Jaunākais izdevums

Ķīna pirmdien noteikusi ierobežojumus tāla darbības rādiusa civilo bezpilota lidaparātu eksportam, kā iemeslu minot Krievijas karu Ukrainā un bažas par šādu dronu pārveidošanu un pielāgošanu militārām vajadzībām.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka otrdien stāsies spēkā eksporta kontrole, lai novērstu dronu izmantošanu "nemiermīlīgiem mērķiem". Ķīna ir vadošā bezpilota lidaparātu izstrādātāja un eksportētāja.

"Pastāvīgi pieaug risks, ka daži augstas specifikācijas un augstas veiktspējas civilie bezpilota lidaparāti tiks pārveidoti militāram pielietojumam," norādīja Tirdzniecības ministrija.

Ierobežojumi attieksies uz droniem, kas var lidot ārpus operatoru dabiskās redzamības attāluma vai atrasties gaisā ilgāk par 30 minūtēm, kas spēj nomest priekšmetus un kas sver vairāk nekā septiņus kilogramus, paziņoja ministrija.

"Kopš krīzes Ukrainā daži Ķīnas civilie bezpilota lidaparātu uzņēmumi ir brīvprātīgi pārtraukuši savu darbību konflikta zonās," norādīja Tirdzniecības ministrija. Tā apsūdzēja ASV un Rietumu plašsaziņas līdzekļus "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par Ķīnas dronu eksportu.

Ķīna ir paziņojusi, ka ievērojot neitralitāti Krievijas un Ukrainas konfliktā, bet faktiski atbalsta Maskavu. Piektdien Ķīnas valdība aizstāvēja savus darījumus ar Krieviju kā "normālu ekonomisko un tirdzniecības sadarbību" pēc tam, kad ASV izlūkdienestu ziņojumā bija teikts, ka Pekina, iespējams, piegādājusi Krievijai aprīkojumu ar militāru pielietojumu, kas izmantots karā Ukrainā.

Ziņojumā tika citēti Krievijas muitas dati, kas liecināja, ka Ķīnas valstij piederošie militārie uzņēmumi piegādājuši dronus, navigācijas iekārtas, iznīcinātāju lidmašīnu daļas un citas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dronu koalīcijas programmā Latvijā dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

Viņš informē, ka dronu koalīcijas idejā no Latvijas puses ir iesaistījušās vairāk nekā desmit kompānijas, taču ražotāju vārdus nedrīkst nosaukt.

"Domāju, ka vismaz viena dronu ražotāju zvaigzne mums ir dzimusi. Jādod pāris mēnešus ieskrieties, tad dzirdēsim atsauksmes," norādījis Kairišs.

Tāpat viņš atzīmē, ka projektā iesaistījies lielāks skaits ražotāju, nekā tika gaidīts, un tas bijis pārsteigums.

"Bijām domājuši, būs trīs, četri, kas jau daudzmaz zināmi. Vairākas kompānijas, kas iesniegušas pieteikumus, ražo citus produktus, bet tām ir telpas, inženieri, cilvēkjauda. Droni, ko prasām, nav nekāds "Hi-Tech", šīs tehnoloģijas ir zināmas un vienkāršas ražošanā," intervijā "Klubam" teicis Kairišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražotāji gaida no valsts informāciju, kādā virzienā attīstīt dronu spējas

LETA, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvija ir paziņojusi par dronu koalīcijas veidošanu Ukrainas aizsardzības spēju vairošanai, Latvijas ražotāji no Aizsardzības ministrijas vēl gaida informāciju, vai palielināt ražošanas apjomus un kādā virzienā attīstīt dronu spējas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Krievijas karu Ukrainā eksperti mēdz saukt par dronu karu, jo ik dienu Ukrainas debesīs kaujas lauku un aizmuguri novēro tūkstošiem bezpilotu lidaparātu, un arī trūkstošo artilēriju un raķetes aizstāj droni, kam piestiprināti lādiņi. Mēneša laikā Ukraina izlietojot 13 000 - 14 000 dronu.

