Tiesiskā valstī būtisks elements ir skaidra un nepārprotama normatīvo aktu piemērošana. Būvvaldēm kā pašvaldības pārraudzībā veidotām iestādēm ir svarīga loma būvniecības procesā. Pasaules Bankas veidotais “Doing Business” reitings, kas tiek izmantots kā novērtēšanas rīks, salīdzinot būvniecības administratīvo procedūru skaitu un izpildes ilgumu, ļauj secināt, ka Latvijā būvniecības gaita ir sarežģīta un ilgstoša.

Taču caurspīdīga, pārraugāma un profesionāli organizēta būvniecības kontrole ir kritiski svarīga gan publiskajiem, gan privātajiem pasūtītājiem, jo tā visiem labāk un lētāk. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā būvvaldes var padarīt efektīvākas.

Ir pilnīgi vienalga, vai runājam par nocirstā ozola lietu un nesaprotamajām peripetijām ap izsniegtajām būvatļaujām Mārupē, par patvaļīgu būvniecību Jēkabpils cietumā, kur tika izbūvēts pastaigu laukums, nesaskaņojot ar zemes īpašnieku, skaļo “mājas-kuģa” lietu vai vienkārši kādu gadījumu, kas nav publiski iztirzāts, bet tāpēc ne mazāk svarīgs gan kādam noteiktam tiesību subjektam, gan mums kā sabiedrībai kopumā, jo visos šajos gadījumos ir iesaistītas būvvaldes. Taisnības labad jāsaka, ka būvvalde ir tikai viens no būvniecības procesa dalībniekiem plašākā šī termina izpratnē.

Ražošana un būvniecība ir noteicošie globālās konkurences rādītāji, un pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas pievienotās vērtības radīšanā gan globāli, gan reģionāli – tepat Baltijā.

Ķīna ir apsteigusi ASV pēc rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjomiem, Latvija, starp citu, pēc izaugsmes nedaudz apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet apstrādes rūpniecībā tomēr pamatīgi atpaliek, liecina Jura Paidera pētījumā ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem Dienvidiem (Dienas Bizness, 23.12.2025.) apkopotie dati.

Ražošana ar būvniecību un bez tās

Globālā mērogā tiek mērīta ražošana kopā ar celtniecību. Proti, laikā no 2004. līdz 2023. gadam Ķīnas rūpniecībā un celtniecībā veidotā pievienotā vērtība ir augusi aptuveni 7,5 reizes, bet ASV – tikai nepilnas divas reizes. Tas Ķīnu ir padarījis par vadošo pasaules ekonomiku. ES valstīm klājas vēl bēdīgāk nekā ASV. Līdztekus jāuzsver, ka visā Baltijā izaugsme šajā sadaļā ir praktiski vienāda – nepilnas trīs reizes. Rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība Latvijā no 2004. līdz 2023. gadam palielinājusies 2,98 reizes, Lietuvā – 2,87 reizes, Igaunijā – 2,91 reizi. Savukārt, apskatot apstrādes rūpniecībā radīto pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju, redzams nepārprotams līderis reģionā. Lietuvā izaugsme no 2004. līdz 2024. gadam ir 2,5 reizes, Igaunijā – 1,5 reizes, Latvijā – 1,3 reizes.

Latvijas Republikas Senāts (Senāts) 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-170/2025, kurā vērtēja, vai Konkurences padome (KP) drīkst balstīt savus lēmumus uz operatīvās darbības laikā iegūtiem pierādījumiem, tostarp slepeni ierakstītu sarunu audioierakstu atšifrējumiem.

KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā.

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.

Jēkabpils situācijā medijos izskanēja informācija, ka uz privātas zemes ir veikti būvdarbi - izbūvēts ieslodzīto pastaigu laukums un veikta ventilācijas sistēmas ierīkošana, taču bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Būvniecības valsts kontroles birojs pēc iesnieguma pārbaudīja objektu un informāciju nodeva Jēkabpils pilsētas būvvaldei, kas konstatēja faktisku piebūvi pie soda izolatora ēkas. Pēc paskaidrojumu saņemšanas no cietuma vadības būvvalde pieņēma lēmumu atļaut būvniecību legalizēt, zemes īpašnieka saskaņojumu neprasot un viedokli pat nenoskaidrojot.

Kas likumā noteikts par būvniecību uz svešas zemes?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, būvniecību var ierosināt tikai zemes vai būves īpašnieks, tās tiesiskais valdītājs vai persona, kurai ar līgumu piešķirtas būvēšanas tiesības. Kopš 2017. gada Latvijā ir noteikta arī skaidra apbūves tiesību nodibināšanas kārtība, ja būvniecība tiek veikta uz citas personas zemes, obligāti jābūt līgumam, kas ierakstīts zemesgrāmatā.

Baltijā lielākais masīvkoka (CLT) plātņu ražotājs veicis priekšdarbus, lai tuvāko divu gadu laikā īstenotu daudzu miljonu eiro vērtu projektu būtiskai ražošanas paplašināšanai.

„Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā,” skaidro SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Viņš norāda, ka jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. „Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus,” jaunas ražotnes virsmērķi rāda A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunās ražotnes izveides starta brīdis ir paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana - 2027. gada nogalē. „Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju,” uzsver A. Dlohi. Viņš atzīst, ka jaunai rūpnīcai būs nepieciešami kvalificēti inženiertehniskie speciālisti, nevis vienkārši iekārtu vadības pogu spiedēji.

Latvijā joprojām daudzi būvniecības projekti tiek īstenoti pēc principa “mans īpašums - darīšu, kā gribu”. Šāda prakse ir ļoti izplatīta, un tās sekas redzamas gan privātajos īpašumos, gan publiskajos objektos. Būvdarbi tiek uzsākti bez projekta, bez saskaņošanas un bieži arī bez būvatļaujas.

Tikai tad, kad būve jānodod ekspluatācijā vai jāsakārto īpašuma dokumenti, atklājas, ka viss izdarīts nepareizi. Patvaļīgas būvniecības gadījumi Latvijā tiek konstatēti regulāri, tiek piemēroti sodi, pašvaldības piemēro paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli līdz pat 3% no kadastrālās vērtības, tomēr ir situācijas, kad noteikumus pārkāpj arī valsts un pašvaldību iestādes.

Ievērot noteikumus ir lētāk, nekā labot kļūdas

Būvniecība nereti tiek uzsākta bez projekta izstrādes un saskaņošanas, neaizdomājoties vai apzināti ignorējot faktu, ka būvniecība nav tā joma, kur katrs var rīkoties kā vēlas. Tiek uzbūvēta garāža, šķūnis, piebūve vai pirts, taču brīdī, kad ēka jānodod ekspluatācijā, izrādās, ka bez būvatļaujas tas nav iespējams. Ja situācija ir vienkārša, dokumentu sakārtošanu izdodas paveikt trīs mēnešu laikā. Taču, ja jāprecizē robežas, jāpārbūvē neatbilstošas daļas vai jāatrisina strīdi ar kaimiņiem, zemes īpašniekiem vai līdzīpašniekiem, process var ievilkties uz diviem, trim vai pat pieciem gadiem. Un izmaksas var sasniegt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro. Šādas situācijas apliecina, ka ievērot noteikumus sākumā ir daudz vieglāk un lētāk, nekā vēlāk labot kļūdas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā būvniecības nozare nodarbināja 64 tūkstošus cilvēku, kas ir par 6 tūkstošiem mazāk, nekā vēl gadu iepriekš. Nodarbināto skaits sarūk, nevis tāpēc, ka darbinieki nav vajadzīgi, bet gan tāpēc, ka aizvien mazāks skaits cilvēku izvēlas darbu šajā jomā.

Arī 2025. gadā nozares uzņēmēji turpināja saskarties ar darbaspēka trūkumu, meklējot aizvien jaunus veidus, kā strādāt efektīvāk ar mazāku darbinieku skaitu. Lai gan ir nozares, kurās darbinieku trūkumu risina, piesaistot pensionējušos speciālistus, būvniecībā tas nav risinājums. Darbs bieži ir fiziski smags, to ietekmē laikapstākļi, kā arī būvniecības objektu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas daudzos gadījumos nozīmē – strādājošie ir ilgstoši prom no mājām.

Vairāk būvatļauju un lielākas platības

Aizvadītais gads būvniecības nozarē kopumā bija veiksmīgs – auga gan būvniecības produkcijas apjoma indekss, gan būvniecības produkcijas apjomi, arī mūsu uzņēmuma apgrozījuma pieaugums bija 7% (salīdzinot ar 2024. gadu). Analizējot kopumā izsniegto būvatļauju skaitu rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, varam secināt, ka aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos bija ne tikai vairāk projektu (par 11% vairāk būvatļauju), bet arī platības ziņā ievērojami lielāki objekti.

Būvniecības valsts kontroles biroja dati liecina, ka teju 30% no pārbaudītajām būvēm ir konstatēti pārkāpumi, galvenokārt – par veikto būvdarbu neatbilstību būvprojektam vai izmantotiem būvizstrādājumiem, kuriem nav atbilstību apliecinošās dokumentācijas.

Būvniecības neatbilstība prasībām var būtiski ietekmēt ne tikai īpašumtiesības, bet sabiedrības drošību kopumā, īpaši, ja runa ir par stratēģiskās infrastruktūras objektiem. Diemžēl, realitātē situācija ir tālu no ideāla.

Par laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm paaugstināts nodoklis

Lai gan ēkas nodošana ekspluatācijā ir būtisks aspekts, pirms mājā var pilnvērtīgi un droši dzīvot, jo nodošana ekspluatācijā nodrošina, ka būve ir uzbūvēta saskaņā ar būvnormatīvos noteikto un palīdz izvairīties no iespējamajām tiesvedībām un sodiem, aizvien ir ļoti daudz būves, kas tiek izmantotas bez nodošanas ekspluatācijā. Lai gan būvvaldes šādām būvēm piemēro paaugstinātu nodokļa likmi (no 2025. gada 1. janvāra par laikus ekspluatācijā nenodotām būvēm sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3% apmērā) daudzus īpašniekus tas neietekmē.

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau 2025. gadā liecināja, ka būvniecības nozarē iezīmējas atkopšanās pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pagājušā gada pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā). Tas norāda, ka nozare atguva apgriezienus un pakāpeniski atgriezās pie augstākas jaudas.

To apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indekss - rādītājs, kas demonstrē, kā mainās būvniecībā paveikto darbu apjoms, un atspoguļo gan faktiskos būvdarbus (piemēram, ēku būvniecību, ceļu un infrastruktūras objektu būvi), gan aktivitātes intensitāti nozarē kopumā. Ja 2024. gadā indekss svārstījās ap 100 punktiem (no 100,0 līdz 102,0), tad 2025. gada pirmajā ceturksnī tas jau sasniedza 108,6, otrajā - 110,0, bet trešajā saglabājās ļoti līdzīgā līmenī - 109,8. Pat ar nelielo kritumu 3. ceturksnī pērn būvniecības aktivitāte saglabājās ievērojami augstāka nekā 2024. gadā.

Atgūšanos un izaugsmi apliecina arī būvniecības produkcijas apjoma indeksi - produkcijas apjomi pieauga visos ceturkšņos, bet īpaši 3. ceturksnī, kad sasniegts rekordliels būvdarbu apjoms – vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Tas liecina, ka nozare darbojas ar ievērojami lielāku jaudu nekā iepriekš. Arī mūsu uzņēmumā, arhitektūras birojā SEP, 2025. gads aizvadīts ar spēcīgu izaugsmes tempu kā intensīvu projektu, tehnoloģisku inovāciju un komandas profesionālās izaugsmes periods.

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.

Būvniecības nozare kļūst ilgtspējīgāka, kad nozare un valsts iet vienā virzienāLatvijā esam pieraduši, ka pārmaiņas būvniecībā bieži vien notiek tad, kad tās pieprasa Eiropa. Arī betona nozarē tā ir, piemēram, vides nospieduma jautājums eksistē “uz papīra”, bet praksē katrs to skaidro pa savam.

Viens ražotājs liek akcentu uz cementa daudzumu, cits – uz transportēšanas attālumiem, vēl cits – uz izejvielu izcelsmi. Rezultātā pasūtītāji nevar objektīvi salīdzināt piedāvājumus, un ražotājiem nav vienota atskaites punkta, pēc kura spriest, kas tiešām ir solis zaļākā virzienā un kas ir vienkārši tā sauktā “zaļmazgāšana”.

Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā – videi draudzīgāku būvmateriālu pielietojums ir sasniedzis ievērojami lielāku nozīmi un apjomu nekā Latvijā. Šajās valstīs jau vairāk nekā piecus gadus ir izstrādāti dokumenti, uz kā pamata ir iespējams noteikt betona CO₂ nospiedumu. Līdz ar to tirgus vide ir daudz skaidrāka: ja tu ražo betonu, tev ir precīzi zināms, kā tiek mērīts tā CO₂ nospiedums, un pasūtītājs zina, ko no tevis sagaidīt. Daudzi mūsu būvmateriālu un būvkonstrukciju ražotāji uz šiem tirgiem eksportē un ir spiesti pielāgoties. Viņi ražo divus produktu virzienus – vienu vietējam tirgum, otru eksportam, kur tiek prasīti betoni ar būtiski mazāku vides nospiedumu. Taču Latvijā interese par šādiem risinājumiem ir zema, jo vienkārši līdz šim nebija sistēmas, kas ļautu tos ieviest.

Valstij nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana vienmēr ir izaicinājumu pilns process, kas var ilgt no trīs līdz pieciem gadiem, un, lai arī cik rūpīgi plānotu izmaksas, termiņus un riskus, neparedzēti apstākļi ir neizbēgami, tādēļ jāsaka, ka būvniecības projektu gaitā nepieciešamība pēc izmaiņām projektā, termiņu pagarinājumiem vai papildu izmaksu pielīgšanas rodas salīdzinoši bieži.

Tie var būt saistīti gan ar strauju būvmateriālu cenu un darbaspēka izmaksu kāpumu, gan ar materiālu piegādes kavējumiem, gan ar papildus pasūtītāja uzdotām izmaiņām (saistībā ar izmaiņām ēku lietotāju prasībās), kā arī ar atklājumiem, ar ko jārēķinās, īpaši, ja tiek veikta vēsturisku pārbūve. Tāpēc ārkārtīgi būtiska ir sadarbības partneru izvēle. Sagaidām konstruktīvu sadarbību ar būvniecībā ietaisītajām pusēm un godprātīgu attieksmi ceļā uz vienotu mērķi – uzbūvēt kvalitatīvu objektu, ar kuru mēs visi, Latvijas sabiedrība varam lepoties.

VNĪ strādā pēc starptautiskā FIDIC līguma principiem. Mūsu noslēgtie būvniecības līgumi parasti neparedz iespēju vienkārši palielināt līgumcenu. Tomēr, apzinoties nozares specifiku, līgumos paredzēti mehānismi, kas ļauj risināt neparedzētus apstākļus, piemēram, finanšu rezerves, izmaksu indeksāciju vai iespēju pagarināt termiņu, ja tas objektīvi pamatoti. Līgumu izbeigšana ar būvniekiem VNĪ praksē drīzāk ir izņēmums nevis ikdiena – mūsu mērķis nav pārtraukt sadarbību vai piemērot sodus, bet panākt, lai projekti tiek pabeigti laikā un ar augstu kvalitāti. Lielākā daļa projektu, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, tiek pabeigti, jo VNĪ kopā ar būvniecības procesa dalībniekiem katram izaicinājumam proaktīvi meklē risinājumus.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA “Latvijas Valsts Standarts” (LVS) noslēguši pirmo konkursu “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025”, godinot labākos Latvijas BIM un digitālo risinājumu projekt

Digitālās ekselences balva ir radīta ar mērķi veicināt digitālās transformācijas tempu būvniecībā, izcelt labās prakses piemērus un uzsvērt, cik būtiska ir tehnoloģiju integrācija nozares starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Konkursa mērķis ir izcelt efektīvākos BIM (Būvniecības informācijas modelēšanas) risinājumus un digitālās inovācijas, veicinot pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru.

Balvas laureāti tika noteikti vairākās kategorijās – no BIM tehnoloģiju izmantošanas līdz ilgtspējīgu būvju ražošanai, automatizētām projektēšanas sistēmām un viedo būvniecības procesu vadībai. Konkursa vērtēja projektus trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM Būvobjekts” un “Digitālā inovācija”.

Saeimas Juridiskā komisija šodien neatbalstīja "Jaunās vienotības" sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas piedāvā ieviest personisko atbildību tirgus dalībnieku amatpersonām par iesaisti karteļos publiskajos iepirkumos.

Tāpat komisija neatbalstīja saistītos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību".

Grozījumi tika noraidīti, ieceri neatbalstot koalīcijā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Kā noskaidroja aģentūra LETA, Saeimas komisijas sēdē atbalstu grozījumiem pauda Selma Teodora Levrence (P), Andrejs Judins (JV), Agnese Krasta (JV), Inese Kalniņa (JV) un Edmunds Teirumnieks (NA), savukārt balsojumā atturējās Gunārs Kūtris (ZZS), Andrejs Svilāns (AS), Vilis Sproģis no partijas "Stabilitātei" un Gundars Daudze (ZZS). Pret grozījumiem balsoja Linda Liepiņa (LPV).

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis iepriekš klāstīja, lai arī ideja kriminalizēt kartelī iesaistīto personu atbildību šķiet loģisks solis, jo dalība kartelī ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, ZZS uzskata, ka šāda rīcība nenovedīšot pie efektīvākas karteļu sodīšanas.

Saeimai ir jāatgriežas pie karteļu jautājuma risināšanas, tviterī paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa informē, ka ir vienojusies ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (JV), ka šis jautājums tiks atkārtoti skatīts jau tuvākajā laikā. "Te svarīga diskusija gan par esošo normu piemērošanu tiesā, gan par atbildības pastiprināšanu," uzsver premjere.

Siliņa arī apgalvo, ka "Jaunā vienotība" jau iepriekš ir virzījusi priekšlikumu, ka par aizliegto vienošanos kā smagāko konkurences tiesību pārkāpumu nepieciešama kriminālatbildība.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par Konkurences padomes (KP) lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

AT aģentūru LETA informē, ka gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus.

Tiesa uzsvērusi, ka tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā izsmeļoši uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT atzinusi, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas pavērtu plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar šā gada augustu, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%.

Strādnieku darba samaksa 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 5,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 2,3%, bet būvmateriālu cenas palielinājās par 0,2%.

Būvniecības izmaksu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves palīgstrādniekiem, apdares būvdarbu strādniekiem (jumiķiem, apmetējiem, sanitārtehniķiem u.c.), montētājiem, kā arī elektriķiem.

2025. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 0,1%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,6%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 0,1%, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,2%.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.

Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi.

Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim.

Krievijas graudaugu tranzīts caur Latviju šogad deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem samazinājies 4,3 reizes, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Tranzītā no Krievijas caur Latviju 2025. gada deviņos mēnešos pārvadātas 323 103 tonnas graudaugu produktu, kas ir 4,3 reizes mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 1,391 miljonu tonnu graudaugu.

No 2025. gada deviņos mēnešos tranzītā pārvadātajiem graudaugu produktiem 318 039 tonnas bija kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 3657 tonnas - rapšu vai ripšu sēklas, 764 tonnas - griķi, sāre un miežabrāļi, nepilnas 324 tonnas - rīsi, 189 tonnas - auzas, gandrīz 79 tonnas - kukurūza, gandrīz 29 tonnas - rudzi un 21 tonna - mieži.

Salīdzinot ar 2024. gada deviņiem mēnešiem, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts 2025. gada deviņos mēnešos samazinājies trīs reizes, rīsu - par 41,3%, auzu - 18,5 reizes, kukurūzas - 2525 reizes, bet griķu, sāres un miežabrāļu - 2,9 reizes. Savukārt rapšu un rapšu sēklu tranzīts palielinājās - par 25,8%, salīdzinot ar 2024. gada deviņiem mēnešiem.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Piecas filiāles visā Rīgā, daudzu gadu pieredze, plašs riepu, disku un pakalpojumu klāsts, virkne bonusu klientiem un zinoši profesionāļi, kuriem pieejamas modernākās iekārtas – tā īsumā raksturojams uzņēmums Riepu garāža. Šajā rakstā sarunājāmies ar Riepu garāžas komercdirektoru Gintu Ulnicānu, lai uzzinātu, kā uzņēmums palīdz saviem klientiem ikdienā, kādi ir Riepu garāžas lielākie izaicinājumi, un iegūtu atbildes uz daudziem citiem jautājumiem!

Nav noslēpums, ka savus pakalpojumus piedāvājat gan privātpersonām, gan uzņēmējiem. Kā ir audzis Riepu garāžas biznesa klientu portfelis?

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.