Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Skandālu un apsmieklu izraisījusi fizisko aktivitāšu monitoringa ierīces Fitbit datu par lietotāju nodarbošanos ar seksu nonākšana publiski pieejamos Google meklēšanas rezultātos, raksta informācijas tehnoloģiju (IT) portāls News.com.

Fitbit lietotāju profilu un viņu aprakstīto nodarbošanos ar seksu parādīšanos Google meklēšanas rezultātos pirms pāris dienām pamanījis un publiskojis kāds īso vēstījumu sociālo tīklo Twitter lietotājs. Pats Fitbit ir pie apģērba piekarams sensors, kas pamana kustību un fiziskas aktivitātes un, pietuvojoties īpašam uztvērējam, datus pārraida "Fitbit" programmatūrai lietotāja datorā, kas aprēķina aktivitātes gaitā izlietotās kalorijas.

Cik saprotams, Fitbit lietotāji paši raksturo konkrētu fizisku aktivitāti, kā, piemēram, «skriešanu», «pastaigu», «trenažieri» u.tml., kā arī «seksuālas aktivitātes».

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Vācu uzņēmumi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai joprojām sniedz augstu vērtējumu un plāno turpmākas kapitāla un personāla investīcijas. Pēc iepriekšējo gadu eiforijas tomēr ir iestājies zināms ilūziju zudums.

Makroekonomisko rādītāju nestabilitāte, augošās izmaksas un izteikts darbaspēka trūkums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ievērojami apslāpējuši pozitīvo noskaņu. Tāds ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas kopsavilkums. Aptaujā piedalījās 82 uzņēmumi no rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomām.Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāv tradicionāli labas ekonomiskās attiecības, kuras iepriekšējos gados attīstījušās ļoti dinamiski. No intensīvi aizvien augošā pieprasījuma pēc produktiem ar marku Made in Germany guva labumu ne tikai vācu piegādātāji, bet arī trijās Baltijas valstīs aktīvie vācu uzņēmumi. Pagājušajā gadā lielākā daļa uzņēmumu ar vācu kapitāldaļām guva nozīmīgu apgrozījuma un peļņas pieaugumu līdz pat 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atbilstoši tam aptaujas dalībnieki ir apmierināti un kopumā tikai 4 procenti aptaujāto vērtē pašreizējo situāciju kā sliktu. Arī sava uzņēmuma turpmākās attīstības novērtējums atspoguļo pozitīvas noskaņas. Optimisms ietekmē arī investīciju aktivitātes: lielākā daļa uzņēmumu grib palielināt investīciju apjomu vai turpināt investēt iepriekšējā gada līmenī. Turklāt gandrīz 40 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Vācu investoru vērtējums par ekonomiskajiem procesiem Centrālajā un Austrumeiropā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir būtiski mainījies. It īpaši tas attiecināms uz Baltijas valstīm, kur pēc pēdējos gados piedzīvotās ekonomiskās eiforijas iestājies mērenāks attīstības temps, savukārt Balkānu reģionā optimisms pieņemas spēkā.

Turpretim Čehija kā bija tā arī paliek – pievilcīgākā valsts vācu investoru vērtējumā. Tādas ir galvenās ikgadējās aptaujas atziņas, kas šogad tika veikta starp 928 uzņēmumiem, 13 Centrālās un Austrumeiropas valstīs.

Centrālā un Austrumeiropa kā reģions tiek uzskatīts par kontinenta dinamiskāko ekonomisko telpu, kas no gada gadā kļūst arvien atraktīvāks vācu investoriem. Jaunās ES dalībvalstis, NVS un Balkānu reģiona valstis, uzrādot iespaidīgus attīstības tempus arvien spēcīgāk integrējās pasaules ekonomikā, kļūst par nozīmīgu Vācijas sadarbības partneri. Vācijas kopējais eksporta apjoms uz Austrumeiropu pagājušajā gadā sasniedza 154 miljardus eiro. 16% no kopējā Vācijas importa un eksporta ir realizēti Austrumeiropas virzienā. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā līdz šim tradicionāli lielākais tirdzniecības apjoms ar Franciju un ASV. Runājot par tiešajām investīcijām, reģions ir priviliģēts vācu uzņēmēju vidū. Līdz 2007. gada beigām reģionā bija investēti 95 miljardi eiro jeb vairāk nekā viena desmitā daļa no kopējām vācu ārvalstu investīcijām. Pagājušajā gadā vien investīciju apjoms sastādīja turpat 15 miljardus eiro.

Katrs trešais autovadītājs pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme zog degvielu. To darīt spiežot uzņēmuma vadības politika.

Par to raksta Telegraf. Reālie degvielas zagšanas apjomi ir daudz lielāki, nekā oficiālie dati, apgalvots laikrakstā. «Soļarku nolej katrs trešais autovadītājs, un visi to zina,» laikrakstam apgalvojis autovadītājs Aleksandrs Bondarčuks, kurš no pienākumiem atbrīvots aizdomās par degvielas zādzību.

Par degvielas ekonomiju prēmijas saņemot mehāniķi, kolonnas priekšnieks, un, iespējams, arī grāmatveži, stāstījis autovadītājs. Taču šoferiem, no kuriem vistiešāk atkarīgs degvielas patēriņš, prēmijas nemaksā. Tāpēc katrs trešais šoferis degvielu nolej, lai neatdotu ekonomijas prēmiju priekšniecībai. Viens autobuss mēnesī varot ieekonomēt līdz 400 litriem dīzeļdegvielas, bet autoparks kopumā mēnesī spēj ieekonomēt līdz 20 t degvielas.

Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2007. gada 1. ceturksni liecina, ka tikai 4,1% darba ņēmēju saņēmuši pēcnodokļu algu, kas pārsniedz 500 latus.

Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Nodarbinātības statistikas daļa.

Latvija pārāk maz un neskaidri ir formulējusi savas priekšrocības ārvalstu investoru piesaistei, abas pārējās Baltijas valstis vairākos segmentos investoriem šķiet pievilcīgākas; Latviju iegāž arī jaunā nodokļu reforma

Tas izriet no vācu investoru DB sacītā. Jāpiebilst, kā Vācija ir Latvijas otrais lielākais preču importa un ceturtais lielākais preču eksporta partneris, 2016. gadā kopējam preču apgrozījumam, pēc CSP datiem, sasniedzot teju 2 miljardus eiro. Savukārt vācu tiešās investīcijas Latvijā 2016. gada beigās pārsniedza 585 miljonus eiro. Vācu investori līdz šim Latvijā ir dibinājuši 434 uzņēmumus, kas nodrošina gandrīz 7900 darba vietas, tā secināts Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) veiktajā pētījumā. Latvija, ņemot vērā vācu uzņēmumu skaitu, statistiski ieņem pirmo vietu Baltijas valstu vidū, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstī Lietuvā ir izveidots salīdzinoši vairāk darba vietu.

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijas Ave Sol iesniegumu par Miķeļdienas gadatirgus sarīkošanu Doma laukumā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Miķeļdienas gadatirgus notiks 27. sepetmbrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā, Jaunielā, Jēkaba iela, Zirgu ielā un Tirgoņu ielā.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekus ar speciālām caurlaidēm, kas izsniegtas Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijā Ave Sol):

No 26. septembra plkst. 6.00 līdz 27. septembra plkst. 21.00:

– Doma laukumā,

– Smilšu ielā, (labajā pusē) posmā no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Jēkaba ielai;

– Tirgoņu ielā.

27. septembrī no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00:

– Jaunielā, posmā no Doma laukuma līdz Krāmu ielai;

– Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai;

– Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

– Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Mazajai Pils ielai;

Sākot ar 2007.gada 21.jūliju, starptautiskajos autopārvadājumos izmantotā dzeltenā izziņa par dienām, kad autovadītājs nav vadījis transportlīdzekļus un nevar uzrādīt tahogramas, zaudē spēku, Db.lv informēja Valsts SIA Autotransporta direkcija Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Turpmāk Latvijas pārvadātājiem veicot gan starptautiskos, gan iekšzemes pārvadājumus, jāizmanto Eiropas Komisijas (EK) parauga vienotas formas veidlapa.

I.Gromule uzsver, ka līdz šim izziņu par dienām, kad autovadītājs nav vadījis transportlīdzekļus un nevar uzrādīt tahogramas, obligāti izmantoja tikai starptautiskajos pārvadājumos. Turpmāk EK parauga vienotas formas veidlapa (Darbību apliecinājums) būs jāizmanto arī iekšzemes pārvadājumos. Darba devējs vienoto formu izdrukā no interneta uz uzņēmuma veidlapas vai parastas baltas lapas. Internetā informācija par uzņēmumu un autovadītāju netiek reģistrēta. Darbību apliecinājums pirms brauciena Latvijas teritorijā, Eiropas Savienībā vai ārpus tās (tai skaitā Krievija), jāaizpilda mašīnrakstā vienā eksemplārā latviešu valodā un jāparaksta gan uzņēmuma pārstāvim, gan autovadītājam. Darbību apliecinājums pēc brauciena jāuzglabā kopā ar uzglabājamajiem oriģinālajiem tahogrāfa datiem. Kad vienotās formas izziņa ar datoru vai mašīnrakstā ir aizpildīta, to paraksta gan uzņēmuma pārstāvis, gan autovadītājs.

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

Eiropas zemo cenu aviokompānija Ryanair savu nekaunīgo reputāciju ir uzcēlusi jaunos augstumos. Ryanair izpilddirektors Maikls O'Līrijs (Michael O'Leary)pieļāvis iespēju, ka biznesa klases pasažieri lidojumu laika varētu saņem bezmaksas orālo seksu, ziņo The Age.

M. O'Līrija piezīme par bezmaksas orālo seksu, acīmredzot, bija joks, taču pats Ryanair izpilddirektors šo komentāru atkārtoja vairākas reizes un gribēja, lai tas tiktu iztulkots žurnālistiem.

"Biznesa klasē," viņš teicis, "viss būs par brīvu, ieskaitot minetu."

O'Līrijs preses konferences laikā jautājis tulkam kā vāciski ir minets. Kad tulks atbildējis, ka vācu valodā šāda vārda neesot, M. O'Līrijs piebildis, ka "Vācijā esot briesmīga seksuālā dzīve".

Video. Ryanair preses konference Vācijā.

Latvijas kalendārs internetā notikumi.lv izveidojis arī Latvijas notikumu kalendāru vācu valodā līdzās jau esošajām latviešu un angļu valodas versijām (www.notikumi.lv un www.eventguide.lv). Arī vācu valodā tā nosaukums ir www.eventguide.lv un tajā tiek ievietota informācija, kas var interesēt vācu tūristus vai vienkārši interesentus, kas vēlas uzzināt par aktuālākajām kultūras, sporta vai izklaides norisēm Latvijā. Vācijas tūristi 2004. gadā ieņēma trešo vietu no visiem Latviju apmeklējušiem tūristiem, tūlīt aiz Lietuvas un Igaunijas. Visvairāk vācieši interesējušies par Rīgu - 2004. gadā vācu tūristu skaits ir pieaudzis par 35%. Rīgā viņus interesē latviešu nacionālā virtuve un "Lido", Rīgas jūgendstila arhitektūra un kultūras pasākumi, piemēram, Latvijas Nacionālās operas piedāvājums. 2004. gadā vācu tūristi, kas apmeklēja Rīgu, atstāja šeit apmēram 1,6 milj. Ls, kas ir par 0,5 milj. vairāk nekā 2003. gadā. Vairāk kā 50% no visām ārvalstu tūristu pavadītajām gultas naktīm Latvijas laukos veidoja vācu tūristi. Diemžēl informācija par Latviju un tās piedāvājumu tūrisma, kultūras, izklaides un citās jomās vācu valodā internetā pieejama ļoti ierobežotā apjomā un dažādā kvalitātē. Ja Latvijas pilsētu un kultūras institūciju mājas lapās informācija angļu valodā vēl tiek tulkota un aktualizēta, tad informācija kvalitatīvā vācu valodā ir retums. Latvijas kalendārs internetā vācu valodā tapis ar daļēju Rīgas domes Kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu.

Katrs desmitais (9,7%) Latvijas iedzīvotājs nopelna algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,2 % darba ņēmēju saņem algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,6%) ir tādu, kas saņem algu virs 1000 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gandrīz divas trešdaļas (64,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 71%, bet sieviešu – 59,3%. 2006.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,2%. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1100,3 tūkst. cilvēku (60,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 6,2 tūkst. cilvēku (0,6 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 4.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 4.ceturksnī tas bija 1047,8 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 4.ceturksnī šis rādītājs veidoja 57,8%).

Lielākā daļa vīriešu sapņo par seksu, sievietes par ēdienu – tādus pētījuma rezultātus prezentē interneta konferences speciālisti WebEx. Tālākās aptaujas rezultāti, aptaujājot 2000 darbinieku britu uzņēmumos, parādīja, ka 40% visu darbinieku pārrunās vismaz vienreiz stundā domā par kaut ko citu nevis par darbu. Saskaņā ar rādītājiem vīrieši visvairāk sapņo par seksu (48 %), ēdinu (29 %) un sportu (26 %). Sievietes visvairāk sapņo par ēdienu (37 %), sekss (16 %) un sports (5 %) viņām ir diezgan vienaldzīgs. Pētījums gan tika veikts Anglijā tomēr tiek uzskatīts, ka arī citur situācija nav daudz savādāka. Interneta konferenču piedāvātāji uzskata, ka interneta konferences varētu būt īsta alternatīva: tās ietaupa laiku un ceļojumu izdevumus. Piemēram, ar šādu „interneta biznesa sapulču” palīdzību dalībnieki var strādāt pie viena dokumenta, kas varbūt garantē lielāku iespēju, ka darbinieki tik ātri nenodosies dienas sapņiem.

Neskatoties uz daudz kritizēto, uzņēmējdarbībai vispārēji nelabvēlīgo situāciju vācu investori paliek uzticīgi Baltijas valstīm.

Smagās ekonomiskās krīzes dēļ vācu uzņēmēji Baltijas valstīs skeptiski raugās nākotnē, vienlaikus ir pieaugusi arī neapmierinātība ar uzņēmējdarbības vispārējo situāciju, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas, kurā šogad piedalījās 118 uzņēmumi.

80 % no aptaujātajiem aktuālo ekonomisko situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vērtē kā sliktu. Vēl pesimistiskākas prognozes ir nākamajam gadam. Deviņi no desmit aptaujātiem vācu uzņēmumiem sagaida 2009. gadā ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas valstīs, pārējie aptaujātie cer, ka situācija labākajā gadījumā saglabāsies nemainīga.

Rīgas Doms ir viens no galvenajiem Latvijas un Rīgas simboliem, taču tas atkal tiek apdraudēts. Rīgas Domu apdraud cilvēku radīts vides piesārņojums, informēja Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis.

Viņš stāsta par to, kas apdraud Domu:

"SĀLS

Tuvojoties ziemai tiek gādāti sāls krājumi, kuri tiks kaisīti uz Vecrīgas ielām. Šī sāls iesūcas Vecrīgas namu sienās un tās saārda. Process nav momentāns, bet neatgriezenisks. Rīgas Doma unikālās vēstures liecības ir apdraudētas, tiek zaudēti viduslaiku tēlniecības darbi, orģinālā virsmu apdare un akmens apstrādes pēdas. Sāls iedarbības rezultātā radītie vēsturiskās substances zudumi Rīgas Domā un tās kapitulzālē jau mērāmi kilogramos, šeit būtu jau lieki runāt tikai par vizuāliem un estētiskiem defektiem.

Jauns pētījums rāda, ka vairākumam sieviešu jaunas drēbes šķiet svarīgākas par seksu, ziņo Reuters.

Vairākums sieviešu būtu gatavas atteikties no seksa piecpadsmit mēnešus, ja par to iegūtu pilnu skapi ar jaunām drēbēm, liecina 10 ASV pilsētās veiktā aptauja, kurā atbildēja aptuveni 1000 sievietes.

2 procenti sieviešu būtu gatavas atteikties no seksa uz trim gadiem, par to iegūstot jaunas svētku drēbes. 61% norādīja, ka ļaunāk būtu zaudēt iemīļoto apģērba gabalu, nekā atteikties no seksa uz vienu mēnesi.

Tāpat noskaidrots, ka attiecības ar drēbēm sievietēm bieži ir noturīgākas nekā ar vīriešiem - sievietes vecumā no 18 līdz 54 gadiem iemīļotu apģērbu pietur vidēji 12 ar pusi gadus, kas ir par gadu ilgāk, nekā viņu vidējās ilgākās attiecības ar vīrieti.

ASV 91 gada vecumā trešdien miris žurnāla Playboy dibinātājs Hjū Hefners.

Hefners miris trešdienas vakarā savās mājās, kur uzturējās kopā ar ģimeni, vēsta Playboy.

Hefnera dibinātais Playboy iznāk kopš 1953.gada. Uz pirmā numura vāka pozēja Holivudas sekssimbols Merilina Monro. Gada laikā žurnāla tirāža sasniedza 200 000 eksemplāru, bet pēc pieciem gadiem - jau miljonu. Septiņdesmitajos gados Playboy bija jau septiņi miljoni lasītāju, un tā panākumi sekmēja tādu žurnālu kā Penthouse un Hustler parādīšanos.

Konkurence un interneta efekts līdz 21.gadsimtam samazināja Playboy tirāžu līdz trīs miljoniem eksemplāru, bet gadā izdoto numuru skaits tika samazināts no 12 līdz 11. 2015.gadā žurnāls atteicās no pilnīgi kailu sieviešu fotogrāfiju publicēšanas, norādot uz internetā plaši sastopamo kailumu.