Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Neraugoties uz to, ka kažokzvēru audzēšanu Latvijā apdraud sabiedrības daļas iniciatīva aizliegt šo biznesu, patlaban strauji pieaug interese par kažokzvēru, īpaši ūdeļu, audzēšanu, atzīst Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītājs Andris Upenieks.

«Iezīmējusies tendence, ka interesi par ūdeļu audzēšanu sāk izrādīt zemnieku saimniecības, kas šo biznesu izvēlas kā papildu ienākumu avotu. Šo interesi nosaka tas, ka atrisināsies pilnvērtīgas dzīvnieku barības nodrošināšana. Patlaban zvēraudzētavā Grobiņa tiek būvēta barības virtuve, kurā nākamgad tiks gatavota barība arī pasūtījumiem. Pieprasījums jau pieaug - Kurzemē vien ir sešas zemnieku saimniecības, kas jau nokārtojušas sertifikātus par ūdeļu fermu izveidi, vēl divas saimniecības kārto dokumentus,» sacīja Upenieks.

Jautāts, cik izmaksā ūdeļu audzēšanas sākšana, viņš norādīja, ka tie ir visai lieli kapitālieguldījumi, tomēr arī rentabilitāte ir laba.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka jūnija sākumā AS Grobiņa kažokzvēru audzētavā ūdeļu kucēni nav gājuši bojā dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu dēļ, tādēļ PVD ir pieņēmis lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvo pārkāpumu lietā, informē PVD.

PVD rīcībā esošā informācija liecina, ka bojā gājušo ūdeļu skaits nepārsniedz kucēnu dabisko mirstības procentu.

Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja atzinusi, ka pirmajā dzīves mēnesī dažādu dabisku faktoru dēļ, piemēram - slimības, iedzimtība, turēšanas apstākļi, pirmajās dzīves dienās var iet bojā līdz pat 20% ūdeļu kucēnu, bet pirmā dzīves mēneša beigās līdz 0,1% kucēnu.

Veicot notikušā apstākļu izmeklēšanu, PVD konstatēja, ka AS Grobiņa kažokzvēru audzētavas rīcībā pakaišu nodrošināšanai bija pietiekami daudz salmu, kas labi uzsūc mitrumu un nodrošina siltumu, tādēļ nav skaidrs, kādēļ AS Grobiņa kā argumentu ūdeļu kucēnu bojāejai min sadarbības partnera savlaicīgi nepiegādātās skaidas.

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Pārtikas un veterinārais dienests ir saņēmis informāciju no Nīderlandes kompetentās uzraudzības iestādes par divām ūdeļu fermām, kurās dzīvniekiem konstatēts SARS-CoV-2 vīruss.

Ūdeļu fermās dzīvniekiem novērotas gremošanas un respiratorās saslimšanas, vienlaikus pieaugot dzīvnieku mirstībai. Papildus citām dzīvnieku infekcijas slimībām, saslimušie dzīvnieki pārbaudīti arī uz SARS-CoV-2 vīrusu un laboratoriskie izmeklējumi uzrādījuši pozitīvu rezultātu.

Tiek ziņots, ka aizdomas par saslimšanu ar COVID-19 ir atsevišķiem abās ūdeļu fermās strādājošajiem.

Nīderlandes atbildīgās iestādes šobrīd uzskata, ka ūdeļu inficēšanās notikusi no slimajiem cilvēkiem. Lai noskaidrotu ūdeļu saslimšanas apstākļus, Nīderlandē ir uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana.

Tuvākajā laikā tiks sākti arī zinātniskie pētījumi skartajās ūdeļu fermās, lai iegūtu vairāk informācijas par šiem saslimšanas gadījumiem.

Rīgā stacijas laukumā sestdien bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret dzīvnieku nogalināšanu kažokādām.

Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: «Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku». Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.

Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.

Kā iepriekš informēja Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

1968. gadā kolhoza Nākotne priekšsēdētājs Artūrs Čikste ar vienu no Maskavas augstākajām amatpersonām saderēja, ka gada laikā uzbūvēs kažokzvēru fermu. Ja viņš to neizdarīs, apēdīs savu cepuri, solījis apņēmīgais latvietis.

Ar resursiem, kādi padomju laikā bija kolhozam Nākotne, kas tolaik uz citu fona bija gana turīgs, nebija neiespējami uzbūvēt fermu, bet sarežģījumus radīja izvēlētā vieta. «Šai vietai cauri stiepās vecā Auces upītes gultne, te bija visīstākais purvs. Būtībā saimniecība uzbūvēta uz purva. Bet Čikste bija ļoti ambiciozs cilvēks, un nepagāja ne gads, kad ferma bija gatava,» vēsturi reģionālajam medijam Zemgales Ziņas atstāstījis tagadējās ūdeļaudzētavas pārstāvis Kristaps Kubliņš.

Nākotnes kažokzvēru audzētavā SIA Onyx International saimniekošanu Kristapa ģimene esot pārņēmusi no sievas vecākiem. K. Kubliņš Zemgales Ziņām stāstījis, ka sievastēvs kolhozu gados strādājis ūdeļu audzētavā un, sākoties privatizācijas ērai, sapratis - nozarei ir perspektīva, tāpēc ņēmis šo jomu savās rokās.

Latvijas veikalu plauktos ir samērā maz kažoku ar zīmīti «Ražots Latvijā». Lielākie mūsu valsts kažokzvēru audzētāji gandrīz visu produkciju realizē ārzemēs, bet pašu zemē palikušās ādas oriģinālos kažokos pārvērš pavisam nedaudz ražotāju, raksta laikraksts Diena.

Mūsu valstī kažoku tapšanas daudzpakāpju process norit SIA Gauja AB, kas nodarbojas ar kažokzvēru audzēšanu, kažokādu vairumtirdzniecību un kažokādu izstrādājumu šūšanu. Tur audzē kažokzvērus - ūdeles un sudrablapsas un veic ādu pirmapstrādi, respektīvi, tās tiek izkaltētas. No pilna cikla iztrūkst tikai viens posms - ģērēšana. Tā tiek veikta Itālijā, Polijā, Francijā. Pēc tam uzņēmums ādas saņem atpakaļ. Bet tie ir tikai 10% no saražotās produkcijas, ko Latvijā pārvērš dažādos kažokādu izstrādājumos.

90% kažokādu tiek eksportētas, un iespējams, ka tās mūsu valsts tirgū atgriežas, piemēram, Spānijā, Itālijā, Turcijā uzšūta kažoka veidā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības aktīvisti slepus iekļuvuši kažokzvēru audzētavās un tajās nofilmējuši, kadrus, kas liecina, ka dzīvnieki netiek pienācīgi aprūpēti un ir slimi, vēsta TV raidījums Nekā Personīga.

Raidījuma rīcībā nonākušajos video materiālos redzams, ka lielam dzīvnieku skaitam ir saslimšanas, kuru iemesls varētu būt hroniskas slimības, iespējams, gaļēdāju mēris, komentēja veterinārārsts Normunds Fjodorovs. Daudziem dzīvniekiem ir arī neiroloģiskas problēmas, tāpat ir tipiskas pazīmes, kas liecina par augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, izdalījumiem no acīm, ādas bojājumiem. Veterinārsts norādīja, ka, spriežot pēc uzfilmētā, kažokzvēru audzētavās dzīvnieki nav ārstēti un nav bijuši apkopti.

Attēli filmēti slepeni un liecina, ka autori pabijuši sešās no astoņām lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā. Izskanējusi versija, ka filmētāji bijuši no kādas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas esot ļoti labi aprīkota ar tehniskām iespējām. Filmētāji varējuši būt pat militāri speciālisti, kas protot nepamanīti iekļūt zvēraudzētavās, neitralizējot pat modernu signalizāciju. Līdzīgus materiālus viņi nesen iesūtījuši arī žurnālistiem Norvēģijā un Beļģijā. Beļģijā pēc konstatētajiem pārkāpumiem pat nolemts fermas slēgt.

A/S Grobiņa peļņa šā gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 543,9 tūkst. Ls lielu peļņu, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir ievērojami vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad Grobiņas peļņa bija 14,5 tūkst. latu apmērā. Ievērojami šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums – par 320% līdz 1,29 milj. Ls.

A/s Grobiņa valde informē, ka labie rezultāti skaidrojami ar to, ka strauji salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērnajā gadā pieaugusi uzņēmuma produkcijas realizācijas cena. «2013.gada trīs mēnešos pārdotas 25 289 ūdeļu ādas par vidējo realizācijas cenu 51.03 Ls gabalā. Savukārt 2012.gada trīs mēnešos tika realizēta 11 861 ūdeļu āda par vidējo cenu 25.15 Ls gabalā,» informē uzņēmuma valde.

Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Latvijas zvēraudzēšanas nozares kopējā eksporta vērtība katru gadu ir vismaz 13,5 miljoni eiro jeb 9,48 miljoni latu, kas apliecina nozīmīgo nozares pienesumu Latvijas ekonomikā, šodien Atvērto durvju dienā Iecavas novada ūdeļu fermā Baltic Devon Mink atzina Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītāja Sandra Vilciņa.

«Kažokzvēru audzēšana ir viena no lauksaimniecības nozarēm un eksportē 90% produkcijas. Ir iespējams palielināt ražošanas apjomus vēl vairāk, jo noieta tirgus pasaulē ir un visas ādas tiek pārdotas. Svarīgi, ka nozare patērē pārtikā nederīgos produktus - vismaz 4000 tonnu gadā, kas citādi būtu par maksu jāiznīcina, turklāt dzīvnieku barībai ik gadu tiek iepirktas vismaz 3000 tonnas graudu, ko audzētājiem pārdod vietējie zemnieki,» sacīja Vilciņa.

Savukārt Baltic Devon Mink valdes loceklis Leifs Mogensens atzina, ka ferma strādā pēc jaunākajām tehnoloģijām, vienlaikus garantējot darba iespējas daudziem vietējiem iedzīvotājiem.

Neskatoties uz protestiem, pieprasījums pēc kažokādām saglabājas; Latvijas kažokzvēru audzētāji eksportē 95% no saražotās produkcijas

Tā DB norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa. «Nozarei klājas salīdzinoši labi, pieprasījums ir. Par to liecina arī izsoļu rezultāti, jo visa produkcija, kas tiek izstādīta, tiek arī pārdota. Protams, vienmēr var vēlēties ādām augstākas cenas. Izdzīvot varam un esam stabili,» Latvijas zvēraudzēšanas nozari raksturo asociācijas vadītāja. Viņa piebilst, ka vēlētos, lai Latvijā būtu vairāk fermu, kā tas ir Lietuvā, kur pēdējos desmit gados no aptuveni desmit fermām attīstījušās 140. «Domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka lietuvieši vienmēr labāk saskatījuši šajā nozarē biznesa iespēju,» norāda S. Vilciņa. Raizes nozarei rada dzīvnieku organizāciju aktīvisti, tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta sabiedrības informēšanai par nozari arī no zvēraudzētāju skatpunkta.

A/s Grobiņa izsludinājusi iepirkumu kažokzvēru audzētavas (novietnes) būvniecībai. Projektu plānots īstenot Pāvilostas novadā, Vērgales pagasta Ceļmalniekos.

Projektam apstiprināts ES finansiāls atbalsts, db.lv informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. 2012.gada rudenī Lauku atbalsta dienests apstiprināja līdzfinansējumu jaunas kažokzvēru novietnes būvniecībai. Kopējās lēstās izmaksas ir 2,8 milj.Ls, no tām 1,68 milj.Ls ir LAD finansējums.

Db.lv rakstīja, ka zvērsaimniecība a/s Grobiņa noslēgusi vairāk nekā 2,258 miljonus eiro apjomīgu iepirkumu konkursu par kažokzvēru barības sagatavošanas iekārtu kompleksa iegādi.

Zvērsaimniecība dibināta 1969. gadā un valsts saimniecības Liepāja kažokzvēru firmas bāzes. 1997. gadā zvērsaimniecība tika pārveidota par akciju sabiedrību.

Pārtikas un veterinārais dienestam (PVD) ir aizdomas, ka arī Latvijā bijuši gadījumi, kad zirag gaļa pārdota kā liellopa gaļa, sacīja dienesta vadītājs Māris Balodis.

Runājot LNT raidījumā 900 sekundes, M. Balodis norādīja, ka lai gan līdz Latvijai to ražotāju produkti, kas Eiropā pārdevuši zirga gaļas produktus liellopu gaļas vietā, nav atnākuši, PVD ir aizdomas, ka arī Latvijā notikusi šāda veida krāpniecība. No plašākiem komentāriem PVD vadītājs atturējās, norādot, ka pārbaužu rezultāti tiks apkopoti un sabiedrība tiks informēta.

Tāpat PVD veiks pārbaudes kažokzvēru audzētavās, tādējādi reaģējot uz izskanējušajām ziņām, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru fermās atklājuši pārkāpumus.

TV raidījums Nekā Personīga iepriekš vēstīja, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji slepus nofilmējuši uzņēmumos notiekošo. Aktīvistu uzņemtajos kadros redzami kažokzvēru turēšanas pārkāpumi – dzīvniekiem ir hroniskas saslimšanas un neiroloģiskas problēmas.

Latvijas kažokādu nozares uzņēmums SIA Gauja AB, kurš pats audzē ūdeles un ražo gala produkciju, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas atvērto durvju dienās izrādīja ūdeļu fermu.

Piedāvājam Gauja AB ūdeļu audzētavu Inčukalna pagastā aplūkot arī Jums – fotogalerijā augstāk!

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gadu Gauja AB noslēdza ar peļņu 112 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju deviņas reizes mazāka nekā 2012. gadā. Kompānijas vadība uzsver, ka peļņa investēta jaunās fermas attīstībā, tādēļ vērojams arī kritums. Uzņēmums norāda, ka vietējā tirgū pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis vērojams kritums. To uzņēmuma vadība skaidro ar laikapstākļiem – pagājušā ziema bija krietni siltāka nekā iepriekšējās. Tāpat 2013. gada pavasarī nozarē parādījās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – gada laikā strauji kritās kažokādu realizācijas cenas. To izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Līdz ar jaunās kažokzvēru novietnes projekta realizāciju, šogad a/s Grobiņa spēs divkāršot ražošanas apjomu, izaudzējot vairāk nekā 200 tūkstošus zvēru. Rezultātā paredzēts tuvāko trīs gadu laikā būtiski palielināt apgrozījumu.

Šā gada janvārī a/s Grobiņa noslēgusi pirkuma līgumu ar Polijas zvērsaimniecību par skandināvu tipa īsspalvaino ūdeļu vaislas ganāmpulka iegādi. Jaunie dzīvnieki paredzēti jaunajai fermai Pāvilostā, Vērgales pagastā.

Līdztekus jaunās fermas atvēršanai, šogad iecerēts rekonstruēt arī Grobiņas novadā esošo kažokzvēru barības ražotni un turpināt aizsākto darbu pie jaunās barības ražotnes izveides Liepājā, pavēstījusi uzņēmuma vadība.

Pērno gadu a/s Grobiņa noslēdza ar 3,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,14% vairāk nekā pirms gada. Savukārt peļņa pērn augusi par 18,61%, sasniedzot 783,4 tūkstošus eiro.

Divi tūkstoši ūdeļu un 600 lapsas, iespējams, jau gada beigās iejutīsies jaunajā mājvietā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Beļavas pagasta Letēs bijušajā zvērkopības saimniecībā, tās sakārtošanai piesaistot ārzemju investīcijas, jau šā gada beigās no Somijas un Dānijas varētu tikt atvesti 2 tūkstoši ūdeļu un 600 lapsu. Šobrīd firmas Letes FURS zvērkopības speciālisti no Somijas veic apsekojumu, lai aprēķinātu, cik lielas investīcijas piesaistāmas darbības atjaunošanai.

«Es pati, kā arī tehniskais direktors Jānis Zariņš jau daudzus gadus esam saistīti ar kažokzvēru audzēšanas biznesu. Esam tie cilvēki, kuri strādā tieši ar dzīvniekiem. Finansiālos jautājumus kārto citi,» saka menedžere Jolanta Brikovska. Viņa stāsta, ka šobrīd vēl neesot skaidrs, vai Letēs būs Somijas audzētavas filiāle, jo starp esošo un bijušo firmu saimniekiem notiekot sarunas. Iespējams, tikšot piesaistītas arī vietējo uzņēmēju investīcijas. Neesot notikusi arī īpašnieku maiņa. «Cik noprotams, zvērsaimniecības līdzīpašniekam Uldim Meļķisim ir cilvēks, kurš būtu gatavs visu šo firmu pārņemt. Šobrīd mēs nezinām, vai tie būs Somijas vai arī Latvijas investori,» saka menedžere. Viņa uzskata, ka Letēs ir ļoti piemēroti apstākļi šim biznesam.

Ceturtdien, 31. oktobrī, Priekules novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi nobalsoja «Par» atbalstu iecerei būvēt kažokzvēru fermu Priekules novada Gramzdas pagastā, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.

Lēmums ļaus būvniecības ierosinātājam sākt darbu pie tehniskā projekta izstrādes. Uzņēmumam Livonijas lasis pašvaldības būvvaldē būs jāsaņem plānošanas un arhitektūras uzdevums ar tehniskajiem noteikumiem, kas būvniecības ieceres autoram būs jāievēro. Tāpat no pašvaldības būs jāsaņem arī būvniecības saskaņojums.

Uzņēmums Livonijas lasis iecerējis Priekules Gramzdas pagasta Jasmīnos būvēt kažokzvēru fermu. Uzņēmuma plānos ir sākotnēji iegādāties 1500 ūdeļu, ReKurZemi informējis SIA Livonijas lasis finanšu direktors Ivo Bergmanis.

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Ķīnas austrumos, Džedzjanas provincē Čongfu pilsētā atrodas valsts lielākais dzīvnieku ādu apstrādes, ražošanas un eksporta centrs.

Pilsētā dzīvo aptuveni 100 tūkstoši cilvēku un tajā reģistrēti 1,496 tūkstoši ādu apstrādes kompāniju. Ķīnas dzīvnieku ādu ieguves nozare saņēmusi asu kritiku no dzīvnieku aizsardzības organizācijām.

Pirms aptuveni astoņiem gadiem – 2005. gadā – vienā no dzīvnieku audzētavām bija iekļuvuši PETA biedri, kas ar slēpto kameru uzņēma tajā notiekošo. Audzētavas strādnieki ādas novilkuši vēl dzīviem dzīvniekiem. Savukārt kažokzvēru būri tikuši turēti ārpusē, kur bijuši pakļauti gan aukstumam, gan lietusgāzēm. PETA norāda, ka Ķīnā nepastāv noteikumi, kas regulētu kažokzvēru audzēšanu.

AS Grobiņa 9 mēnešu neto apgrozījums sasniedzis 2,647 miljonus eiro, kas ir par 46% mazāk, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šā gada deviņos mēnešos uzņēmums realizēja 131 249 ūdeļu ādas par vidējo cenu 20,17 EUR/gb., bet 2015. gada 9 mēnešos tika realizētas 110 572 ūdeļu ādas, par vidējo cenu 39,41 EUR/gb.

Lai arī 2016. gadā AS Grobiņa ūdeļādu vidējā realizācijas cena Somijas izsoļu namā pārsniedza ūdeļādu vidējo izsoles realizācijas cenu, tomēr sakarā ar kažokādu nozares krīzi pasaulē, akciju sabiedrības Grobiņa produkcija, 2016.gadā 9 mēnešos, tika realizēta zem pašizmaksas un sabiedrība ir cietusi zaudējumus.

Lai iegūtu finanšu stabilitāti ar 2016.gadā 29. jūnija Liepājas tiesa lēmumu ir apstiprināts AS Grobiņa tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kurā paredzēts norēķināties ar kreditoriem 2018.gadā.

Kažokzvēru audzētāja a/s Grobiņa šā gada pirmajos sešos mēnešos ir strādājusi ar 2,47 miljonu latu jeb vairāk nekā divkārt lielāku apgrozījumu nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, liecina kompānijas informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

To lielā mērā var skaidrot ar kažokādu cenu palielinājumu, kompānijas produkcijas realizācijas cenām gada laikā palielinoties par 77%.

2013.gada 1.pusgadā pārdotas 53625 ūdeļu ādas par vidējo realizācijas cenu 45,71 Ls/gb. 2012.gada 1.pusgadā tika realizētas 45878 ūdeļu ādas par vidējo cenu 25,88 Ls/gb un 52 lapsu ādas par vidējo cenu 13,12 Ls/gb.

Šā gada pirmo sešu mēnešu peļņa ir 919 997 lati. Neto peļņa uz akciju ir 1,84 lati jeb nepilni 262 eiro. 2012.gada pirmā pusgada neto peļņa uz akciju bija 0,291 lati jeb 0,414 eiro.