2023.gada decembrī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) Kijevā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. "Mums ir bijušas konkrētas divpusējas sarunas ar Ukrainas pusi, lai mēs identificētu vajadzības, bet šobrīd mēs jau esam tikušies arī plašākā formātā, uzaicinot vairāk nekā desmit valstis, lai izstāstītu, iezīmētu nākošos scenārijus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu un stiprinātu Latvijas dronu spējas visos veidos un Nacionālo bruņoto spēku līmeņos, to spēju attīstībā šogad investēs 20 miljonus eiro, Aizsardzības ministrijas preses konferencē informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Latvija strādā ne tikai, lai nodrošinātu dronus Ukrainas frontei, bet arī, lai attīstītu un stiprinātu mūsu pašu dronu spējas visos veidos, visos Nacionālo bruņoto spēku līmeņos. Dronu spēju attīstībā šogad tiks investēti 20 miljoni eiro - gan infrastruktūrā, gan arī vairāk nekā 10 miljoni eiro būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos," sacīja A. Sprūds.

Vienlaikus jūnijā Sēlijas poligonā tiks atklāts dronu mobilais mācību un testēšanas poligons un, līdz ar tā atklāšanu, Sēlijas poligonā norisināsies pirmās militārās mācības.

Savukārt, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21.jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Norvēģijas līdz Polijai iecerētais "dronu mūris" ir ļoti ambiciozs projekts

LETA, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas iekšlietu ministra piedāvātais "dronu mūris", kuru veidotu ar Krieviju robežojošās Eiropas valstis no Norvēģijas līdz Polijai, ir ļoti ambiciozs projekts, kurš prasīs arī finanšu ieguldījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā iekšlietu ministru sanāksmē apspriestā "dronu mūra" izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu "nosegta" projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pēc ministra paustā, minētā projekta īstenošana praktiski palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu, kā arī pret dažādām provokācijām, kas no Krievijas puses varētu tikt īstenotas. "Tāds ļoti ambiciozs piedāvājums, tāpēc tagad jāskatās. Skaidrs, ka mēs pēc tam to visu sarēķināsim un gala rezultātā tā būs atkal nauda," sacīja Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Tele2” kopā ar tirdzniecības platformu “foodora” ir paziņojusi, ka sāks ēdienu piegādi, izmantojot IoT (lietu interneta) un 5G savienotus dronus, kļūstot par pirmajiem Eiropā, kas ievieš reālas piegādes ar droniem.

Piegādes tiks veiktas uz klientu norādītu adresi, nolaižot ēdienu ar vada palīdzību no drona. Pirmās šādas piegādes notiks Stokholmas apkārtnē.

“foodora” ir izveidojusi speciālu dronu floti, kas, izmantojot “Tele2” 5G tehnoloģiju, nodrošinās ātru un efektīvu ēdienu piegādi klientiem no dažādiem restorāniem. 5G savienojamība ir nepieciešama, jo ir svarīgi, lai dronu reakciju laiks būtu īss, kā arī tiem būtu spēja sūtīt un saņemt lielu datu apjomu. Lai nodrošinātu ēdienu piegādes ar droniem, uzņēmums “Aerit”, kas ir tehnoloģiju līderis dronu nozarē, ir izstrādājis uzlabotus dronus, integrējot tos arī “foodora” tehnoloģiju platformā.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, šis iezīmē jaunu ēras sākumu tam, kā cilvēki drīzumā saņem pasūtījumus ne tikai ēdināšanas nozarē, bet arī citās. Turklāt 5G tehnoloģijas sniedz iespējas to darīt gudrā un ilgtspējīgā veidā. Proti, droniem ir 21 kilometru diapazons un tie rada vien divus gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru. Salīdzinājumam šāda piegāde ar tradicionālajiem benzīna vai dīzeļdegvielas transportlīdzekļiem, radītu 143 un 110 gramus oglekļa dioksīda uz vienu kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir nolēmušas paplašināt esošo sankciju režīmu pret Irānu, otrdien Briselē paziņoja ES Padome.

"Padome šodien nolēma paplašināt ES sankciju ietvara apjomu, ņemot vērā Irānas militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu," teikts paziņojumā.

2023.gada jūlijā pieņemtais sankciju ietvars aizliedz eksportēt komponentus, kas tiek izmantoti bezpilota lidaparātu konstruēšanā un ražošanā, un paredz ceļošanas ierobežojumus un aktīvu iesaldēšanas pasākumus pret tiem, kas ir iesaistīti Irānas dronu programmā. Ir aizliegts arī sniegt finansējumu dronu ražošanā iesaistītajiem.

Pamatojot šo lēmumu, ministri atzīmēja, ka ES bija nekavējoties nosodījusi Irānas dronu un raķešu uzbrukumus Izraēlai 13.aprīlī. Irānas uzbrukumi bija atbilde uz Izraēlas triecienu Irānas vēstniecības kompleksam Damaskā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moderno tehnoloģiju – dronu – izmantošana namu apsekošanā ir ļāvusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzlabot ēku uzturēšanas procesus, kā arī būtiski ietaupīt resursus. Modernās tehnoloģijas palīdz ietaupīt līdz pat ceturtdaļai finanšu un laika, stāsta VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Neliels drons ar pietiekami kvalitatīvu kameru ļauj pamatīgi izložņāt ēku jumtus, apsekot skursteņus, rūpīgi apskatīt fasādes, to dekoratīvos elementus – rezultāti ir daudz operatīvāk iegūstami un ļauj piekļūt zonām, kuras citādi nav pieejamas. Jau pērn veikto pirmo eksperimentu rezultāti bija ļoti noderīgi – atklājām no ielas līmeņa grūti saredzamus bojājumus, tādēļ šogad būtiski palielinājām moderno tehnoloģiju izmantošana ēku uzturēšanā,” skaidro Vārna.

Viņš atzīst, ka dronu lietošanai ikdienas darbā ir vairāki svarīgi ieguvumi.

Pirmkārt, droni ļauj ātrāk atklāt defektus, kas var tālāk pasliktināt ēkas tehnisko stāvokli vai pat radīt bīstamību un apdraudēt garāmgājējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No pasta baložiem līdz droniem. Vai pakomātu ēra turpināsies?

Gatis Romanovskis, tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors, 25.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu vai dažādu preču nosūtīšana ir bijusi aktuāla visos laikos, tāpēc loģistikas attīstība ir notikusi nemitīgi. Pasta baložu izmantošana aizsākās jau senajās civilizācijās - Ēģiptē un Persijā, bet mūsdienu tehnoloģijas ļauj izveidot ļoti sarežģītas piegādes ķēdes, reāllaika izsekošanu sūtījumam, automatizētas noliktavas, ievērojami uzlabojot efektivitāti un samazinot izmaksas.

Turklāt uzskata, ka paku skapīšu attīstība nebūt nav sasniegusi savu virsotni un to funkcionalitāte tikai pieaugs, jo attīstības potenciālu nosaka joprojām augošā e-komercija, lietu interneta attīstība, kā arī ilgtspējas mērķi.

Īpaši Covid laikā, pakomāti kļuva par ļoti pieprasītu loģistikas risinājumu, lai nodrošinātu ērtu un efektīvu veidu kā klientiem nosūtīt preci, jo fiziska veikalu apmeklēšana nebija ieteicama un strauji attīstījās tiešsaistes tirdzniecība. Turklāt papildus pakomāti risināja virkni problēmu, kas saistītas ar lielām atkārtotu piegāžu izmaksām, sūtījumu zādzībām, klientu apmierinātību u.c. Tāpēc uzņēmumi, kas vēlējās palielināt efektivitāti, steidza šo loģistikas risinājumu integrēt savā biznesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā šobrīd ir visai izaicinoša. Tāpēc paziņojumi par nozīmīgām investīcijām jaunas ražotnes izveidē izraisa pastiprinātu interesi.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir starptautiskais automatizācijas un pašapkalpošanās risinājumu ražotājs Omnic, kas tikko paziņoja par saviem plāniem Liepājā izveidot pakomātu ražotni. Plašāk par iecerētajām investīcijām Latvijā, zaļās loģistikas risinājumiem, dronu pakomātiem un tālākajiem izaugsmes plāniem Eiropā intervijā stāsta Omnic galvenā produktu attīstības vadītāja Anna Snitko.

Kā nonācāt pie lēmuma celt pakomātu rūpnīcu Liepājā?

Rīgā strādājam jau divus gadus un ļoti aktīvi paplašināmies. Redzam, ka no Latvijas varam tālāk organizēt izaugsmi pa visu Eiropu. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu investēt līdz pat 8 miljoniem eiro rūpnīcas celtniecībā Liepājā. Šobrīd mūsu galvenā ražotne, kas apgādā Eiropas tirgu, atrodas Gruzijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvu vērtība, neraugoties uz ES un ASV sankciju ietekmi, pieaugusi par aptuveni miljardu ASV dolāriem, liecina “Bloomberg Billionaires Index” dati uz šā gada 1.martu.

Tā ir aptuveni tikpat liela summa, cik gada laikā Latvija piesaista ārvalstu tiešajās investīcijās. Ja 2022.gada maijā saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm Avens bija 5,3 miljardus ASV dolāru vērts, tad tagad viņa turība lēšama 6,31 miljarda ASV dolāru apmērā. Planētasbagātāko cilvēku sarakstā viņš ierindojies 429 vietā.

Ņemot vērā Avenam noteiktās Eiropas Savienības un ES sankcijas, šobrīd viņa aktīvi ir iesaldēti un līdz ar to arī investīciju iespējas ir ierobežotas.

Latvijā procesu komentētājs Dans Titavs, kurš savulaik bijis arī premjera Einara Repšes padomnieks, vēlāk arī aizsardzības ministra biroja vadītājs, savā “Titava Laboratorijas” Youtube kanālā pauda dažādi vērtētu viedokli, ka varbūt mums ir vērts ļoti pragmātiski un Latvijai izdevīgi strādāt pie tā, lai Avenam sankcijas noņemtu un viņa miljardi tiktu ieguldīti Latvijā, piemēram, jaunas dronu rūpnīca būvniecībā, tā stiprinot arī Latvijas aizsardzības spējas. “Var nebūvēt tieši dronu rūpnīcu, bet ko citu – galvenais, lai Avens, kurš Krievijā ieguldījis milzu naudu, to iegulda Latvijā un tā pierāda savu lojalitāti Latvijai,” tā Dans Titavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas auto ražotājus var gaidīt Nokia liktenis. Pašiem eiropiešiem nāksies mācīties Ķīnas auto zīmolu nosaukumus.

Ierasts, ka viens no pasaules autoražošanas centriem ir tieši Eiropa. Tradicionāli var teikt, ka šādi centri ir arī ASV, Japāna un varbūt vēl Dienvidkoreja. Tomēr viss plūst un mainās. Eiropas spēcīgā puse ir bijusi pagātnes auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt kādas tehnoloģiskās, konkurences un zināšanu priekšrocības Vecajam kontinentam ir jau krietni plānākas, ja runa ir par elektriskajiem spēkratiem. Šajā ziņā pārējiem pogas draud izgriezt Ķīnas šādi ražotāji. Rezultātā nav pat izslēgts, ka Eiropa no auto ražotājas, šeit tam esot salīdzinoši nelabvēlīgākiem nosacījumiem, pārvēršas tieši par Ķīnas elektroauto importētāju. Attiecīgi aplēses ir, ka Eiropas valdībām drīz gaidām smaga izvēle starp vietējo industriju aizstāvēšanu un konkurences un patērētāju izvēles ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droša infrastruktūra un uzņēmuma rūpes par ilgtspēju – eksportam būtiski priekšnoteikumi

Db.lv, 20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droša datu infrastruktūra, korporatīvās ilgtspējas risinājumi un digitalizācija ļauj Latvijas uzņēmumiem iezīmēt savu vietu eksporta tirgos ar pieprasītiem un vērtīgiem pakalpojumiem, secināts Tet biznesa forumā, kas organizēts sadarbībā ar Latvijas eksportētāju asociāciju The Red Jackets.

Lai uzņēmumi spētu veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojums ārpus Latvijas, īpaši svarīga ir atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, datu pārsūtīšanai. Tāpat uzmanība tika vērsta uz to, ka šobrīd gana aktīvi netiek izmantotas pieejamās eksporta garantijas, kas varētu palīdzēt samazināt finanšu riskus un padarīt eksportu pievilcīgāku uzņēmēju acīs – Latvijā mazāk nekā 10%, kamēr ES kopējais rādītājs ir 50%.

Šogad Tet biznesa foruma vadmotīvs bija eksports, un prezentējot jaunākos provizoriskos eksporta datus, Centrālās statistikas pārvaldes prezentācijā tika izcelts, ka prognozes rāda eksportējošo uzņēmumu skaita samazināšanos par aptuveni 3% 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (attiecīgi 6737 uzņēmumi 2023. gadā un 6942 – 2022. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASV un Ķīnas ekonomiskā simbioze jeb Toma un Džerija spēles

ArcaPay, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti ES ierobežos, ieviešot augstus importa tarifus

LETA, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi ierobežot Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu apriti Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū, ieviešot ļoti augstus importa tarifus Krievijas graudiem, eļļassēklām un noteiktiem lopbarības produktiem, piektdien medijiem paziņoja ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Atkarībā no konkrētā produkta tarifi palielināsies vai nu līdz 95 eiro par tonnu, vai līdz 50% "ad valorem" (pēc vērtības) nodoklim. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai vairs nebūs pieejama neviena no ES Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kvotām graudiem, kas dažiem produktiem piedāvā labāku tarifu režīmu.

Identiski tarifi tiks attiecināti arī uz Baltkrieviju, novēršot iespējamo ierobežojumu apiešanu.

Komisārs norādīja, ka šāds risinājums praksē padarīs šo produktu eksportu uz ES ekonomiski neizdevīgu. Ieviešot augstos importa tarifus, Eiropas Savienība samazinās Krievijas tirdzniecības ieņēmumus un attiecīgo Krievijas lauksaimniecības produktu klātbūtni ES iekšējā tirgū, tādējādi priekšplānā izvirzot Eiropas un Ukrainas zemnieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dienvidkoreja – drošākais solis eksportā ārpus Eiropas

Mārtiņš Baumanis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs M, 25.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot kaitējumu tiem uzņēmumiem, kuri eksportu uz šo valsti pārtraukuši. Vienlaikus tirdznieciskos darījumus ar sankciju neskartām precēm Krievijā joprojām veic daudzu valstu kompānijas.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis atgādina, ka joprojām vairāk nekā pusotru gadu pēc kara sākuma ir pietiekami daudzu produktu, kuri pagaidām nav tikuši pakļauti sankcijām, kaimiņvalsts tirgū, daudzu valstu, tostarp Ukrainu atbalstošās Eiropas un ASV kompānijas joprojām turpina eksporta – importa darījumus ar Krieviju.

Tendenciozs kaitējums biznesam 

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus...

"Tas nebūt nav vienkārši, jo bankas Latvijā ļoti skrupulozi pārbauda un kontrolē naudas plūsmas gan uz, gan arī no Krievijas un Baltkrievijas, un izslēdz jebkādas iespējas maksājumiem ar sankcionētie subjektiem, precēm un pakalpojumiem. Bez tam jārēķinās, ka bez ES sankcijām tiek skatīti arī ASV, Kanādas un Lielbritānijas sankciju saraksti," uz jautājumu, cik grūti ir strādāt ar Krievijas un Baltkrievijas darījumu partneriem ar precēm, kuras nav iekļautas sankciju sarakstos un par to veikt attiecīgus norēķinus, atbild E. Voļskis. Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas eksportu uz Krieviju 2023. gada janvārī – jūnijā rāda, ka tā kopējais apjoms ir 562.18 milj. eiro, savukārt importa vērtība šajā pašā laikā bija 321.37 milj. eiro.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi 

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Bīstams precedents

Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits uzskata, ka tas ir "prātam neatverami, kā var Latvijas valsts iestādes, kuras tiek uzturētas no nodokļu maksātāju — uzņēmēju – naudas, var atļauties publiskot kaut kādu informāciju, kura kā bumerangs sit pa šiem ražotājiem! Tieši šādu efektu radīja Latvijas eksportētāju, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, saraksta publiskošana. Jo īpaši sāpīgi, ja ļoti daudzi uzņēmēji šo eksporta virzienu jau pērn arī ir slēguši. Nezinu, vai tiešām valsts institūcijas un to vadība, kura publisko attiecīgos datus, darbojās konkurentu vai kādas valsts interesēs, bet fakts, ka uzņēmēji milzīgā steigā dabūja sniegt paskaidrojumus kredītiestādēm, kuras apkalpo šo uzņēmumu kontus. Un kur tad vēl izskaidrojošais darbs — taisnošanās – darījumu partneriem ārzemēs un pat Latvijā, ka 2022. gadā vēl pirms Krievijas invāzijas patiešām sūtījām uz šo valsti, bet jau pērnvasar šī nodarbe pilnībā ir pārtraukta. Un cik resursu ir jāiegulda, lai potenciālais pircējs sadzirdētu šo ražotāju vēstījumu, tam noticētu un neizvairītos pirkt tā izstrādājumus! Vienlaikus ir jautājums, kāpēc tad tās pašas iestādes pēc eksportētāju saraksta analoģijas nepubliskoja uzņēmumu sarakstu, kuri 2022. un arī 2023. gadā importē preces no Krievijas? To nevar saukt par darbību, kas atbalsta ražotājus un eksportu, tieši pretēji. Kurā citā valstī vēl kaut kas tamlīdzīgs pieredzēts, ka valsts iestāde zāģē zaru, uz kura pati sēž?! Diemžēl šis ir kārtējais gadījums, kad vietā ir jautājums, kā interesēs strādā valsts iestādes un kas tajās īsti notiek, par ko tad saņem algu? Katram lēmumam, darbībai ir savs darītājs, kam ir vārds un uzvārds. Ja uzņēmējs kļūdās, viņu atrod un soda ar reālu naudu, tāpēc loģiski būtu, ja ar sava personīgā maka saturu atbildētu arī valsts iestādēs strādājošie, kuri, nedomājot par sekām, sagatavoja un publiskoja šādu eksportētāju sarakstu".

Visu rakstu un datus par ES valstu eksportu un importu ar Krieviju lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai

Db.lv, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielās talkas laikā, 27.aprīlī, sakopjot un pielāgojot civilās aizsardzības prasībām vairāku pašvaldību ēku pagrabus, Rīgas dome aicina iedzīvotājus sakārtot arī savus ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai, informēja pašvaldībā.

Viens no pagrabiem, ko plāno sakārtot pašvaldība, atrodas Rīgas 49.vidusskolā, Krišjāņa Valdemāra ielā 65. Lai informētu par pareizu telpu pielāgošanu un pašvaldības turpmākajām iecerēm, trešdien, 24.aprīlī, plkst.12 skolas sporta kompleksā Krišjāņa notiks preses konference, kurā piedalīsies Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), vicemēre Linda Ozola (JKP), Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Ivars Balamovskis, Īpašuma departamenta vadītājs Vladimirs Ozoliņš un skolas direktors Imants Mednis.

Preses konferences laikā būs iespējams apmeklēt ēkas pagraba telpas, kur pašvaldības pārstāvji sniegs ieteikumus pareizai telpu pielāgošanai patvēruma vietas veidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājis konkursu par tilta pār Salacu pārbūvi uz Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirs saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru noteiks, ņemot vērā cenu, norādīts iepirkuma nolikumā.

Vienlaikus satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) tviterī uzsver, ka satiksme neviena brīdī netiks apstādināta, jo tiks uzstādīts pagaidu tilts, kā arī pēc LVC aprēķiniem tilta pārbūves izmaksas varētu būt 15,1 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

"Nākamā gada janvāra vidū uzzināsim, vai Limbažu pašvaldība saņems Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes fonda līdzfinansējumu tilta pārbūvei. Gadījumā, ja ES finansējumu nepiešķirs, tiltu pārņemsim valsts īpašumā un izmaksas segsim no valsts budžeta," atzīmē Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru