Jaunākais izdevums

Rankas pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība Ķelmēni 2014.gadā par 27% kāpinājusi apgrozījumu, kā arī par 16% palielinājusi peļņu, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 1,424 miljoni eiro salīdzinājumā ar 1,125 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt peļņa bijusi 339 379 eiro salīdzinājumā ar 290 637 eiro 2013.gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pārskata gadā maizes realizācijas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies par 26,5% jeb 298 4000 eiro. Vienlaikus ražošanas izmaksas gada laikā palielinājušās par 22,1%.

Tāpat norādīts, ka saimniecība iegādājusies jaunu lopbarības pārstrādes līniju un un šogad plānots attīstīt šo uzņēmējdarbības virzienu.

Ķelmēni ir ģimenes uzņēmums Gulbenes novada Rankas pagastā. Saimniecības darbības veidi graudkopība, maizes cepšana, tirdzniecība un transporta pakalpojumi. Saimniecība apsaimnieko apmēram 800 hektārus zemes un nodarbina 42 darbiniekus.

Saimniecībā bioloģiskā maize tiek cepta 22 gadus. Diennaktī Ķelmēnos saražo 2,5 tonnas maizes.

Saimniecība Ķelmēni pieder Jurim Paulovičam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gulbenes rajona Rankas pagasta zemnieku saimniecība Ķelmēni, kuras īpašnieks ir Juris Paulovičs, pagājušo gadu noslēgusi ar 2,011 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% vairāk nekā gadu iepriekš.Saimniecības šā gada rezultāti ir atkarīgi no turpmākajām graudu cenām pasaules biržās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelmēnu saimnieks: Nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvirgzdkalni RB saimnieks Rinalds Bukšs līdz putnkopībai nonācis, paziņu un draugu mudināts, sekojot pieprasījumam pēc veselīgas gaļas. Saimniecība izceļas ar 500 izturīgās britu šķirnes Big 6 tītariem.

Sākumā Polijā iegādāti pirmie 80 bioloģiskie cāļi, bet pašlaik ģimenes saimniecībā Sējas pusē buldurē jau pustūkstotis.

«Pirmajās divās nedēļās pēc izšķilšanās tītarēni kā zīdaiņi jābaro ik pēc divām stundām visu diennakti,» stāsta R. Bukšs.

Pašlaik cāļi tiek iegādāti Austrijā, no kurienes tiek vesta arī barība, bet graudi un zirņi tiek iepirkti no z/s Ķelmēni. «Lai izaugtu, šiem putniem vajag lielu devu proteīna, tāpēc piemērotākā barība būtu soja, bet Latvijā pieejamās barības sastāvā ir tikai ĢMO soja, kas bioloģiskajā saimniecībā nav izmantojama,» norāda R. Bukšs.

Pērn viņš sācis sarunas ar AS Dobeles dzirnavnieks, kur pašlaik top pirmā eksperimentālā partija putnu barībai no bioloģiskās sojas. Ja būs pieejama lētāka barība, šogad ganāmpulku iecerēts paplašināt līdz 1000 putniem. «Sākumā nenojautām, cik daudz ieguldījumu tas prasīs. Piemēram, atskārtām, ka Latvijā nav nevienas tītaru kautuves, tāpēc nācās to uzbūvēt un sertificēt pašiem, tērējot ap 30 tūkst. eiro,» stāsta R. Bukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece atklājušas jaunu beziepakojumu veikalu «Turza», kas atrodas Ģetrūdes ielā, Rīgā.

Veikala atvēršanai kolektīvās finansēšanas platformā «Projektu Banka» līdzekļus saziedoja iedzīvotāji - «zero waste» dzīvesveida atbalstītāji.

Veikala mērķis ir lauzt stereotipu, ka «zero waste» dzīvesveids prasa lielas pūles un resursus, un padarīt iepirkšanos bez iepakojuma tikpat ierastu un vienkāršu kā ikvakara vizīti parastā lielveikalā. «Mēs sadarbojamies ar vietējiem ražotājiem, tādiem kā piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Straupe», zemnieku saimniecība «Ķelmēni», zīmoli «Purenn», «Milzu!» un «Kalve Coffee», lai piedāvātu cilvēkiem iespēju iegādāties viņu iemīļotos produktus bez iepakojuma,» norādīja biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 16. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa Sējējs – 2015 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, lauku uzņēmējus un jaunos zinātniekus lauksaimniecībā, infomē Zemkopības ministrijā.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās.

Laureāta nosaukums konkursa grupā Gada lauku saimniecība tika piešķirts Alūksnes novada zemnieku saimniecībai Kadiķi M.A. un tās vadītājam Mārtiņam Augstkalnietim.

Konkursa grupā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā par labāko atzīta Alojas novada SIA Aloja Starkelsen, tās vadītājs Jānis Garančs.

Konkursa grupā Ģimene lauku sētā šogad laureāta titulu ieguva Ogres novada zemnieku saimniecība Ogrēni, kurā saimnieko Gailīšu ģimene.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Zilupes novada SIA Vinca Agro īpašnieks Andrejs Rasimenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apbalvoti konkursa Sējējs 2017 laureāti

Dienas Bizness, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sveikti konkursa «Sējējs 2017» laureāti.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Laureāta nosaukums nominācijā «Gada lauku saimniecība» tika piešķirts Jelgavas novada zemnieku saimniecībai «Terēņi» un tās saimniekam Kasparam Dugem.

Nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» par labāko atzīta Smiltenes novada akciju sabiedrība «Smiltenes piens», tās vadītāja Gita Mūrniece.

Konkursa nominācijā «Ģimene lauku sētā» šogad laureāta titulu ieguva Beverīnas novada zemnieku saimniecība «Kalnleimaņi», kurā saimnieko Lolita Zvirgzda ar ģimeni.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Valkas novada zemnieku saimniecības «Lejasciņi» īpašnieks Kristaps Sula, bet laureāta nosaukumu nominācijā «Bioloģiskā lauku saimniecība» ieguva Kuldīgas novada SIA «Lāses AM», tās vadītājs Aigars Melderis ar sievu Daci Antanoviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bioloģiskie lauksaimnieki diskutēs par izaicinājumiem nozarē

Sandra Dieziņa, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai diskutētu par bioloģiskās pārtikas tirgus attīstības iespējām un izvirzītu mērķus 2017. gadam, 18. martā kopsapulcē pulcēsies biedrības Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) biedri.

«Latvijā ir aptuveni 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību, kuras apsaimnieko 260 000 ha lauksaimniecības zemes. Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā, tāpēc ir svarīgi ik gadu sanākt kopā, lai pārrunātu aktualitātes bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā,» atklāj Gustavs Norkārklis, LBLA valdes priekšsēdētājs.

Par to, kā savienot Latvijas zemnieku, tā produktu un pircēju, kuram produkti radīti, stāstīs virtuālā zemnieku tirgus Svaigi.lv vadītāja Elīna Novada. Konferences daļu turpinās SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs, kurš klātesošos informēs par bioloģisko cietes kartupeļu realizācijas iespējām Latvijā, kā arī par uzņēmuma darbību. SIA Liellopu izsoļu nams vadītājs Kaspars Ādams atbildēs uz jautājumu, vai gaļas liellopu audzēšana bioloģiskā saimniecībā ir perspektīva? Ar bioloģisko graudu realizācijas iespējām iepazīstinās Gatis Barons no SIA Scandagra Latvia, savukārt ar bioloģiskās lopbarības tirgus perspektīvām – AS Dobeles dzirnavnieks pārstāvji. Kopsapulces otrajā daļā LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un LBLA valdes loceklis Jānis Garančs atskatīsies uz LBLA darbību 2016. gadā un iepazīstinās sapulces dalībniekus ar paveicamo šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazītos ar teju 200 dāmām baltos, sprogainos kažociņos, jāmēro pāris kilometri pa ganībām, pa ceļam uzzinot, ka nevis no vilkiem ir jābaidās, bet garnadžiem, kas pārvietojas uz divām kājām.

Jādara tas, kas pašiem patīk, tad arī viss izdosies, uzskata bioloģiskās zemnieku saimniecības Dīķīši vadītāja Inese Koroševska, kura Ozolmuižas pagastā nodarbojas ar aitkopību. Lielākais gandarījums viņai ir tad, kad aitas ir palaistas ganos. «Tad lopiņi ir priecīgi un prieks arī mums pašiem,» viņa smej. Saimniecības īpašnieks ir Francis Kipurs ar dzīvesbiedri Viktoriju, kuri pērn nosvinēja Zelta kāzu jubileju, bet lielākie strādātāji ir viņu meita Inese un znots Valdis Koroševski, čakli palīdz arī mazbērni Līvija un Jānis. Šogad saimniecībai tika piešķirts Rēzeknes novada gada ģimenes uzņēmuma statuss. Bērni ir audzināti tā, ka saprot, ka nekas no gaisa nenokritīs, ir jāstrādā un viss jādara pašiem, uzsver I. Koroševska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zaudējumu dēļ likvidē piena govju ganāmpulkus

Dienas Bizness, 02.10.2015

Agris Veide Vecumnieku novada «Liepās» turpinās gaļas liellopu biznesu, bet zaudējumus nesošā piena ražošana likvidēta.

Foto: Ivars Bogdanovs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas zemnieku saimniecības likvidējušas piena govju ganāmpulkus, jo tie jau otro gadu radījuši zaudējumus, bet turpina citus ražošanas virzienus. Galvenais iemesls ir Krievijas embargo radītais piena iepirkuma cenas kritums, taču no svara arī apstāklis, ka ne visiem lopkopjiem ir jaunā paaudze, kam nodot saimniecību, bet labus strādniekus fermām atrast arvien grūtāk, vēsta reģionālais portāls Bauskas Dzīve.

Septembrī savu vairāk nekā desmit gados izkopto bioloģiskā piena ganāmpulku, kopskaitā 80 govis, likvidējis Vecumnieku saimniecības «Liepas» īpašnieks Agris Veide. Dažas pārdotas kā izcilas piena šķirnes pārstāves, bet lauvas tiesa nonākusi pie bioloģiskās gaļas ražotājiem.

«Nebija viegli,» galvu nošūpo zemnieks, «taču nevarēju ilgāk vilkt – piena ražošana divus gadus radīja tikai zaudējumus. Tagad esmu nosedzis šī gada parādus.»

Plašajā kūtī, kur katru ienācēju sagaida nadzīga kaķu ģimene, teju tukšs, vien tālākajā galā ap 20 telīšu, kas pieaugot nonāks vai nu pie citiem slaucējiem, vai nobarojamo lopu barā. Tās baro Agra dēls Māris ar palīgiem, drošības pēc paralēli stādot arī ķiplokus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan bioloģiskā putnkopība attīstās faktiski bez valsts un Eiropas Savienības atbalsta specifiski šai attīstīties gribošajai nozarei, aizvadītajos gados strauji pieaudzis kā bioloģiski saražotās putnu gaļas apjoms, tā arī saražoto vistu olu skaits, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lauksaimniecības datu centram iepriekšējos gados sniegtās bioloģiskās lauksaimniecības operatoru atskaites rāda ievērojamu pārejas periodā esošo un jau bioloģiski sertificēto saimniecību saražoto vistu olu un mājputnu gaļas pieaugumu. Sagaidāms, ka tendence ir saglabājusies arī 2016. gadā, taču, kā informē Zemkopības ministrijā, dati par to būs pieejami tikai pēc 1. jūlija. Savukārt šis gads, ja piepildīsies ražotāju plāni, būs īpašs pavērsiena punkts bioloģisko vistu olu ražošanā un pieejamībā tirgū, nelielajā nišā strauji ienākot lielražotājam Balticovo.

Balticovo komercdirektors Toms Auškāps gan sajūsmu piezemē, uzsverot, ka cena joprojām dominē kā galvenais kritērijs olu izvēlē, un bioloģiski sertificētām olām tā ir augstāka. Neskatoties uz uzņēmuma aplēsēm, ka bioloģisko olu segments šogad joprojām nepārsniegs 0,1% no visu fasēto olu apjoma mazumtirdzniecībā, T. Auškāps prognozē šīs nišas attīstību. Patērētājs, līdzīgi kā tas ir noticis turīgākās ES valstīs, ar laiku varētu būt gatavs maksāt mazliet vairāk un izvēlies ne tikai 1. un 2. kategorijas jeb attiecīgi brīvas turēšanas apstākļos un kūtīs dētas olas, bet arī bioloģiski sertificētas olas, kuras koda marķējumā pirmo skaitli apzīmē ar «0». Bioolas uzņēmumam piegādās vietējā zemnieku saimniecība. Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai sāktu bioloģiski sertificētu olu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru