No Kimmels Rīga piederošajiem 7,3 ha pagājušajā gadā atdalīts zemes gabals 1,96 hektāru platībā, kas tālāk par 260 tūkstošiem Ls pārdots pērn janvārī reģistrētajai A. Corporation, kuras valdes priekšsēdētāja un vienīgā īpašniece ir Ilona Drikina, liecina Lursoft un Zemesgrāmatas dati.

Maina darbības profilu

Notikušais vedina domāt, ka Kimmels Rīga īpašnieki nopietni iecerējuši pievērsties nekustamo īpašumu biznesam. Maval Aktivi līdzīgās daļās pieder Kimmels Rīga kontrolpaketes īpašnieka SIA Rīgas Oriģinālais īpašniekam V. Belokoņam un Kirgizstānas uzņēmējam, Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēlam Maksimam Bakijevam (Db, 14.09.2006.), kurš, saskaņā ar Lursoft datiem, ir Kimmels Rīga padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet padomes priekšsēdtājs ir V. Belokoņs.

Kirgizstānas uzņēmējs M. Bakijevs iepriekš solīja, ka Kimmels Rīga jaunais investors Maval Aktivi galvenokārt darbosies lielos projektos ārpus Latvijas, tostarp naftas un gāzes projektā Kazahstānā un, iespējams, arī zelta un dimantu nozarē Āfrikā. Maval Aktivi galvenā darbības joma ir nekustamie īpašumi.

Alus darītava a/s Kimmels Rīga uz Angliju plāno eksportēt ap 20 % no kopējiem saražotajiem apjomiem. Uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Dūklavs piektdien informēja, ka šogad uz Apvienoto Karalisti plānots nosūtīt vairāk nekā 128 konteinerus jeb 1,66 miljonus litru alus, to paredz Kimmels Rīga un Aldinga UK LTD piederošā uzņēmuma Baltic Food&Beverages Ltd. noslēgtais sadarbības līgums. Angļiem tiks piedāvātas četras alus šķirnes: Kimmel Premium, Kimmel Rīgas Oriģinālais, Kimmel Stiprais un Kimmel Tumšais. Iespējams, nākotnē uz Angliju uzņēmums varētu eksportēt arī Maizes kvasu, par kuru izrādīta interese. Savukārt vietējā tirgū Kimmels līdzšinējo nepilnu 5 % tirgus daļu vēlas palielināt par aptuveni 3 %. Taču vietējais tirgus kļūst arvien sarežģītāks un jo īpaši neziņu rada jaunais alkoholisko dzērienu aprites likumprojekts, kuru pieņemot pašreizēja redakcijā, alus patēriņš varētu sarukt, teica J. Dūklavs. Kimmels Rīga apgrozījums pērn, salīdzinājumā ar 2002. gadu, pieaudzis par 7 % un vissekmīgāk darbs veicies ar izlejamā alus realizāciju. Pērn, pēc kompānijas finanšu direktores Olgas Bikovas teiktā, samazinājušies arī zaudējumi, kas 2002. gadā sasniedza aptuveni miljonu latu.

Gāztā Kirgizstānas prezidenta dēls Maksims Bakijevs visticamāk ir pametis Latviju un devies uz kādu citu Šengenas zonas valsti. «Ja viņš būtu Latvijā, mēs viņu jau būtu atraduši,» DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins DB teica, ka policija veikusi pietiekami aktīvu meklēšanu, lai šobrīd varētu apgalvot, ka M. Bakijevs vairs neatrodas Latvijā. Viņa izdošanu prasīja Kirgizstānas varas iestādes, kuras M. Bakijevu apsūdz korupcijā. Maija beigās beidzas termiņš M. Bakijeva Šengenas vīzai, kuru viņam izsniegusi Šveice.

M. Bakijevs Latvijā pēdējo reizi ieradās 3. maijā ar privātu lidmašīnu no Minskas, bet šī lidmašīna jau 3. maijā devusies prom. Iekšlietu ministre nepieļauj, ka M. Bakijevs varētu būt devies uz Baltkrieviju, kur patvērumu radis viņa tēvs, gāztais Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs. Ja, Interpola meklēšanā esošais, M. Bakijevs būtu mēģinājis doties uz kādu trešo valsti, ar kuru Latvijai ir robežkontrole, viņš būtu aizturēts, ir pārliecināta L. Mūrniece. To, ka M. Bakijeva bildes atrodas pat nomaļākajos Latvijas robežkontroles punktos DB pirmdien pārliecinājās uz Latvijas un Krievijas robežas Opoļos.

Strādājošie pie prēmijām ir tik ļoti pieraduši, ka tās jau uztver kā trīspa-

dsmito algu. Uzņēmēji prēmijas viņiem arī lielākoties maksā.

Turklāt daļa uzņēmēju uzskata, ka darbinieku stimulēšanai ar papildu naudu vien nepietiek - viņi pasniedz arī Ziemassvētku dāvanas.

Personāla atlases kompāniju pārstāvji uzsver, ka tagad arvien svarīgāk kļūst, par ko un kādā veidā prēmijas un citi motivatori tiek pasniegti.Speciālisti arī atzīst, ka prēmijas un dažādas piemaksas tagad - darbaspēka trūkuma apstākļos - mēdz būt izšķirošais faktors, izvēloties nākamo darba vietu.

Sveic dubultā

"Agrāk ilglaicīgajiem darbiniekiem Ziemassvētkos pasniedzām prēmijas, taču no šā gada sistēmu mainījām - tagad ir izveidots uzkrājumu fonds, no kura pēc 5 gadiem viņi saņems naudu. Paralēli tiek dāvāta dzīvības apdrošināšana," stāsta apģērbu ražotāja un tirgotāja SIA Baltika Latvija (zīmoli Mosaic, Monton, Baltman) direktore Maruta Ērgle. Fondā par katru lojālo - vismaz gadu uzņēmumā nostrādājušo - darbinieku esot pārskaitīta summa aptuveni mēnešalgas apmērā. Taču līdztekus tam uzņēmums uz Ziemassvētkiem darbiniekiem arī pasniedzot dāvanas - šogad tie esot bijuši dāvanu grozi no tirdzniecības centra Stockmann. "Uzskatu, ja darbiniekiem tiek maksāta normāla alga, vienkārši ieskaitot kaut kādu naudas summu kontā, prieka ir visai maz. Tāpēc cenšamies viņiem arī citādos veidos pateikties, piemēram, rīkojot ekskursijas un dažādus atpūtas pasākumus," stāsta M. Ērgle.

Latvijas alus brūvētāji pērno gadu pabeiguši ar dažādām sekmēm – daļai peļna pieaugusi, savukārt daļa strādājusi ar zaudējumiem, kas gan bija mazāki nekā gadu iepriekš. Paši aldari uzsver, ka pērnais gads bijis veiksmīgs un prognozes liecina, ka šis gads būšot vēl labāks. Latvijā lielākā alus darītava a/s Aldaris pagājušajā gadā strādāja ar 3,1 miljonu Ls tīro peļņu, kas ir otrs augstākais rādītājs Aldara pastāvēšanas vēsturē un divreiz lielāks nekā gadu iepriekš. Pērn, salīdzinājumā ar gadu iepriekš Latvijā lielākā alusdarītava strādāja ar 22,6 miljonu Ls apgrozījumu, kas bija par 12,1 % lielāks. Arī pērn Aldaris saglabājis vadošās Latvijas alus darītavas statusu ar kopējo realizētā alus tirgus daļu 38,7 %. Peļna pērn pieaugusi arī citām alusdarītavām. Tā SIA Bauskas alus nopelnījis 199,4 tūkstošus Ls, kas ir gandrīz septiņas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņas pieaugums pērn bijis arī daudznozaru a/s Agrofirmai Tērvete, sasniedzot 576 tūkstošus latu. Ar zaudējumiem pērno gadu noslēgusi gan valstī otra lielākā alusdarītava a/s Cēsu alus, gan a/s Lāčplēša alus, kas ierindojas ceturtajā vietā, kā arī SIA Piebalgas alus. Tiesa gan, Cēsu alus finanšu rādītāji pērn uzlabojušies 2,3 reizes un zaudējumu apjoms bija 472 tūkstoši Ls. Gandrīz 1,44 miljonu Ls zaudējumus pērn cieta Lāčplēša alus, kura vadība zaudējumu iemeslus nekomentē. Arī uzņēmējam Valērijam Belokoņam piederošā a/s Kimmels Rīga pagājušo gadu beigusi ar 1,2 miljonu Ls zaudējumiem un 2 miljonu Ls apgrozījumu. Kimmels Rīga zaudējumi, salīdzinot ar 2004. gadu, pieauguši teju par 300 000 Ls.

A/S Kimmels Rīga ārkārtas akcionāru pilnsapulcē piektdien nolemts palielināt uzņēmuma pamatkapitālu. Kā informē kompānijas mārketinga menedžere Agnese Briška, pamatkapitāls palielināts par Ls 1 625 000 līdz Ls 3 959 022 apjomam, kas sastāv no 7 918 044 parastajām vārda akcijām ar balss tiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība ir 0.50 Ls. Sakarā ar Kimmels Rīga ārkārtas akcionāru pilnsapulcē pieņemto lēmumu, parakstīšanās uz akcijām tiek veikta mēneša laikā no akciju laidiena reģistrācijas LR Uzņēmuma reģistrā. Uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Dūklavs norāda, ka pamatkapitāls palielināts, lai uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli, lai stabilizētu uzņēmējdarbību un paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju kā vietējā, tā arī eksporta tirgū. Pamatkapitāla palielināšana tiek veikta sakarā ar uzņēmuma eksporta darbību un LR iestāšanos Eiropas Savienībā, kā rezultātā uzņēmums veiksmīgi spēs konkurēt pasaules tirgū. Par jauno padomes locekli tika ievēlēta A/S Belokon Holdings valdes priekšsēdētājas vietniece Anita Lase.

Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Pārskats par pārdotā alus apjomu Latvijā, ieskaitot importu 2005.gada jan - sept. (tkst. DAL)

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

A/s Baltic International Bank tai piederošo bijušo a/s Kimmels Rīga alus darītavas teritoriju Rīgas centrā nolēmusi pārdot par 2.5 milj. latu; pircējs gan pagaidām netiek atklāts. A/s Baltic International Bank valdes priekšsēdētajs Valērijs Belokoņs stāsta: «Savulaik mēs tiešām uzlūkojām šo teritoriju kā ilgtermiņa investīciju objektu, un tieši ar tādu mērķi banka to bija iegādājusies.Taču mums bija zināmas viedokļu atšķirības ar Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par šā īpašuma novērtējumu. Mēs to paši bijām novērtejuši kā 3.3 milj. latu vērtu, bet komisija mums rekomendēja šo vertību bankas bilancē norādīt 1.2 milj. latu. Šādas atšķirības ietekme pašu kapitāla lielumu utt.» Šobrīd īpašumam atradies pircējs, kas gatavs maksāt 2.5 milj. latu. Tas ir iemaksājis depozītu, kas gadījumā, ja darījums nenotiks, paliks bankai, - skaidroja V. Belokoņs. Līdz darījums noslēgumam pirceji netiks atklāti.

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

10.decembrī notiks alus darītavas a/s Kimmels Rīga ārkārtas akcionāru pilnsapulce un darba kārtībā tiks izskatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu. Kompānijas ģenerāldirektors Jānis Dūklavs informē, ka alus darītavas pamatkapitāls tiks palielināts, lai uzlabotu uzņēmuma ekonomisko stāvokli, lai stabilizētu uzņēmējdarbību un lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju kā vietējā, tā arī eksporta tirgū. Pamatkapitāla palielināšana tiks veikta sakarā ar uzņēmuma plānoto eksporta darbību, sākot ar 2004.gada janvāri. Informācija par konkrētu produkcijas sortimentu un to apjomiem, un valsti uz kuru tiks eksportēta produkcija, tikšot sniegta pēc līguma parakstīšanas, sola kompānijas vadība.

Pirmā sensācija: eksporta cenas atgriezušās «trekno» gadu līmenī

Iespējams, jums rodas jautājums: kas par to, ka cenas atkal ir augšā? Kāpēc gan šie skaitļi ir tik nozīmīgi, ka tiek dēvēti par sensacionāliem? Atbildu: tāpēc, ka tie rāda, ka valdības «pretkrīzes» programma, kurai ik dienu tiek dziedātas slavas dziesmas, patiesībā ir izgāzusies.

http://www.csb.gov.lv/csp/events/?mode=arh&period=05.2010&cc_cat=470&id=11990

Lata iekšējas devalvācijas programmas mērķis bija panākt Latvijas ražotāju eksporta cenu samazināšanos, lai šādi – caur algu un attiecīgi pašizmaksu samazināšanos – uzlabotu Latvijas ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Esošo riepu ražotnēm nespējot nodrošināt pieprasījumu, dažādu cenu un segmentu auto riepu deficīts, kas sākās jau pagājušajā ziemā, turpināsies arī šosezon, kā rezultātā turpinās augt arī riepu cenas, norāda auto riepu un akumulatoru vairumtirgotāja Baltijas valstīs SIA Latakko valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kopilkovs.

Uzņēmējs stāstīja, ka kopš pagājušās ziemas pastāv riepu deficīts visos cenu segmentos, kā arī vieglo un kravas auto, lauku tehnikas u.c. sektoros.

«Patlaban ļoti strauji aug Indijas un Ķīnas ekonomikas un iedzīvotāju skaits. Šajās valstīs strauji palielinās vieglo automašīnu, kravas transporta un citu tehnikas vienību skaits, kurām ir nepieciešamas riepas. Tāpat pasaulē aug auto pārdošanas apjomi, kā arī nemazinās uz ceļiem esošo auto skaits. Krīzes gados vairākas vecās riepu rūpnīcas tika slēgtas un to vietā neradās jaunas. Skaidrs, ka esošās riepu rūpnīcas nevar nodrošināt pieprasījumu. Jau patlaban atsevišķas riepas tiek piegādātas ļoti vēlu, kas traucē strādāt, bet šo situāciju ietekmēt ir grūti,» norādīja Kopilkovs.

Vairāku iemeslu – koku selekcijas, mežkopības, augsnes uzlabošanas, klimata izmaiņu – dēļ Latvijā koki aug ātrāk, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tie kļūst garāki un resnāki, nekā tas notika pirms 50 – 70 gadiem, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījumi daudzu gadu garumā. Mežzinātnieki vairākus gadu desmitus parauglaukumos salīdzinājuši, kā apmērā un garumā pieņemas tie koku sugu īpatņi, kas mežā iesējušies, un tie, kuri gājuši cauri selekcijai – labāko indivīdu atlasei. Rezultāti pierāda selekcionēto stādu priekšrocības salīdzinājumā ar vidējo rezultātu audzēs, kuras atjaunojušās ar sēklām. Tas komplektā ar atbilstošu mežkopības praksi – stādīšanu, kopšanu – sniedz izredzes mežu īpašniekiem iegūt koksnes ražu mežā ievērojami ātrāk, nekā vedina domāt pašlaik valstī noteiktais ciršanas vecums konkrētai koku sugai. Vienlaikus tā būs iespēja kokrūpniekiem iegūt nepieciešamo apaļkoksni koksnes izstrādājumu ražošanai, tādējādi stiprinot vienas no Latvijas tautsaimniecības stūrkameņiem konkurētspēju.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.