Mazumtirdzniecība

Karstā laika dēļ pieaug minerālūdens pārdošanas apjomi

Līva Melbārzde, 14.07.2010

Jaunākais izdevums

Jūlija pirmajās nedēļās minerālūdens Mangaļi pārdošanas apjomi, salīdzinot ar jūniju, pieauguši par 33%.

Par to DB.lv informēja CIDO grupa. Uzņēmuma eksperti atzīst, ka dabīgā minerālūdens Mangaļi noiets jūlija pirmajās divās nedēļās ļauj prognozēt pārdošanas apjomu, kas pēdējo trīs gadu laikā vērtējams kā rekordaugsts. Salīdzinot šī gada jūlija pirmās divas nedēļas ar tādu pašu laika posmu pērn, pārdotā minerālūdens Mangaļi apjomi pieauguši par 25%. «Ūdens ir izteikts karstās sezonas produkts, un augsts pieprasījums pēc tā ir visas vasaras garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas dotie neizsmeļamie minerālūdens resursi Latvijā neatspoguļojas tirdzniecības rādītājos.

Gruzijas vai Francijas minerālūdens patērētāju Latvijā vilina arvien vairāk līdzās vietējam produktam, lai gan Latvijā iegūtā minerālūdens sastāvs nav trūcīgāks par ārzemēs no dzīlēm izsauktajam, sarunā ar DB atzīst minerālūdens ražotāji. Kā skaidro Rimi Latvia pārstāve Dace Valnere, divas no trim minerālūdens pudelēm tīkla veikalos ir vietējo ražotāju sortiments. «Importa prece šajā kategorijā lielākoties tiek izvēlēta, pateicoties specifiskas garšas īpašībām vai sastāva, ko vietējie ražotāji nepiedāvā,» D. Valnere skaidro, ka lauvas tiesu minerālūdens tirgū pašlaik tomēr veido vietējā prece.

No sava minerālūdens un dzeramā ūdens patērējam vien nenozīmīgu daļu, tāpēc nosacīti varam šķiesties ar šo zemes dzīļu resursu, atzīmē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante hidroģeoloģijas eksperte Inga Retiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Minerālūdens ieguve ir dārgs un sarežģīts process

Dienas Bizness, 18.05.2015

Siguldas minerālūdens laboratorijā tiek veikta tā dēvētā cietības analīze pazemes urbumā Turaida iegūtajam minerālūdenim.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā ar dzeramajiem pazemes ūdeņiem bagātākajiem novadiem ir Siguldas novads, visā tā teritorijā ir biezi, saldūdeņus saturoši devona nogulumu ūdens horizonti. Siguldā atrodas trīs dabīgo minerālūdeņu ieguves vietas, kuru saimnieks ir SIA Siguldas minerālūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

2011. gadā Latvijas Sertifikācijas centrs uzņēmumam izsniedzis pirmo atļauju gāzētā dabīgā minerālūdens iegūšanai dziļākajā pazemes ūdens atradnē Sigulda, bet 2012. gadā arī atradnē Turaida. «Dabīgā minerālūdens ieguve un ražošana ir sarežģīts un dārgs process,» atzīst SIA Siguldas minerālūdens Ražošanas un kvalitātes daļas vadītāja Agita Ādamsone. Siguldas minerālūdens produkcijas klāstā esošie minerālūdeņi Sigulda un Turaida iekļauti Latvijā atzīto dabīgo minerālūdeņu sarakstā.

Lai saņemtu atļauju iegūt un ražot dabīgo minerālūdeni, vispirms jāveic konkrētās vietas ģeoloģiskā izpēte. Uzņēmumam Siguldas minerālūdens pieder trīs urbumi – 200 metru, 272 metrus un 462 metrus dziļi. Minerālūdens Sigulda nāk no dziļākā urbuma, un ūdens mineralizācija ir 3,1–3,6 grami uz litru (g/l). Tas ir nātrija-magnija-kalcija-hlorīda-sulfātu vidēji mineralizēto minerālūdeņu grupas produkts. Turaidai ir teju desmitkārt mazāka mineralizācija – 0,32–0,43 g/l. «Sigulda ir vieta, kur pazemē sāļūdeņi satiekas ar saldūdeņiem, tāpēc minerālūdenim Sigulda ir tikai šai vietai raksturīga garša,» ūdens īpašības raksturo A. Ādamsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Stelpes minerālūdeni iegādājas Bauskas novada uzņēmējs; ražošanu atjaunos

Lelde Petrāne, 04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem nodegušo Stelpes minerālūdens ražotni pagājušajā nedēļā otrajā izsolē iegādājies SIA Bēris īpašnieks Guntis Sipovičs, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Stelpes minerālūdens nopirkts, pārsolot izsolē noteikto sākumsummu – 39 750 latus, informēja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne.

Tāpat izsolīts nekustamais īpašums – zemesgabals 1,7 hektāru platībā un ar to saistītās divas inženierbūves, kas novērtētas ar 3300 latiem, izsoles sākumcena bija 2475 lati. Šī summa pārsolīta vairākkārt, un arī šī nekustamā īpašuma jaunais īpašnieks ir Guntis Sipovičs.

Oficiāli darījums tiks atzīts par spēkā esošu, tiklīdz būs ieskaitīta nauda un tiesā apstiprināts pats izsoles akts, Bauskas Dzīvei sacīja tiesu izpildītāja.

«Īpašumi iegādāti par bankas līdzekļiem. Kustamā manta jeb ražošanas iekārtas noformētas SIA Bēris, ēkas – SIA Viktura, bet zeme man kā privātpersonai. Esam vienojušies ar Swedbank par darījuma kreditēšanu. Lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības finanšu resursus ražošanas attīstībai, tiek kārtoti dokumenti iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā,» skaidroja G. Sipovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Precizēs dabīgā minerālūdens izplatīšanas kārtību

Sandra Dieziņa, 06.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pārņems ES prasības par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību pārstrādāto versiju un EK Direktīvu, kas izveido dabīgo minerālūdeņu sastāvdaļu sarakstu, nosaka to koncentrācijas robežas un marķēšanas prasības un nosacījumus ar ozonu bagātināta gaisa izmantošanai dabīgo minerālūdeņu un avota ūdens apstrādei.

To paredz Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts «Noteikumi par prasībām dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim un valsts nodevu par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu», kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Abas Direktīvas nosaka dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma prasības un kārtību, kādā izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Noteikumu projektā noteiktas arī prasības par dabīgā minerālūdens un avota ūdens apstrādē iesaistīto pušu pienākumiem un atbildību.

Noteikumu projektā ir noteikts valsts nodevas apmērs par dabīgā minerālūdens izplatīšanas atļaujas izsniegšanu un valsts nodevas samaksas kārtību, kā arī precizēti kompetento institūciju pienākumi un atbildība. Par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū maksājama valsts nodeva 100 latu apmērā, savukārt par atļaujas atkārtotu izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū – 30 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siguldas minerālūdens investē miljonu

Sandra Dieziņa, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Siguldas minerālūdens attīstībā investējis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Ieguldījumi veikti ražotnes modernizācijā, tostarp tehnoloģijās, ražošanas līnijās un iekārtās. Siguldas minerālūdens pērn saražojis ap pusmiljons pudeļu dabīgā minerālūdens, šogad apjomi pieaugs.

Siguldas minerālūdens tirdzniecības vadītājs Agris Locs stāsta, ka kompānija aktīvu darbību izvērsusi tieši pēdējo divu gadu laikā. Viņš neslēpj, ka mērķi ir ambiciozi – aizņemt 10 – 12 % pudelēs pildītā dzeramā ūdens segmentā, šobrīd siguldieši aizņem ap 1,5 % šī tirgus. Šo mērķi plānots sasniegt, aktivizējot savu darbību, tostarp sākot eksportu. Tiesa, jāņem vērā, ka konkurence dzeramā ūdens tirgū ir ļoti sīva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas loģistikas un pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Voldemārs, kas pazīstams ar zīmolu Valdo, gatavojas investēt septiņus miljonus litu (divus miljonus eiro) Lietuvas Liķēnu minerālūdens ražošanas atjaunošanā.

Pirmais minerālūdens urbums Lietuvas Biržu rajona Liķēnos tika veikts 1960.gadā. No 1964.gada minerālūdens, kas tur tika iegūts no 432 metru dziļuma, bija pazīstams ar nosaukumu Likenai, bet ūdens no vairāk nekā kilometra dziļuma - ar nosaukumu Aukštaitija.

Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas šā minerālūdens ieguve apsīka, bet urbumu vieta šobrīd pieder Panevēžas republikāniskajai slimnīcai.

Voldemāra īpašnieks, bijušais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļķūns izteicis cerību, ka ar slimnīcas vadību izdosies vienoties par sadarbību.

«Tam būtu jābūt kopuzņēmumam - šāda darbības forma būtu pieņemama abām pusēm. Mēs par saviem līdzekļiem uzceltu modernu minerālūdens ražotni, bet ūdens piegādātāja būtu slimnīca. Šāda sadarbība nestu labumu visam Biržu rajonam - dabiskais minerālūdens veikalu plauktos savā ziņā kļūtu par reklāmu Liķēnu dziednīcām,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siguldas minerālūdens sāk ražot Gauju

Sandra Dieziņa, 26.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas minerālūdens, kas jau vairāk nekā gadu ražo dabīgos minerālūdeņus Sigulda un Turaida, radījis jaunu produktu – dzeramo ūdeni Gauja.

Tas veltīts Gaujas nacionālajam parkam 40 gadu jubilejā. Siguldas minerālūdens ražotie minerālūdeņi tiek iegūti no Gaujas nacionālā parka dzīlēm, tādēļ uzņēmums vēlas atbalstīt dabas aizsardzību un sniegt savu ieguldījumu teritorijas sakopšanā, informē SIA Siguldas minerālūdens tirdzniecības vadītājs Agris Locs. Lai sasniegtu šo mērķi, šī gada aprīlī Siguldas minerālūdens ražotne un Dabas aizsardzības pārvalde uzsākušas savstarpēju sadarbību.

Līdz ar jaunā produkta ieviešanu tirgū, tiek uzsākta ilgstoša atbalsta akcija - no katras pārdotās dzeramā ūdens Gauja pudeles, Siguldas minerālūdens ziedos vienu santīmu Gaujas krastu sakopšanai. Dzeramais ūdens Gauja tiek iegūts no 200m dziļa, sertificēta urbuma un pircējiem būs pieejams gan gāzēts, gan negāzēts 1,5l tilpuma PET pudelēs sākot no maija tirdzniecības vietās visā Latvijā. Savukārt jau 27.aprīlī Siguldas minerālūdens aicina pievienoties Dabas aizsardzības pārvaldes organizētajai talkai pie Gūtmaņa alas un Krimuldas pilsdrupām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: minerālūdens Mangaļi

Gunta Kursiša, 30.05.2014

ŠonedēļDb.lv viesojāsCido grupa ražotnē, lai skatītos, kā tiek iegūts un fasēts minerālūdensMangaļi. Piedāvājam to aplūkot arī Jums šajā fotogalerijā!

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Db.lv piedāvā ielūkoties viena no Latvijas minerālūdens – Mangaļu – sagatavošanas un fasēšanas procesā.

Mangaļu minerālūdens zīmols ieviests 1994. gadā, savukārt tā ražošanas līnija tika atjaunota 2006. gadā. Pašlaik līnija ir automatizēta un visā minerālūdens ražošanas procesā tiek nodarbināti seši cilvēki. Ūdens urbums atrodas turpat Cido grupas teritorijā, Ostas ielā 4.

Ģeologi apgalvo, ka Mangaļu 3 minerālūdens varētu būt 20 tūkstošus gadus vecs. «Mangaļi 3 ūdens gūtnes apgabalā Vidusdevona Pērnavas ūdens horizontā ūdens vecums varētu būt lielāks par 20 tūkstošiem gadu. Jāņem vērā, ka šī modeļa ūdens vecuma aprēķins ir jāinterpretē kā ūdens uzturēšanās ilgums iežos, nemainoties ārējiem apstākļiem, kur ūdens vecuma aprēķins ir balstīts uz pazemes ūdeņu plūsmas aprēķinu mūsdienu situācija,» Db.lv, pamatojoties uz ģeoloģu teikto, pauda uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gruzijas minerālūdens «Borjomi» piegādātāja un «Maxima Latvija» sadarbība joprojām ir uz jautājuma zīmes, jo «Borjomi» vēl arvien neesot pielāgojušies «Maxima Latvija» cenu politikai. Joprojām notiek pārrunu process, biznesa portālam db.lv pastāstīja Jānis Beseris, mazumtirdzniecības uzņēmuma Korporatīvo attiecību departamenta direktors.

«Šā gada sākumā «Maxima Latvija» veikalos tika veikta cenu samazināšana, un «Borjomi» nespēja piedāvāt atbilstošu piedāvājumu. Gruzijas minerālūdens «Maxima Latvija» veikalos ir iecienīts. Pircēji ir novērtējuši piedāvātās Gruzijas minerālūdens alternatīvas un pieprasījums pēc Gruzijas iecienītākā minerālūdens «Nabeghlavi» kopš aprīļa beigām ir teju četrkāršojies. Pašlaik ar «Borjomi» esam pārrunu procesā. Pircēji ir novērtējuši «Borjomi», tādēļ ceram, ka tuvākajā laikā izdosies rast kopīgu risinājumu, lai atkal piedāvātu pircējiem šo Gruzijas minerālūdeni par izdevīgu un pieejamu cenu,» skaidroja J. Beseris.

Tirgus analīze liecinot, ka konkrētā zīmola Gruzijas minerālūdens cena tirgū pie atsevišķiem spēlētājiem ir turpinājusi augt un, salīdzinot ar aprīļa otro pusi, kopumā cenu pieaugums tirgū bijis vērojams aptuveni 40% apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem nodegušās Stelpes minerālūdens ražotnes atkārtotajā izsolē šodien pārdotas gan ražošanas ēkas, gan zeme, tomēr jaunais ražotnes īpašnieks tiks atklāts pēc visu formalitāšu nokārtošanas jūnija beigās, informēja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne.

Kā liecina ieraksts izdevumā Latvijas Vēstnesis, šodien tika izsolīts SIA Mežotne LDA piederošais nekustamais īpašums Stelpes pagastā, Vecumnieku novadā, kas sastāv no ražošanas ēkas, kantora, nojumes un šķūņa. Īpašuma novērtējums ir 53 tūkst.latu, un tā sākumcena noteikta 39 750 latu.

Tāpat izsolīts nekustamais īpašums - zemesgabals 1,7 hektāru platībā un ar to saistītās divas inženierbūves, kuru novērtējums ir 3300 latu, bet izsoles sākumcena norādīta 2475 lati.

Kā norādīja tiesu izpildītāja, uz izsoli bija pieteikušies četri pretendenti. Jaunais ražotnes īpašnieks ir privātpersona, kas ražošanas attīstībai nodibinājusi divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tomēr viņa vārds tiks atklāts jūnija nogalē, kad tiks nokārtotas visas ar darījumu saistītās formalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Stelpes ražotni izsolīs otrreiz

Sandra Dieziņa, 12.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stelpes minerālūdens ražotni, visticamāk, izsolīs otru reizi.

Pirmajā izsolē pašu ražotni un iekārtas nav izdevies nosolīt un, visticamāk, tiks rīkota atkārtota izsole. To Db sacīja Zemgales apgabaltiesas tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Otra izsole, iespējams, notiks aprīlī.

Pirmajā izsolē nosolīts zemes gabals ar nosaukumu Avots un zemes gabals, uz kura atrodas Latvijas pirmā minerālūdens ražotne. Kurš nosolījis abus zemes gabalus, pagaidām tiesu izpildītāja neatklāj, sakot, ka to varēs darīt pēc tam, kad tiesa apstiprinās izsoles rezultātus. Arī Stelpes uzņēmumam kredītu izsniegušās Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte pauda, ka izsoles uzvarētājs būs zināms aptuveni pēc mēneša. Db jau vēstīja, ka Stelpes minerālūdens ražotnes izveidē 2009.gadā tika ieguldīti apmēram 1,4 miljoni latu. 2010.gada 25.septembrī ražotnē notika ugunsgrēks, kas pilnībā iznīcināja ražošanas ēkas jumtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ģipša atradnes ir Vecumnieku novada lielākā bagātība un arī drauds

