Jaunākais izdevums

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds kopā ar biznesa partneriem reģistrējis jaunu akciju sabiedrību Skillion Ventures ar 25 tūkstošu latu pamatkapitālu.

Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Vienības gatvē. A. Kesenfelds ir valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi. Akciju sabiedrības padomes priekšsēdētājs ir Agris Amoliņš, priekšsēdētāja vietnieks Māris Strods, padomes loceklis - Reinis Vaivars.

Uzņēmums plāno nodarboties ar investīcijām meitas uzņēmumā, kas nodarbosies ar vienu jaunu interneta projektu Latvijā, Db.lv skaidroja A. Kesenfelds. Projektu plānots «palaist» šā gada vasarā. Līdz tam plašāka informācija netikšot sniegta. Db.lv rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka iecere ir veidot jaunu interneta mediju. A. Kesenfelds iepriekš darbojies nekustamo īpašumu, investīciju un viesnīcu biznesā. A. Amoliņa un R. Vaivara vārds saistās ar zvērinātu revidentu kompāniju Ernst&Young, Māra Stroda vārds publiski pieejamajos informācijas kanālos parādās saistībā ar interneta iepirkšanās portāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas domes deputāts apsver iespēju tiesāties pret siltumapgādes monopolu

Vēsma Lēvalde, 27.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā nostiprināto SIA Liepājas enerģija monopolstāvokli, raksta portāls irliepaja.lv.

Lai gan ar Administratīvās apgabaltiesas šā gada 13.jūlija spriedumu tika atzīts, ka domes lēmums atteikt SIA MIG holdings tobrīd piederošajai ēkai pieslēgt gāzes apkuri ir prettiesisks, pašvaldībai brīvas rokas šādi rīkoties arī turpmāk, jo saistošie noteikumi Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā joprojām nav atcelti, norāda I. Kesenfelds. Turklāt tie iestrādāti 16.februārī apstiprinātajā Liepājas teritorijas plānojumā. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai U. Seska vadītā dome pārsūdzēs vai nepārsūdzēs Administratīvās apgabaltiesas 13.jūlija spriedumu, konsultējoties ar juristiem, I. Kesenfelds izskatot iespēju vērsties Satversmes tiesā pret domes apstiprināto Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis jaunu kompāniju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA «AK Family Investments» ierakstīts komercreģistrā 21.augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Aigars Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā, Jūras ielā 12.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd Aigars Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS «mogo», savstarpējo aizdevumu platforma AS «Mintos Marketplace» un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA «Wash and Drive», viesnīca Liepājā SIA «Promenade Hotel» un citi.

Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos - tikko reģistrētajā SIA «AK Family Investments», kā arī SIA «100x Ventures», kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Dizaina viesnīcas izveidē Liepājā investē 1,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā sašaurinās politiskais spektrs (galerijā - atskats uz vēlēšanu nakti)

Vēsma Lēvalde, 02.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

MIG Holdings vienojas ar Swedbank par mierizlīgumu

Vēsma Lēvalde, 03.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA MIG Holdings īpašnieki Ivars un Aigars Kesenfeldi ir noslēguši mierizlīgumu ar kreditoru Swedbank. Mierizlīgums vēl jāapstiprina tiesai.

Tādējādi tiek apturēta Swedbank tiesvedība pret MIG Holdings īpašniekiem kā privātpersonām, informē MIG holdings.

Vienošanās panākta pēc 11 mēnešu intensīvām sarunām ar Swedbank, norāda SIA MIG Holdings līdzīpašnieks Aigars Kesenfelds. «Esam panākuši vienošanos par kredītu saistību izpildi saistībā ar SIA MIG Holdings un to saistīto uzņēmumu nekustamo īpašumu projektiem, kurus finansēja Swedbank,» tā A. Kesenfelds.

MIG Holdings īpašnieki patlaban risinot sarunas arī ar citiem kreditoriem par saistību izpildes un restrukturizācijas risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kesenfelds reģistrējis jaunu uzņēmumu ar 4 miljonu eiro pamatkapitālu

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds reģistrējis jaunu kompāniju – SIA 100x Ventures, liecina Lursoft dati.

Jaunā uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 4 miljoni eiro. Darbības veids nav norādīts.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Liepāja, Jūras iela 12.

Kesenfelds ir gan uzņēmuma vienīgais īpašnieks, gan valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projektā ieguldīti jau 5,5 miljoni latu, joprojām nav skaidrs, vai koncertzāli uzbūvēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Koncertzāles projekta izmaksas tiek lēstas ap 19,55 milj. Ls. Pagaidām šim mērķim ir atvēlēti 1,7 milj. Ls no valsts un 6 milj. Ls no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Liepājas dome uzsver, ka no projekta atteikusies nav. Tomēr būvniecību sāks tikai tad, kad būs skaidrs, kur ņemt pārējo naudu.

Jau martā noslēgusies koncertzāles tehniskā projekta ekspertīze, ko pēc Liepājas domes pasūtījuma veica Liepājas arhitektu birojs SIA V projekts, piesaistot akustikas un ugunsdzēsības speciālistus. Saskaņā ar ekspertu slēdzienu tehniskajā projektā jānovērš trūkumi un nepilnības un jāiesniedz atkārtotai ekspertīzei, DB informē projekta vadītājs, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Savukārt Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apgalvo - viņa rīcībā esot informācija, ka tehniskais projekts atzīts par nerealizējamu brāķi. «Amatpersonas ir iedzītas stūrī, jo viņi neapdomīgi samaksājuši 90% honorāra arhitektam Gīnkem avansā, un šo naudu ir problemātiski atgūt,» uzskata I. Kesenfelds. Ekspertīzes aizrādījumi nav nekas ārkārtējs, DB apgalvoja vairāki aptaujātie arhitekti. Parasti trūkumi esot novēršami. Ja izrādās, ka tehniskais projekts neatbilst normatīviem vai nav realizējams, tad esot darbs juristiem, jo iestājas arhitekta atbildība saskaņā ar līgumu. «Ir daudz piezīmju, bet apgalvot, ka projekts nav realizējams, būtu pārspīlēti,» DB atklāj SIA V projekts vadītājs Uldis Vecvagars. Gan dome, gan eksperts aizbildinās ar līguma konfidencialitāti, sīkāk ekspertīzi nekomentējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos ir piesaistījis 5 miljonu eiro investīcijas, lai nodrošinātu vēl straujāku starptautisku izaugsmi un ieviestu jaunus finanšu pakalpojumus - turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt savus personīgos IBAN kontus un saņemt debetkartes.

Uzņēmums jau ir iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu e-naudas licenci. Kā elektroniskās naudas institūcija, Mintos aizsargās investoru kontos esošo naudu saskaņā ar Eiropas PSD2 direktīvu.

IBAN konts ar personīgo kontu numuriem dos iespēju Mintos platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši Mintos kontā, savukārt, Mintos debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, on-line vidē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos.

Mārtiņš Šulte, «Mintos» valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs: «Klientu nodrošināšana ar personīgo IBAN kontu un debetkarti nozīmīgi paplašinās mūsu finanšu pakalpojumu klāstu un būtiski uzlabos platformas lietotāju pieredzi un ērtības. Jau drīzumā klienti varēs Mintos kontu un karti izmantot tāpat kā jebkuru citu bankas kontu un karti, saņemot uz to algu, maksājumus no klientiem vai pārskaitījumus no ģimenes un draugiem un lietojot kontu un karti personīgajiem vai biznesa norēķiniem. Vienlaikus, izmantojot šo kontu, ērti varēs turpināt investēt kredītos caur mūsu platformu, kā arī saņemt procentu maksājumus no saviem ieguldījumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizdevumu platforma Mintos ir noslēgusi sēklas finansējuma piesaistes raundu, piesaistot divus miljonus eiro no riska kapitāla fonda Skillion Ventures, informē uzņēmumā.

Gada laikā caur Mintos platformu finansēti kredīti vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Šobrīd platformai ir pievienojušies septiņi nebanku kredītdevēji, kuri izsniedz aizdevumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā. Gada laikā šie kredītdevēji ir izsnieguši aizdevumus vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā. Mintos vadība prognozē, ka tuvāko mēnešu laikā platformai pievienosies aizdevēji arī no Čehijas un Polijas.

«Esam fundamentāli mainījuši savstarpējo aizdevumu modeli. Ja līdz šim nebanku kredītdevēji bija spiesti veidot katrs savu platformu, tad tagad kredītu izsniedzēji var pievienoties Mintos platformai. Tas nozīmē, ka nebanku kredītdevējiem vairs nav nepieciešami apjomīgi līdzekļi, lai veidotu sarežģītus tehnoloģiju risinājumus, nodrošinātu mārketinga pasākumus savas platformas popularizēšanai un investoru piesaistei, tā vietā kredītu izsniedzēji var fokusēties uz to, ko dara vislabāk – izsniedz aizdevumus,» skaidro savstarpējo aizdevumu platformas Mintos vadītājs Mārtiņš Šulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. jūlijā plānota vairāku maksātnespējīgās SIA Property Pool īpašumu izsole, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Izsolīt paredzēts īpašumus Rīgā, Alberta iela 1-3A, izsoles sākumcena - 80,8 tūkstoši latu, Alberta iela 1-4A, sākumcena 75,1 tūkstotis latu, Tērbatas ielā 50, sākumcena 112,4 tūkst. Ls. Šā gada 7. februārī kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

Db.lv rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn septembrī izbeidza SIA Property Pool tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījuši divas trešdaļas kreditoru. Property Pool specializējas tirdzniecības telpu pārvaldīšanā un iznomāšanā labākajās vietās Rīgas centrā. Uzņēmuma pārvaldītajā nekustamo īpašumu portfelī bija vairāk nekā 30 tirdzniecības telpu Rīgas populārākajās tirdzniecības ielās ar intensīvu gājēju plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas viesnīcas Promenade Hotel īpašniekam SIA Promenade Hotel ceturtdien, 9.augustā, pievienots tā meitas uzņēmums SIA HT invest, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA HT invest reģistrēts 2011.gadā, tā pamatkapitāls bija 152 600 eiro un darbības nozare - nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Uzņēmumu apvienošanas rezultātā SIA HT invest nodeva visu savu mantu SIA Promenade Hotel. Pēc reorganizācijas SIA Promenade Hotel pamatkapitāls palicis līdzšinējā apmērā - 802 845 eiro. Arī uzņēmuma īpašnieks palicis tas pats - 100% SIA Promenade Hotel kapitāldaļu pieder AS ALPS Investments, kuras patiesā labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds.

2017.gadā SIA Promenade hotel apgrozījums bija 1,573 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 66 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 64 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 315 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Promenade Hotel Liepāja apgrozījums pērn sasniedza 1,8 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieczvaigžņu viesnīca Promenade Hotel Liepāja aizvadīto gadu noslēgusi ar 1,8 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 18 % vairāk nekā pērn, un peļņu 25 tūkst. eiro apmērā.

Nodokļos Latvijas valsts budžetā viesnīca pērn nomaksājusi 381 956 eiro.

Gada laikā apkalpoto viesu vidū vairāk nekā 60 % bijuši no Latvijas un ap 40 % - no citām valstīm. Atpūtnieku vidū ap 6 % ieradušies no kaimiņvalsts Lietuvas, ap 5 % - no Vācijas, ap 4 % no Dānijas un tikpat daudz no Zviedrijas, ap 3 % - no ASV. Ap 2 % bijuši viesi no Krievijas, viesnīcu apmeklējuši arī atpūtnieki no Somijas, Lielbritānijas Šveices u.c. valstīm.

Viesnīca pieder Kesenfeldu ģimenei. Aizvadītajā gadā būtiskas investīcijas ieguldītas viesnīcas paplašināšanā un arī telpu modernizācijā. Izbūvēti papildu pieci klasiskās kategorijas un trīs luksus kategorijas numuri, numuriņu skaitam kopumā pašlaik sasniedzot 58. Tāpat modernizētas viesnīcas konferenču zāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas domē asas diskusijas par izglītības ēku īpašumtiesībām

Vēsma Lēvalde, 08.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas dome nolēmusi bijušo Valsts tehnikuma ēku nodot bez atlīdzības Liepājas Universitātei. Lēmums izraisīja asu opozīcijas pretestību.

Opozīcijā esošais deputāts Ivars Kesenfelds apšaubīja universitātes spēju apsaimniekot ēku, jo tās īpašumā jau ir seši īpašumi, no kuriem vairāki ir ļoti sliktā stāvoklī. Vienlaikus viņš norādīja, ka Liepājas Valsts ģimnāzija darbojas ēkā, kas nav atbilstoša mācību procesam, un ieteica apsvērt iespēju paturēt īpašumu pašvaldības vajadzībām. Līdzīgu uzskatu pauda deputāte Elita Kosaka, norādot, ka Liepājas 10. vidusskola īrē ēku no privātīpašnieka, bet dome bez atlīdzības atdod mācībām piemērotu ēku. Savukārt koalīcijas deputāte Silva Golde norādīja, ka Liepājā samazinājies skolēnu skaits un papildu ēkas skolām nav nepieciešamas, jo tās jau strādā ar 60% - 70% noslodzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē šodien, 28.novembrī, pārdota četrzvaigžņu viesnīca Promenāde Liepājā.

Izsolē piedalījušies vairāki pretendenti, tāpēc sākumcena kāpusi par vairākiem soļiem, Db.lv informēja viesnīcas līdzšinējās īpašnieces - maksātnespējīgās SIA MIG holdings - administratore Liene Ābola. Pircēja vārdu un precīzu pārdošanas cenu viņa atturējās nosaukt, līdz nebūs samaksāta pirkuma summa. Pircējs esot rezidents.

Pēc Db.lv rīcībā esošās neoficiālās informācijas, viesnīcas cena izsolē sasniedza vairāk nekā divus miljonus latu, kas ir ļoti laba cena īpašumam Liepājā. «Man ir lepnums par to, ka izsolē piedalījās vairāki pretendenti un cena uzkāpa tik augstu. Un arī mazāk sirdsapziņas pāmetumu attiecībā pret banku,» Db.lv sacīja viesnīcas līdzšinējo īpašnieku pārstāvis, uzņēmējs Ivars Kesenfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājas metalurgs Sesku apdraudot vairāk nekā konkurenti

Dienas Bizness, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas partijas līderi Uldi Sesku pašvaldību vēlēšanās nekas īsti neapdraud, ja nu vienīgi Liepājas metalurgs, sacījis kāds viņa kolēģis no Liepājai netālā novada. Grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) finansiālās nedienas atklājās tieši pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, turpinot apskatu par Latvijas pilsētām, raksta laikraksts Diena.

Pašvaldība nav uzņēmuma akcionārs, un teorētiski domes iespējas ietekmēt tā darbību ir ierobežotas, bet notiekošais uzņēmumā var atsaukties uz vietējo varu, norāda laikraksts. Visu aptaujāto partiju pārstāvji esot līdzīgās domās – pašvaldībai ir vajadzīgs plāns, kā mazināt sociālo spriedzi un nodrošināt ar darbvietām bez darba palikušos cilvēkus.

«Pašvaldībai ir liela loma, bet tai nav izšķirošās ietekmes uz to, kā uzņēmums attīstās. Tā ir tikai viena no iesaistītajām pusēm to risku dēļ, kas var rasties pilsētā no problēmām vienā lielā uzņēmumā,» sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš uzsvēris, ka valdības interesēs ir uzņēmumu saglabāt, «ja tas ir saprātīgi iespējams, bet tam arī turpmāk ir jāmodernizējas – ja tik liels uzņēmums nemodernizējas un neceļ līmeni, tas var kļūt par apgrūtinājumu pilsētas attīstībā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Papildināta - Kesenfelda uzņēmums Sustainable Investments pārdevis sev piederošās Madara Cosmetics akcijas

Db.lv, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Sustainable Investments pārdevusi sev piederošās AS Madara Cosmetics akcijas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais AS Madara Cosmetics akciju skaits ir 3,745 miljoni. SIA Sustainable Investments piederēja 17,09% uzņēmuma akciju. Lielākie uzņēmuma akcionāri ir Uldis Iltners un Lote Tīsenkopfa-Iltnere, kuriem katram pieder 23,92% kompānijas akciju.

SIA Sustainable Investments īpašniece ir Linda Kesenfelde.

Uzņēmuma akcijas iegādājies Somijas uzņēmums Oy Transmeri Group Ab, maksājot 5,3 miljonus eiro, nostiprinot pozīcijas kā lielākais ārzemju akcionārs ar 23% akciju, informē Madara Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

12. decembrī notika darījums, ar kuru Transmeri no Aigara Kesenfelda ģimenes uzņēmuma SIA Sustainable Investments iegādājies 639960 Madara Cosmetics akciju, par katru samaksājot 8,30 eiro. Pārdošanas cena par aptuveni 33% pārsniedz Madara Cosmetics akcijas cenu pirms gada notikušajā publiskajā piedāvājumā (IPO), komentē uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Daudzdzīvokļu projektā Liepājas klusajā centrā investēs 1,3 miljonus eiro

Monta Glumane, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,3 miljonus eiro, SIA "Celtnieku iela" Liepājā, Celtnieku ielā, attīstīs jaunu dzīvokļu projektu "Rietumu apartamenti", informē uzņēmumā.

Plānots, ka restaurētajā četrstāvu ēkā tiks izbūvēti 34 dažādas platības dzīvokļi ar pilnu apdari. Kopējais plānoto investīciju apjoms ir 1,3 miljoni eiro, ieskaitot ēkas iegādes izmaksas nepilnu 290 000 eiro apmērā.

Jauno dzīvokļu platība būs diapazonā no 21 līdz 80 kvadrātmetriem ar telpu plānojumu no vienas līdz četrām istabām. Lielākā daļā dzīvokļu būs ar balkonu un divām vannas istabām. Ēkas kāpņu telpa iecerēta plaša, un topošo iemītnieku drošībai tā būs slēdzama. Visu dzīvokļu ārdurvis būs ugunsdrošas, kā arī ikviens dzīvoklis tiks aprīkots ar audio domofonu.

Ēkas pagrabstāvā tiks izbūvētas mantu glabātuves. Projektā paredzēts izbūvēt arī autostāvvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņos spriedumu GE Money Bank prasībā pret Griģi junioru

Vēsma Lēvalde, 10.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa 26.janvārī paziņos spriedumu a/s GE Money Bank prasībā pret Kristu Griģi.

Banka vērsusies tiesā ar prasību piedzīt no Griģa juniora vairāk nekā 400 tūkst.Ls parādu. Savukārt otrajā GE Money Bank prasībā pret Kristi Griģi, Aigaru Kesenfeldu un Andri Griģi par aptuveni 1,8 miljonu Ls parāda piedziņu tiesvedība apturēta, līdz stāsies spēkā spriedums par maksātnespējīgās SIA Property Pool maksātnespējas procesa izbeigšanu. Šis lēmums gan vēl ir pārsūdzams.

Db.lv rakstīja, ka a/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu. Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Aptuveni 10 Property Pool īpašumi tika pērn nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. Andris Griģis, Krists Griģis un Aigars Kesenfelds savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Šī banka gan nav vienīgais uzņēmuma nodrošinātais kreditors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I KS ir iegādājies SWH Biroju centru Rīgā Skanstes ielā 50, informē uzņēmums.

Biroju centrs sastāv no 8 ēkām ar kopējo iznomājamo platību 40 tūkstoši kvadrātmetru un 850 autostāvvietām. Īpašuma nomnieku vidū ir daudzi pasaulē un Latvijā zināmi uzņēmumi, to vidū, Bayer, AstraZeneca, Ergo, Evry, Webhelp, Inspecta, Merks, Mogo, Citadele filiāle, Valsts Kontrole un daudzi citi.

«Iegādātais īpašums sekmīgi papildina fonda īpašumā esošo Duntes Nami biroju īpašumu (7300m2), kas atrodas blakus. Kopumā tas veido lielāko biroju kompleksu Skanstes ielā un Rīgā kopumā, ar ļoti teicamu infrastruktūru un papildus attīstības iespējām vairāk kā 25,000 kvadrātmetru platībā. Mēs plānojam veikt ievērojamus ieguldījumus biroju centra tālākā darbībā, uzlabojot mūsu nomnieku ērtības un īpašuma kopējo ilgtspēju (BREEAM sertifikācija),» saka Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Auto līzinga uzņēmums Mogo Finance nopelnījis 6,2 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto līzinga uzņēmums "Mogo Finance" 2019. gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 76,7 miljonu eiro un peļņu 6,2 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmuma apgrozījums ir pieaudzis par 41%, bet peļņa – par 35%.

Uzņēmuma ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) 2019. gadā pieauga par 54%, sasniedzot 31,5 miljonus eiro.

Pēdējos gados "Mogo Finance" mērķtiecīgi attīstījis darbību ārpus Latvijas, apgūstot ārvalstu tirgus, un 2019. gadā apgrozījums ārvalstīs veidojis lielāko daļu (75%) no kopējiem grupas ieņēmumiem. Uzņēmuma pārstāvji prognozē, ka arī nākotnē ārvalstu apgrozījuma īpatsvars turpinās palielināties.

"Mogo Finance" sadarbojas ar vairāk nekā 2000 lietoto auto dīleriem un kopbraukšanas platformām. Uzņēmums 2019. gadā izsniedzis līzingus un kredītus kopumā 178,4 miljonu eiro apmērā. 2019. gadā auto līzinga uzņēmums saņēma arī "Fitch" kredītreitingu, kļūstot par vienu no retajiem uzņēmumiem ar kredītreitingu Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Griģis juniors atgriežas uzņēmējdarbībā

Vēsma Lēvalde, 19.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā reģistrētā uzņēmuma SIA GLG vadībā stājies Krists Griģis, uzņēmēja Andra Griģa dēls.

Krists Griģis ir valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. Šajā amatā viņš 12. janvārī nomainījis Raivo Ozolu. SIA GLG reģistrēta 2010. gada 25. oktobrī, Liepājā, juridiskajā birojā, ar 100 Ls pamatkapitālu. Mainīts arī pamatkapitāls, palielinot to līdz 2000 Ls.

Db.lv jau rakstīja, ka 2009. gadā, pārstrukturējot biznesu, lielāko daļu uzņēmēju Andra Griģa un Ivara Kesenfelda dibināto kapitālsabiedrību vadībā stājās uzņēmēju dēli Aigars Kesenfelds un Krists Griģis. Vairums no uzņēmumiem nonākuši maksātnespējā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Madara Cosmetics izmaiņas valdē

Gunta Kursiša, 23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabīgās kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics vadībā notikušas izmaiņas.

Kompānijas valdes locekļa amatu pametis Aigars Kesenfelds, savukārt viņa vietā iecelta jauna valdes locekls Solvita Kurtiša, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Valdē turpina darboties arī valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Lote Tisenkopfa un valdes loceklis un līdzīpašnieks Uldis Iltners.

Izmaiņas amatpersonu sastāvā reģistrētas šīs nedēļas sākumā, 19. martā.

Madara Cosmetics dibināta 2006. gada jūlijā. Pašlaik 20% uzņēmuma pieder a/s Infrastructure Investments, 28% - Lotei Tisenkopfai, 28% - Uldim Iltneran, 12% - Zanei Ruginai, 8% - Laurai Dārzniecei un 4% - Paulai Tisenkopfai.

Komentāri

Pievienot komentāru