Krievijas futbola kluba Spartak īpašnieks, miljardieris un naftas kompānijas Lukoil viceprezidents Leonīds Feduns apsver iespēju veikt kluba akciju sākotnējo publisko piedāvājumu. Tādējādi tas varētu kļūt par pirmo futbola klubu Krievijā, kas šādi rīkojies.

Kluba īpašnieks šādu ideju apsvēris jau pirms deviņiem gadiem, tomēr tad radās problēmas ar stadiona celtniecības pabeigšanu, vēsta Gazeta.ru. Plānots, ka akciju sākotnējais publiskais piedāvājums varētu notikt 2017. vai 2018. gadā. «Pēc 2017. gada Spartak palielinās ienākumus. Iespējams, pat trīs līdz četru reižu apmērā,» sarunā ar Bloomberg sacījis L. Feduns. Plānotajā laikā, kad varētu notikt Spartak akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, Krievijā notiks pasaules čempionāts futbolā.

L. Feduns uzskata, ka, veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, Spartak varētu samazināt savu atkarību no īpašnieka. «Mans sapnis ir radīt tādu sistēmu, kad Spartak spēs pats sevi finansēt,» sacījis L. Feduns.

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados; pieaugums tiek solīts infrastruktūras sakārtošanai, nevis pasākumiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Programmai Sports nākamā gada Latvijas valsts budžetā ieplānoti vismaz desmit gadu griezumā rekordlieli līdzekļi – 39,55 milj. eiro.

Turklāt tas ir tikai pagaidām, jo Izglītības un zinātnes ministrija cer uz plānoto līdzekļu pārdali lasījumu laikā Saeimā, skatot kopējo valsts budžeta paketi vēlā rudenī. Rezultātā nozare varētu tikt pie 42 milj. eiro, apdzēst šobrīd esošo deficītu četrās būtiskās pozīcijās un pielīdzināt tās šī gada līmenim.

Atzīstot, ka valsts nespēj pienācīgā līmenī nodrošināt visu atzīto sporta federāciju vajadzības, prioritāšu noteikšana varētu būt loģisks nākamais solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidošanā. Tiesa, šajā jautājumā sporta nozare nav vienota, tādēļ diskusijas par šo jautājumu nerimsies. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka ir sporta veidi, kas jākultivē neatkarīgi, vai tie ir olimpiskajās spēlēs vai nav, piemēram, peldēšana, lai cilvēki neslīktu, vēl vingrošana, vieglatlētika, lai iemācās pareizi skriet, lekt un mest. «Tad vēl var būt kāda nacionālā spēle – basketbols vai hokejs. Ir jābūt stratēģijai, kurus sporta veidus un kuros reģionos primāri nodrošinām, virzām un attīstām. Varbūt tā būs riteņbraukšana, vieglatlētika, peldēšana, hokejs, kamaniņas, bobslejs, kas koncentrējas Siguldā. Ja gribam atbalstīt visus, tad nebūs neviena. Esam tik mazi, ka ekonomika neļauj stutēt visus vienādi. Mums vēl ir iekšēja konkurence starp sporta veidiem. Bobslejs, hokejs, BMX – tie visi ir dārgi. Tehnika maksā milzīgu naudu. Tāpēc katrs dabū, cik var,» spriež G. Zālītis. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, Latvijā pēdējos gados ir vairāk nekā 800 sporta organizāciju, no kurām, protams, liela daļa funkcionē bez valsts līdzfinansējuma.

Ikgadējam hokeja drudzim šogad būs īpaša «mājvieta» – jau no 3. maija Helio interaktīvās TV un Shortcut klientiem būs pieejams īpaši čempionātam jaunizveidotais kanāls 360TV Hokejs.

Pateicoties Latvijas Televīzijas un Tet sadarbībai, spēles HD kvalitātē būs vērojamas arī LTV7 un 360TV, un trīs kanālos kopā līdzjutēji šogad varēs tiešraidē noskatīties visus 64 mačus.

