#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Terra pusdienu restorānu, mobilo virtuvi Terramobilis un banketu servisu kopš šī gada sākuma papildina arī ēdienu piegādes sistēma, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Sākumā vispār par banketiem nebijām domājuši, uztvērām sevi kā ikdienas restorānu. Tāpēc ir prieks, ka viss notiek, klienti šo pakalpojumu pieprasa. Pašlaik banketi veido aptuveni 30% no apgrozījuma,» stāsta Ilze Megne, SIA Terra restorāni līdzīpašniece. Savukārt, runājot par ēdināšanu vasaras festivālos, viņa atklāj, ka pēc pirmās sezonas secināts – bijis pārāk plašs sortiments, rezultātā veidojusies grūti apkalpojama rinda. Bijušas pat reizes, kad pietrūcis noteiktu produktu, bet tas, pēc viņas domām, ir labāk nekā tad, ja ēdiens jāved atpakaļ. «Šogad būsim gudrāki, vienkāršosim ēdienkarti,» sola Ilze.

Katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Savukārt katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs, kurš remontu jau veicis vai to īsteno patlaban, mājokļa atjaunošanai un uzpošanai izmantojis bankas aizdevumu.

Izmantojot vēl pēdējos gaišos rudens vakarus, katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs patlaban veic mājokļa remontu. 15% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Teju vienāds respondentu skaits mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 16% un 17%).

Patlaban mājokli visbiežāk remontē tieši gados jauni respondenti – vairāk nekā katrs ceturtais (27,4%) respondents vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt teju katrs trešais (37,7%) Latvijas iedzīvotājs vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem mājokli ir remontējis senāk nekā pirms pieciem gadiem.

«2015. gads nozarē ir nodzīvots ražens un grūts. Bet labāk smags un darbīgs nekā bada maizē, par ko ir bažas 2016. gadā,»

To intervijā DB saka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Tagad sākas nākošais Eiropas līdzfinansējuma periods. Vai nenotiek kavēšanās ar projektu uzsākšanu?

Visi ar Eiropas līdzfinansējumu īstenotie objekti Skonto būvei beidzas 2015.gada beigās. Bet tagad sākas nākošais Eiropas finansējuma periods, kurā valsts institūcijas kavējas, jo mājasdarbi nav izdarīti un attiecīgā dokumentācija nav sagatavota. Tāpēc 2016.gads izskatās gauži bēdīgs un liess visai būvindustrijai Latvijā. Mēs principā neredzam objektus 2016.gadā, šajā gadā nozare neredz Eiropas līdzekļu apguvi. Vienīgā nozare, kas ir izdarījusi savu mājasdarbu, ir ceļu nozare. Pārējās jomās mēs neredzam pat vietas, kur būtu tenderi izsludināti. Tāpēc 2016.gads būvniecības nozarei būs izdzīvošanas gads. Un ko tas velk līdzi?

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija šogad radīs milzīgu globālu ietekmi uz pasaules ekonomiku – mainīsies tirdzniecības plūsmas, par prioritāti izvirzot drošības apsvērumus un cīņu par globālo ietekmi, nevis komerciālu loģiku.

Arī Latvijas ekonomikai šis būs grūts gads, ko ietekmēs karadarbība tuvajos kaimiņos, augstā inflācija un piegādes ķēžu traucējumi, liecina jaunākais Luminor Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Šis gads iesākās ar lielām cerībām par ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanos Baltijā pēc pandēmijas ierobežojumu samazināšanās un investīciju apjoma pieauguma prognozēm, ko nedaudz aizēnoja augstā inflācija. Taču straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā, sankciju piemērošana un tirdzniecības saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju, prognozes sagrieza kājām gaisā. Lielā mērā ekonomiskās izaugsmes temps būs atkarīgs no karadarbības ilguma un attīstības. Gads būs skarbas pārbaudes laiks, jo atkal izaicinās uzņēmēju spēju pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Pēc 17 gadiem valdības vadītāja krēslā no Itālijas premjerministra amata atkāpies Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi). Viņa vietā šim amatam nominēts ekonomists Mario Monti (Mario Monti), kuru gaida grūts darbs eirozonas trešās lielākās ekonomikas sakārtošanā.

68 gadus vecais Monti, kurš ir darbojies arī Eiropas Komisijas, pēc nominēšanas premjera amatam jau uzsācis sarunas par jaunās valdības veidošanu.

Kā Reuters, Monti uzdevums būs grūts, ņemot vērā pēdējā laika notikumus eirozonā. Itālijas obligāciju ienesīgums jau bija pieaudzis līdz līmenim, kas tādām valstīm kā Īrija, Grieķija un Portugāle lika vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem pēc ārkārtas aizdevuma tādos apmēros, kādus eirozona nevarētu atļauties izmaksāt vienotās valūtas bloka trešajai lielākai ekonomikai.

Berluskoni pēc tam, kad Itālijas prezidents oficiāli paziņoja par Monti nominēšanu premjera amatam, nāca klajā ar paziņojumu tautai, kurā viņš savu atkāpšanos no premjera amata nodēvēja par pašaizliedzīgu rīcību, solot arī turpmāk nenogurstoši strādāt pie tā, lai tiktu «glābta Itālija».

Lai nepieļautu pārāk strauju inflācijas pieaugumu, atsākoties ekonomikas izaugsmei, varētu meklēt risinājumus, lai uz laiku iesaldētu darba algas un kontrolētu cenu kāpumu, atklāj finanšu ministrs Andris Vilks.

Intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service viņš pauž uzskatu, ka Latvijā būtu jāeksperimentē, slēdzot trīspusēju vienošanos starp valdību, biznesu un sabiedrību, lai nepieļautu pārāk strauju algu palielināšanu un lai darba samaksas jautājumi tiktu izvērtēti atbildīgi.

Pēc finanšu ministra domām, eiro ieviešanu Latvijā 2014.gadā vairāk apdraudētu nevis budžeta deficīta kritēriju neizpilde, bet gan inflācija, kas atkal var atsākt pieaugt straujos tempos līdz ar darba samaksas kāpumu.

«Man ir bažas nevis par budžeta deficīta iekļaušanos kritērijos, bet par inflāciju. Ņemot vērā, cik daudz mēs esam darījuši jau līdz šim, par budžetu tomēr ir izpratne un vēlme nodzīt deficīta līmeni līdz saprātīgiem apmēriem. Pēdējos gados katru gadu budžeta deficītā stāv aptuveni miljards latu. Ir jāmācās nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tādēļ, ja negadīsies kādas neparedzētas peripetijas, budžeta deficītu vajadzētu novadīt līdz saprātīgam līmenim,» teica Vilks.

Sūtījumu nozarei pagājušais gads ekonomiskās situācijas un lielās inflācijas dēļ bija grūts, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš norādīja, ka sūtījumu tirgus nav izolēts no pārējās ekonomikas, tostarp, piemēram, mazumtirdzniecība pagājušajā gadā uzrādīja samērā vājus rezultātus - 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga, bija janvāris, februāris un decembris.

Muzikants arī atzīmēja, ka mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijā samazinājās kopumā par 2,1%, tostarp tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%.

"Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža," sacīja Muzikants.

Savukārt komentējot e-komercijas segmentu, viņš norādīja, ka šajā segmentā situācija bija nedaudz labāka. "Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls," piebilda "Omniva" pārstāvis.

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Portāls db.lv šajā piektdienā saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā Kuldīgas uzņēmumā SIA ZigZag Factory tiek izgatavoti halāti.

ZigZag Factory dibināta 2013.gadā, jo kādu laiku nepameta vēlme rast risinākumu ikdienas problēmai – bezmiegam, kas mūsdienās skar daudzus cilvēkus, stāsta kompānijas vadītāja Lelde Grāvere.

Sākums uzņēmumam bijis grūts, viņa piebilst. «2013.gadā vēl īsti nezinājām kas ir ieņēmumi, bija tikai izdevumi. Tomēr 2014. gadā jau sākam realizēt savu produkciju internetā, šobrīd arī esam pieejami dažādos veikalos,. Līdz ar to apjomi kāpj ar katru ieguldīto darba gadu, ciparos katrs nākamais gaids tikai 30% apjoma pieaugumu,» uzsver kompānijas vadītāja.

Nākamajā gadā ZigZag Factory plāno vēl lielāku apgrozījumu, pārdošanas apjomus audzējot ar jauno produktu palīdzību, kā arī papildus nostabilizēt eksportu.

Baltik Elektro ir viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, ar 24 gadu darbības pieredzi, un jau 18 gadus ir Vācijas Würth grupas uzņēmums.

“Mūsu noliktavas sortimentā ir gan ikdienas darbos nepieciešamās preces un instrumenti, kuri paredzēti elektriķiem, montāžniekiem un gala lietotājiem, citiem nozares pārstāvjiem un speciālistiem, kā arī specifiskas un ekskluzīvas preces, par kurām konsultācijas sniegs īstena profesionāļu komanda,” akcentē uzņēmuma valdes loceklis Edgars Bergholcs.

Uzņēmums šo gadu laikā pamazām, taču mērķtiecīgi ieguvis klientu un sadarbības partneru cieņu un uzticēšanos ar profesionālismu, precizitāti un spēju atrisināt teju jebkuru klienta problēmu. Patlaban Baltik Elektro Latvijā darbojas struktūrvienības Rīgā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā, bet šogad plānots atvērt vēl divas filiāles reģionos.

SIA GA technolgy Baltijas tirgū darbojas kopš 2010. gada. Vienīgais tās īpašnieks un dibinātājs ir Gints Eglītis. Kompānijas viens no galvenajiem pamatdarbības virzieniem ir metālapstrādes tehnoloģiju pārstāvniecība. Sākums bija diezgan grūts un neskaidrs, jo Latvijai gan tad, gan tagad joprojām ir grūti sevi iztēloties kā spēcīgu ražotājvalsti Eiropas valstu saimē, vēl jo īpaši tādēļ, ka Latvijas industriālā politika top jau desmitiem gadu. Neskatoties uz to, mēs neatteicāmies no izaicinājuma aizsākt sadarbību ar tādiem Vācijas mašīnbūves uzņēmumiem, kā Datron un Hermle AG. Motivāciju guvām arī no fakta, ka varējām strādāt ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī mūsu kaimiņvalstīs. Mūs viennozīmīgi iedrošināja un nepārprotami pacilāja tas, ka joprojām daudziem vācu un citu Eiropas valstu mašīnbūves uzņēmumiem piemīt stipras attiecību tradīcijas un darbības principi. Pirmajā periodā bija diezgan lieli tēriņi un, kā jebkuram jaunam uzņēmumam, tie bija nepārprotami zaudējumi. Šādās situācijās milzīgs atbalsts nāca tieši no partneru puses, kas noticēja mūsu spējām un potenciālajai veiksmei nākotnē. Šobrīd mēs strādājam ar trim spēcīgiem zīmoliem - Datron, Hermle un Hyundai WIA un esam sadarbības partneris desmitiem citu Eiropas mašīnbūves uzņēmumu.

Būt par metālapstrādes piegādātāju nozīmē būt ne tikai apveltītam ar inženiertehniskām zināšanām, bet arī ar komunikācijas, pārdošanas, motivēšanas, valodu spējām un ne tikai. Uzņēmumam ir izdevies būt pietiekami elastīgam un tajā pašā laikā būt spējīgam saglabāt noteiktus darba principus un attiecību kultūru. Būt par šo tehnoloģiju veicinātāju nav viegls uzdevums, jo tās ir tās saucamās aiz priekškara lietas, ko ikdienā nepārzin katrs otrais cilvēks, to ne vienmēr pārzin finansu intitūcijas un, jo īpaši cilvēki no mākslas un kultūras sfēras, bet visi lieto šo tehnoloģisko procesu rezultātā tapušās lietas. Strādāt ar CNC tehnoloģijām nav vairs gluži tas pats, kas strādāt par virpotāju pirms 10-15 gadiem. Darba vide ir tiktāl estetizējusies, ka uzņēmuma biroja un apstrādes telpas īpaši ne ar ko neatšķiras. Tieši otrādi, būt par inženieri, darbgalda operatoru, servisa tehniķi – tas ir diezgan prestiži, bet tikai pie nosacījuma, ka pašmāju tirgū eksistē veiksmīgas ražošanas kompānijas, kas novērtētu darbinieka iemaņas un prasmes. Pēc recesijas perioda cilvēku apziņā ir nostiprinājusies objektīvāka izpratne par īstermiņa un ilgtermiņa darbības veidiem. Kā sēnes pēc lietus, tirgū ir arī parādījušies daudzi jauni spēlētāji, kam ir daudz labu ideju. Tas mūs priecē, bet situāciju sarežģī bieži tas, ka ideju skaitliskais daudzums ir tik liels, bet to pievienotā vērtība daudzām ir tik "nesajūtama", ka tas bieži vien arī mums liek piedalīties šajā jaunrades procesā, izsakot savu viedokli par šādas idejas dzīvotspēju ilgtermiņā, lai arī tas nav mūsu darbības pamatuzdevums. Tehnoloģiju piegādātājs pirms 10 gadiem uzturēja viena veida attiecības, bet tagadējais periods prasa citus uzstādījumus. Mēs to ikdienā dēvējam par "interaktīvo" biznesu, citiem vārdiem, nododot viena veida tehnoloģiju praksē, mēs netieši piedalāmies konkrētā dalībnieka izaugsmē un atbalstā rīt un parīt.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Arājs, klīnikas EGV (reproduktīvās veselības aprūpe un neauglības ārstēšana) vadītājs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Būt par ārstu un palīdzēt cilvēkiem ir mana bērnības sapņa piepildījums, jo pats kā pacients esmu izgājis sarežģītam ārstēšanas procesam. Manā ģimenē nav neviena mediķa, tāpēc vecāki bija patīkami pārsteigti, kad uzzināja, ka stāšos Rīgas Stradiņa universitātē un studēšu medicīnu.

Studiju laikā biju pārliecināts, ka kļūšu par ķirurgu, tomēr, pateicoties, Dr. med. Voldemāram Lejiņam - manam pasniedzējam un arī ģimenes draugam -, kas mērķtiecīgi virzīja mani uz ginekoloģu, jau vairāk nekā piecus gadus esmu ginekologs.

Atsaucoties uz liepājnieku un pilsētas viesu interesi iepazīties ar jaunatklāto koncertzāli Lielais dzintars, š.g. 5.jūnijā notiks jau trešā atvērto durvju diena. Tās laikā interesentiem bez maksas būs iespēja iepazīties ar visām Lielā dzintara koncertzālēm gida pavadībā un uzzināt interesantus faktus par jaunceltnes piedāvātajām iespējām.

Liepājnieku un pilsētas viesu interese apmeklēt koncertzāli Lielais dzintars ir bijusi ļoti liela. Interesentiem, kuri vēl nav paguvuši apmeklēt koncertzāli vai to iepazinuši tikai daļēji, unikāla iespēja ielūkoties koncertzāles «aizskatuvē» būs svētdien, 5.jūnijā.

Ekskursijas pa Lielā dzintara koncertzālēm un citām publiskajām telpām šajā dienā notiks līdz 30 cilvēku lielās grupās. Katras ekskursijas sākums – apaļā stundā. Pirmās ekskursijas sākums pulksten 10, pēdējās ekskursijas sākums pulksten 19. Ekskursijas laikā tās dalībnieki tiks iepazīstināti ar interesantiem faktiem par jaunceltni, tās tapšanas gaitu un plašajām tehniskajām iespējām.

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

#Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā.

Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā

Pasaules lielākajos akciju tirgos janvāra beigas un februāra sākums atnesis pamatīgu cenu kritumu. Tas noticis pēc visai ilga piezemētu cenu svārstību perioda, kas daudziem šo izpārdošanu licis salīdzināt pat ar 1987. gada oktobra vienas dienas akciju vērtību sabrukumu. Piemēram, ziņu virsrakstos tika teikts, ka ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average vērtība punktu ziņā sarukusi visvairāk vēsturē, kas tā arī bija. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Dow indeksam kāds kritums vai kāpums par 1000 punktiem vairs nekādā ziņā nav tas pats kas agrāk, un tādējādi kādi salīdzinājumi ar slaveno 1987. gada finanšu tirgu «melno pirmdienu» izskatās nevietā.

Gada sākums iezīmējis galvenās tēmas finanšu tirgos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada sākums pasaules finanšu tirgos visai skaidri iezīmējis galvenās lietas, par kurām arī atlikušajos mēnešos investoriem, visticamāk, nāksies lauzīt galvu. Bieži vien akciju cenu ziņā mēdz teikt – kāds janvāris, tāds viss atlikušais gads. Ja ņemam vērā šo teicienu, tad akciju mijējiem šis gads varētu nebūt pats veiksmīgākais. Jāpiebilst, ka ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir samazinājusies jau par 8%, kas ir sliktākais šī tirgus gada sākums kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Šāds kritums akcijām nāk pēc sešiem izaugsmes gadiem un, iespējams, cenu korekcija varētu izrādīties arī dziļāka.

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Lai gan šobrīd biežāk minētās izdevumu pozīcijas, kurām Latvijas iedzīvotāji no saviem ikmēneša ienākumiem tērē visvairāk, ir pārtikas un mājsaimniecības preču iegāde (90%), maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (75%), ar transportu saistīti izdevumi (56%), kā arī aizņēmumu apmaksa (37%), domājot par vecumdienām, cilvēki vēlētos, lai viņiem būtu līdzekļi veselības stiprināšanai (54%), ceļojumiem (52%), bērniem un mazbērniem (40%), kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (33%) un hobijiem (21%).

Tā rāda jaunākā Swedbank pētījuma dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.

Domājot par iztiku vecumdienās, 70% iedzīvotāju joprojām paļaujas uz valsts nodrošināto vecuma pensiju. Katrs trešais (29%) paļaujas uz darba algu, jo plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Savukārt katrs ceturtais respondents (25%) norādījis, ka, sasniedzot pensijas vecumu, plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu. 24% iedzīvotāju norādījuši, ka vecumdienās paļausies uz izmaksām no privātās (3.pensiju līmeņa) pensijas uzkrājumiem. Savukārt 20% norādījuši, ka plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no cita veida finanšu uzkrājumiem. 12% paļaujas uz sociālo pabalstu nodrošinājumu. Savukārt 6% respondentu plāno iztikt no ienākumiem, kas gūti pēc kāda nekustamā īpašuma pārdošanas. 5% iedzīvotāju plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar vērtspapīriem un akcijām. 11% aptaujāto norādījuši, ka nedomā, no kādiem līdzekļiem dzīvos, sasnieguši pensijas vecumu.