Jaunākais izdevums

Kibernoziedznieki kārtējo reizi izmantojuši ziņas, kas interesē cilvēkus, lai inficētu pēc iespējas vairāk datoru. Šoreiz izmantots paziņojums par terorista Osamas bin Ladena nāvi.

Pēdējo dienu laikā Kaspersky Lab eksperti konstatējuši vismaz divus surogātpasta izplatīšanas gadījumus, kuros izmantota bin Ladena nāves tematika. Vienā no tiem vēstules saturēja ar paroli aizsargātu ZIP arhīvu, kurā it kā atrodas nogalinātā terorista fotogrāfijas.

Ļaundari pat nebija nomainījuši standarta surogātvēstules tekstu, kurā «nepazīstama meitene» vēlas iepazīties un iesākumā piedāvā aplūkot savas fotogrāfijas. Apsolīto fotogrāfiju vietā ziņkārīgais lietotājs saņēmis trojas zirgs.

Otrajā gadījumā elektroniskās vēstules it kā solīja saiti uz video, kurā redzama terorista nogalināšana. CNN ziņām līdzīgā spāņu valodā rakstītajā vēstulē bija saite uz mājaslapu Krievijas domēna zonā. No turienes lietotājam tika lejupielādēta kaitīgā programmatūra, kas nodrošināja ļaundarim iespēju nesankcionēti no attāluma vadīt inficēto datoru.

«Tā kā pasaulē norisinās ļoti daudz notikumu, kas piesaista plašas sabiedrības uzmanību, surogātpasta sūtītāji kaitīgo programmatūru izplatīšanai arvien biežāk sākuši izmantot «viltus jaunumu» paņēmienu,» norāda Kaspersky Lab vadošā surogātpasta analītiķe Marija Namestņikova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptur kibernoziedznieku grupu un izņem kriptovalūtu 110 tūkstošu apmērā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas (ENAP 3.nodaļa) amatpersonas pārtraukušas organizētās kibernoziedznieku grupas darbību, kuru izdarīto noziegumu rezultātā atsavināta liela naudas summa skaidrā naudā un izņemta kriptovalūta vairāk nekā 110 000 eiro apmērā.

Kibernoziegumi pastrādāti ārzemēs, bet Latvijas teritorijā laika periodā no 2015. gada sākuma līdz 2020. gada sākumam ir notikusi ilgstošā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija lielos apmēros. Par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturētas trīs personas.

Šā gada 19. februārī Valsts policijas ENAP amatpersonas saistībā ar notikušo uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas – par, iespējams, ārvalstīs izdarīto kibernoziegumu rezultātā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, organizētā grupā. Par šādu noziegumu likumā paredzēs sods – brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Antivīrusu programmas izmanto 86% lietotāju, bet maksāt par tām gatavi 53%, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 63%, kas lieto internetu, nav pārliecināti par savu datu drošību internetā un 25% par to drīzāk nav pārliecināti, secināts Panda Security veiktajā aptaujā.

Tajā noskaidrots, ka par savu datu drošību mazāk pārliecinātas ir sievietes nekā vīrieši, taču visdrošākie jūtas jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. «Pētījuma rezultāti parāda, ka arī Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties to, ka mūsu virtuālā drošība nav izolēta no visas pasaules. Veidojas apziņa, ka kibernoziegumi vairs nenotiek tikai «tur, ārā», un mainās mūsu uztvere - ar vārdu «drošība» nesaprotot tikai dzelzs durvis un apgaismotas ielas, bet arī domājot par atstātajām pēdām virtuālajā vidē,» skaidro Panda Security direktors Guntars Netenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Hakeri veic uzbrukumu arī Citigroup

Jānis Šķupelis, 09.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pasaulslavenā investīciju banka Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju, ziņo Reuters.

Citigroup norādījusi, ka hakeri tikuši pie informācijas par klientu vārdiem, konta numuriem un kontaktinformācijas. Tiesa gan, banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Jānorāda, ka tādējādi Citigroup pievienojusies vēl veselai virknei pasauleslavenu kompāniju, kas pēdējā laikā pārcietušas dažāda apmēra kiberuzbrukumus. Pie zīmīgākajiem piemēriem jāmin Sony, Google un Lockheed Martin.

DB jau rakstījis, ka arvien vairāk valstis kiberdrošību stāda savu prioritāšu augšgalā, tostarp arī ASV paziņojusi, ka tieši kiberdrošība ir valsts diplomātiskā prioritāte nr. 1 un pasaule šajā «kariņā» atrodas tikai sākuma posmā. Skaidrs ir tas, ka aktīvs kiberkarš mūsdienu pasaulē ir pavisam reāls, tiesa gan, ierindas patērētāju nevis cauršauj lode kā reāla kara gadījumā, bet cieš tā maciņa svars un personīgā telpa (piemēram, tiek nozagti kredītkaršu dati, nozagta personīgā informācija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Lai apkrāptu cilvēkus, jauniešu grupējums izveidojis viltus draugiem.lv mājaslapu

LETA, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot viltus draugiem.lv mājaslapu un trīs viltus kredītiestāžu mājaslapas, bet pēc tam svešu cilvēku vārdā paņemot ātros kredītus, trīs jauniešu grupējums apkrāpis 27 personas, kopumā nodarot 8000 latu zaudējumus.

Papildināts viss teksts.

To šodien speciāli sasauktā preses konferencē pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, kurš specializējies kibernoziegumu apkarošanā un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā.

Kā informēja Buko, pagājušā gada beigās trīs jaunieši izveidoja viltus draugiem.lv mājaslapu. Izmantojot to, tika iegūti vairāk nekā 200 personu draugiem.lv autentifikācijas dati - lietotājvārdi un paroles. Šos datus noziedznieki izmantoja, lai iekļūtu personu virtuālajos profilos un izsūtītu šķietami uzticamus paziņojumus citiem portāla lietotājiem par pieteikumu darbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

ASV sola garantēt Imantas hakera Čalovska cilvēktiesību ievērošanu, ja Latvija viņu izdos

LETA, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) ir saņēmusi ASV Tieslietu departamenta vēstuli, kurā ASV sola garantēt, ka tiks ievērotas smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska cilvēktiesības, ja Latvija viņu izdos ASV.

Kā paskaidroja tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) padomnieks Jānis Tomels, tādā veidā ASV «kliedēja Latvijas bažas par iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem».

Jautāts, vai atbilstoši Latvijas un ASV izdošanas līgumam un Eiropas Padomes konvencijai Čalovskim būs tiesības piespriesto sodu izciest Latvijā, Tomels norādīja, ka ASV vēstulē neiebilda pret to.

Konkrētāku informāciju par vēstuli Tomels nesniedza.

TM iepriekš sniedza atzinumu, ka tā neredz šķēršļus Čalovska izdošanai, tomēr Ārlietu ministrija un tiesībsargs šaubījās par viņa cilvēktiesībām, līdz ar to, lai novērstu izteiktās šaubas, tika lūgts sniegt garantijas, ka izdošanas gadījumā Čalovska kriminālprocesa laikā tiks nodrošinātas cilvēktiesības un tādas kriminālprocesuālās tiesības kā tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa uzņēmumu kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem

Žanete Hāka, 31.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kiberdrošības izaicinājumi kļūs vēl komplicētāki

Guntars Gūte, speciāli DB, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi pasaulē drošības jomā aizvien vairāk ietekmē arī informācijas tehnoloģiju (IT) jomu, jo, aizbildinoties ar stratēģiskiem iemesliem, valstis un valstu grupas pakļauj kontrolei un izsekošanai aizvien lielāku skaitu IT lietotāju

Tā situāciju raksturo IT kompānijas DPA uzņēmumu grupas SIA Squalio drošības un infrastruktūras risinājumu virziena vadītājs Didzis Balodis.

Jāatrod vidusceļš

«Kiberdrošības jautājums ir iedalāms trijās lielās grupās – valstiska līmeņa izaicinājumi, uzņēmēju drošība IT jomā un privātersonu drošība, lietojot visa veida tehnoloģijas un modernās iekārtas,» akcentē D. Balodis. Valstiskā un globālā līmenī šobrīd drošības jautājums saistās ar t.s. Islāma valsti – šīs organizācijas cilvēki atrodas dažādās pasaules malās un sazinās kibertelpā. Drošības struktūrām, kuru mērķis ir neitralizēt teroristiskās organizācijas aktivitātes, būtiska uzmanība jāpievērš kibertelpas kontrolei, skaidro speciālists, piebilstot, ka ir jūtamas aktivitātes, kas liecina, ka tiek uzraudzīta arī citu privātpersonu aktivitāte, turklāt valstu vēlme tās kontrolēt palielinās. «Pēc Edvarda Snoudena atklātās informācijas cilvēki sapratuši, ka viņu darbību internetā specdienesti uzrauga, tāpēc bažas par privātumu ir pieaugušas. Šis ir viens no izaicinājumiem – atrast līdzsvaru starp totālu kontroli un privātuma tiesībām kibertelpā. Piemēram, Krievija un Ķīna vēlas noteikt pilnīgu kontroli pār interneta lietošanu savā valstī, arī demokrātiskās zemes mēdz ievākt informāciju par savu pilsoņu aktivitātēm kibertelpā. Lielvaras mēģina pārzināt cilvēku ikdienu un pašas definēt, kuras aktivitātes internetā ir privātas, bet kuras par tādām nav uzskatāmas,» akcentē D. Balodis. Ik pa laikam atklājas gadījumi, kad notikusi faktiski izspiegošana, piemēram, Vācijas amatpersonu noklausīšanās skandāls. «Nupat Kazahstāna paziņoja, ka vēlas kontrolēt jebkuras personas aktivitātes internetā savas valsts teritorijā, tostarp iegūt iespēju pārtvert arī šifrētus saziņas kanālus, web e-pasta lietošanu. Uzņēmumiem būs jāizvēlas – pakļauties šai kontrolei vai arī apsvērt pat biznesa slēgšanu. Mūsu uzņēmumam arī tur ir filiāle, un rodas jautājums, kā rīkoties gadījumā, ja jaunā kārtība tiks pieņemta,» akcentē D. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ERGO Baltijas valstīs kāpina parakstīto prēmiju apjomu

Žanete Hāka, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO Baltijas valstīs 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos parakstīja prēmijas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā, un tas ir par 11,3% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. ERGO tirgus izaugsme Baltijā ir 11,5%, kamēr vidēji tirgus audzis par 6,8%. Kopumā ERGO Baltijas valstīs aizņem 14% no tirgus, informē uzņēmuma pārstāvji.

2016. gada deviņos mēnešos ERGO klientiem Baltijas valstīs izmaksāja vairāk nekā 80,5 miljonus eiro. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada tādu pašu laika posmu, palielinājies par aptuveni 24%. Tomēr, neraugoties uz izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugumu visos lielākajos apdrošināšanas veidos, ERGO aizvadītos šī gada trīs ceturkšņus Baltijā noslēdza ar peļņu 3,5 miljonu eiro apmērā.

Komentējot darbības rezultātus 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos, ERGO valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičius norāda: «Parakstīto prēmiju apjoma pieaugums, apsteidzot tirgus līmeni visās trīs Baltijas valstīs, ir veiksmīgi īstenots ERGO ilgtermiņa izaugsmes stratēģijas mērķis. Taču darbības rezultātu nedzīvības apdrošināšanā ietekmēja pieteikto atlīdzību apjoma pieaugums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Tehnoloģijas strādā tavā labā: Jāceļ augsts un biezs digitālais mūris

Jānis Vēvers, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Komentāri

Pievienot komentāru