360TV Hokejs 24 stundas diennaktī HD kvalitātē varēs tiešraidē un spraigāko spēļu atkārtojumos vērot, kā par uzvaru uz ledus cīnās labākie no labākajiem – gan Latvijas, gan citu valstu izlases. Līdz pat 10. maijam kanāls piedāvās aizraujošāko pagājušā gada čempionāta spēļu atkārtojumus, bet piektdienas, 10. maija pēcpusdienā tiks dots starts gada karstākajam hokeja pasaules notikumam Bratislavā. Kopumā kanāls nodrošinās 13 tiešraides, kā arī 360TV un LTV7 rādīto spēļu atkārtojumus. Pārējās tiešraides no 10. līdz 26. maijam būs vērojamas kanālos LTV7 un 360TV.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Alus darītava Aldaris un hokeja klubs Dinamo Rīga pagarinājuši sadarbības līgumu.

«Šobrīd hokeja līdzjutēju vidū ir izveidojusies ļoti cieša saikne ar Aldari. Mums ir svarīgi ieklausīties savos patērētājos, tādēļ loģisks solis bija līguma pagarināšana ar populāro hokeja klubu Dinamo Rīga,» norāda A/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen).

«Aldaris ir viens no mūsu ilggadējiem atbalstītājiem, un mēs esam ļoti priecīgi, ka varam turpināt līdzšinējo sadarbību, jo hokejs un alus ir divas ļoti cieši saistītas lietas,» norāda a/s Dinamo Rīga valdes loceklis Zigmārs Priede.

Šogad Aldaris veicis hokeja cienītāju aptauju, lai noskaidrotu fanu viedokli par Aldara sponsorēšanas politiku, tostarp ilggadējo atbalstu Latvijas hokejam. 73% aptaujāto atzinuši, ka pirmā asociācija, kas rodas, domājot par hokeju, ir tieši Aldara zīmols.

SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis cer, ka saistībā ar konfliktu Ukrainā pret Krieviju ieviestās sankcijas un atbildes pasākumi neskars enerģētiku.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma Savickis teica, ka viņš principā ir pret jebkādām ekonomiskajām sankcijām. Viņaprāt, lielās valstis no šādu soļu speršanas būtiski necietīs. Daudz vairāk cietīs mazās valstis, un viena no valstīm, kas cietīs visvairāk, ir Latvija.

Savickis uzsvēra, ka negrib dramatizēt situāciju, bet, ja tiks noteiktas sankcijas enerģētikas jomā, tas būs Aukstais karš.

Itera Latvija vadītājs uzskata, ka tas tomēr nenotiks un gāze nesadārdzināsies. Jau līdz šim ir bijuši dažādi sarežģījumi, kas veiksmīgi ir atrisināti. Latvijas pusei ir noslēgti gāzes piegādes kontrakti līdz 2030.gadam ar diviem piegādātājiem Itera un Gazprom. Esot jābūt nopietniem iemesliem, lai šos kontraktus pārskatītu. Savickis aicina saprast, ka arī Krievija grib dabasgāzi pārdot un tā dod nopietnu pienesumu Krievijas ekonomikai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras un sporta centru Daugavas stadions ir definējusi stadionā attīstāmo sporta objektu funkcijas un prasības teritorijas attīstībai. Līdz ar to šobrīd ir kļuvuši zināmi gan stadionā būvējamie objekti, gan nākotnē tajā pārstāvētie sporta veidi.

Paredzams, ka pēc projekta īstenošanas stadionā pārstāvēto sporta veidu skaits būs divreiz lielāks nekā pašlaik – tiks izbūvēta nepieciešamā infrastruktūra daudziem līdz šim stadionā nepārstāvētiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, florbolam, handbolam, kērlingam u.c. sporta veidiem, kā arī tiks plānota vieta velotrekam, kas Latvijā nav pastāvējis jau vairākus gadu desmitus. Plašāka funkcionalitāte tiks paredzēta arī vieglatlētikas disciplīnām gan arēnā, gan slēgtā manēžā.

