Foto: Ieva Leiniša/LETA

Kas jādara, lai cilvēki sāktu rūpēties par savu pensiju? 

Pensija mūsdienās ir viens no bieži apspriestiem tematiem, bet diemžēl šis fakts neuzlabo iedzīvotāju informētību vai praktiskās iemaņas sava pensiju uzkrājuma pārvaldīšanā un palielināšanā. Jaunākā pētījuma dati liecina, ka 61% Latvijas iedzīvotāju neizprot pensiju sistēmu.

Kārlis Purgailis, Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 2018. gada 17. decembris plkst. 9:14

Skatoties uz iedzīvotāju pratību un zināšanām, nav jāpārzina visa pensiju sistēma no A līdz Z, lai uzlabotu savu nākotnes situāciju. Būtu jāsāk ar pensijas 2.līmeņa plāna izvēlēšanos mirklī, kad tiek uzsāktas darba gaitas. Ja tas netiek izdarīts, tad jaunietis automātiski tiek iesaistīts kādā no konservatīvajiem plāniem. Šie plāni darbojas ar salīdzinoši drošākām ieguldījumu stratēģijām, bet līdz ar to ienākumi ir daudz mazāki nekā aktīvajiem plāniem. Iedzīvotājiem, kuriem līdz pensijai ir vairāki gadu desmiti, ieteicams izvēlēties aktīvāku pensiju plānu, bet, tuvojoties vecumdienām, nepieciešams atgriezties kādā no konservatīvajiem plāniem. Pavisam nesen arī Latvijā tika ieviesti tā saucamie dzīves cikla plāni, piemēram, plāns Millennials, kas šo ieguldījuma stratēģijas maiņu izdara automātiski, – tā teikt, ir ar cilvēku kopā visu viņa dzīvi. Šeit liela loma ir arī vecākiem, kam būtu vēlams paskubināt jaunieti un, iespējams, palīdzēt pirmo reizi iziet cauri šim procesam, kas ir salīdzinoši vienkāršs, bet nezinātājam varētu likties sarežģīts.

Diemžēl redzam, ka liela daļa jeb 73% iedzīvotāju nekad nav apskatījuši savu pašreizējo pensijas uzkrājumu. Tas, protams, nozīmē arī to, ka ne visi iedzīvotāji apzinās, kura finanšu institūcija pašreiz pārvalda viņu pensiju, un nezina, kur atrodas viņu nauda. Iespējams, ka ar kādiem skaļākiem lozungiem var pievērst iedzīvotāju uzmanību, jo stereotips, ka «nekas jau tur nav uzkrājies», ir nepatiess. Te jāteic, ka, piemēram, ekonomiski aktīvam cilvēkam 35 gadu vecumā pensijas 2. līmenī šobrīd ir uzkrāti vidēji no 4000 līdz 6000 eiro.

Viens no risinājumiem – ik pēc desmit gadiem ikkatram atkal būtu jāizvēlas pensijas 2. līmeņa pārvaldnieks.

Izglītot, informēt un skubināt var vienmēr, tomēr vienā mirklī var redzēt, ka situācija ne vien neuzlabojas, bet diemžēl pat dažās niansēs pasliktinās. Piemēram, kopš 2011. gada ir pieaugusi atsevišķu iedzīvotāju slāņu vienaldzība pret savu pensijas uzkrājumu un tā pārvaldnieku.

Apskatot iespējamos risinājumus pašreizējās kārtības uzlabošanai, varam redzēt iespēju uzlabot informācijas/datu apmaiņu starp valsti un finanšu institūcijām, lai būtu nodrošināta iespēja apskatīties pensijas uzkrājumu internetbankā vai kādā citā bieži izmantotā finanšu institūciju saziņas kanālā. Izmantojot datu tuneļus, var nodrošināt, lai pati finanšu institūcija datus nevarētu redzēt, bet, piemēram, internetbankas lietotājam tie būtu pieejami. Uzlabot iedzīvotāju finansiālo situāciju nākotnē iespējams, arī izmantojot dažādus virzītājus. Šādi varam pastarpināti parūpēties, lai iedzīvotāji pievērstu lielāku uzmanību savām nākotnes finansēm. Citur pasaulē jau vairākus gadus valsts pārvalde izmanto daudzus un dažādus virzītājus, lai stimulētu iedzīvotājus ietaupīt, mazāk izšķiest un dzīvot veselīgāk. Visbiežāk virzītāji izmanto mūsu kognitīvās vājības – vēlmi pieņemt lēmumus pēc noklusējuma, tos atlikt, beigu beigās tā arī nepieņemot nekādu lēmumu, utt. Apzinot un pievēršoties šīm vājībām, ir iespējams izstrādāt risinājumus, kuri spēj mainīt mūsu uzvedību un tirgus situāciju. Piemēram, viens no risinājumiem, kas būtu kā virzītājs, ir uzstādījums, ka ik pēc desmit gadiem ikkatram atkal būtu jāizvēlas pensijas 2. līmeņa pārvaldnieks. Tādā gadījumā strādājošajiem būtu jāpārdomā pārvaldnieka pēdējo desmit gadu darbība, tai skaitā ienesīgums, un pēc tā jāizdara izvēle.

Virzoties pretī iedzīvotājiem, nepieciešams pārdomāt katru piedāvāto pakalpojumu, skatoties no patērētāja skatupunkta un ņemot vērā lietotāja pieredzi. Piemēram, ja cilvēkam laika trūkuma dēļ nav parocīgi doties uz banku, nepieciešams attīstīt mobilās lietotnes un citus attālinātos rīkus. Līdzīgi, ja virzāmies uz automatizētiem un lietotājiem draudzīgiem pakalpojumiem, – arī pensiju uzkrājuma pārvaldīšana ir jāpielāgo šai tendencei un jāatvieglo gan pieteikšanās pensiju plāniem, gan esošā uzkrājuma noskaidrošana.

Skaidrs, ka, arvien uzlabojoties tehnoloģijām un pieejamajiem rīkiem, palielināsies iespējas iedzīvotājiem visus procesus padarīt ērtākus. Savukārt pieaugs arī iespēja visu sarežģīt, nepareizi izmantojot tādus jauninājumus kā mākslīgais intelekts, pielāgotā realitāte u.c. Tādēļ visu tirgus dalībnieku uzdevums un izaicinājums būs izstrādāt pakalpojumus un produktus, paturot prātā gala lietotāja intereses un spējas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 25. oktobris plkst. 12:15

Pensiju sistēma Latvijā darbojas jau 20 gadus un ieguldīts daudz, tā ir...

2018. gada 25. oktobris plkst. 11:46

Iedzīvotāju vidū interese par to, kas pārvalda viņu plānus, pieaug, taču informētība...

2018. gada 25. oktobris plkst. 7:08

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā...

2018. gada 19. septembris plkst. 7:28

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam...

2018. gada 05. septembris plkst. 9:36

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

No šīs sadaļas
2018. gada 14. decembris plkst. 15:48

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik...

2018. gada 14. decembris plkst. 13:26

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās...

2018. gada 14. decembris plkst. 10:59

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas,...

2018. gada 13. decembris plkst. 13:19

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu...

2018. gada 12. decembris plkst. 10:52

Latvijas restorānu nozarei 2018. gads ir bijis pagrieziena gads, kad Latvijas Restorānu...

2018. gada 11. decembris plkst. 18:06

Pēc septembrī piedzīvotā krituma jau oktobrī preču eksports atgriezās plusos. Šogad būtisku...

2018. gada 11. decembris plkst. 10:53

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr,...

2018. gada 10. decembris plkst. 11:03

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu,...

2018. gada 05. decembris plkst. 15:39

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība...

2018. gada 04. decembris plkst. 11:12

Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru...