Valsts policijas ar 360 grādu kameru aprīkotais netrafaretais policijas mikroautobuss aptuveni mēneša laikā konstatējis 600 satiksmes noteikumu pārkāpumus, šodien Ceļu satiksmes drošības padomē norādīja Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Lielākā daļa pārkāpumi saistīti ar braukšanu bez laikus veiktas tehniskās apskates vai obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas, kā arī ar braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu.

Jau ziņots, ka šogad oktobra beigās uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarets policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Pārkāpuma izdarītājs, līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņems pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu. Ar kamerām var konstatēt visdažādākā veida pārkāpumus, piemēram, agresīvu braukšanu, telefona lietošanu, pārvietošanos pa sabiedriskā transporta joslām, pagriezienu nerādīšanu, braukšanu pie sarkanās gaismas, braukšanu bez gaismām un citus.

Partija Saskaņa šodien Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzējusi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātos galīgos vēlēšanu rezultātus, prasot pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā, informēja no Saskaņas 12.Saeimā ievēlētais deputāts Andrejs Elksniņš.

Partija aicina tiesu uzlikt par pienākumu CVK atzīt par nederīgām tās par Vienotību atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai deputāta kandidāta Dzintara Zaķa (V) vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Zaķim ir pielikts «+».

Saskaņa lūgusi tiesu uzdot par pienākumu CVK pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas Vienotība sarakstā un citu partiju sarakstos.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments piektdien pietiekamu pierādījumu trūkuma dēļ noraidīja partijas Saskaņa pieteikumu, ar kuru pārsūdzēti Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātie 12.Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Spriedums nav pārsūdzams.

Saskaņas pieteikumā AT bija lūgts pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā. Partija aicināja tiesu uzlikt par pienākumu CVK atzīt par nederīgām tās par Vienotību atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai kandidāta Dzintara Zaķa vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Zaķim ir pielikts plusiņš. Saskaņa lūdza tiesu uzdot par pienākumu CVK pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas "Vienotība" sarakstā un citu partiju sarakstos.

Aptuveni 55 konkursa Jaunais Vilnis VIP biļešu īpašniekiem vietas Dzintaru koncertzālē var nepietikt, jo daļa Dzintara Diska pārdotās biļetes atzītas par nederīgām, raksta Telegraf.

Izrādās, ka visas tagad par nederīgām atzītās biļetes jau pirms pāris mēnešiem atdotas vācu tūrisma firmai First Line Travel. Taču tā kā no šīs kompānijas Dzintara Disks nav saņēmis nekādu informāciju par to, kā sokas šo biļešu tirdzniecība, Dzintara Disks nolēmis šīs pašas biļetes notirgot vēlreiz.

Dzintara Diska pārstāve gan apliecinājusi, ka neviens no VIP viesiem, kas iegādājies biļeti caur First Line Travel, atraidīts netikšot, ja vien laicīgi vērsīšoties pie Dzintara Diska jautājuma noskaidrošanai. Taču atbilde par to, kas tiks darīts, ja ārzemnieki tomēr nebūs laicīgi pamanījuši šo kļūmi un vērsušies pie Dzintara Diska, netika sniegta.

2014. gada beigās Latvijas Bankas (LB) emitēto eiro banknošu un monētu kopsumma apgrozībā sasniedza 735,7 miljonus eiro, no tās 94,1% jeb 692 miljoni eiro bija banknotes, savukārt 5,9% jeb 43,7 miljoni eiro – monētas, liecina centrālās bankas dati.

Pēc skaita visvairāk no LB emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2014. gada beigās bija 20 eiro un 50 eiro naudas zīmes (attiecīgi 13,6 miljoni gab. un 9,6 miljoni gab.), savukārt no Latvijas Bankas emitētajām monētām – 1 un 2 centu monētas (attiecīgi 42,4 miljoni gab. un 36,8 miljoni gab.).

No bankām saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, 2014. gadā apstrādājot 133,4 miljoni gab. banknošu. 15,2% (20,3 miljoni gab.) no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un tika iznīcinātas.

2014. gadā turpinājās lata banknošu izņemšana no apgrozības. Gada beigās apgrozībā bija lata banknotes vairs tikai 54,7 miljonu latu vērtībā un lata monētas 45,5 miljonu latu vērtībā. Pēc skaita visvairāk apgrozībā 2014. gada decembra beigās bija 5 latu un 20 latu banknotes (attiecīgi 1,8 un 1.1 milj. gab.), savukārt no monētām – un 1 un 2 santīmu monētas (attiecīgi 151,8 un 91,4 milj. gab.).

Nodoklis, kuru no šā gada iekasē par dienesta auto izmantošanu personīgajām vajadzībām, tai skaitā par braukšanu uz mājām, būs jāmaksā visām valsts amatpersonām, kuras savas mašīnas izmanto šādiem nolūkiem, pēc koalīcijas sēdes atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

No valdības vadītāja teiktā varēja saprast, ka koalīcija savu vienošanos panākusi, jo dienesta mašīnu izmantošana uz mājām vai uz darbu esot papildu labums, kuru amatpersonas gūst no sava statusa, vēsta diena.lv. Tāpēc arī par to jāmaksā nodoklis.

Par dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām jau janvārī no algas sešiem ministriem katram ir atvilkti 22,86 lati. Par dienesta auto janvārī kā darba devēja maksāja arī Valsts kanceleja.

No premjera teiktā šodien izrietēja, ka amatpersonām nodoklis būs jāmaksā no savas algas.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Ņemot vērā, ka tuvojas svētki, kuru laikā cilvēki dodas uz ārvalstīm, Eiropas Komisija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iedzīvotājus neaizmirst par savām tiesībām, lai ceļojums neizvērstos par nepatīkamu piedzīvojumu.

Kā liecina līdzšinējās PTAC veiktās aptaujas, mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 40% zina, kādas ir viņu tiesības, izmantojot aviopakalpojumus. Līdzīgu situāciju rāda arī Eiropas Komisijas statistika - lielākā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju nezina par savām tiesībām, izmantojot ne tikai aviotransportu, bet arī autobusus, vilcienus, prāmjus. Tādēļ cilvēki arvien vairāk ir jāinformē par savām – pasažieru – tiesībām.

Aviopakalpojumu jomā PTAC sadarbībā ar Eiropas Patērētāju informēšanas centru jau vairākus gadus organizē vienas dienas kampaņas par aviopasažieru tiesībām, lai atgādinātu par tiesībām, izmantojot aviopakalpojumus, un uzzinātu pasažieru informētības līmeni.

Ņemot vērā mūsdienu darba tirgus konkurences apstākļus, nepietiek ar vienas nozares pārzināšanu. Ieejot starptautiskajos tirgos un biznesa attiecībām kļūstot sarežģītākām par nepieciešamību kļūst izcilība un spēja analizēt starpdisciplināru nozaru specifiku. Tieši tāpēc RSU Eiropas studiju fakultāte piedāvā unikālu un modernu profesionālā maģistra studiju programmu «Bizness un tiesības Eiropas Savienībā», kas apvieno aktuālāko no biznesa un tiesību specifikas.

Profesionālas zināšanas par inovācijām biznesā un ES uzņēmuma tiesībās var nodrošināt veiksmīgu un peļņu nesošu biznesa vadību. Šādas zināšanas nav nepieciešamas tikai lieliem uzņēmējiem, bet tās var palīdzēt arī tiem, kas tikai vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību vai nozares profesionāļiem.

Izpratne par nacionālo un starptautisko tiesisko regulējumu jebkuram uzņēmējam ļauj laicīgi paredzēt un novērsts iespējamos šķēršļus sekmīgai biznesa attīstībai. Tāpēc izpratne par tiesībām nav tikai papildus priekšrocība, bet pat nepieciešamība sekmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Zināšanas par ES konkurences tiesībām, ES vienoto tirgu un nodokļu tiesībām var palīdzēt apsteigt citus, kas tiesiskā regulējuma džungļos tik labi neorientējas. Starpdisciplināras zināšanas ļauj saredzēt plašākas un daudzveidīgākas izaugsmes iespējams gan uzņēmējiem, gan citiem nozares profesionāļiem.

Ministru kabinets otrdien, 31. oktobrī, skatīs likumprojektu Grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz veikt būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā turpmāk tiesa izskatīs strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Paredzams, ka likuma grozījumi nodrošinās efektīvāku kreditoru tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā, konstatējot strīdu par tiesībām, vienlaikus samērojot maksātnespējas procesa ietekmi uz tautsaimniecību ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Plānotie grozījumi ļautu ne vien ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti, bet arī stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visu kreditoru intereses.

Likumprojekts nosaka likumu papildināt ar jaunu nodaļu, tādējādi paredzot strīdiem par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā atsevišķu regulējumu. Plānots, ka turpmāk tiesa lietas izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā paredzētos izņēmumus, kas balstīti uz vienkāršotu, ātru procesu, kas samērots ar tiesībām uz taisnu tiesu.

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Plānots, ka nākotnē par sabiedriskā transporta izmantošanu bez samaksas vai bez braukšanai derīgas biļetes vairs netiks piemēroti administratīvi sodi, turpmāk tos noteiks paši pārvadātāji, piemērojot līgumsodu.

Līdz ar to nepieciešams veikt grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), ko otrdien, 5. janvārī, atbalstīja Ministru kabineta (MK) sēdē. Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāgūst atbalsts Saeimā.(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

No LAPK plānots svītrot pantu, kas pašlaik nosaka sodu apmērus par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes. Šādi grozījumi nepieciešami, lai personai par vienu un to pašu pārkāpumu netiktu piemēroti vairāki sodi (administratīvais sods un līgumsods), jo ar grozījumiem MK noteikumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība tiks noteikts līgumsoda maksimālais apmērs un piemērošanas kārtība.

Liepājā, Uliha un Robežu ielas krustojumā no 21. marta oficiāli sāks darboties ar LMT mašīnredzes risinājumu aprīkotā viedā satiksmes kontroles iekārta. Tas būs pirmais šāda tipa risinājums Latvijā, kas oficiāli iekļauts satiksmes uzraudzības sistēmā.

Fiksēto informāciju par autovadītājiem, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas, tas nodos Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Pašvaldības policijas datubāzēm, lai pārkāpējiem tiktu piemērots administratīvais sods.

Viedais risinājums testa režīmā minētajā krustojumā darbojas jau kopš 2019. gada rudens, taču līdz šim tas tikai fiksējis pārkāpēju statistiku. Tā ir gana iespaidīga – pēdējos 8 mēnešos kopā fiksēts vairāk nekā 600 sarkanās gaismas pārkāpumu. Šopavasar Liepājas pilsēta noslēgusi līgumu ar LMT par risinājuma oficiālu iekļaušanu satiksmes uzraudzības sistēmā, lai uzlabotu satiksmes drošību un novērstu pārkāpumus. Tādējādi Liepāja kļuvusi par pirmo inovatīvu ceļu satiksmes drošības risinājumu lietotāju valstī.

Valsts policija (VP) prognozē, ka ar jauno 360 grādu novērošanas sistēmu dažu stundu laikā varēs konstatēt 20 līdz 30 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, žurnālistiem pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

VP šodien prezentēja ar 360 grādu kameru aprīkotu netrafarētu policijas automašīnu, kas, neapturot transportlīdzekli, spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautoss pārkāpumus.

Prezentētais transportlīdzeklis ir pelēkas krāsas «Renault Trafic dci 145» modeļa mikroautobuss, kurš pilnvērtīgu patrulēšanu sāks jau no šodienas.

Kā pastāstīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, 2017.gadā valdība atbalstīja Ceļu satiksmes drošības koncepciju un viens no veicamajiem pasākumiem bija specializētas sistēmas izveide, kura spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus, neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Konkrētā automašīna ir aprīkota ar četrām kamerām un mikroautobuss izvēlēts, jo tas ir augstāks par vieglajiem auto, kā rezultātā arī kameras redzamība ir labāka.

Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Šonedēļ darbu sāks ar 360 grādu kameru aprīkota netrafarēta policijas automašīna, kas neapturot transportlīdzekli spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautus pārkāpumus, tostarp, telefonu lietošanu, braukšanu pie sarkanās gaismas vai bez apdrošināšanas.

Valsts policija (VP) patlaban plašāku informāciju par aprīkoto automašīnu nesniedz, taču norāda, ka automašīna būs aplūkojama rīt, 22.oktobrī preses konferencē pie VP centrālās ēkas Čiekurkalnā. Preses konferencē piedalīsies VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs un Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Šādas automašīnas iegāde gan nav noslēpums, jo jau 2018.gadā šāds spēkrats tika izmantots testa režīmā un pēcāk rīkots iepirkuma konkurss. Publiski pieejamā informācija liecina, ka konkrētais iepirkums apzīmēts kā «automātiska transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju nolasīšanas/atpazīšanas un ceļu satiksmē izdarītu pārkāpumu fiksēšanas sistēma». Publiski pieejamā iepirkuma nolikumā skaidrots, ka no reģistrēta notikuma ir iespēja noformēt pārkāpuma protokolu, izmantojot uzņemto video materiālu un konstatētos pārkāpuma datus.

Drīzumā uz ceļiem parādīsies vēl trīs netrafarētas ceļu policijas automašīnas ar 360 grādu videoieraksta sistēmu, kas ļauj efektīvi konstatēt pārkāpumus neapturot autovadītāju.

Valsts policijas preses pārstāve Līna Bagdone aģentūrai LETA pastāstīja, ka iekārtu iepirkums nesen ir noslēdzies un patlaban notiek līguma saskaņošana. Kamēr notiek šis process, policija līguma summu un piegādātāju patlaban neatklās.

Kopumā tiks iegādāts aprīkojums trīs automašīnām. Jaunas automašīnas nebūs nepieciešamas iegādāties, jo kameras varēs izvietot uz patlaban policijas rīcībā esošajiem spēkratiem.

Bagdone arī norādīja, ka 2019.gadā iegādātā pirmā 360 grādu kameras sistēma jau sen kā sevi pierādījusi un turpina efektīvi darboties satiksmes drošības uzraudzībā.

Jau ziņots, ka 2019.gada rudenī uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarēts policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un konstatēt pārkāpumus, neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju. Pārkāpuma izdarītājs līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņem pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu.

Četriem cilvēkiem, kuri apsūdzēti saistībā ar kāda jauna vīrieša nožņaugšanu un gatavošanos slepkavot vairāku dārgu automašīnu īpašniekus, Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda 10, 12, 15 un 20 gadu ilgus cietumsodus.

Tādējādi trīs no apsūdzētajiem saņēma tādus brīvības atņemšanas sodus, kādus viņiem tiesas debatēs bija lūgusi piemērot prokurore Lidija Raize. Savukārt ceturtajam apsūdzētajam prokurore bija lūgusi piespriest 15 gadu cietumsodu, bet tiesa viņam noteica brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.

1987.gadā dzimušo Oskaru Tilleru Rīgas apgabaltiesa nolēma sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz 20 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

1984.gadā dzimušajai Marinai Fjodorovai Rīgas apgabaltiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem.

1988.gadā dzimušo Edgaru Dubinu tiesa nolēma sodīt ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem. Līdz šim Dubins vienīgais no lietā apsūdzētajiem atradās uz brīvām kājām, taču šodien tiesas zālē viņš tika apcietināts.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Šogad veikti vairāki būtiski uzlabojumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) sistēmā, ieskaitot ekspertīzes veikšanas procedūras vienkāršošanu, sodu par braukšanu bez OCTA palielināšanu, kā arī Bonus-malus sistēmas pilnīga automatizācija.

2009. gada vidū stājās spēkā izmaiņas likumdošanā, kas vienkāršo ekspertīžu veikšanu, proti, ja cietušā transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs savā starpā vienojas par servisu, kurā veikt remontdarbus, tad nav vajadzīgs sertificētā eksperta apstiprināts zaudējuma aprēķins. Apdrošinātājs drīkstēs atlīdzināt zaudējumus, apmaksājot servisa bojājumu novēršanas tāmi. No šīm izmaiņām lielākie ieguvēji ir transportlīdzekļu īpašnieki, kas ceļu satiksmes negadījumā cietušajam transportlīdzeklim daudz ātrāk varēs uzsākt remontdarbus servisā.

Pērnā gada beigās un šī gada sākumā palielinoties neapdrošinātu auto izraisīto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvaram, tika palielināti administratīvie sodi par braukšanu bez OCTA, kas šobrīd ir 60 – 80 lati. Jāmin gan, ka lielākais sods šādiem transportlīdzekļu īpašniekiem ir izraisīta negadījuma rezultātā atlīdzināt visus zaudējumus OCTA garantijas fondam par izmaksātajām atlīdzībām ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem. Šogad vien deviņos mēnešos piestādītās regresa prasības par izmaksām no OCTA garantijas fonda veido 1.5 miljonus latu.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Valsts iestādes sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz efektīvāk sodīt par agresīvu braukšanu, kā arī nosaka lielākus sodus par telefona lietošanu pie stūres un numurzīmes slēpšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Krapsis norādīja, ka grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā sagatavojusi Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Šobrīd tie iesniegti saskaņošanai Satiksmes ministrijā.

Grozījumi paredz palielināt sodus par apzinātu transportlīdzekļa numurzīmes slēpšanu. Īpaši tas ir aktuāli ar motociklistiem, atzīmēja VP pārstāvis. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu maksimālais sods ir 40 eiro, tad grozījumos rosināts to noteikt no 55 līdz 140 eiro.

Tāpat rosināts palielināt naudas sodu par mobilā telefona lietošanu braukšanas laikā. Ja šobrīd par šādu pārkāpumu var piemērot brīdinājumu vai 15 eiro sodu, tad grozījumi paredz sodu noteikt no 25 līdz 100 eiro. Citviet Eiropā par šādu pārkāpumu sods ir lielāks, norādīja Krapsis.

Nedrīkst strādāt bez līguma, nedrīkst maksāt algu aploksnēs. Par to nav nekādu šaubu, un vainīgie, protams, ir jāsoda. Tikai, kas ir vainīgie?

Ar pašreizējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu tiek pateikts, ka vainīgi ir tie, kas strādā «pa melno», bez līguma un attiecīgi nemaksā sociālo nodokli, tādēļ viņiem nepienākas visi tie paši labumi, kas sociālā nodokļa maksātājiem. Diezin vai tā ir pati pareizākā pieeja. Jo darba tirgū par nodarbināšanu bez līguma un nodokļu nenomaksu tomēr primāri atbildīgs ir darba devējs, kas darba tiesiskajās attiecībās tiek uzskatīts par stiprāko pusi. To paredz arī Darba likums.

Kāpēc nebūtu pareizi sodīt darba ņēmējus, kas strādā melnajā ekonomikā, īpaši jau, liedzot piekļuvi veselības aprūpei? Jo tie, kas šādi strādā, bez nodokļiem, absolūtā vairumā gadījumu jau tā pieder pie sociāli neaizsargātām grupām, ir ar sliktu izglītību un zemām prasmēm. Īsāk sakot, tie ir darbinieki, kas ir viegli aizstājami un kuriem ir ļoti grūti darba tirgū diktēt savus noteikumus. Jāatzīst, ka ne jau tie, kam ir laba izglītība, augsta konkurētspēja un spēcīga pašapziņa, ļauj, lai darba devējs viņus «čakarē», kaut ko nesamaksā un nodarbina uz pazemojošiem nosacījumiem. Tie strādājošie, kas nodarbināti bez līguma, lielākajā daļā gadījumu nepieder pie tā dēvētajām spēcīgajām sabiedrības grupām, kas spēj par savām tiesībām cīnīties, kas tās vispār pārzina. Un tagad vēl arī citās jomās diskiriminēt šos cilvēkus būtu nežēlīgi.