Kas Igaunijā skandāls, Latvijā – sapnis 

Pie Narvas topošās Auveres spēkstacijas projekts, kas ar miljardu eiro apjomu ir lielākā biznesa investīcija Igaunijas vēsturē, ir nonācis sabiedrības un viedokļu krustugunīs.

Didzis Meļķis, 12.10.2012

Foto: SXC

Stratēģiskais lēmums par spēkstaciju tika pieņemts un pakāpeniski apstiprināts 2010. gadā un pērn, lai saglabātu Narvu kā Baltijas reģionam stratēģiski svarīgāko elektroenerģijas ražošanas centru. Stimuls tam bija Eiropas Komisijas prasības, kuru izpilde 2016. gadā Igaunijai draudēja ar Narvas spēkstacijas sešu bloku slēgšanu (kopā tajā ir 12 bloki).

Ironiskā kārtā pērnajā janvārī, kad Auveres projektā bija jau krietnas iestrādes, EK mainīja domas un vecajiem energoblokiem ļāva pārejas posmu līdz 2023. gadam. Kā atklājusi Igaunijas televīzijas programma Pealtnägija, valdībai ar ekonomikas ministru Juhanu Partu tas gan nav licis ne mirkli šaubīties, un dārgais līgums ar Francijas kompāniju Alstom par būvniecību par spīti visam tomēr tika noslēgts, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR. Tāpat tiek norādīts, ka gan valsts energokompānija Eesti energia (EE), gan Igaunijas Valsts kontrole ir J. Partu brīdinājusi par degslānekļa spēkstacijas apšaubāmo ekonomisko guvumu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

EE pārstāve Elīsa Vennika DB apstiprina, ka ministrs pirms investīciju veikšanas ir ticis informēts par finanšu riskiem, tomēr arī norāda, ka «jebkura jauna elektroenerģijas ražošanas projekta radītās elektroenerģijas izmaksas būs augstākas nekā pašreizējā cena tirgū». Viņa gan norāda, ka «enerģijas ražošana no degslānekļa un biomasas ir vienīgais veids, kā to īstenot par pieņemamām izmaksām un izmantojot vietējos resursus», kas ir projekta vispārīgais pamatojums.

«Igaunija ir izvēlējusies būt energoneatkarīga un nodrošināt tās enerģijas patēriņu ar vietējiem ražošanas resursiem. Tāpēc Auveres spēkstacijai būs nozīmīga loma Igaunijas energoneatkarībā. Tieši vietējās ražošanas jaudas ir ļāvušas Igaunijas patērētājiem par elektroenerģiju maksāt ievērojami zemāku cenu nekā kaimiņvalstīs,» komentē kompānija.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš no šā ļembasta kā galveno secinājumu izceļ nopietnās debates, kas pirms lēmuma acīmredzami bijušas korporācijā, kad astoņu cilvēku valde ir iebildusi kompānijas īpašniekam – valstij ministra personā. J. Ozoliņš norāda, ka Latvijā visdrīzāk šādam gadījumam ne gailis pakaļ nedziedātu, jo igauņi zina «nesalīdzināmi vairāk nekā par lēmumu pieņemšanu Latvijas korporatīvajā pārvaldē zina mūsu sabiedrība». Par Narvas projekta ekonomisko pamatotību J. Ozoliņš ir visai pielaidīgs.

 

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

 

Tevi varētu interesēt

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu sasniegt 75% apjomu no vidējā Eiropas Savienības...

Video, kurā redzama haktīvistu grupējuma Anonymous maskā ģērbusies persona, izteikti draudi Igaunijas...

Igaunijas inflācijas apjomi šā gada septembrī palikuši nemainīgi, vēl aizvien saglabājot...

Igaunijas elektroenerģijas ražotāja Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit, sadarbojoties ar Valkas...

Pēdējos mēnešos pieaudzis izsniegto aizdevumu apjoms enerģētikā, metālu ražošanā,...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Atsaucoties uz salstošo rīdzinieku pieprasījumu, a/s Rīgas siltums uzsāk aktīvo apkures sezonu,...

British Gas saviem klientiem paziņojusi par gāzes un elektrības cenu pieaugumu 6%...

Lai gan Latvenergo meitasuzņēmums Sadales tīkls nesola Liepājas uzņēmumiem kompensēt zaudējumus,...

Pie Lietuvas vēstniecības aizvadīts biedrības Enerģija Tautai pikets pret Latvijas dalību Visaginas...

«No risku pārraudzības viedokļa mums investīcijas Daugavas HES liekas drošākas nekā...

Igaunija un Latvija neatmet cerības pārliecināt Eiropas Komisiju par nepieciešamību būvēt...

Trīsdesmit mēnešus pēc pirmā cauruļvada būvniecības uzsākšanas, Nord Stream paralēlo...

Ja tiktu realizēta tikai trešdaļa visas piešķirtās zaļās elektroenerģijas kvotas,...

Elektroauto izmantošana piesārņo apkārtējo vidi vēl vairāk nekā automašīnas,...

Parādu nomāktās Grieķijas stāvokli ievērojami varētu mainīt netālu no Krētas salas, iespējams,...