Dienas Bizness, 16.03.2015

Šādi pēc 92 gadiem izskatās Skaistkalnē izveidojusies Šķūņa kritene. Kritenes iedala sausajās, slapjajās un ūdensrijējās. Šo var uzskatīt par daļēju ūdensrijēju – ūdens tajā pazūd, bet pēc pāris gadiem parādās atkal. Vecumnieku novadā daudz karsta kriteņu ir gan Skaistkalnē, gan arī Kurmenes un Bārbeles tuvumā.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistkalnē nobažījušies, ka līdz ar ģipšakmens atradņu izstrādi tiks traumēta jau tāpat trauslā pazemes ekosistēma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Iedomājieties – jūs savas saimniecības pļaviņā novietojat četrtonnīgu ūdens mucu, lai padzirdinātu lopiņus, aplaistītu kāpostu un burkānu dobes. No rīta pamostaties, aizejat apraudzīt saimniecību – nav ne mucas, ne burkānu dobju. Zeme tās aprijusi.

Skaistkalnes pusē iedzīvotājus tamlīdzīgas dabas parādības nepārsteidz, jo tieši šajā pusē vērojamas Latvijā varenākās karsta kritenes - sarežģīta ģeoloģiska parādība, kas norisinās pazemē. Ūdenim izskalojot ūdenī šķīstošos iežus – dolomītu, kaļķakmeni, ģipšakmeni, smilšakmeni, sālsakmeni –, pazemē veidojas tukšumi: piltuves, akas, vagas, kanāli, dobumi, alas. Tiem pakāpeniski palielinoties, zemes virsējie slāņi, zaudējuši pamatu, iebrūk tukšumā. Karsta kritenes var būt gan tikko pamanāmas, gan dziļas un bīstamas. Parasti gan kriteņu dziļums nepārsniedz 10 metru. To formas mēdz būt visdažādākās. Ir tādas, kurās zeme plašā teritorijā nosēžas vien dažus centimetrus gadā, taču krāteris zemes garozā var izveidoties arī vienā mirklī, kad pēkšņi pazūd gan pirtiņa, gan liels šķūnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ugunsgrēkā cietušo Stelpes ražotni cer atjaunot tuvāko mēnešu laikā

Sandra Dieziņa, 27.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stelpes minerālūdens ražotājs pēc nedēļas nogalē notikušā ugunsgrēka ražotni plāno atjaunot līdz ziemai.

To Db pastāstīja SIA Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis. Ugunsgrēkā, kas ražotnē izcēlās naktī uz sestdienu, pilnībā nodedzis uzņēmuma jumts, kā arī cietušas iekārtas un ražošanas telpa. Ugunsgrēks noticis laikā, kad kolektīvs bijis atvaļinājumā. Kā liecina ugunsdzēsēju teiktais, ugunsgrēks varētu būt izcēlies ventilācijas sistēmā. Pagaidām nodarītie zaudējumi vēl nav aprēķināti, jo nepieciešama ekspertu ekspertīze. Uzņēmums bijis apdrošināts.

A. Dzirkalis uzsvēra, ka ražotne noteikti turpinās darbu, jo ir labas iestrādnes ar vairākiem ārzemju partneriem.

Jau vēstīts, ka Stelpes minerālūdens ražotne atklāta pērn jūnijā. Latvijas pirmās minerālūdens ražotnes izveidē ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro, no kā lielākā daļa ir kredītlīdzekļi. Dabīgais minerālūdens tiek iegūts no Stelpes jeb Nīzeres avota, kas plašāk kļuva pazīstams jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un savulaik par to lielu interesi izrādījuši arī arābi. Avots atrodas ap 900 m no ražotnes un tie ir savstarpēji savienoti. Otrs urbums ierīkots, lai ražotu dzeramo ūdeni H2O, ar ko Mežotne LDA jau bija pazīstama tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pazemē – ceturtā daļa Baltijas jūras

Dienas Bizness, 18.05.2015

«Nav vērts par labākiem uzskatīt ārzemēs ražotos minerālūdeņus, jo arī Latvijā ir pieejami izcilas kvalitātes dabīgie minerālūdeņi. Patiesībā mūsu valstī ir ārkārtīgi labs pat tas «minerālūdens», kas tek no krāna,» uzskata LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO aprēķini liecina, ka jau pēc 10 gadiem 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju izjutīs dzeramā ūdens trūkumu. Turklāt ne tikai Āzijā vai Ziemeļāfrikā – ar šo problēmu jau pašlaik saskaras mūsu kaimiņi Tallinā. Savukārt Latvijā saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem kopējie pazemes saldūdens krājumi 198 atradnēs ir 863,496 tūkstoši kubikmetru dienā. Šie dati liecina tikai par izpētīto pazemes ūdeņu atradņu apjomu – saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām pazemes ūdeņu atradni pēta, ja tajā iegūst vairāk nekā 100 kubikmetru dzeramā ūdens dienā. Taču kopumā Latvijas teritorijā modelētie pazemes ūdeņu resursi mērāmi kā ceturtā daļa no Baltijas jūras apjoma, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Viena no mūsu valsts nozīmīgākajām zemes dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi. «Mēs varam lepoties ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Citur pasaulē dzeramais ūdens kļūst par izsīkstošu resursu, savukārt pie mums, ņemot vērā Latvijas teritoriju un iedzīvotāju daudzumu, – esam minerālūdens lielvalsts,» uzsver Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģisko procesu izpētes un modelēšanas centra doktorante, zinātniskā asistente Inga Retiķe.

Ikdienā ar minerālūdeni mēs saprotam dzeramo ūdeni, kam piemīt vērtīgas, veselību uzlabojošas īpašības un iesāļa garša, tomēr, kā norāda I. Retiķe, minerālūdens ir jebkurš pazemes vai pat augsnes virskārtas ūdens, kurā izšķīdusi kāda minerālviela: «Pēc definīcijas minerālūdens nav tikai sāļš un gāzēts, minerālūdens ir arī saldūdens un avota ūdens, vai pat ūdens peļķē. Būtiska atšķirība ir starp minerālūdeni un dabīgo minerālūdeni – pēdējā kvalitāti stingri regulē likumdošana un uzrauga atbildīgās valsts institūcijas.» Parasti, jo dziļāk zemes dzīlēs, jo sāļāks ir ūdens. Latvijā no kilometru dziļa pazemes urbuma iegūts ūdens jau ir tik sāļš, ka uzturā vairs nav lietojams, – mineralizācija ir aptuveni 140–180 gramu uz litru, un tādu ūdeni var izmantot vienīgi medicīnā. Salīdzinājumam – veikalos nopērkamajam dabīgajam minerālūdenim Sigulda mineralizācija ir 3,1–3,6 g/l, Mangaļi – 1800–2200 mg/l, Venden – 0,31–0,42 g/l.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gruzijas minerālūdens zīmols Borjomi papildinājis iepakojuma klāstu, ūdeni tagad pildot arī 0,33 l tilpuma alumīnija skārdenēs.

Ar šo inovatīvo produktu Borjomi plāno palielināt tirgus daļu, uzrunājot jaunāku auditoriju – aktīvus cilvēkus, kuri ir gatavi ļauties eksperimentiem un ir gatavi izmēģināt ko jaunu.«Izstrādājot ideju par šāda minerālūdens iepakojuma izveidi, galvenais akcents tika likts uz klientu prasībām par produkta un iepakojuma kvalitāti, ērtību un funkcionalitāti.

Borjomi minerālūdens vairumtirdzniecības cena jaunajā iepakojumā saglabāsies līdzīgā līmenī kā stikla un PET pudelēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka veikala cena, balstoties uz mazumtirgotāja uzcenojumu, var atšķirties,» saka IDS Borjomi Europe ģenerāldirektors Irakli Bokučava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? VENDEN ūdens produkcija

Laura Mazbērziņa, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pārdot savu veiksmīgo biznesu

Gints Vilgerts - VILGERTS Partneris, M&A, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā atrast, piesaistīt un noturēt klientus

Jurģis Bakans, Bluelark Pārdošanas nodaļas vadītājs, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Gruzijas nākušais "Borjomi" minerālūdens zīmols ir plaši pazīstams gan Austrumeiropā, gan Neatkarīgo Valstu Sadraudzības reģionā.

Šī minerālūdens zīmola attīstība sākās Krievijas impērijas un turpinājās Padomju Savienības laikā. Tagad "Borjomi" kļuvis par Gruzijas vizītkarti, teic "IDS Borjomi Georgia" tehnoloģiskā un kvalitātes direktore Irīna Kitiašvili (Irina Kitiashvili).

"Pakāpeniski mēģinām sasniegt ASV, Ķīnas, Kanādas un Izraēlas tirgu. Daudz "Borjomi" ūdeni dzer arī poļi. Attīstoties tūrisma biznesam, uz mūsu valsti brauc gan daudzi poļi, gan Baltijas valstu iedzīvotāji. Katru reizi, kad viesojaties Gruzijā, jums jāzina, ka tā ir valsts, kurā ļoti populārs ir vīns, un ka tai ir arī "Borjomi"!" viņa stāsta.

Boržomi reģionā jau uzsākta jaunas, modernas rūpnīcas celtniecība. "Gribam kļūt par pasaules līderi un preču zīmi Nr. 1 minerālūdens un dzeramā ūdens industrijā," akcentē I. Kitiašvili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vācijā turpinās tiesāšanās par to, vai pastāv «dabisks ūdens»

Lelde Petrāne, 27.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridiskā cīņa par to, vai uzraksts uz etiķetes Biomineralwasser - dabisks minerālūdens, maldina patērētājus nonāks Vācijas augstākajā tiesā, ziņo thelocal.de.

Tiesa novembrī lēma, ka kompānijai Lammsbräu, kas specializējusies uz dabiskiem dzērieniem, ieskaitot alu, kolu un augļu sulu, atļauts uz tās jaunā minerālūdens etiķetes rakstīt vārdu Bio.

Tiesa sagatavojusi jau divus lēmumus par šo lietu, abas reizes lemjot par labu kompānijai.

Tomēr Frankfurtē bāzētais negodīgas konkurences novēršanas centrs nav apmierināts ar spriedumu un nolēmis pārsūdzēt lēmumu Vācijas Federālajā tiesā.

Domstarpības ir par to, vai ir atšķirība starp «dabisku» minerālūdeni un parastu minerālūdeni.

Lammsbräu apgalvo, ka ir 50 kritēriji, kas nosaka, vai ūdens ir «dabisks» vai nav. Tā akcentē, piemēram, minerālūdens avotu un tā apkārtni, kā arī videi draudzīgu iepakojumu un drošu transportēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pircēji vairāk uzticas ražotājam nekā norādei «Dabīgs minerālūdens»

Vēsma Lēvalde, 22.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvēloties veikalā minerālūdeni, lielāko lomu pircēju prātos spēlē mārketings un reklāma, nevis produkta sastāvs.

37% pircēju, izvēloties veikalā dabīgu minerālūdeni, uz iepakojuma uzmanību pievērš ražotājam un tā izcelsmes valstij. Savukārt 25% svarīgs ir produkta nosaukums. Tikai pēc tam uz iepakojuma tiek meklēta norāde «Dabīgs minerālūdens». Šādus datus atklāj CIDO grupa aptauja, kurā jūlija sākumā piedalījās ap 800 respondentu.

«Šobrīd ļoti populāri ir apelēt pie norādes «pašmāju produkts», kā arī patriotiskiem nosaukumiem. Arī veiktā aptauja pierāda, ka šāda stratēģija veiksmīgi darbojas. Lai gan no Latvijas ražotājiem, tikai trīs fasētā ūdens produkti uz iepakojuma drīkst norādīt «dabīgs minerālūdens», reālā situācija parāda, ka pietiek produktam iedot latvisku, leģendām apvītu nosaukumu, lai iemantotu pircēju uzticību», norāda CIDO grupa ražošanas direktors Igors Ļitvinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru