Nereti par jaunuzņēmumu jeb startup sevi dēvē ne vien tehnoloģiju uzņēmumi ar straujas izaugsmes potenciālu, bet arī dzīvesstila kompānijas; tomēr starp abiem šiem biznesa virzieniem ir būtiskas atšķirības
Ar ekspertu skaidrojumiem un sniegtajām startup definicījām var iepazīties raksta galerijā!
Visu rakstu Nejaukt ābolus ar apelsīniem lasiet 3. oktobra laikrakstā Dienas Bizness!
#1/7
«Manuprāt, startup definē divas lietas. Pirmkārt, inovatīvs risinājums – biznesa ideja, kuras izdošanās vēl nav pierādīta, vai tehnoloģija, kura vēl nav pielietota, lai risinātu kādu problēmu. Otrkārt, mērogojamība – spēja šo pašu biznesa ideju attīstīt citā pasaules malā un tā būtu tikpat veiksmīga kā mājās,» skaidro Inforgr.am līdzdibinātāja Alise Semjonova
#2/7
Notakey līdzdibinātājs Jānis Graubiņš uzsver, ka startup no citiem jauniem uzņēmumiem atšķir lineāra izaugsme. Tehnoloģiju uzņēmumiem šādus izaugsmes tempus ir vieglāk nodrošināt, jo nav nepieciešami fiziski veikali produkta iegādei. Līdz ar to vēsturiski startup tieši saistās ar IT uzņēmumiem.
#3/7
Riga TechGirls iniciatore un Froont līdzdibinātāja Anna Andersone piebilst, ka startup ne vienmēr ir tehnoloģiju uzņēmums, tomēr tam ir divas atšķirības no citām jaunām kompānijām – tas ir mērogojams, t.i., tas var augt ļoti strauji un izaugsmei gandrīz nav ierobežojumu, un tas risina problēmu, kas ir jauna un vēl nav atrisināta, ietverot sevī inovāciju.
#4/7
«Jaunuzņēmums izpilda trīs nosacījumus – tas ir uzņēmums sākuma stadijā, kurš cenšas pierādīt sava biznesa potenciālu, izstrādā inovatīvu pakalpojumu vai produktu, kas būtiski atšķiras no šī brīža piedāvājuma pasaulē, un ir mērogojams – tas var sasniegt daudz lietotāju tā, ka izaugsme nav tieši saistīta ar ieguldījumu,» skaidro Ernests Jenavs, izglītības jaunuzņēmuma Edurio dibinātājs.
#5/7
«Jaunuzņēmumi ir tehnoloģiju kompānijas, kurām ir potenciāls strauji augt, izmantojot savu tehnoloģiju, un kuru apgrozījums nav atkarīgs no manuāla darba spēka, ražošanas iekārtām. Līdz ar to tie ir spējīgi sasniegt milzīgu apgrozījumu ar relatīvi nelielu izmaksu bāzi,» papildina Sabīne Pole, Sorry as a Service līdzīpašniece. S. Pole uzskata, ka jaukt mazo biznesu ar jaunuzņēmumiem nav pareizi, jo tie ir diezgan atšķirīgi gan pēc būtības, gan investīciju atdeves. Viņa gan atzīst, ka dažreiz ir ļoti grūti novilkt līniju starp šiem diviem terminiem.
#6/7
Arī virtuālo tūru tehnoloģiju ražotāja Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts skaidro, jaunuzņēmumu izaugsme līdzinās hokeja nūjai un ir nevis 20% gadā, bet 1000%, un tās pamatā ir unikāls intelektuālais īpašums – tehnoloģija, biznesa modelis vai ideja. «No citiem uzņēmumiem tas atšķiras ar to, ka startup velta visu savu laiku, lai radītu unikālu intelektuālo īpašumu, un, līdzko projekts sāk augt, tā cenšas nesadegt ārkārtīgi mainīgajos apstākļos,» saka M. Opelts. «Izpratne par definīciju ļauj salīdzināt ābolus ar āboliem un nejaukt ar apelsīniem, kas ir svarīgi, kad mācāmies vai apskatām dažādus piemērus, veiksmes stāstus. Startup pamatā ir spēja ātri augt un viss uzņēmumā ir pakārtots tam. Ja kafejnīca sekos startup veiksmes modelim, tā, visticamāk, piedzīvos milzu neveiksmi, jo mēģinās adaptēt idejas un risinājumus, kas patiesībā darbojas ar pilnīgi citiem nosacījumiem,» spriež M. Opelts.
#7/7
Akseleratora Startup Wise Guys vadītāja Kristobala Alonso skatījumā divas būtiskas atšķirības starp startup un citu jaunu uzņēmumu ir tehnoloģijas un mērogojamība. Parasti vārdu «jaunuzņēmums» lieto, runājot par IT uzņēmumiem, kam pamatā ir programmatūra, kas vienlaikus nozīmē to, ka, būtiski pieaugot apjomiem, izmaksas paliek salīdzinoši zemas.