Ķekavas putnu fabrika pošas apgūt Ķīnas tirgu 

Jaunā vadība un lietuviešu akcionāri izstūrē Putnu fabriku Ķekava no maksātnespējas un pošas apgūt Ķīnas tirgu

Kristīne Stepiņa, speciāli DB, 2014. gada 23. septembris plkst. 9:04

2011. gada vasarā, kad pašreizējais a/s Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers sāka strādāt uzņēmumā, tas bija smagā finansiālā situācijā, pavisam tuvu maksātnespējai. «Uzņēmumam bija lieli zaudējumi, naudas plūsma negatīva, pārdošanas apjomi samazinājās, turklāt tā brīža vadībai nebija priekšstata, kā situāciju vērst par labu. Galvenie piegādātāji atteicās piegādāt izejvielas, bija izveidojies tāds kā strupceļš, kad tie, kas ir pie stūres, īsti nezina, ko darīt, kā arī netic, ka vispār ir iespējams kaut ko darīt, lai to mainītu. Man un maniem kolēģiem vajadzēja īsā laika periodā izdomāt, kā no šīs smagās situācijas izkļūt. Sagatavojām plānu, ko prezentējām gan lielākajiem kreditoriem, gan akcionāriem, gan bankai, kā rezultātā akcionāri mani pierunāja palikt un šo plānu realizēt,» atceras A. Vilcmeiers.

Sevi viņš raksturo kā 100% Latvijas «produktu», kurš izglītību guvis Latvijas skolās, kuram iepriekš nav bijis nekāda sakara ar putnkopību, pirms darba Ķekavas fabrikā viņš vairākus gadus bija nostrādājis loģistikā un tranzītbiznesā.

Palīdz lietuvieši

Uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process ierosināts 2012. gada sākumā, tiesiskās aizsardzības plāns tika apstiprināts diviem gadiem – līdz 2014. gada janvārim.

«2014. gada 9. janvārī saņēmām pozitīvu tiesas lēmumu par plāna izpildi. Lietuviešu akcionāri uzņēmuma akciju iegādi veica 2013. gada novembrī, viņi kādu laiku bija pētījuši uzņēmumu un bija tie, kas palīdzēja veikt pēdējos soļus tiesiskās aizsardzības procesa pabeigšanai un maksātspējas atgūšanai,» par Linas Agro Group AB ienākšanu PF Ķekava stāsta A. Vilcmeiers. Šobrīd lietuviešiem pieder 87% uzņēmuma akciju, pārējie 11% pieder juridiskām un fiziskām personām, kuru kopskaits pārsniedz 300. Skaitliski lielākā daļa no šiem mazajiem akcionāriem ir bijušie un esošie fabrikas darbinieki.

DB jau rakstīja, ka PF Ķekava akciju kontrolpakete pārdota Lietuvas daudznozaru kompānijai Linas Agro Group AB. Lietuvas uzņēmums parakstīja vienošanos ar privātpersonām un juridiskām personām par 87% PF Ķekavas, 100% SIA Broileks, 100% SIA Cerova un 100% SIA Lielzeltiņi akciju un daļu iegādi. Darījumu pilnīga noslēgšana bija atkarīga no vairāku nosacījumu izpildes, to vidū vajadzēja arī saņemt Konkurences padomes (KP) atļauju, kas to sniedza pagājušā gada oktobra beigās. KP darījumu akceptēja, jo nekonstatēja draudus konkurencei. Atļauja dota, jo apvienošanas rezultātā uzņēmumi varēšot stiprināt konkurētspēju.

Rentabilitāte aug

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos PF Ķekava pārdošanas apjoms ir palielinājies par 12,5%. A. Vilcmeiers lēš, ka, pēc publiski pieejamajiem datiem par nozares kompāniju darbību, šobrīd PF Ķekava ir straujāk augošais uzņēmums starp Baltijas putnu gaļas ražotājiem. 2013. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 37,8 miljonus eiro, pieaugot par 14,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kopējā peļņa pērn sasniegusi 5,2 milj. eiro, rentabilitāte palielinājusies par 13,8%. No kopējā ražošanas apjoma tiek eksportēti 30%. «Šogad esam rekonstruējuši vairākus nozīmīgus ražošanas procesus, nostiprinājuši pozīcijas Baltijas tirgū. PF Ķekava produkcija ir novērtēta ārvalstu tirgos – Skandināvijā, Lielbritānijā un Nīderlandē, uz šīm valstīm tiek eksportēti 19% no kopējā ražošanas apjoma. 6% tiek eksportēti uz Lietuvu, bet 5% – uz Igauniju. Uz Krieviju savu produkciju neeksportējam, arī NVS valstis nav mūsu prioritārais tirgus, galvenie eksporta tirgi ir Rietumeiropā,» stāsta A. Vilcmeiers. PF Ķekava aktīvi strādā pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas un produktu portfeļa palielināšanas jau esošajos tirgos.

Ķīna gaida vistu ķepiņas

Kā izrādās, vistu ķepiņas, kas Latvijā ir ražošanas atkritums, Ķīnā ir liela delikatese. «Reizi trijos mēnešos kāds piezvana no Ķīnas un painteresējas, vai nevaram piegādāt vistu ķepiņas. Mums ir jāsakārtoražošana, jāveic investīcijas, lai nodrošinātu to apstrādi, tad arī varēsim eksportēt šo delikatesi uz Ķīnu. Tas ir labs veids, kā mēs varam šajā tirgū ieiet, paplašināt sortimentu, piedāvāt jaunus produktus. Nekur Eiropā šāds produkts nav atrodams, es pats vēl neesmu to nogaršojis, bet stāsta, ka esot ļoti garšīgi. Plānojam sākt to ražot, un pieļauju, ka ar laiku tas varētu veidot līdz pat 5% no kopējā apgrozījuma,» spriež A. Vilcmeiers.

Tuvināsies Lielzeltiņiem

Lai arī PF Ķekava un Bauskas uzņēmuma a/s Lielzeltiņi akcionāri ir vieni un tie paši – lietuviešu uzņēmums Linas Agro Group AB, abi putnu gaļas pārstrādes uzņēmumi savā starpā konkurējot. Cenu politika nav mainīta, un vienotas pārdošanas stratēģijas abiem uzņēmumiem vēl nav, jo šobrīd tie funkcionē neatkarīgi viens no otra. Tuvākajā laikā gan plānotas izmaiņas, mēģinot rast to sinerģiju, ko abi uzņēmumi, strādājot vienā koncernā, var gūt. Šobrīd abiem uzņēmumiem ir divi loģistikas departamenti, divas laboratorijas, divas pārdošanas komandas, taču drīzumā plānots šīs funkcijas optimizēt, atklāj A. Vilcmeiers.

PF Ķekava un SIA Lielzeltiņi ir vistas gaļas pilna cikla ražotāji. SIA Lielzeltiņi nodarbojas arī ar kombinētās lopbarības ražošanu, lielāko daļu saražotās produkcijas patērējot sava uzņēmuma vajadzībām. Savukārt grupā ietilpstošie SIA Cerova un SIA Broileks ir SIA Lielzeltiņi saistītie uzņēmumi, kas nodarbojas ar olu inkubāciju un vistu audzēšanu.

Izglītos patērētājus

Ķekavas putnu gaļas ražotāji ir iecerējuši veikt patērētājus izglītojošus pasākumus. «Vēlamies izglītot patērētājus, lai kliedētu stereotipus, ka vistām tiek špricētas antibiotikas, putniem tiek baroti hormoni un stereoīdi, ka nemaz šeit gaļu neražojam, bet lieliem tankkuģiem ievedam no nezin kurienes, vien uzštancējot Ķekavas zīmolu. Šobrīd Ķekavas fabrikā atrodas 1,2 milj. putnu, pērn – aptuveni viens miljons. Putnu skaits tiek nepārtraukti palielināts. Lielu uzmanību pievēršam biodrošībai, neviens netiek ielaists vistu kūtīs – līdzīgi, kā tas ir operāciju zālēs un farmācijas uzņēmumu laboratorijās,» informē A. Vilcmeiers.

Plāni lieli

2014. gadā PF Ķekava plāno saražot 18,5 tūkstošus tonnu produkcijas, bet a/s Lielzeltiņi – 9 tūkst. t. 30% no kopējās abu fabriku saražotās produkcijas tiek eksportēti, Latvijā paliek aptuveni 18 tūkst. t Latvijā saražotās putnu gaļas.

Atsaucoties uz Centrālās statistikas datiem, uzņēmums informē, ka vēl 16 tūkst. t tiek ievestas no citām valstīm, piemēram, Brazīlijas un Taizemes. 70% no abu Latvijas uzņēmumu saražotās produkcijas ir svaigā gaļa, 30% – pārstrādātā (marinādes jeb tautā dēvētais šašliks u.c.). PF Ķekava plāno turpināt izrāvienu, šī gada finansiālās darbības rezultātus solot vēl labākus nekā pērn.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 03. jūnijs plkst. 9:08

VK konstatētos pārkāpumus Ķekavas pašvaldībā dēvē par uzpūstu ziloni, tā vēsta laikraksts...

2014. gada 15. aprīlis plkst. 10:11

Putnu fabrikas Ķekava un SIA Lielzeltiņi jaunais īpašnieks trīs gados ieguldīs 5–10...

2014. gada 14. janvāris plkst. 9:06

A/s Putnu fabrika Ķekava pirms noteiktā termiņa ir sekmīgi pabeigusi tiesiskās aizsardzības...

2013. gada 12. novembris plkst. 8:23

Lietuviešu holdings Linas Agro Group pēc Latvijas putnu pārstrādes uzņēmumu a/s Putnu...

2013. gada 28. oktobris plkst. 15:22

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut lauksaimniecības uzņēmumu holdingkompānijai...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai...

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

No šīs sadaļas
2014. gada 19. septembris plkst. 16:12

Pēc trīs nedēļu pārtraukuma mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), informē...

2014. gada 19. septembris plkst. 10:11

Saistībā ar finanšu grūtībām, ko daļai Latvijas lauksaimnieku izraisījis Krievijas noteiktais...

2014. gada 18. septembris plkst. 16:43

Kompensācijas par zaudējumiem piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo būs pieejamas jau līdz...

2014. gada 16. septembris plkst. 14:29

Turcijas tirgus varētu būt gatavs plašākam lauksaimnieciskās produkcijas noietam no Latvijas,...

2014. gada 16. septembris plkst. 9:27

Šodien Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR...

2014. gada 12. septembris plkst. 16:21

Piektdien, 12. septembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Igaunijas lauksaimniecības ministru...

2014. gada 11. septembris plkst. 8:24

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā...

2014. gada 09. septembris plkst. 17:45

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika noraidīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums, kas...

2014. gada 04. septembris plkst. 15:58

Neskaitāmi atlaisti darbinieki un kārtējā masveida aizbraukšana no valsts, dzīvnieku rindas...

2014. gada 04. septembris plkst. 11:53

Šodien Eiropas lauksaimnieku jumta organizācijas COPA/COGECA ārkārtas prezidija sanāksmē...