viena no modernākajām Kurzemē. Kopējā platība ir gandrīz 15 000 kvadrātmetru, no kurām divas trešdaļas ir modernizētas.

Dārzeņu audzētājs SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «Citadele banka» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas devējs ir SIA «Sabiedrība Mārupe», savukārt parādnieks ir tā saistītais uzņēmums SIA «Zaļā dārzniecība». Abu uzņēmumu lielākie dalībnieki ir četras privātpersonas - Helmuts Balderis-Sildedzis un Anita Baldere-Sildedze, un Kaspars Brunovskis un Kristīne Brunovaska-Marinaki.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 647 tūkstoši eiro, un tā reģistrēta piektdien, 22.februārī.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Sabiedrība Mārupe» šobrīd ir aktuālas 15 komercķīlas, savukārt SIA «Zaļā dārzniecība» aktuālas astoņas komercķīlas.

SIA «Sabiedrība Mārupe» reģistrēta 1992.gadā un uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un tirdzniecība, kā arī ar lauksaiminecību saistīto pakalpojumu nodrošināšana. 2017.gadā SIA «Sabiedrība Mārupe» apgrozījums bija 5,837 miljoni eiro un uzņēmums strādāja ar 59 tūkstošu eiro lielu peļņu. Tas nodarbināja vidēji 75 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 494 tūkstošus eiro.

Carnikavas novadā savus balsotājus ir izdevies noturēt TB/LNNK, kurai citos Pierīgas novados nav bijis sevišķi augsts atbalsts.

Par to liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Toties otra Carnikavas varas partija— Tautas partija, kas līdz šim domē bija pārstāvēta ar 4 deputātiem, tagad knapi pārvarējusi 2% robežu. TB/LNNK Carnikavas novadā savākusi 46.01% balsu, spēcīgu atbalstu guvuši arī Demokrāti.lv — 29.14%, Zaļo un Zemnieku savienības, Jaunā laika un Visu Latvijai apvienotais saraksts Carnikavas domē savācis 20.8% balsu. Netipiski Pierīgai, šajā novadā bija pieteikti tikai 4 vēlēšanu saraksti.

Carnikavas nēģi kā pirmie no Latvijas pārtikas produktiem iekļauti Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Tas nozīmē, ka turpmāk ar norādi Carnikavas nēģi marķēs tikai laikā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas upes lejtecē pie ietekas jūrā zvejotos un pārstrādātos nēģus.

Lēmumu par Carnikavas nēģu iekļaušanu Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi 2015. gada 13. februārī.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Carnikavas nēģu zvejas un apstrādes senās vēsturiskās tradīcijas un metodes, reputācija konkrētajā apgabalā, kā arī nēģu resursu ilgtspējības un krājumu pārvaldīšana.

Zemkopības ministrija aicina arī citus Latvijas tradicionālo produktu ražotājus būt aktīviem un sagatavot pieteikumus produktu nosaukumu ierakstīšanai kādā no ES aizsargātajiem reģistriem.

Ekonomikas ministrijas izveidotā Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome (LTKP) nosūtījusi atklātu vēstuli Carnikavas domei, iebilstot pret pašvaldības lēmumu ieviest nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu.

LTKP vēstulē norāda uz biežāk piemēroto praksi, kad tūristu nodevu ievieš tur, kur tūristu plūsma ir garantēta un nevar ietekmēt ceļotāju interesi un lēmumu par labu citam galamērķim.

Padome uzskata, ka simbolisku nodevu no piesaistītajiem tūristiem varētu iekasēt tikai pēc tam, kad pašvaldība būs veikusi nozīmīgas investīcijas tūrisma infrastruktūras labiekārtošanā un tūrisma mārketingā, sekmējot attīstību. Tāpat padome norāda, ka, atbilstoši Eiropas praksei, no šīs nodevas tiek atbrīvoti, piemēram, bērni un personas ar īpašām vajadzībām, savukārt nodevas apjoms mainās atkarībā no galamērķī pavadītā laika.

Carnikavas novadā par vairāk nekā 1,53 miljoniem latu būvēs gājēju un velosipēdistu celiņu, kā arī tiltu pār Gauju, liecina pašvaldības aģentūras Carnikavas komunālserviss noslēgtais iepirkumu konkurss.

Carnikavas komunālserviss par būvdarbu veikšanu plāno slēgt līgumu ar SIA Tilts, kas konkursā iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Kopumā konkursā pieteicās trīs komersanti.

Carnikavas novada domes pašvaldības aģentūra izsludinājusi arī konkursu par minēto būvdarbu uzraudzību, kurai paredzēts atvēlēt vairāk nekā 23 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

SIA Tilts reģistrēta 1991. gadā, un tās pamatkapitāls veido 1,5 miljonus latu. Uzņēmuma 2012. gada apgrozījums veido 20,7 milj. Ls, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 148 tūkst. Ls. 2011. gadā kompānija apgrozīja 18,7 milj. Ls, kas ļāva tai Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindoties 232. vietā.

Carnikavas novada pašvaldība piešķīrusi viesnīcai Medzābaki Latvijā pirmo velotūrismam draudzīga uzņēmuma zīmi, ar ko Vidzemes tūrisma asociācija plāno aizsākt velotūrisma poularizēšanu Latvijā, Db.lv stāstīja Vidzemes tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijats.

Viņš norādīja, ka viesnīca Medzābaki izvēlēta, jo tā pirmā piedāvājusi velotūrismam nepieciešamo nodrošinājumu, tomēr viņš ir pārliecināts, ka Latvijā patlaban ir arī citi uzņēmumi, kas piedāvā velotūrismam nepieciešamās novietnes un izstrādājuši velomaršrutus, tomēr tie vēl nav pieteikušies velotūrismam draudzīgā uzņēmuma zīmei. Kā piemēru viņš min kempingu Gaujas Nacionālā parka teritorijā Raiskumā.

«Lai attīstītu velotūrismu, uzņēmumam nav jāiegulda lieli līdzekļi, un Latvijā velotūrisms būtu jāattīsta vairāk,» norādīja R. Sijats. Viņš bilda, ka «velodraudzīga servisa» zīmi var saņemt ne tikai viesnīcas, bet arī citas naktsmītnes, ēdināšanas iestādes u.c. uzņēmumi, kas piedāvās gan velosipēdu novietnes, gan to uzglabāšanu.