«Izstrādājot stadiona Daugava attīstības risinājumu, ir paveikts nozīmīgs darbs, lai savietotu sporta un kultūras kopienas vajadzības, ievērojot stadiona teritorijas un apbūves ierobežojumus, projekta finanšu iespējas un projekta objektu ekonomisko pamatojumu nākotnē,» saka Edgars Severs, IZM valsts sekretāra vietnieks – Sporta departamenta direktors.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Newsec Latvia izpilddirektors Valdis Mitenbergs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Newsec ir dibināts Zviedrijā 1994. gadā un pašreiz ir lielākais uzņēmums komercīpašumu jomā Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs. Darbs starptautiskā uzņēmumā ļauj uz daudzām lietām skatīties citādāk. Tā ir iespēja pārņemt citu valstu un tautu vērtīgo pieredzi, pielāgojot vietējiem apstākļiem un tradīcijām.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild alkoholisko dzērienu importētājas un izplatītājas SIA Amber Distribution Latvia izpilddirektors Pāvels Fiļipovs. «Mēs esam vienīgais uzņēmums, kas mazumtirgotājiem vietējā tirgū izplata AS Latvijas balzams ražoto produkciju un lielākais alkoholisko dzērienu importētājs Latvijā. Mūsu atbildības joma ir arī Latvijas balzama ražoto produktu mārketings. Amber Distribution Latvia ir daļa no Baltijā lielākās alkoholisko dzērienu holdingkompānijas Amber Beverage Group,» stāsta P. Fiļipovs.

Kā un kad radās Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Mēs esam daļa no Amber Beverage Group, kas tika izveidota 2014.gadā. Šajā holdingkompānijā ietilpst tādi uzņēmumi kā alkoholisko dzērienu ražotājs AS Latvijas balzams, mazumtirgotāji - SIA Bravo jeb LB veikali Latvijā un Bravo Alco Lietuvā, loģistikas uzņēmums Amber Logistics, kā arī dzērienu izplatītāji Bennet Distributors Lietuvā un Amber Distribution Estonia Igaunijā. Uzņēmuma nosaukums balstās uz vārdu «dzintars», kas ir vietējais dārgakmens ar senu vēsturi un tirdzniecības tradīcijām, ar ko var lepoties visas Baltijas tautas. Ar to simboliski – gan logo, gan nosaukuma ziņā - saistīts grupas nosaukums.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Latvijas Televīzijai (LTV) nepieciešami vairāk nekā 350 000 latu hokeja kluba Rīgas Dinamo un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) pārraižu nodrošināšanai. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots apgalvo, ka 54 spēļu pārraižu licencei nepieciešamos līdzekļus izdosies savākt un valsts naudu neizmantos.

Laikraksts Neatkarīgā ziņo, ka sākotnēji Kots nevēlējās atklāt precīzu naudas summu, par kādu ir iegūta spēļu pārraidīšanas licence, taču pēc laika norādīja, ka tā ir lielāka par pusmiljonu eiro (350 000 latu). «Šajā darījumā LTV budžets nebūs iesaistīts. Tas ir tīrs darījums. Mēs esam izrēķinājuši, cik šis darījums izmaksās, un sāksim meklēt sponsoru partneri,» sacīja Kots, paužot pārliecību, ka visus līdzekļus izdosies savākt no reklāmām. Viņš cer, ka izdosies pat mazliet nopelnīt.

Kots uzsver, ka Rīgas Dinamo spēļu translēšana LTV7 ēterā ir sabiedriskās televīzijas prestižs un viens no izdzīvošanas rādītājiem.

Liepājas domes deputāti atbalstījuši vairāk nekā 15 tūkstošus latu lielu finansiālu dotāciju sporta klubam Liepājas metalurgs.

Līdzekļi piešķirti no pašvaldības budžeta rezerves fonda līdzekļiem Liepājas domes Sporta pārvaldei, kura kontrolēs līdzekļu izlietojumu. Tie paredzēti sporta programmu īstenošanai šā gada jūnijā, lai nepieļautu 629 sporta skolas audzēkņu nodarbību pārtraukšanu futbolā un hokejā, tāpat par šiem līdzekļiem tiks nodrošināts 28 tehnisko darbinieku atalgojums četrās SK Liepājas metalurgs apsaimniekotajās sporta bāzēs. Tiks nodrošināta nepieciešamo saimniecisko līdzekļu iegāde un komunālie maksājumi par maiju.

Šī ir jau otrā reize, kad pašvaldība dotē SK Liepājas metalurgs. 16.maijā pilsētas domes sēdē tika skatīts jautājums par finansējuma piešķiršanu SK Liepājas metalurgs Jaunatnes sporta centram algu izmaksai treneriem. Deputāti nolēma maijā SK Liepājas metalurgs atvēlēt 18 943 latu lielu vienreizēju dotāciju, lai izmaksātu algas 22 treneriem– 13 futbola un 9 hokeja treneriem, tehniskajam personālam, kā arī lai finansētu sporta bāzu uzturēšanu.

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

«Man galvenā doma bija tāda – un to parāda visa hokeja uz sporta dzīve -, ja komandai nav savas bāzes, tai nav arī stabilas nākotnes. Tamdēļ par savas bāzes iegādi vai uzcelšanu tika domāts jau pašā sākumā,» norāda jaunais Arēnas Rīga līdzīpašnieks, Glesum Investments valdes priekšsēdētājs Juris Savickis intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ tika lemts par labu Arēnas iegādei.

Db.lv jau rakstīja, ka starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm pieder Rīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu. 5. septembrī noslēgtais līgums paredz, ka Glesum Investments kļūst par 100% Arēna Rīga kapitāldaļu īpašnieku, Db.lv infomēja Arēnas Rīga valdes loceklis Ģirts Krastiņš. Puses ir vienojušas neatklāt darījuma summu.

«Jau no biznesa viedokļa ar vienu hokeju Arēna Rīga izdzīvot nevar. Tas nozīmē, ka mums būs lielā mērā jāpieturas pie tās pašas stratēģijas, kas līdz šim bija Arēnas Rīga vadībai. Strādāt vairākos virzienos – kā multihallei, kur notiek ne tikai hokejs, bet arī citi pasākumi. Kultūras pasākumi, mūzikas pasākumi un tā tālāk. Pie šīs stratēģijas arī pieturēsimies,» runājot par Arēnas nākotni, stāstīja A. Savickis. Viņš gan piebilda, ka fundamentāls Arēnas Rīga attīstības projekts vēl nav izstrādāts, bet tas «protams, būs».

Finanses Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo turpmākai pastāvēšanai ir nodrošinātas, kaut papīri pagaidām oficiāli vēl nav parakstīti, piektdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ikgadējā kongresā izteicās AS Dinamo Rīga padomes loceklis Guntis Ulmanis.

Starpsezona Rīgas Dinamo nometnē tika aizvadīta lielā neziņā, jo komandai joprojām nav ģenerālsponsora - klubu pameta galvenais naudas devējs gāzes kompānija Itera. Lai arī atrisinājums sponsoru piesaistei vēl nav atrasts, pašlaik līgumi ar vienību noslēgti 23 hokejistiem.

«Rīgas Dinamo situācija ir smaga, un pašlaik neviens nav pasargāts no neprognozējamiem lēmumiem, tomēr uz šodienu finanses klubam ir nodrošinātas, kaut papīri līdz galam vēl nav parakstīti,» piektdien izteicās Ulmanis, sakot, ka kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis katru nedēļu dodas uz Maskavu, lai risinātu šo problēmu.

Papildu klasiskiem sporta veidiem, kā futbols, basketbols, teniss un peldēšana, aizvien biežāk iedzīvotāji vēlas aktīvās atpūtas riskos iekļaut mazpazīstamus un daudziem pat nedzirdētus sporta veidus, novērojusi apdrošinātāju kompānija Gjensidige Latvija.

Turklāt paredzams, ka arī turpmāk šī tendence turpināsies. Tas ir izskaidrojams gan ar pēdējos gados strauji pieaugošo iedzīvotāju vēlmi pievērsties fiziskām aktivitātēm, gan ar plašo informācijas pieeju un vēlmi atšķirties.Sporta veidi, kas pēdējos gados piepulcējušies klasiskajiem sporta veidiem, iegādājoties nelaimes gadījuma apdrošināšanu ir Roll balls (indiešu sporta veids), lakross, ledus burāšana, ziemas frīstails (slēpošana) un Pentanka spēle.

«Nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk izvēlas cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar regulārām fiziskām aktivitātēm, vai viņu darba specifika var radīt draudus veselībai. Pārējie iedzīvotāji apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši retāk,» stāsta Gjensidige Latvija personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.Vēlamo sporta veidu izvēli nelaimes gadījumu apdrošināšanā lielākoties nosaka sezonalitāte. Ziemā visbiežāk cilvēki apdrošinās pret traumām, ko var gūt slēpojot, braucot ar snovbordu, vadot sniega motociklu, bet vasarā vispopulārākie sporta veidi ir volejbols, futbols, skrituļslidošana un visa veida ūdens sporta veidi.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” kļuvis par pirmo 2023. gada IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā oficiālo partneri Latvijā. IIHF Pasaules Čempionāts Hokejā 2023 norisināsies Somijā (Tamperē) un Latvijā (Rīgā) laikā no 2023. gada 12. maija līdz 28. maijam.

“Mēs esam ļoti priecīgi parakstīt līgumu ar mūsu pirmo vietējo Oficiālo Partneri,” sacīja Edgars Buncis, IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā. “Vairāku gadu garumā “Maxima Latvija” mums ir kļuvusi par uzticamu hokeja draugu un sabiedroto. Esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība radīs lieliskus panākumus un neaizmirstamus mirkļus. Mēs izdzīvojam spēli kopā.”

“Ilgus gadus sniedzot atbalstu un vērojot to entuziasmu, kāds ir jaunajiem hokejistiem, kurus atbalstām, vislielāko gandarījumu sniedz redzēt viņus spēlējam profesionālajā līmenī. Tas dod milzīgu iespēju nest Latvijas vārdu pasaulē. Tādēļ esam īpaši priecīgi par iespēju kļūt par Pasaules Čempionāta Hokejā Oficiālo Partneri. Latvieši vienmēr ir bijuši kaislīgi hokeja fani un vienmēr atbalstījuši Latvijas izlases talantīgos hokejistus. Jau pavisam drīz varēsim kopā just līdzi ne tikai mūsu spēlētājiem, bet arī pieredzēt to, kā Latvijā notiek pasaules mēroga pasākums, kas pulcēs gan mūsu pašu hokeja fanus, gan arī līdzjutējus no visas pasaules. Gadiem esam atbalstījuši bērnu un jauniešu sportu ar devīzi: "Mēs fanojam par vecākiem, kas fano par saviem bērniem". Nu varam droši teikt, ka fanojam par tiem, kuriem hokejs sirdī! Nākamajā gadā kā Latvijas Hokeja Federācijas partneri kopā ar visu Latviju jutīsim līdzi gan Latvijas izlases panākumiem, gan citām hokeja aktivitātēm un kā IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2023 Oficiālais Partneris atbalstīsim visas komandas, kuras piedalīsies. Šajos hokeja svētkos “Maxima Latvija” sarūpēs īpašus pārsteigumus, kas priecēs kā lielus, tā mazus hokeja cienītājus,” stāsta "Maxima Latvija" mārketinga direktore Gundega Laugale.