No Kimmels Rīga piederošajiem 7,3 ha pagājušajā gadā atdalīts zemes gabals 1,96 hektāru platībā, kas tālāk par 260 tūkstošiem Ls pārdots pērn janvārī reģistrētajai A. Corporation, kuras valdes priekšsēdētāja un vienīgā īpašniece ir Ilona Drikina, liecina Lursoft un Zemesgrāmatas dati.

Maina darbības profilu

Notikušais vedina domāt, ka Kimmels Rīga īpašnieki nopietni iecerējuši pievērsties nekustamo īpašumu biznesam. Maval Aktivi līdzīgās daļās pieder Kimmels Rīga kontrolpaketes īpašnieka SIA Rīgas Oriģinālais īpašniekam V. Belokoņam un Kirgizstānas uzņēmējam, Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēlam Maksimam Bakijevam (Db, 14.09.2006.), kurš, saskaņā ar Lursoft datiem, ir Kimmels Rīga padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet padomes priekšsēdtājs ir V. Belokoņs.

Kirgizstānas uzņēmējs M. Bakijevs iepriekš solīja, ka Kimmels Rīga jaunais investors Maval Aktivi galvenokārt darbosies lielos projektos ārpus Latvijas, tostarp naftas un gāzes projektā Kazahstānā un, iespējams, arī zelta un dimantu nozarē Āfrikā. Maval Aktivi galvenā darbības joma ir nekustamie īpašumi.

Alus darītava a/s Kimmels Rīga uz Angliju plāno eksportēt ap 20 % no kopējiem saražotajiem apjomiem. Uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Dūklavs piektdien informēja, ka šogad uz Apvienoto Karalisti plānots nosūtīt vairāk nekā 128 konteinerus jeb 1,66 miljonus litru alus, to paredz Kimmels Rīga un Aldinga UK LTD piederošā uzņēmuma Baltic Food&Beverages Ltd. noslēgtais sadarbības līgums. Angļiem tiks piedāvātas četras alus šķirnes: Kimmel Premium, Kimmel Rīgas Oriģinālais, Kimmel Stiprais un Kimmel Tumšais. Iespējams, nākotnē uz Angliju uzņēmums varētu eksportēt arī Maizes kvasu, par kuru izrādīta interese. Savukārt vietējā tirgū Kimmels līdzšinējo nepilnu 5 % tirgus daļu vēlas palielināt par aptuveni 3 %. Taču vietējais tirgus kļūst arvien sarežģītāks un jo īpaši neziņu rada jaunais alkoholisko dzērienu aprites likumprojekts, kuru pieņemot pašreizēja redakcijā, alus patēriņš varētu sarukt, teica J. Dūklavs. Kimmels Rīga apgrozījums pērn, salīdzinājumā ar 2002. gadu, pieaudzis par 7 % un vissekmīgāk darbs veicies ar izlejamā alus realizāciju. Pērn, pēc kompānijas finanšu direktores Olgas Bikovas teiktā, samazinājušies arī zaudējumi, kas 2002. gadā sasniedza aptuveni miljonu latu.

Alus ražotājs a/s Kimmels Rīga ārkārtas akcionāru pilnsapulcē uzņēmuma pamatkapitāls palielināts par Ls 1 650 000 Ls līdz 2 408 265 Ls, informē kompānijas mārketinga menedžere Agnese Briška. Saskaņā ar akcionāru pilnsapulcē lemto Kimmels Rīga pamatkapitālu veidos 4 816 530 parastās vārda akcijas ar balss tiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība būs 0.50 Ls. Pēc statūtu grozījumu izdarīšanas mēneša laikā līdz 2004.gada 11.janvārim tiks veikta parakstīšanās uz jaunajām akcijām. Sapulcē par jauno valdes locekli tika ievēlēts a/s Kimmels Rīga ražošanas direktors Aigars Mednis. Db jau rakstīja(08.12.2003.), ka Kimmels Rīga pamatkapitāls tiek palielināts, lai uzlabotu uzņēmuma ekonomisko stāvokli, lai stabilizētu uzņēmējdarbību un lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju kā vietējā, tā arī eksporta tirgū.

Latvijas alus brūvētāji pērno gadu pabeiguši ar dažādām sekmēm – daļai peļna pieaugusi, savukārt daļa strādājusi ar zaudējumiem, kas gan bija mazāki nekā gadu iepriekš. Paši aldari uzsver, ka pērnais gads bijis veiksmīgs un prognozes liecina, ka šis gads būšot vēl labāks. Latvijā lielākā alus darītava a/s Aldaris pagājušajā gadā strādāja ar 3,1 miljonu Ls tīro peļņu, kas ir otrs augstākais rādītājs Aldara pastāvēšanas vēsturē un divreiz lielāks nekā gadu iepriekš. Pērn, salīdzinājumā ar gadu iepriekš Latvijā lielākā alusdarītava strādāja ar 22,6 miljonu Ls apgrozījumu, kas bija par 12,1 % lielāks. Arī pērn Aldaris saglabājis vadošās Latvijas alus darītavas statusu ar kopējo realizētā alus tirgus daļu 38,7 %. Peļna pērn pieaugusi arī citām alusdarītavām. Tā SIA Bauskas alus nopelnījis 199,4 tūkstošus Ls, kas ir gandrīz septiņas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņas pieaugums pērn bijis arī daudznozaru a/s Agrofirmai Tērvete, sasniedzot 576 tūkstošus latu. Ar zaudējumiem pērno gadu noslēgusi gan valstī otra lielākā alusdarītava a/s Cēsu alus, gan a/s Lāčplēša alus, kas ierindojas ceturtajā vietā, kā arī SIA Piebalgas alus. Tiesa gan, Cēsu alus finanšu rādītāji pērn uzlabojušies 2,3 reizes un zaudējumu apjoms bija 472 tūkstoši Ls. Gandrīz 1,44 miljonu Ls zaudējumus pērn cieta Lāčplēša alus, kura vadība zaudējumu iemeslus nekomentē. Arī uzņēmējam Valērijam Belokoņam piederošā a/s Kimmels Rīga pagājušo gadu beigusi ar 1,2 miljonu Ls zaudējumiem un 2 miljonu Ls apgrozījumu. Kimmels Rīga zaudējumi, salīdzinot ar 2004. gadu, pieauguši teju par 300 000 Ls.

Strādājošie pie prēmijām ir tik ļoti pieraduši, ka tās jau uztver kā trīspa-

dsmito algu. Uzņēmēji prēmijas viņiem arī lielākoties maksā.

Turklāt daļa uzņēmēju uzskata, ka darbinieku stimulēšanai ar papildu naudu vien nepietiek - viņi pasniedz arī Ziemassvētku dāvanas.

Personāla atlases kompāniju pārstāvji uzsver, ka tagad arvien svarīgāk kļūst, par ko un kādā veidā prēmijas un citi motivatori tiek pasniegti.Speciālisti arī atzīst, ka prēmijas un dažādas piemaksas tagad - darbaspēka trūkuma apstākļos - mēdz būt izšķirošais faktors, izvēloties nākamo darba vietu.

Sveic dubultā

"Agrāk ilglaicīgajiem darbiniekiem Ziemassvētkos pasniedzām prēmijas, taču no šā gada sistēmu mainījām - tagad ir izveidots uzkrājumu fonds, no kura pēc 5 gadiem viņi saņems naudu. Paralēli tiek dāvāta dzīvības apdrošināšana," stāsta apģērbu ražotāja un tirgotāja SIA Baltika Latvija (zīmoli Mosaic, Monton, Baltman) direktore Maruta Ērgle. Fondā par katru lojālo - vismaz gadu uzņēmumā nostrādājušo - darbinieku esot pārskaitīta summa aptuveni mēnešalgas apmērā. Taču līdztekus tam uzņēmums uz Ziemassvētkiem darbiniekiem arī pasniedzot dāvanas - šogad tie esot bijuši dāvanu grozi no tirdzniecības centra Stockmann. "Uzskatu, ja darbiniekiem tiek maksāta normāla alga, vienkārši ieskaitot kaut kādu naudas summu kontā, prieka ir visai maz. Tāpēc cenšamies viņiem arī citādos veidos pateikties, piemēram, rīkojot ekskursijas un dažādus atpūtas pasākumus," stāsta M. Ērgle.

A/S Kimmels Rīga ārkārtas akcionāru pilnsapulcē piektdien nolemts palielināt uzņēmuma pamatkapitālu. Kā informē kompānijas mārketinga menedžere Agnese Briška, pamatkapitāls palielināts par Ls 1 625 000 līdz Ls 3 959 022 apjomam, kas sastāv no 7 918 044 parastajām vārda akcijām ar balss tiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība ir 0.50 Ls. Sakarā ar Kimmels Rīga ārkārtas akcionāru pilnsapulcē pieņemto lēmumu, parakstīšanās uz akcijām tiek veikta mēneša laikā no akciju laidiena reģistrācijas LR Uzņēmuma reģistrā. Uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Dūklavs norāda, ka pamatkapitāls palielināts, lai uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli, lai stabilizētu uzņēmējdarbību un paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju kā vietējā, tā arī eksporta tirgū. Pamatkapitāla palielināšana tiek veikta sakarā ar uzņēmuma eksporta darbību un LR iestāšanos Eiropas Savienībā, kā rezultātā uzņēmums veiksmīgi spēs konkurēt pasaules tirgū. Par jauno padomes locekli tika ievēlēta A/S Belokon Holdings valdes priekšsēdētājas vietniece Anita Lase.

Gāztā Kirgizstānas prezidenta dēls Maksims Bakijevs visticamāk ir pametis Latviju un devies uz kādu citu Šengenas zonas valsti. «Ja viņš būtu Latvijā, mēs viņu jau būtu atraduši,» DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins DB teica, ka policija veikusi pietiekami aktīvu meklēšanu, lai šobrīd varētu apgalvot, ka M. Bakijevs vairs neatrodas Latvijā. Viņa izdošanu prasīja Kirgizstānas varas iestādes, kuras M. Bakijevu apsūdz korupcijā. Maija beigās beidzas termiņš M. Bakijeva Šengenas vīzai, kuru viņam izsniegusi Šveice.

M. Bakijevs Latvijā pēdējo reizi ieradās 3. maijā ar privātu lidmašīnu no Minskas, bet šī lidmašīna jau 3. maijā devusies prom. Iekšlietu ministre nepieļauj, ka M. Bakijevs varētu būt devies uz Baltkrieviju, kur patvērumu radis viņa tēvs, gāztais Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs. Ja, Interpola meklēšanā esošais, M. Bakijevs būtu mēģinājis doties uz kādu trešo valsti, ar kuru Latvijai ir robežkontrole, viņš būtu aizturēts, ir pārliecināta L. Mūrniece. To, ka M. Bakijeva bildes atrodas pat nomaļākajos Latvijas robežkontroles punktos DB pirmdien pārliecinājās uz Latvijas un Krievijas robežas Opoļos.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Darbu uzsācis Swedbank dibinātais “Fonds AUGT”, kura mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības izglītības kvalitāti, finanšu pratību un prasmes mācīties mūža garumā.

“Fonds AUGT” sniegs praktisku atbalstu izglītības iniciatīvām - gan finansiāli, gan ar savām zināšanām, sadarbības tīklu un kontaktu loku. Tā sākotnējās prioritātes būs atbalstīt izglītības sektora organizācijas, pētījumus izglītības jomā, kā arī organizēt starpnozaru domapmaiņu dažādu jaunu iniciatīvu sekmēšanai.

“Pārmaiņas izglītības sektorā Latvijā iespējamas vien tad, ja visas iesaistītās puses skaidri apzinās mērķi un kopīgi vienojas par ceļa karti, kā to sasniegt. Tāpēc, turpinot Swedbank ilgstošo ieguldījumu Latvijas zināšanu sabiedrības stiprināšanā, vēlamies dot paliekošu un būtisku pienesumu labu pārmaiņu īstenošanai izglītības jomā,” uzsver Lauris Mencis, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs. Fonda dibināšanai novirzītā sākotnējā investīcija būs 10 miljoni eiro, kas to padara par vienu no nozīmīgākajām privātā sektora iniciatīvām izglītības sabiedrības stiprināšanai mūsdienu Latvijas vēsturē.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015.gadā Latvijas ekonomika turpināja augt. Pie tam kopš 2015.gada 2.ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi palielinājās un 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) pieaugums gada griezumā sasniedza 3,3%. Kopumā 2015.gada trīs ceturkšņos IKP bija par 2,7% lielāks nekā pirms gada, kas bija straujāka izaugsme nekā iepriekš tika prognozēts, šodien izplatītā paziņojumā norāda Ekonomikas ministrija (EM).

2015.gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu. 2015.gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš bija par 3,6% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

2015.gada trīs ceturkšņos investīcijas bija par 3,4% lielākas nekā pirms gada, ko lielā mērā noteica straujš investīciju pieaugums transporta nozarē. Straujāku investīciju pieaugumu kavē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015.gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš.

http://www.db.lv/images/article/2008/12/22/6ccf2b99-52dc-4091-928e-de8a503f8468.jpg

Bezdarbs nākamgad var augt par 40 %Nākošā gada budžetā, rēķinoties ar šo tendenci, valdība ir būtiski palielinājusi līdzekļus bezdarbnieku pabalsta izmaksai,” norāda I. Šmitiņa. Ja šogad pēdējos gada mēnešos bezdarbnieku pabalsts tiek izmaksāts vidēji 33 tūkst. personām, tad prognozētais nākamā gada skaitlis ir jau 45 tūkst. Tātad – pieaugums apmēram 40 % apmērā. Turklāt kā norāda I. Šmitiņa, pabalstu saņem apmēram puse reālo bezdarbnieku.

Ja tendence būs vēl sliktāka, tad nāksies pārdalīt līdzekļus no citām bBezdarbs nākamgad var augt par 40 %udžeta pozīcijām.

10.decembrī notiks alus darītavas a/s Kimmels Rīga ārkārtas akcionāru pilnsapulce un darba kārtībā tiks izskatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu. Kompānijas ģenerāldirektors Jānis Dūklavs informē, ka alus darītavas pamatkapitāls tiks palielināts, lai uzlabotu uzņēmuma ekonomisko stāvokli, lai stabilizētu uzņēmējdarbību un lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju kā vietējā, tā arī eksporta tirgū. Pamatkapitāla palielināšana tiks veikta sakarā ar uzņēmuma plānoto eksporta darbību, sākot ar 2004.gada janvāri. Informācija par konkrētu produkcijas sortimentu un to apjomiem, un valsti uz kuru tiks eksportēta produkcija, tikšot sniegta pēc līguma parakstīšanas, sola kompānijas vadība.

A/s Baltic International Bank tai piederošo bijušo a/s Kimmels Rīga alus darītavas teritoriju Rīgas centrā nolēmusi pārdot par 2.5 milj. latu; pircējs gan pagaidām netiek atklāts. A/s Baltic International Bank valdes priekšsēdētajs Valērijs Belokoņs stāsta: «Savulaik mēs tiešām uzlūkojām šo teritoriju kā ilgtermiņa investīciju objektu, un tieši ar tādu mērķi banka to bija iegādājusies.Taču mums bija zināmas viedokļu atšķirības ar Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par šā īpašuma novērtējumu. Mēs to paši bijām novērtejuši kā 3.3 milj. latu vērtu, bet komisija mums rekomendēja šo vertību bankas bilancē norādīt 1.2 milj. latu. Šādas atšķirības ietekme pašu kapitāla lielumu utt.» Šobrīd īpašumam atradies pircējs, kas gatavs maksāt 2.5 milj. latu. Tas ir iemaksājis depozītu, kas gadījumā, ja darījums nenotiks, paliks bankai, - skaidroja V. Belokoņs. Līdz darījums noslēgumam pirceji netiks atklāti.

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Pārskats par pārdotā alus apjomu Latvijā, ieskaitot importu 2005.gada jan - sept. (tkst. DAL)

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Latvijas ekonomika turpina augt; galvenais izaugsmes virzītājspēks joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, ko balsta diezgan strauja algu izaugsme un ļoti zema inflācija.

Eksporta izaugsme ir piebremzējusies, un konkurētspējas izaicinājumi kļūs arvien nozīmīgāki, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Swedbank Latvija vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Lai tos risinātu, ir nepieciešams straujāks ražīguma kāpums. Laba ziņa, ka investīciju aktivitāte, šķiet, sāk atkopties, pat neskatoties uz aizkavēšanos struktūrfondu piešķiršanā no valsts puses. Budžets pašlaik jūtas diezgan ciešami. Bet, lai varētu būtiski palielināt budžeta tēriņus, nepalielinot deficītu, politiķiem jāpalielina nodokļu ieņēmumi. Tas jādara gudri un ilgtspējīgi, bet 2016.gada budžets diemžēl to nedara.

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.