Karteļu problēma iepirkumos joprojām aktuāla 

Iepirkumu karteļi ir starp Latvijas konkurences vides būtiskākajām problēmām. Arī paši uzņēmumi atzīst, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Elīna Pankovska, 25.01.2019

Foto:pixabay.com

Pagājušajā gadā KP pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodīti astoņi uzņēmumi kopumā uzliekot 104 tūkst. eiro lielus naudas sodus.Valsts budžetā pērn ieskaitīt KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 445,61 tūkst. eiro apmērā.

Pagājušajā gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Atklājās, ka trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA Limbažu melio, SIA Bauskas meliorācija un SIA Meliorācijas eksperts ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA Tomega un SIA BTK.LV konkurenci kropļoja vairākos iepirkumos. Abi uzņēmumi rīkojušies pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.

Tomēr ne vienmēr pārkāpējiem tiek uzlikti naudas sodi. Proti, ja atklātie pārkāpumi nerada būtisku kaitējumu konkurencei. Pērn KP kopā brīdinājusi 37 personas, kas ir līdz šim augstākais brīdināto personu skaits gada laikā.

Runājot par citām problēmām, S. Ābrama uzsver, ka joprojām viena no aktuālākajām konkurences vides problēmām ir valsts un pašvaldību radītie konkurences kropļojumi. Joprojām notiek publisko personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū. KP kopumā saņēmusi 63 iesniegumus saistībā ar publisku personu darbību. S. Ābrama norāda, ka vislielākā problēma pastāv ar Rīgas pašvaldību un tās īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Tomēr viņa arī piebilst, ka bieži vien KP var tikai rekomendēt pašvaldībā kā labāk rīkoties nevis tās sodīt vai novērst pārkāpumus, jo to neļauj šobrīd spēkā esošais Konkurences likums. Iespējams, ka situācija mainīsies pēc likuma grozījumu apstiprināšanas, kas šobrīd atrodas Saeimā otrajā lasījumā. Lai gan pārliecības par to nav, jo pēc sarunām ar pašvaldībām un to pārstāvētajām organizācijām, grozījumi Konkurences likumā kļuvuši nekādi, atzīmē KP vadītāja.

Jāatgādina, ka KP pērn atklāja arī vienu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, kad 28 pašvaldībām piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA ZAAO nepamatoti liedzis sadarbības partneriem slēgt līgumus tikai par to darbībai nepieciešamajiem dalīto atkritumu savākšanas laukumiem, uzspiežot izmantot visus SIA ZAAO piederošos laukumus. Tāpat uzņēmums piemēroja laukuma infrastruktūras uzturēšanās maksu, kas netika balstīta uz pamatotiem aprēķiniem. KP uzlika sodu 36,66 tūkst. eiro apmērā.

Jaunākais izdevums