Pasaulē

Ķīnas Dalian Wanda pirks Džeimsa Bonda jahtu ražotāju

Gunta Kursiša, 19.06.2013

Jaunākais izdevums

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītājs Dalian Wanda Group par 1,6 miljardiem ASV dolāru (aptuveni 840 milj. Ls) grasās iegādāties britu jahtu ražotāju Sunseeker International, kas nodrošina jahtas arī Džeimsa Bonda filmu uzņemšanai, ka arī nekustamo īpašumu Londonā, vēsta BBC.

Wanda grasās iegādāties gandrīz 92% Sunseeker International daļu par 320 miljoniem Lielbritānijas mārciņu jeb 264 milj. Ls.

Tāpat Ķīnas kompānija grasās investēt 700 miljonu Lielbritānijas mārciņu jeb 578 milj. Ls pieczvaigžņu viesnīcas attīstībā Londonā. Jauno viesnīcu plānots izbūvēt Londonas dienvidu daļā.

Tikmēr Londonas mērs Boriss Džonsons paudis, ka darījums «ir vēl viena zīme, ka starptautiskā mērogā Londona vairs netiek skatīta kā pārāka par citām pilsētām dzīvesvietas, darba un uzņēmējdarbības veidošanas ziņā».

Ķīnas straujā ekonomiskā izaugsme nodrošina to, ka arvien vairāk Ķīnas uzņēmēju un kompāniju vēlas iegādāties jau pasaulē atpazīstamus ārvalstu zīmolus. Piemēram 2012. gadā Shandong Heavy Industry Group iegādājās itāļu jahtu būvnieku Ferretti, bet 2010. gadā Zheijian Geely nopirka Volvo Cars, vēsta medijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cerot uz jahtu atgriešanos ūdeņos

Ilze Žaime, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dienas tēma: Apsver savu ražotni Ķīnā

Raivis Bahšteins
, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Stenders jaunais vadītājs Gang Yang: Ražošana ir un paliks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Ķīnas tirgus ir daudzsološs, taču nepieciešama rūpīga tā izpēte

Dienas Bizness, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā globālajā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmumi arvien vairāk vērš skatus Ķīnas virzienā, taču pirms sākt darbību šajā milzīgajā un daudzsološajā Āzijas tirgū, ir jāveic rūpīga izpēte, lai saprastu tā īpatnības, secina Otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) eksperti.

«Uzņēmējam, kas vēlas ieiet Ķīnas tirgū, jāveic tirgus pētījumi un personīgi jāapmeklē Ķīnu, lai saprastu, vai tur ir piemērots noieta tirgus viņa produktam vai pakalpojumam. Ķīna ir milzīgs tirgus, tāpēc ir jābūt izpratnei par konkrēto reģionu, pilsētu, pircēju un jāveic klientu segmentācija,» sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi, piektdien uzrunājot PLEIF dalībniekus.

Cenšoties iekarot Ķīnas tirgu, jāņem vērā civilizācijas un līdz ar to - arī biznesa atšķirības, tostarp attiecībā uz lietišķajām sarunām un etiķeti. Ķīnieši ir loti praktiski un pragmatiski, tāpēc pirms viņus uzrunāt, ir jāizvērtē savs biznesa piedāvājums un tā pievilcīgums ķīnietim no investīciju atdeves viedokļa. Ķīnas biznesā svarīga ir uzticamība - ķīnietis šo uzticamību pārbauda caur baijiu - stipru alkoholisko dzērienu, kas ļauj viņam novērtēt sadarbības partneri klātienē, stāstīja Jākobsone-Bellomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot jaunu jahtas dizainu, parasti tā pamatā nav nekas jauns, un par bāzi tiek ņemtas kādas ūdens radības līnijas, raksta Business Insider.

Monreālas inženieris Čārls Bombardjē izveidojis jaunu 100 miljonu dolāru vērtu luksusa jahtas konceptu.

Jahtas dzinējspēka sistēma izmanto līdzīgu kustību kā vaļi, peldot pa ūdeni, izmantojot divus sānu dzinējus, kas iegremdēti ūdenī. Tie svārstās, lai radītu kustību, kas dzen uz priekšu jahtu. Šāda metode varētu būt ekonomiskāka un videi draudzīgāka.

