Jaunākais izdevums

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

Jaunie zvani jau ir uzstādīti un grezno baznīcas torni. Jaunajam lielajam zvanam ir ierīkots automātiskais mehānisms, kas nodrošinās, ka katru dienu no plkst. 9.00 līdz 21.00 atskanēs zvana skaņas ik stundu, tā pavēstot pulksteņa laiku. Zvanu grezno krusta simbols, ar uzrakstiem: Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca AD2015, Ticība un Lk.2:14 Gods Dievam augstībā.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurš ir celts pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Katlakalna baznīca citu dievnamu vidū ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. To apzinoties, baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika nolemts veikt ēkas vēsturisko restaurāciju. Tika veikts nopietns un ilgs ēkas izpētes darbs, apzināti vēsturiskie sienu krāsojumi, pārbaudīts pamatu un sienu mūrējumu stāvoklis. Tika nolemts ēku atjaunot tās pirmatnējā izskatā, ar jumta tornīti.

Līdz 2016. gadam baznīcas restaurācijai jau ir izlietoti 951 000 eiro. Ēkas koka vēsturisko logu un durvju restaurācijai draudzei izdevās piesaistīt finansējumu no Eiropas finanšu programmas 45 000 eiro apmērā. Šogad bez papildus darbiem ir plānots restaurācijai izlietot 254 000 eiro , ko draudze var segt no saviem līdzekļiem. Taču restaurācijas papilddarbiem, kas nebija paredzēti sākotnējā projektā, trūkst finansējuma - gandrīz 164 000 eiro.

Tāpēc, vēloties turpināt uzsāktos baznīcas atjaunošanas darbus un ticot sabiedrības izpratnei un atsaucībai, Katlakalna baznīcas draudze ir uzsākusi līdzekļu piesaistes kampaņu, uzrunājot gan draudzes locekļus, gan Ķekavas novada un Rīgas pilsētas iedzīvotājus, īpaši vēršoties pie uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svētku dievkalpojumu sestdien, 2. jūlijā svinīgi tiks atklāta atjaunotā kultūrvēsturiskā pērle – Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca, kas pēc rekonstrukcijas ir atguvusi savu sākotnējo vēsturisko spožumu, informē Ķekavas novada pašvaldības pārstāve Vineta Bērziņa.

Katlakalna baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas ir celta pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta 1794. gadā. Tā ir unikāla ar savu Latvijas baznīcām neraksturīgo, apaļo – Romas panteonam līdzīgu formu. Izprotot baznīcas vērtību Latvijas dievnamu kontekstā, tika veikta ēkas vēsturiskā restaurācija, pirms tam veicot nopietnu un ilgu ēkas izpētes darbus, apzinot vēsturiskos sienu krāsojumus, pārbaudot pamatu un sienu mūrējumu stāvokli.

Restaurācija ilga divus gadus, un tās laikā baznīca tika atjaunota no pamatiem līdz jumtam. Restaurēta altāra glezna un vēsturiskais tornītis virs baznīcas kupola, virs kura tagad atrodas apzeltīts arhibīskapa Jāņa Vanaga iesvētīts krusts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lieldienu traģēdija Šrilankā - upuru skaits sprādzienos pieaudzis līdz 290

LETA--BBC/AFP/DPA, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Upuru skaits Šrilankā svētdien vairākās baznīcās un viesnīcās notikušajos sprādzienos pirmdien pieaudzis līdz 290, kuru vidū ir vairāki desmiti ārzemnieku, paziņojusi policija.

Vēl vairāk nekā 500 cilvēki guvuši ievainojumus.

Neviens atbildību par uzbrukumiem nav uzņēmies, taču policija pirmdien pavēstīja, ka aizturēti 24 aizdomās turamie, kas visi ir Šrilankas pilsoņi.

Pirmdienas rītā atcelta uzreiz pēc sprādzieniem ieviestā komandantstunda, taču tā atkal noteikta no pirmdienas vakara līdz otrdienas rītam. Valdība izsludinājusi divu dienu brīvdienas un slēgtas skolas un Kolombo birža.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viceministrs: Šrilankas terorakti bijusi «atmaksa par Kraistčērču»

LETA--AFP, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējās izmeklēšanas rezultāti liecina, ka Šrilankas terorakti, kuros tika nogalināti vairāk nekā 320 cilvēki, bijusi atmaksa par martā Kraistčērčā, Jaunzēlandē, divās mošejās sarīkoto slaktiņu, otrdien pavēstīja Šrilankas aizsardzības ministra vietnieks Ruvans Vidževardene.

«Sākotnējā izmeklēšanā atklāts, ka tas, kas [svētdien] notika Šrilankā, bija atmaksa par uzbrukumu musulmaņiem Kraistčērčā,» parlamentā sacīja amatpersona.

Uzbrukumos divām Kraistčērčas mošejām 15.martā tika nogalināti 50 cilvēki.

Teroraktus svētdien Šrilankā sarīkojis vietējais grupējums «National Thowheeth Jama'ath» (NTJ), kuram ir saites ar mazpazīstamu Indijas islāmistu grupējumu, norādīja Vidževardene.

«Kā tagad ir noskaidrojies, šim grupējumam NTJ, kas pastrādāja šos uzbrukumus, ir ciešas saites ar JMI,» sacīja amatpersona, pēc visa spriežot, norādot uz saistību ar grupējumu «Jamaat-ul-Mujahideen India».

Par grupējumu JMI ir zināms maz. Tas tika dibināts pērn, un tam ir saites ar Bangladešas grupējumu, kuram ir līdzīgs nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šrilankā sprādzienos bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 310

LETA--AFP, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šrilankā svētdien teroristu sarīkotajos sprādzienos bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 310, jo vairāki cilvēki miruši no gūtajiem ievainojumiem, otrdien paziņoja policija.

Pēc policijas sniegtās informācijas, saistībā ar sprādzieniem aizturēto skaits sasniedzis 40.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

Eksplozijas notikušas pieczvaigžņu viesnīcās «Cinnamon Grand», «Kingsbury» un «Shangri-La», kas visas atrodas Kolombo centrā, un kurās mēdz apmesties daudz ārzemnieku.

Sprādzienus baznīcās un viesnīcās sarīkojuši teroristi pašnāvnieki, secinājuši Aizsardzības ministrijas tiesu medicīnas eksperti. Kā pavēstījis valsts tiesu medicīnas dienesta pārstāvis, uzbrukumos pavisam piedalījušies septiņi spridzinātāji pašnāvnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Topošajā interjera un dizaina priekšmetu kvartālā Decco Centrs aizņemti jau 70% telpu

Zane Atlāce-Bistere, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Katlakalna ielā 6d joprojām aktīvi norit interjera un dizaina priekšmetu kvartāla Decco Centrs būvniecības darbi, taču pašlaik aizņemti jau 70% telpu, informē projekta pārstāvji.

Centrs apmeklētājiem durvis vērs gada nogalē. Četru ēku komplekss atradīsies Rīgā, Katlakalna ielā 6d un apvienos salonveikalus, biroju un noliktavu telpas vairāk nekā 13 500 kvadrātmetru platībā. Decco Centra attīstībā ieguldīti 10 miljoni eiro. Platības pieejamas trīs dažādās komplektācijās: salonveikals, salonveikals un birojs, kā arī salonveikals, birojs un noliktava.

Pašlaik zināms, ka kvartālā atradīsies tādi nozares pārstāvji kā cēlkoka mēbeļu ražotāji Wenden ar ekspozīciju 400 kvm. platībā; Nakts mēbeles ar guļamistabas mēbeļu un aksesuāru ekspozīciju 500 kvm. platībā; virtuves mēbeļu ražotājs Arens ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; viens no lielākajiem santehnikas tirdzniecības uzņēmumiem Latvijā Sonel ar santehnikas ekspozīciju 350 kvm. platībā, UPB holdinga grupas uzņēmums H&L studija ar salonveikala platību vairāk nekā 500 kvm. platībā; durvju tirdzniecības uzņēmums Prodex ar ekspozīciju 300 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis Nest studija ar ekspozīciju 280 kvm. platībā; Rietumeiropas mēbeļu un interjera priekšmetu ražotāju pārstāvis DecoRoom ar ekspozīciju 270 kvm. platībā; apgaismes risinājumu uzņēmums Gaisma un Serviss ar Latvijas dizaina lampu ražotāju LaLampa - ekspozīcija 250 kvm. platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas pašvaldība ļaus uzņēmumam veikt lietotu industriālo eļļu reģenerāciju Katlakalna ielā

Lelde Petrāne, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien atbalstīja lēmumprojektu, ar kuru uzņēmumam SIA LatMedTur tiek dota atļauja sākt jaunu darbību - lietotu industriālo eļļu reģenerāciju Katlakalna ielā 11 k-5.

Uzņēmums plāno veikt nolietoto industriālo eļļu reģenerāciju un reģenerēto eļļu iepakošanu mazākos tilpumos. Tiek plānots, ka iekārtas jauda ļaus reģenerēt nolietotās eļļas līdz 200 litriem stundā ar kopēju apjomu līdz 300 tonnām gadā. Nolietotās eļļas kā izejvielas tiks iepirktas no uzņēmumiem, kas savām iekārtām izmanto industriālās eļļas (transformatoru, hidrauliskās, reduktoru un citas industriālās eļļas). Reģenerētā eļļa tiks iepakota plastmasas kannās. Atkritumi, kas veidosies eļļas reģenerācijas procesā, tiks sašķiroti, novietoti atsevišķos konteineros un nodoti licencētiem bīstamo atkritumu pārstrādātājiem.

Tā kā SIA LatMedTur plānotā darbība - lietotu industriālo eļļu reģenerācija, ir uzskatāma par bīstamo atkritumu pārstādi, uzņēmumam ir nepieciešama B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Savukārt, lai Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde to varētu izsniegt, nepieciešams lēmums no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēkas nosēšanās sagādā tās īpašniekiem patiesas galvas sāpes, jo grunts stabilizēšanai parasti ir nepieciešami dārgi rakšanas un celtniecības darbi. Par laimi jau 40 gadus tiek izmantota unikālā URETEK tehnoloģija, kas dod iespēju tikai dažu stundu laikā pacelt iepriekšējā stāvoklī un nostabilizēt, piemēram, nosēdušos ēku un tiltu, vai aizpildīt ceļa zemes klātnē radušos tukšumus.

Kad 1211. gada vasarā bīskaps Alberts lika stūrakmeni Rīgas Doma baznīcai, visticamāk, viņš pat nevarēja iedomāties, ka viens no lielākajiem Baltijas dievnamiem var, nedaudz pārspīlēti izsakoties, sākt grimt ellē.

Diemžēl tieši tā notika, un Rīgas Doma baznīcai, kas pārdzīvojusi desmitiem karu, par liktenīgu kļuva gruntsūdeņu līmeņa krišanās Rīgas pilsētas teritorijā. Līdzīgi kā daudzas citas Rīgas vēsturiskās ēkas, arī Doma baznīca ir balstīta uz ozolkoka pāļiem, kas pirms daudziem gadu simtiem tika iedzīti Daugavas krastā.

Pēdējos gadu desmitos ir vērojama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās, ko daļēji izraisījusi uz Daugavas uzbūvētā Rīgas hidroelektrostacija. Kamēr koka pāļi atradās ūdenī, viss bija kārtībā, taču, pazeminoties ūdens līmenim, pāļiem sāka piekļūt gaiss, kā rezultātā tie sāka trūdēt. Par dievnama nosēšanos liecināja daudzās plaisas, kas parādījās ēkas sienās, un apjomīgu renovācijas darbu nepieciešamības rašanās bija tikai laika jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Finālam tuvojas 1,7 miljonus vērtie Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi

Monta Glumane, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī no svētdienas uz pirmdienu Jelgavas apkārtnē plosījās negaiss, kas lielākus postījumus izraisīja Kalnciema–Klīves baznīcai, tai blakus esošajos Pirmā pasaules kara karavīru kapos, kā arī iebuktēja skārdu Kalnciema vidusskolas jumtā, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Kalnciema–Klīves baznīcas draudzes locekļi Staņislavs un Ruta Bitāni spriež – labi, ka ar iepriekšējā draudzes priekšnieka Ilgoņa Lagzdiņa ziņu pirms vairākiem gadiem jau tika nozāģētas baznīcai tuvāk augušās liepas. Tādēļ tieši baznīcas jumtam trāpījis tikai viens no lūzušajiem kokiem. Ar tā kritiena spēku ielauzta sakristejas jumta konstrukcija un ar zaru izsists caurums jumtā virs baznīcas joma.

«Labi, ka nebijām vēl sākuši remontēt baznīcas jumtu. Tagad nav šaubu, ka arī pārējie vecie koki ap baznīcu vispirms ir jāzāģē nost,» saka Staņislavs Bitēns.

Negaisa postījumi bija redzami arī vairākās lauku sētās Kalnciema šosejas malā. Liels ozols, kura stumbru nevarēja aptvert trīs vīri, bija izgāzts Mazvītiņu mājās, kas atrodas pārsimt metru no skolas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdevēji, kuri par savu īpašumu vēlas saņemt vairāk nekā EUR 300 000, var piedzīvot ļoti zemu vai dažkārt pat neesošu interesi par savu īpašumu.

Lai gan pieprasījums pēc ekonomiskā segmenta ģimenes dzīvokļiem ir stabils un darījumi notiek, kā arī tie tiek finansēti no banku puses, premium klases privātmāju tirgū pārdevēju ekspektācijas ļoti izteikti var atšķirties no reālā tirgus pieprasījuma. Kopējais darījumu skaits, vērtējot «dārgās» privātmājas, pēdējās vasarās ir zems.

Visā Latvijā pēdējās vasaras periodā (01.06.19-01.09.19) ir reģistrēti tikai trīs darījumi vērtībā virs EUR 450 000. Divi no šiem darījumiem ir notikuši Mežaparkā un ir zināms, ka piedāvājumi tirgū ir atradušies samērā ilgi, savukārt trešais - Jūrmalā, Kāpu ielā. 2018. gada vasarā ir reģistrēti četri šādi darījumi, no kuriem pa vienam Katlakalnā un Jūrmalā, savukārt Rīgā notikuši divi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro; nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru