Vide

Ķemeru Nacionālajā parkā palīdz atjaunoties pēc kūdras ieguves degradētam purvam

Laura Mazbērziņa, 03.05.2018

Zaļais purvs pēc mitrāju atjaunošanas darbu veikšanas no pavasara.

Foto: A.Balandiņa

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Sniedzot iespēju atjaunoties augstajam purvam, aprīļa beigās Dabas aizsardzības pārvalde pabeigusi hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbus Ķemeru Nacionālā parka Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru rajonā, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Eksperti prognozē, ka tuvāko 10 gadu laikā purvā palēnām atgriezīsies dzērvenes, sfagnu sūnas, rasenes un cita purvam raksturīgā veģetācija.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, pērnā gada decembrī sākās atjaunošanas darbi. Ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 kilometri grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 hektāru platībā. Papildu tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 metru garā posmā.

Ar Zaļā purva hidroloģiskā režīma atjaunošanu tieši saistītās izmaksas, kas ir būvniecības darbi, t.i., grāvju aizbēršana, grāvju nosprostošana un pievadceļa klātnes atjaunošana, kā arī izmaksās ietilpst būvuzraudzība un autoruzraudzība, ir 96 719 eiro.

«Pateicoties ziemīgajiem laikapstākļiem – sasalumam, kas ļāva smagajai tehnikai pārvietoties citkārt grūti sasniedzamajā, mitrajā teritorijā, – hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi Zaļajā purvā noritējuši ļoti sekmīgi. Ūdens vairs neplūst prom no teritorijas, bet uzkrājas un mitrina augsni. Līdz ar to paredzams, ka tuvākajā laikā sāks mainīties teritorijas veģetācija. Mežam tipiskā veģetācija izzudīs, piemēram, purvā augošie koki sāks kalst un šeit parādīsies tieši augstajam purvam raksturīgās augu sugas – sfagni, rasenes, spilves,» pauž Andris Širovs, Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors.

Darbi veikti LIFE+ projektā «Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana» («HYDROPLAN» LIFE10NAT/LV/000160). Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.

Projektā norit hidroloģiskā režīma atjaunošana arī Tukuma novada Džūkstes un Slampes pagastā. Faktiskie atjaunošanas darbi noslēgušies Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos, kā arī 20. gadsimta 30. gados iztaisnotajā Skudrupītē. Patlaban notiek ganību izveide upei pieguļošajās Melnragu pļavās, kā arī divu 5 metru augstu skatu platformu būvniecība, ļaujot nākotnē Ķemeru Nacionālā parka apmeklētājiem palieņu pļavās vērot dabas procesus.

Projektā paredzētos darbus plānots pabeigt 2019. gadā.