Uz jahtas klāja atrodas baseini, dārzs un dronu nosēšanās vieta.

Ņemot vērā, ka šīs jahtas cena tiek lēsta 100 miljonu dolāru apmērā, to būs iespējams pārveidot, ņemot vērā klientu vēlmes.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt jahtas konceptu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis aptuveni viens mēnesis kopš Krievija un Ķīna pasaulei demonstrēja, ka to saites kļuvušas stipras un ciešas, Ķīnas prezidentam Sji Dzjipinam (Xi Jinping) solot, ka abas valstis «turpinās padziļināt savu sadarbību galvenās starptautiskās lietās, lai kopā nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību pasaulē un reģionos». Pašlaik gan «miers un sadarbība» nav vērojamas, raksta biznesa medijs Quartz.

Krievijas ārlietu minisrts Sergejs Lavrovs apgalvo, ka Ķīnai un Krievijai lielā mērā ir līdzīgi viedokļi, taču Krievijas lēmums nosūtīt militāros spēkus uz Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Ķīnā izraisījis visai piesardzīgu reakciju.

Ķīnas ārlietu ministrs šīs nedēļas sākumā pavēstīja, ka Ķīna «respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību», un pēc tam piebilda, ka mudina abas puses izmantot «dialogu un pārrunas, kas balstītas uz starptautisko likumu un normu cienīšanu, lai reģionā uzturētu mieru un stabilitāti».

Vēlāk, jautāts par to, vai Ķīna dimplomātiski atbalsta Krieviju, kā arī - vai Ķīna atzīst Ukrainas jauno valdību, valsts ārlietu ministrs Čin Gangs (Qin Gang) pauda: «Atbildot uz jūsu pirmo jautājumu, lūdzu, izmantojiet manu jau iepriekš pausto atbildi. Izturoties ar lielāko cieņu pret Ukrainas problēmu, mēs turamies pie Ķīnas ilgtermiņa diplomātijas principiem un pamata starptautisko attiecību normām, kā arī ņemam vērā vēsturi un problēmas sarežģītību. Ir godīgi apgalvot, ka mūsu nostāja ir objektīva, godīga, taisnīga un mierpilna, un seko abiem principiem [dimplomātijas principiem un starptautisko attiecību normām - red.] un faktiem. Atbildot uz otro jautājumu, atbildei jābūt balstītai uz Ukrainas likumdošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Tesla piegādā pirmās Ķīnā ražotās automašīnas

Lelde Petrāne, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tesla" ir piegādājusi klientiem pirmās automašīnas, kas saražotas Ķīnā, iezīmējot būtisku pavērsienu elektrisko transportlīdzekļu ražotāja darbībā, ziņo BBC.

Ražotāja tā dēvētajā "Gigafactory", kas atrodas netālu no Šanhajas, prezentēti piecpadsmit "Model 3" sedani. Uzsākot ražošanu Ķīnā, Īlona Maska izveidotā "Tesla" vēlas sev nodrošināt ievērojamu daļu no pasaules lielākā automašīnu tirgus. Turklāt "Tesla" ienākšana Ķīnā notikusi laikā, kad tirdzniecības karš piespiedis citus amerikāņu uzņēmumus pārcelt ražošanu prom no Ķīnas.

Ceremonijas laikā, kas norisinājās "Teslas" vairākus miljardus dolāru vērtajā rūpnīcā Šanhajā, 15 no darbiniekiem saņēmuši automašīnas, kuras paši iegādājušies. Automašīnu piegāde klientiem sākusies nedaudz vairāk nekā gada laikā pēc rūpnīcas celtniecības uzsākšanas.

Ķīnā ražotās "Model 3" automašīnas, kuru cena pirms subsīdijām ir 50 000 ASV dolāru, konkurēs ar vietējo elektrisko automašīnu ražotāju produkciju, tostarp "NIO" un "Xpeng Motors", kā arī ar pasaules mēroga zīmoliem, piemēram, "BMW" un "Mercedes-Benz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāmobilizējas sadarbībai ar Ķīnu aviācijas, dzelzceļa pārvadājumu, ostu un industriālo zonu jomā, sarunā ar Dienas Biznesu ceturtdien norāda Satiksmes ministrijas nozares atašejs Helmuts Kols.

Fragments no intervijas

Kas ir tas, kas šobrīd liecina, ka komunikācija starp Ķīnu un Latviju politiskajā un uzņēmumu līmenī var rezultēties ar reāliem projektiem transporta jomā?

Pirms mēneša atzīmējām Ķīnas‒Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 25. gadadienu. Šis būtiskais fakts sakrīt ar lēmumu pieņemšanas laiku ne tikai divpusējas, bet arī daudzpusējas sadarbības ietvaros. Ķīnai esam interesanti ne tikai labā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, bet drīzāk daudzpusējas sadarbības ietvaros, ko Ķīna realizē ar «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīvu.

Viens no tās formātiem ir 16+1. Pērnā gada beigās Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāju un Ķīnas premjera samitā Sudžo tika izlemts fundamentāls jautājums par to, kā Ķīna var rast kopsaucējus ar minētajām valstīm infrastruktūras attīstības un savienojamības jomā, kā arī stimulēt kopējo ekonomisko izaugsmi. Šie trīs punkti faktiski ir Ķīnas redzējums sadarbībā ar mūsu reģionu. Ja runājam par tiešajām investīcijām, pārstāvniecībām un kopuzņēmumiem, Ķīnas ekonomiskā aktivitāte Latvijā un arī kopumā Baltijā 25 gados bijusi maza. Tirdzniecība, protams, notiek, bet tā ir tikpat nesabalansēta kā ar jebkuru citu valsti, ar ko Ķīna strādā. Ķīna apzinās, ka patēriņš un tās ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies, tur notiek pārmaiņas, un, veidojot daudzpusējo sadarbību, valdība sākusi strādāt ar potenciālajiem izaugsmes reģioniem. Viņu ieskatā Latvija ir vieta, kur iespējams veikt uzņēmējdarbību un investīcijas. Pērn t.s. Sudžo ceļa kartē Ķīna savos plānos iezīmēja arī Baltijas jūras reģionu. Tas ir monumentāls pagrieziens, jo līdz šim tur valdīja apziņa, ka šis reģions atrodas kaut kur aiz kādreizējā Dzelzs aizkara. Sudžo ceļa karte saskan arī ar Ķīnas Nacionālās Attīstības un Reformu Komisijas (NARK) lēmumu. Ķīnā līdzīgi bijušajai PSRS ekonomiskā plānošana tiek veikta centralizēti, un tā balstās uz piecu gadu plāniem. Šobrīd tā ir 13. piecgade (2016.‒2020. g.). Sudžo ceļa karte ir galvenais motivators, kas ļāvis Ķīnai, tās centrālajam aparātam, municipalitātēm pievērst uzmanību Baltijas valstu reģionam. Ķīna šo reģionu sasaista ar Vidusjūru un Melno jūru, izveidojoties redzējumam par trīs jūru savienojumu. Tas dod mums pārliecību, ka «Vienas jostas, viena ceļa» iniciatīva attīstīsies šajā virzienā, un 16+1 formāts palīdz valstīm ar mazāku ekonomiku, iedzīvotāju skaitu vai teritoriju piedalīties plašākā Ķīnas iniciatīvā. Šis formāts paver iespēju, ka mūsu balss tiks sadzirdēta. Tā ietvaros Latvija ar savu attīstīto transporta un loģistikas sektoru veido loģistikas sekretariātu, kura pirmais pasākums notika šā gada maijā Rīgā, piedaloties arī dalībvalstu uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union izmantos ķīniešu «paranoiskās bailes no vietējiem produktiem»

LETA, 22.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Food Union Ķīnas tirgū plāno startēt ar zīmola Kārums biezpiena sieriņiem, tos ražojot uz vietas, bet izmantojot no Latvijas atvestu biezpienu, šodien piena nozares attīstībai veltītā diskusijā informēja koncerna Food Union sastāvā esošā AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs

Viņš sacīja, ka koncerna mērķis ir turpināt pērn sākto stratēģiju ar mērķi «Ķīnā investēt un arī nopelnīt».

Nākamais solis ir pašiem savu pārstrādes jaudu izveide Ķīnā.

«Plānojam izveidot ražotnes, kur tiks ražoti zīmola Kārums biezpiena sieriņi. No Latvijas uz Ķīnu vedīsim biezpienu, bet viss pārējais - sieriņu veidošana, formēšana, pārklāšana ar glazūru, notiks uz vietas Ķīnas ražotnē,» norādīja Staņēvičs.

Viņš arī sacīja, ka uzņēmums Ķīnā startēs ar Limbažu piens zīmolu, kas tulkojumā nozīmējot «lielais baltais nams».

«Tas ir labs nosaukums, kas zināmā mērā norāda uz kvalitāti. Ķīnā ir paranoiskas bailes no vietējiem produktiem, līdz ar to ir liels pieprasījums pēc drošas, veselīgas un tīras pārtikas no Eiropas,» sacīja Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas jahtu un jahtu aprīkojuma elementu ražošanas kompānija Technologie Tworzyw Sztucznych Sp. z o.o. gadā saražo vairāk nekā 600 jahtu, stāsta kompānijas rīkotājdirektors Maciejs Tvardovskis. Portāls DB ielūkojās uzņēmuma ražotnē Polijā.

Kompānija izveidota 1995.gadā, un jau sākotnēji kompānijas pamatdarbība bija jahtu konstrukcijas elementu, piemēram, korpusu, klāju, grīdu, ražošana. Pēc dažiem darbības gadiem uzņēmuma darbība bija tiktāl attīstījusies, ka esošajā ražotnē vairs nepietika vietas, tādēļ nācās meklēt jaunu atrašanās vietu, un uzņēmums 2004.gadā pārcēlās uz Polijas pilsētu Goleņovu, ražotni izvietojot netālu no pilsētas centra. 2006.gadā uzņēmums pievienojās HanseYachts grupai, kas kopš 2007.gadā tiek kotēta Frankfurtes biržā, un šī pievienošanās stiprināja uzņēmuma pozīcijas un biznesa stabilitāti.

Augošais pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas lika meklēt vēl plašākas telpas, tādēļ 2008.gadā tika izveidota jauna ražotne Goleņovas industriālajā parkā. Pēc tam uzbūvētas vēl divas noliktavas, laboratorija un dizaina studija. 2015.gadā kompānija uzbūvēja vēl vienu ražošanas telpu, kurā notiek jahtas tiek komplektētas ar aksesuāriem. Kopējā ražotnes platība šobrīd sasniedz 17 tūkstošus kvadrātmetru, un tajā tiek izgatavotas jahtas, kas pēc tam ceļo uz visu pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalā, Matrožu ielā biedrība Latvian Sailing Team trešdien atklāja jaunu sporta burāšanas centru, kas veidots ar mērķi popularizēt burāšanas sportu un padarīt to pieejamu gan tiem, kuri burā vai mācās to darīt, gan arī tiem, kuri vēlas izbaudīt atpūtas braucienu ar jahtu, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai prasmes burāt, informē biedrības pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā treniņu vieta jauniešiem ar priekšzināšanām, kuri vēlas attīstīt burāšanas iemaņas ar lielākām sporta jahtām. Katru trešdienas pēcpusdienu notiks treniņsacīkstes pieredzējušiem sportistiem akvatorijā pie Vanšu tilta. Taču, lai piesaistītu plašāku interesi šim sporta veidam, burāšanas centrs visas vasaras garumā katru otrdienu un ceturtdienu aicina treniņbraucienos piedalīties ikvienu burāšanas entuziastu, neatkarīgi no vecuma vai sportiskās sagatavotības.

Rīgas sporta burāšanas centru plānots attīstīt arī kā apmācību centru, rīkojot burāšanai veltītus seminārus, organizējot pasākumus, kā arī vietēja un starptautiska mēroga sacīkstes. Plānots izveidot jauniešu sporta skolu treniņiem ar Olimpiskās klases laivām un burāšanas teorijas apmācību ziemas mēnešos. Tāpat Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā vieta, kas apvienos burāšanas entuziastus un laivu īpašniekus, nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un drošu novietni, kas paredz laivu turēšanu kā ūdenī, tā arī krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija 3.oktobrī saņēma informāciju, ka Baltijas jūras ūdeņos uz jahtas atrodas nolaupīts Latvijas valsts piederīgais. Piesaistot Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, Nacionālo bruņotos spēkus un Latvijas robežsardzi tika veikta vērienīga operācija, dažu stundu laikā atbrīvojot nolaupīto vīrieti un aizturot aizdomās turēto personu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti nozieguma motīvi.

3. oktobrī ap pulksten astoņiem no rīta Valsts policija saņēma informāciju par 1965. gadā dzimuša vīrieša iespējamu nolaupīšanu. Nolaupītā persona atradās uz jahtas Baltijas jūrā. Cietušais par notikušo bija paziņojis saviem tuviniekiem, kuri savukārt sazinājās ar Valsts policiju.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas nekavējoties uzsāka nepieciešamās operatīvās un izmeklēšanas darbības. Ņemot vērā situācijas nopietnību, gatavojoties personas atbrīvošanas operācijai, tika piesaistīta Valsts policijas pretterorisma vienības Omega kaujinieki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes darbinieki. No Rīgas uz Roju, kas ir tuvākā vieta jahtas iespējamai atrašanās vietai, tika nosūtīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Tāpat operācijā tika izmantoti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karakuģi un Valsts robežsardzes kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta buru jahtas nonākušas likuma priekšā kā nepaklausīgi kucēni, kuri neiet pavadā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sporta buru jahtas ar Latvijas Zēģelētāju savienības gādību nonākušas Saeimā apspriežamo jautājumu lokā. Savienība vēlas panākt, ka likumā tiek izņemta prasība, ka sporta buru jahtas obligāti ir jāaprīko ar rāciju, kompasu, enkuru, spaini, papīra karti un citu inventāru, kas ir obligāts atpūtas buru kuģiem. Tāpat savienība mudina pieņemt grozījumus likumā, kas atļauj sporta buru jahtas reģistrēt brīvprātīgi, nevis obligātā kārtā. «Latvijā ir 100–200 darba kārtībā esošu sporta jahtu, kuras ir garumā virs 2,5 metri, un tās nekad nav bijušas reģistrētas. Tās nevar reģistrēt, jo uz tām fiziski nevar un nevajag uzlikt visu likumā noteikto ekipējumu, kā arī daudzām no tām nav zināms īpašnieks, jo vēsturiski laivām nav nekādu piederību apliecinošu dokumentu. Mums ir normatīvi no neatkarības atjaunošanas, kuri paredz, ka Kuģu reģistrā ir jāreģistrē visas jahtas, sākot no 2,5 metru garuma, bet citviet Eiropā šāda kārtība nepastāv,» skaidro Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis, biedrības Pilsētas Jahtklubs komandors Jānis Grīslis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ķīna – lēnāka izaugsme, bet nav iemesla panikai

SEB investīciju stratēģis Ingus Grasis, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējo pāris gadu laikā, pateicoties pasaules centrālo banku aktivitātēm, akciju tirgi stabili, bez lielām svārstībām virzījās augšup. Investoru optimismam palīdzēja ziņas par ASV ekonomikas nostiprināšanās, kā arī ar vien pozitīvāki rādītāji par Eiropas ekonomiku. Turklāt arvien sarūkošs drošu, bet pietiekoši ienesīgu, investīciju iespēju klāsts lika investoriem pakāpeniski virzīties riskantu ieguldījumu iespēju virzienā. Tas noveda pie tā, ka, vēsturiski raugoties, gan uzņēmumu obligācijas, gan akcijas bija kļuvušas dārgas. Lai ekonomiski pamatotu akciju cenu turpmāku kāpumu, būtu jāaug pasaules ekonomikai, ļaujot arī kāpt publiski kotēto uzņēmumu peļņas rādītājiem. Taču šobrīd pasaules finanšu tirgos dominē bažas par globālās ekonomikas nākotnes izaugsmes tempu, uzņēmumu peļņas izaugsmes apmērs tiek pastāvīgi koriģēts uz leju.

Galvenais bažu cēloni ir Ķīnas ekonomiskā izaugsmes palēnināšanās un tās ietekme uz pārējo pasauli. Ķīna ir kļuvusi par pasaules lielāko ekonomiku (skatīt 1.attēlu) un tās īpatsvars, atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozēm, turpinās palielināties, tuvojoties 20% pēc 2020.gada. Ķīna ir nozīmīgs izejvielu patērētājs. Piemēram, saskaņā ar šo Bloomberg apkopoto informāciju (http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-07-15/if-you-re-feeling-bullish-on-china-consult-dr-copper), Ķīna šogad būs atbildīga par aptuveni 45% no visas pasaules vara patēriņa un gandrīz 60% no pasaules dzelzs rūdas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai ASV firmu Ķīnā ir grūtības atrast vadošus darbiniekus hroniskā gaisa piesārņojuma dēļ, konstatēts trešdien publicētā aptaujā, kuru veikusi Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā.

53% respondentu atzīst, ka gaisa kvalitātes problēmu dēļ viņu organizācijai ir grūti atrast talantīgus cilvēkus, kas strādātu vadošos amatos Āzijas ekonomikas milzī Ķīnā.

Šogad ir pirmā reize, kad šo problēmu atzinis respondentu vairākums. 2014.gadā šī problēma bija skārusi 48% aptaujāto, bet 2013.gadā - 34%.

Amerikas Tirdzniecības palāta Ķīnā veica 17. ikgadējo biznesa klimata aptauju, kurā uz uzdotajiem jautājumiem atbildēja 477 no 1012 šīs organizācijas biedriem.

Ķīnas lielpilsētās bieži ir spēcīgs gaisa piesārņojums, kurā tiek vainota akmeņogļu izmantošana par kurināmo elektrostacijās un rūpniecībā, kā arī liels autosatiksmes līdzekļu skaits. Šī problēma ir kļuvusi par vienu no iemesliem neapmierinātībai ar Ķīnā valdošo Komunistisko partiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas uzņēmumiem, startējot Ķīnas, tirgū jākooperējas un jāpiedāvā nišas produkti

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna atvieglojusi ceļošanas ierobežojumus 36 Eiropas valstu pilsoņiem, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Kad Pekina cīņā ar jauno koronavīrusu martā noteica stingrus ierobežojumus, gandrīz visiem ārvalstu pilsoņiem tika liegta iebraukšana Ķīnā, tostarp arī ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļaujas vai kuru ģimenes locekļi dzīvo Ķīnā.

Taču šonedēļ Ķīna paziņoja, ka atvieglos vairākas birokrātiskās prasības eiropiešiem, kas cer iebraukt Ķīnā. Jaunie noteikumi ļaus pilsoņiem no 36 Eiropas valstīm, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ar derīgām uzturēšanas atļaujām pieteikties Ķīnas vīzai bez uzaicinājuma vēstules, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Visiem, kas atgriezīsies Ķīnā, būs no jauna jāpiesakās vīzai, jo dokumenti, kas izsniegti pirms pandēmijas, ir anulēti. Līdz šim Ķīna ļāva iebraukt tikai nelielam skaitam kvalificētu darbinieku, kas saņēmuši oficiālas uzaicinājuma vēstules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ķīnas iedzīvotāju mājokļi - no debesskrāpju luksusa līdz imigrantu graustiem

Gunta Kursiša, 01.03.2013

Apavu labošanas meistars izīrējis neizmantotu viesnīcas tualeti un pārveidojis to par mājokli.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna, kurā dzīvo vairāk nekā 1,3 miljardi iedzīvotāju un kurā dzīvojošo skaits turpina pieaugt, nezaudē pasaules apdzīvotākās valsts statusu. Ziņu aģentūra Reuters fotogalerijā sniegusi ieskatu Ķīnas mājokļu dažādībā.

Db.lv jau rakstīja, ka Ķīna mājokļu jomā turpina pārsteigt - piemēram, pērnā gada rudenī parādījās ziņas, ka Ķīna plāno uzcelt pasaulē augstāko debesskrāpi 90 dienās. Šīs ēkas izmaksas būs aptuveni 340 miljonus Ls, un tā tiks dēvēta par «Debesu pilsētu». Savukārt kāds cits vērienīgs projekts Ķīnā briest izgāzties – runa ir par debesskrāpju rajonu Phoenix Island, kas izveidots uz mākslīgas salas. Mājokļiem šajā premium rajonā trūkst pircēju, un pēdējie novērojumi liecina, ka daudzi īpašnieki steidz pārdot savus iegādātos dzīvokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 30.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru