Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Eiropas sadrumstalotība kavē tās izaugsmi un apdraud gan drošību, gan labklājību, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka ASV tarifu ieviešana Eiropas ekonomiku ietekmē negatīvi.

"Tajā pašā laikā, apskatoties uz tarifiem, kas ir Eiropas iekšienē, Eiropas un mūsu pašu izveidoti, nacionālo valstu robežām, ja mēs skatāmies uz precēm, tad tarifs pēc Starptautiskā Valūtas fonda un arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) vērtējuma ir tuvu 40%. Skatoties uz pakalpojumiem, tā sadrumstalotība ir vēl lielāka, un vidējais tarifs tirdzniecības pusē ir pāri 100%," teica Kazāks, piebilstot, ka Eiropā ir izveidoti 40% tarifi precēm un vairāk nekā 100% tarifi pakalpojumiem, bet tiek "klaigāts" par to, ka ASV ievieš 15% tarifu.

Latvijas Bankas prezidents stāstīja, ka Eiropas valstis viena otrai ir ieviesušas tarifus, Eiropa ir sadrumstalota, un tā turpināt nevar, jo šāda sadrumstalotība apdraud Eiropas izaugsmi, apdraud drošību, apdraud labklājību.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Lai uzlabotu iedzīvotāju finanšu pratību, nepieciešamas izmaiņas izglītības programmās, šodien Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas kopīgi rīkotajā konferencē "Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai" teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš stāstīja, ka konferencē tiks pārrunāti tādi svarīgi jautājumi kā finanšu pratības apguve skolās, ilgtermiņa uzkrājumu veidošana pārtikušām vecumdienām un finanšu krāpniecības apkarošana. Latvijas Banka ir sagatavojusi vairākus konkrētus priekšlikumus darāmajiem darbiem. Kazāks pauda cerību, ka šīs dienas laikā varēs ne tikai produktīvi diskutēt, bet arī vienoties par kopīgu rīcību.

Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas raksturo sabiedrību ar augstu finanšu pratību, ir uzkrājumu veidošana un to prasmīga ieguldīšana. Ekonomikas likumsakarību izpratne sabiedrībā mazina nevienlīdzību un palīdz nodrošināt pārtikušas vecumdienas. Turklāt finanšu pratība iet roku rokā ar vēlētāju mazāku tieksmi vēlēšanās sodīt politiķus par īstermiņā netīkamām, bet ilgtermiņā nepieciešamām reformām.

Latvijas uzņēmumiem, lai kāpinātu ražīgumu, ir jābūt lielākām ambīcijām augt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā inflācija ir augstāka nekā eirozonā vidēji, tomēr atšķirība mazinās. Jaunākie rādītāji liecina, ka Eiropā inflācija ir 1,7%, bet Latvijā 2,6%, līdz ar to atšķirība nav liela.

Kazāks skaidroja, ka ir divi galvenie elementi, kas Latvijā inflāciju dzen uz augšu. Pirmais, kas bija izteikti pērnā gada sākumā, ir pārtikas cenas. Patlaban pārtikas cenu ietekme uz inflāciju vairs nav tik liela."Ir otra problēma. Mēs redzam, ka Latvijā algas nu jau vairākus gadus aug krietni straujāk nekā ražīgums," teica Kazāks, uzsverot, ka algu kāpums ir laba lieta, jo cilvēki kļūst turīgāki, un algu kāpums jau vairākus gadus ir krietni straujāks nekā inflācija. Viņš arī piebilda, ka tie ir vidējie rādītāji un situācija dažādās grupās var atšķirties, bet kopumā pēdējo gadu laikā alga ir augusi vidēji par 8-10% gadā.

Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu.

Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu negaida – viņi uzskata, ka pašreizējais līmenis saglabāsies vismaz līdz 2026. gada beigām. Tomēr prakse rāda, ka šādas prognozes nereti izrādās kļūdainas, tādēļ pārāk droša paļaušanās uz šo scenāriju var likt vilties.

Kāpēc tiek prognozēts, ka ECB ieturēs pauzi?

Šī gada jūnijā Eiropas Centrālā banka samazināja bāzes procentu likmi līdz 2 %, tomēr tirgus dalībnieki neparedz turpmākus samazinājumus. Šīs prognozes balstās uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, pašreizējais bāzes likmju līmenis tiek uzskatīts par neitrālu – tas vairs nebremzē ekonomikas izaugsmi, bet vienlaikus arī palīdz saglabāt cenu stabilitāti. Otrkārt, eirozonā inflācijas palēnināšanās ir apstājusies, un jaunākie ekonomiskie rādītāji neliecina par turpmāku ekonomikas vājināšanos. Tāpēc pastāv uzskats, ka ECB ieturēs ilgāku pauzi – turpmāka bāzes likmju samazināšana eirozonā šobrīd šķiet maz ticama.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Latvija, izdarot vairākas ne īpaši sarežģītas lietas, varētu panākt 4-5% ekonomikas izaugsmi, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka makroekonomikā Latviju ļoti ietekmē ārējā situācija. "Ģeopolitiskās pārmaiņas ir paliekošas. Tirdzniecības kari mūs, protams, ietekmē negatīvi. Līdz ar to ārējais fons ir nelabvēlīgs," teica Latvijas Bankas prezidents, piebilstot, ka tajā pašā laikā Eiropas un arī Latvijas ekonomika ir bijusi ļoti noturīga un dziļa krīze nav piedzīvota.

Kazāks skaidroja, ka Eiropā atsākas lēna, bet drošāka izaugsme. Viens no iemesliem ir Vācijas ekonomikas apgriezienu uzņemšana, kas, sākot strādāt straujāk, velk līdzi arī pārējās valstis. Latvijai palīdz arī tas, ka Skandināvija, kas ir būtiska tirdzniecības partnere, pēc vairāku gadu nīkulības pamazām sāk augt.

Valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļautu iedzīvotājiem ieguldīt Latvijā, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot plānus par valsts uzņēmumu akciju daļēju kotēšanu biržā, Latvijas Bankas prezidents teica, ka pēdējo mēnešu laikā var redzēt, ka kaut kādi soļi tiek sperti šajā virzienā un diskusijas notiek. Kazāks pauda cerību, ka nākamā Saeima "to tiešām praktiski ieviesīs dzīvē".

"Ieguvums no tā būtu gan kvalitatīvāka pārvaldība, gan galu galā Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja ieguldīt Latvijā. Šobrīd finanšu investīcijas Latvijā ir ļoti sarežģītas un grūtas. Līdz ar to ieguvums būtu, un tas ļautu arī finansēt daļu no valdības tekošajiem izdevumiem neaizņemoties," teica Kazāks, skaidrojot, ka nav runa par to, ka šie uzņēmumi būtu pilnībā jāatdod privātajam sektoram.

Baltijā obligāciju segmentā ir vērojams progress, taču kopumā kapitāla tirgi joprojām nav pietiekami attīstīti, ceturtdien, atklājot Baltijas kapitāla tirgus forumu, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents pauda, ka ekonomiskā un politiskā stabilitāte nav kaut kas pašsaprotams.

"Mēs dzīvojam neskaidros laikos. Krievijas brutālais karš pret Ukrainu turpinās, pasaules ģeopolitiskā kārtība un tirdzniecības sistēma tiek pārveidota, tehnoloģiju attīstība ir strauja un tradicionālā globālā finanšu sistēma piedzīvo arvien lielāku spiedienu," teica Kazāks.

Viņš skaidroja, ka šādā pasaulē eiropiešiem ir vajadzīgi instrumenti ekonomikas izaugsmes un nākotnes pašfinansēšanas spējas stiprināšanai, un tieši to ļauj darīt kapitāla tirgi. "Mūsu vajadzības pēc finansējuma ir milzīgas," teica Kazāks, atsaucoties uz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) iepriekšējā prezidenta Mario Dragi savulaik pausto, ka līdz 2030. gadam katru gadu nepieciešams papildu finansējums gandrīz 800 miljardu eiro apmērā, lai finansētu tikai steidzamākās vajadzības.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Eiropas Centrālā banka (ECB) nevilcināsies ar procentu likmju palielināšanu, ja būs risks, ka gaidāmais enerģijas cenu pieauguma izraisītais inflācijas kāpums varētu būt ilgstošs, paziņojis ECB padomes loceklis, Slovākijas centrālās bankas prezidents Peters Kažimīrs, pirmdien vēsta aģentūra "Reuters".

ECB ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

"Mums nav daudz iespēju ietekmēt inflācijas kāpumu turpmākajos mēnešos. Taču, ja secināsim, ka pastāv būtisks risks inflācijai ilgstoši saglabāties virs mūsu mērķrādītāja, mēs rīkosimies atbilstoši stingri, lai atkal samazinātu inflāciju līdz mūsu mērķrādītājam," blogā raksta Kažimīrs.

Inflācija eirozonā, kas pēdējā gada laikā ir bijusi 2% mēķrādītāja līmenī, saskaņā ar ECB optimistiskāko scenāriju šogad varētu pieaugt līdz 2,6% un nākamgad atgriezties pie 2%. Savukārt pesimistiskajā scenārijā tiek prognozēts, ka inflācija turpmākajos gados saglabāsies virs 2%, jo enerģētikas krīze ietekmēs citu preču un pakalpojumu cenas.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda piektdien publicētā intervijā norādījusi, ka viņas pamatlīnija ir nostrādāt līdz galam Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes amatā.

Laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz anonīmu avotu, šonedēļ ziņoja, ka Lagarda varētu atstāt amatu pirms 2027. gada oktobra, kad beigsies viņas pilnvaru termiņš, lai lemšanā par viņas pēcteci varētu piedalīties pašreizējais Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura pilnvaru termiņš beigsies nākamgad maijā. Izskanējušas bažas, ka prezidenta vēlēšanās varētu uzvarēt galēji labējo kandidāts.

"Atskatoties uz visiem šiem gadiem, es domāju, ka mēs esam daudz paveikuši, ka es esmu daudz paveikusi," Lagarda sacīja intervijā laikrakstam "Wall Street Journal".

Viņa piebilda, ka paveiktais ir jānostiprina, tādēļ viņas "pamatlīnija ir tāda, ka tas ilgs līdz mana pilnvaru termiņa beigām".

Ļaujot izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, liela daļa šīs naudas nonāktu īstermiņa patēriņā un sāpīgāk ciestu mazāk turīgie iedzīvotāji, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Igaunijā iedzīvotājiem iepriekš ļāva izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, un Lietuvā tas atļauts šogad.

"Mēs redzam, ka pieredze Igaunijā bija ļoti skaudra. Tā ir lieta, par ko igauņi vienmēr saka: nu šito gan nedariet! Nu tagad Lietuva ir pamēģinājusi, redzēs, kas no tā iznāks. Visticamāk, rezultātu mēs zinām," teica Kazāks, piebilstot, ka tādas populisma lietas viņam rada bažas.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Latvijā pensiju otro līmeni "nedrīkst "izpļekarēt" un nodzīvot", jo tā sāpīgākās sekas būs tieši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.

Kazāks skaidroja, ka atbalstam iedzīvotājiem vienmēr ir jābūt mērķētam un sniegtam tiem, kam tas ir nepieciešams. Patlaban ekonomika aug, bezdarbs ir zems un "helikoptera nauda" nav nepieciešama. Patlaban vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem uzlabot prasmes, lai viņi var atrast labāk apmaksātu darbu, nevis šādi tērēt valsts naudu.

Situācija ar energoresursu sadārdzinājumu var stabilizēties vairāku mēnešu laikā, TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tāpēc valdībai Latvijā jādomā, kā piebremzēt ietekmi uz cenu kāpumu, proti, lai energoresursu cenu kāpums nepārveļas uz citiem patēriņa segmentiem. Pēc viņa teiktā, jāvērtē akcīzes samazināšana un biodegvielas piemaisīšana. Taču jebkurā gadījumā jārēķinās, ka cenu kāpumu izolēt pilnībā nav iespējams, taču ietekmi mazināt var būt iespējams.

Pēc Kazāka sacītā, ir jāvērtē situācija un jāizstrādā rīcības algoritmi. Runājot par potenciāliem atbalstiem, Kazāks norādīja, ka atbalstam ir jābūt īslaicīgam un mērķētam, iepriekš izvērtējot iespējamo ietekmi uz cenu kāpumu, piemēram, degvielai pavasara sējai.

Raugoties uz situāciju Eiropas ekonomikā, Kazāks atzīmēja, ka gan Eiropas, gan Latvijas ekonomika šobrīd ir noturīgāka nekā 2022. gadā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tiesa, nenoteiktība ir ļoti augsta, tāpēc uzmanīgi jāturpina vērot situāciju, lai nepieļautu strauju inflācijas pieaugumu. Recesijas risku izslēgt nevar, ja karš Irānā ieilgst, taču svarīgi ir nepārspīlēt un būt piesardzīgiem.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien ierosināja vienkāršot prasības Eiropas Savienības (ES) bankām, lai uzlabotu to konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Ņemot vērā to, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cenšas mīkstināt prasības pasaules lielākajā ekonomikā strādājošām bankām, ES tiek pakļauta spiedienam atvieglot sarežģīto regulējumu kopumu, jo pastāv bažas, ka Eiropas bankas vēl mazāk spēs konkurēt ar Savienoto Valstu finanšu institūcijām.

ECB viceprezidents Luiss de Gindoss norādīja, ka priekšlikumi, kas tiks iesniegti izskatīšanai Eiropas Komisijā, paredzēti, lai nodrošinātu vienkāršāku regulējumu un sāktu samazināt nevajadzīgo slogu.

"Šiem prasību vienkāršošanas centieniem būtu jāsaglabā banku noturība. Un ar bankas noturību mēs domājam kapitāla līmeni," brīfingā sacīja Gindoss.

EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju paaugstinājumus, kas savukārt nozīmētu arī mājokļu kredītu maksājumu pieaugumu.

Tomēr ir pamats apšaubīt, vai šādas gaidas pilnībā atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme ir pieaugusi no aptuveni 2,2 % līdz 2,5 %. Finanšu tirgi ar apmēram 65 % varbūtību pieļauj, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī, 93 % – jūnijā un vairāk nekā 60 % – jūlijā. Ja šis scenārijs piepildīsies, EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme gada beigās varētu pietuvoties 3 % robežai.

Daudziem cilvēkiem procentu likmju svārstības vairs nav tikai teorētiskas prognozes – tās tieši ietekmē ikmēneša budžetu. Pat neliels EURIBOR pieaugums nozīmē lielākus kredīta maksājumus, bieži palielinot ikmēneša izdevumus par vairākiem desmitiem eiro.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Florencē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka inflācija joprojām ir tuvu 2% vidējā termiņa mērķa līmenim, un padomes inflācijas perspektīvas novērtējums pamatā nav mainījies.

"Tautsaimniecības izaugsme ir turpinājusies, neraugoties uz sarežģīto globālo vidi. Spēcīgais darba tirgus, stabilās privātā sektora bilances un padomes agrāk īstenotā procentu likmju pazemināšana joprojām ir būtisks noturības avots. Tomēr perspektīva turpina būt neskaidra, ko daļēji nosaka ilgstošie globālie tirdzniecības strīdi un ģeopolitiskā spriedze," sacīts paziņojumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā teikts, ka padome apņēmusies vidējā termiņā nodrošināt inflācijas stabilizēšanos tās 2% mērķa līmenī.

"Padomes pieeja, katrā sanāksmē nosakot atbilstošo monetārās politikas nostāju, arī turpmāk būs balstīta uz datiem. Konkrētāk, padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku," teikts ECB paziņojumā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī.

"Sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos perspektīva kļuvusi būtiski neskaidrāka, radot augšupvērstus inflācijas riskus un lejupvērstus tautsaimniecības izaugsmes riskus. Īstermiņā tā enerģijas cenu kāpuma dēļ būtiski ietekmēs inflāciju. Vidējā termiņā tās ietekme būs atkarīga no tā, cik spēcīgs un ilgstošs būs šis konflikts un kā enerģijas cenas ietekmēs patēriņa cenas un tautsaimniecību," konstatēts paziņojumā.

Latvijā pārtikas cenas veikalos sāk sekot tendencēm pasaulē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš minēja, ka iepriekšējos gados Latvijā bija novērota tendence, ja pasaulē cenas pārtikai auga, arī Latvijā cenas "gāja līdzi", bet, ja pasaulē pārtikas cenas kritās, Latvijā tās saglabājās iepriekšējā līmenī un nesamazinājās.

"Pamazām izskatās, ka cenas tomēr sāk sekot pasaules tendencēm - ja pasaulē krīt, tad pie mums arī sāk krist," sacīja Kazāks.

Tostarp viņš pozitīvi novērtēja Latvijas mazumtirdzniecībā ieviesto zemo cenu grozu.

Kazāks arī norādīja, ka Latvijas Banka pārtikas cenu kāpumu varētu ierobežot tikai vienā veidā, proti, ceļot procentu likmes, taču šajā gadījumā tas nebūtu pareizs risinājums.

"Monetārā politika cenu kāpumu var atrisināt vienā veidā - ceļot procentu likmes, bet atrisināt viena sektora strukturālas problēmas ar likmju celšanu un tad iedzenot visu pārējo ekonomiku recesija, tās būtu nepareizas zāles. Līdz ar to šeit monetārā politika pārtikas cenu kāpumu atrisināt nevar," sacīja Kazāks, atzīmējot, ka šajā jautājumā Latvijas Bankas loma ir vairāk kā ekonomikas ekspertam.