«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

Unikālā ēkas neobaroka stila arhitektūra un iekštelpu interjers Rīgā esošo kinoteātri «Splendid Palace» ļauj dēvēt par vienu no izsmalcinātākajiem un skaistākajiem kinoteātriem Eiropā.

Biznesa portāls Db.lv ielūkojās kinoteātra aizkulisēs.

Kinoteātra ēka, kas celta 1923. gadā, ir unikāla ar to, ka tā ir pirmā brīvstāvošā celtne, kas ir paredzēta tikai un vienīgi kino vajadzībām. Pirms ēka tika uzcelta, visu citu apkārtējo kinoteātru telpas Rīgā tika pielāgotas kino demonstrēšanai.

Ieeja kinoteātrī rotāta ar tēlnieka Riharda Maura skulptūrām, savukārt Zaļā zāle - ar grezniem mākslinieka Hermaņa Grīnberga gleznojumiem. Pirms kinoteātra celtniecības mākslinieks nebija plaši pazīstams, bet pēc tam kļuva arvien populārāks.

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis

Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.

Šobrīd veiksmīgākais mēnesis jaunatvērtajam «Apollo Kino» ir bijis jūlijs, kad to apmeklējis rekordliels cilvēku skaits – 44 tūkstoši skatītāju.

Savukārt, kinoteātra kluba biedru skaits ir vairāk nekā 26 tūkstoši.

IMAX kinozālē filmas skatījies katrs ceturtais (25%) kino apmeklētājs. Skatītākie žanri pirmajos trīs mēnešos bijuši asa sižeta kino un animāciju filmas bērniem.

«Apollo Kino» savas durvis skatītājiem Rīgā vēra šā gada 4. aprīlī.

«Skatītāju izvēli pamato ne tikai to intereses, bet arī nozarē pieejamo filmu klāsts. Šogad iznākušas ļoti daudz asa sižeta filmas, to skaitā «Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām», «Vīri melnā: Globālie draudi», «Atriebēji: Noslēgums». No animācijas filmām šobrīd iecienītākās ir «Mīluļu slepenā dzīve 2», «Aladins» un «Karalis Lauva». Šo filmu skatījums kopumā veido 50% no visa apmeklējuma,» stāsta «Apollo Kino» vadītājs Latvijā Edgars Hartmanis.

No šā gada 25. jūlija apmeklētājiem tiek slēgts kinoteātris Rīga. Pēdējos filmu seansus pirms slēgšanas skatītājiem ir iespējams apmeklēt 24. jūlijā, informē Rīgas Kultūras aģentūra.

Kino Rīga ir vecākais no Latvijā strādājošajiem kinoteātriem, kas atklāts vēl 1923. gadā ar nosaukumu Splendid Palace. Šis ir pirmais kinoteātris Baltijas valstīs, kur sāka demonstrēt skaņu filmas. Kinoteātra ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un pirmā dzelzsbetona būve pilsētā. Kino Rīga ir Eiropas Kino asociācijas (Europa Cinemas) un Eiropas Mākslas kinoteātru asociācijas pilntiesīgs biedrs.

Ziņa par kino slēgšanu ir pilnīgi negaidīta, jo 24. jūlija laikraksta Diena pielikumā TV Izklaide publicēts kino repertuārs līdz pat 31. jūlijam. Db ziņoja (21.04.2008.), ka kinoteātra lielās zāles un foajē restaurācijā ieguldīti apmēram 1 miljons latu, bet turpmākajos darbos plānots ieguldīt vēl aptuveni tikpat lielu summu. Kinoteātra lielajai zālei iegādāts jauns ekrāns un skaņu aparatūra, un pavasarī Rīgas kultūras aģentūras direktore Brigita Rozenbrika solīja, ka kino Rīga tiks izveidots kā kultūras centrs, kurā notiks arī izrādes un koncerti.

Pabeigti darbi pie kinoteātra Rīga Lielās zāles griestu restaurācijas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Darbu veicējs AS Būvuzņēmums Restaurators atjaunojis un nostiprinājis zāles griestu gleznojumu, kas sava nestabilā stāvokļa dēļ apdraudēja kinoteātra apmeklētājus.

Kinoteātra Rīga Lielās zāles griestiem jau ilgāku laiku bija nepieciešams remonts. Kondensāts, kurš veidojās kupola centrālajā daļā, bojāja gan gleznojumus, gan apdari. Situācija kļuva bīstama brīdī, kad no griestiem atdalījās liels apmetuma gabals un nokrita uz zāles grīdas. Par laimi šajā incidentā cietušo nebija, jo negadījums notika jau pēc kino seansa beigām.

AS Būvuzņēmums Restaurators darbu vadītājs Alberts Jukonis pastāstīja, ka izdarīts viss, lai nākotnē novērstu kaitīgo kondensāta ietekmi uz kinoteātra Rīga Lielās zāles griestiem.

Modes un izklaides centrā Rīga Plaza ir aizkavējušies daudzzāļu kinoteātra izveidošanas darbi, un tā atklāšana patlaban tiek plānota vasaras sākumā.

Kinoteātra veidošana ir uzticēta uzņēmumam SIA New Europe Cinemas, un kino atklāšana Rīga Plaza bija iecerēta jau šā gada februārī.

Kā aģentūrai LETA stāstīja New Europe Cinemas ģenerāldirektors Valters Veidemanis, kinoteātra atvēršana ir aizkavējusies dažādu iemeslu dēļ, bet darbi turpinās un iecerētais projekts nav pamests novārtā.

Patlaban jauno kinoteātri Rīga Plaza plānots atvērts maija beigās vai jūnija sākumā.

Jau ziņots, ka SIA New Europe Cinemas, kas septembrī atvēra daudzzāļu kinoteātri Daugavpilī, plāno atvērt kinoteātri arī Rīga Plaza, kas būs pirmais daudzzāļu kinoteātris Pārdaugavā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Pēc vairāk nekā gadu ilgām pārrunām ar dažādām kompānijām par iespējamu daudzzāļu kinoteātra atvēršanu tirdzniecībgas centrā Rīga Plaza, ar paziņojumu klajā nācis poļu kinooperators Multikino – jaunais kinoteātris tikšot atvērts šī gada vasarā, un būšot pirmais Multikino, ko atvērs ārpus Polijas. Pagaidām kinoteātra atklāšanas datums netiek precizēts.

Multikino S.A. ir otrais lielākais daudzzāļu kino operators Polijā. Pēc apvienošanās ar Silver Screen, Multikino kopā pieder 188 ekrāni un 42 362 sēdvietas, kinoteātri atrodas lielākajās pilsētās Polijā, to skaitā Poznaņā, Varšavā, Krakovā, Vroclavā, Ribņikā, Košaļinā un Sopotā.

Kā portāls Diena.lv jau ziņoja iepriekš, vēl šī gada februārī par iespējamu daudzzāļu kinoteātra atvēršanu Riga Plaza telpās runāja projekta attīstītāji New Line Cinemas, taču konkrēts kinoteātra atklāšanas laiks netika nosaukts.

Gandrīz puse aptaujāto rīdzinieku, paužot viedokli par to, kādam pēc renovācijas un restaurācijas darbu noslēguma būtu jābūt kinoteātra Rīga ārējam veidolam, izvēlējušies atbildi: „Jānojauc kādreizējā kinoteātra „Spartaks” ēkas piebūve, kurā šobrīd atrodas spēļu zāle „Klondaika””, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā un jūnijā veiktās aptaujas rezultāti.

Biežāk nekā caurmērā par šādu risinājumu bijuši respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadā, latvieši, LR pilsoņi, kā arī pilsētas Centra rajonā un Kurzemes rajonā dzīvojoši, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

To, ka kinoteātra Rīga ārējam veidolam jāpaliek tādam, kāds tas ir pašlaik, atzīmējuši 26% aptaujāto, bet 25% atzinuši, ka viņiem „nav viedokļa šajā jautājumā”.

„Arhitektiem un kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanas ekspertiem, kas pauduši tik dažādus un atšķirīgus viedokļus par kinoteātra Rīga ārējo veidolu, pilsētnieku paustā nostāja varētu kalpot par svarīgu argumentu”, uzskata Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK). „Līdz šim notikušajās diskusijās bieži vien sarunas centrā tikuši izvirzīti ne tie nozīmīgākie fakti, kas turklāt ne vienmēr bijuši līdz galam pārbaudīti un atbilduši patiesībai. Bet pamata jautājums, kas jārisina, ir par unikālās un greznās 1924.gadā celtās kino ēkas, kam nav līdzinieces Baltijā, iespējami labāku atgriešanu tajā pilsētvidē, kas šobrīd ap to izveidojusies.”

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Līdz ar tehniskā aprīkojuma modernizēšanu, kinoteātrī Rīga iespējams demonstrēt filmas arī ar cyan dye analogo skaņas celiņu. Kā norāda Rīgas kultūras aģentūras direktore Brigita Rozenbrika, sākot ar šā gada septembri kinoteātrī iespējams demonstrēt filmas ar jebkurā tehnoloģijā izgatavotu analogo skaņas celiņu.

Jaunā skaņu celiņu tehnoloģija paredzēta 35 mm filmām. Cyan dye analogie skaņas celiņi ir ne vien drošāki un vieglāk izgatavojami, bet arī draudzīgāki videi, jo samazina ķimikāliju un ūdens daudzuma nepieciešamību attīstīšanas procesā. Tie nesatur sudraba un citus bīstamus ķīmiskos elementus, tādējādi vienkāršojot utilizāciju un uzlabojot darba apstākļus kinooperatoriem. Cyan dye analogās skaņas formāts gūst arvien lielāku atsaucību kinofilmu veidotāju, filmu laboratoriju, izplatītāju un demonstrētāju vidū. Augstākminēto iemeslu dēļ prognozējama cyan dye analogā skaņas celiņa tehnoloģijas pozīciju nostiprināšanās visos pasaules kinoteātros, kas vēlēsies demonstrēt jaunākos kinodarbus. Saskaņā ar Dye Track Committee (http://www.dyetracks.org) datiem, sākot ar 2006. gada jūniju, visas ASV nozīmīgākās kinostudijas apņēmušās filmu skaņu celiņus ierakstīt vienīgi cyan dye formātā.

Aizvadītajā gadā ievērojami pieaudzis kinoteātra Rīga apmeklējums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pērn kinoteātri Rīga apmeklēja 67 892 skatītāji, kas ir par 67 % vairāk nekā 2006. gadā. Turklāt šāds apmeklējums sasniegts, izmantojot vien kinoteātra Mazo zāli, kurā ir tikai 210 skatītāju vietas, jo Lielā zāle 2006. gada nogalē avārijas stāvokļa dēļ tika slēgta rekonstrukcijai.

Aizvadītajā gadā kinoteātrī Rīga notika 1052 seansi, kuros kopumā tika demonstrētas 357 dažādas filmas, no kurām 54 tika demonstrētas regulārajā repertuārā, 142 – filmu festivālu un tematisko filmu dienu ietvaros, bet 161 – filmu programmās.

Kinoteātrī turpina darboties poļu, latviešu un vācu kinoklubi, norisinājās 12 kinofestivāli un filmu dienas, notika 9 filmu pirmizrādes, kā arī 5 bezmaksas filmu seansi un dažādi kinoteātra iniciēti pasākumi.

Iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" darbību atsāks "Apollo Kino", kas "Covid-19" dēļ bija slēgts kopš marta.

Kinoteātrī būs pieejamas deviņas auditorijas un kinoteātra kolektīvs īstenos visus nepieciešamos drošības pasākumus.

Pēc katra seansa tiek tīrīti kinoteātra krēsli, reizi stundā tiek veikta tiešo saskares virsmu tīrīšana kinoteātra pašapkalpošanās zonā, kā arī vienlaicīgi katrā kinozālē varēs atrasties ne vairāk kā 100 cilvēki vai 50% no zāles sēdvietu skaita. Apmeklētāji aicināti ievērot 2 m distanci, dezinficēt rokas pirms un pēc seansa, samazināt skaidras naudas apriti un aizņemt tās sēdvietas, kas norādītas biļetē.

Db.lv jau vēstīja, ka, paplašinot savu darbību, Baltijas vadošais kinoteātris "Apollo Kino" šoruden atvērs otro kinoteātri Rīgā - tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Cinamon Holding parakstījis līgumu par Liepājas kinoteātra Balle iegādi.

Darījums esot daļa no Cinamon Holding izaugsmes stratēģijas, kas paredz paplašināt kinoteātru tīklu Baltijas valstīs. Balle būs otrais Cinamon kinoteātris Latvijā un piektais kinoteātris Cinamon Holding grupā.

Kinoteātri Balle Cinamon Holding iegādājās no AS KB Investments.

Cinamon Holding plāno kinoteātri Balle attīstīt, to pilnībā iekļaujot Cinamon kinoteātru grupā. Tas nozīmē, ka liepājniekiem un pilsētas viesiem būs pieejams daudzpusīgāks saturs. Uzņēmums plāno arī atjaunot kinoteātra telpas un aprīkojumu, izveidot jaunu mājaslapu un pievienot kinoteātri kopējā Cinamon Holding kinoteātru vadības sistēmā.

Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) šodien, 20.februārī, pēc iepazīšanās ar kinoteātra Rīga ēkas restaurācijas gaitu esot augstu novērtējis paveikto un izteicis atzinību pašvaldības SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājam Andrim Lācim par priekšzīmīgu darbu pilsētas īpašuma aprūpē, liecina domes sniegtā informācija medijiem.

Šobrīd ēkai ir nomainīts jumts, ierīkots jauns siltummezgls, pilnībā restaurēti Lielās zāles griezti un sienas, kā arī otrā stāva balkons. Pazuduši vecie cauruļvadi, kas kropļoja telpu kopējo izskatu. Foajē, kur uz sienām atklāti astoņi dažādi apgleznojuma slāņi, restauratori gatavo apskatei to izteiksmīgākos fragmentus. Tiek paplašināta Lielās zāles skatuves daļa, lai uz tās var rīkot teātra izrādes un koncertus, būs jauns ekrāns un skaņu aparatūra, apkalpes tiltiņš. Tiks nomainīta elektroinstalācija, ierīkota ventilācijas sistēma un ugunsdzēsības signalizācija, radikāli pārveidots pagrabs, kur atradīsies jauna multifunkcionāla zāle. Ārpusē plānots nojaukt masīvo ēku, kur kādreiz izvietojās kinoteātris Spartaks, tā atbrīvojot skatu uz arhitektoniski vērtīgo ēkas frontonu. Pa kreisi no tā līdz ielas līnijai atradīsies kinoteātra kafejnīca, pa labi – piebūve, kuras funkcija vēl tiek precizēta. Invalīdu vajadzībām tiks ierīkots lifts.

Daugavpilī Ditton namā 11. septembrī darbu sāks pirmais daudzzāļu kinoteātris Latgales reģionā – Silver Screen Cinema, informēja SIA New Europe Cinemas ģenerāldirektors Valters Veidemanis. Turpmāko trīs gadu laikā kompānija plāno atvērt kinoteātrus arī citās lielākajās Latvijas pilsētās.

11. septembrī kinoteātris apmeklētājiem būs atvērts no plkst. 10.25 – stundu pirms pirmā seansa sākuma. Pirmajā nedēļā skatītājiem tiks piedāvāts noskatīties sekojošas filmas: Vieglā uzvedība (Easy Virtue), G.I. Joe: Kobras sacelšanās (G.I. Joe: The Rise of Cobra), 9. rajons (District 9), Bēdīgi slavenie mērgļi (Inglourious Basterds) un Augšup (Up), kas dublēta latviešu un krievu valodā.

Biļešu cenas tiek solītas no Ls 1.75 līdz Ls 3.20.

Jaunajā kinoteātrī būs 6 kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 1 200, kopējā platība - 2 500m2. Tā darbību nodrošinās 30 darbinieki.

Kultūras ministrija apstiprinājusi Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (VKPAI) rīkojuma projektu par kinoteātra Palladium ēkas Rīgā, Marijas ielā 21, iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Priekšlikums par ēkas iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts arī no paša kinoteātra īpašnieka SIA Palladium.

Kinoteātris celts 1910.gadā pēc arhitekta Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa izstrādātā projekta stateniskā jūgendstila manierē. Objekts ir saglabājis oriģinālo būvapjomu un kupolveida jumta konstrukciju.

VKPAI pārstāvji skaidro, ka objekta kontekstā īpaši jāuzsver iespēja izsekot kinoteātra arhitektūras risinājumu izmaiņām no pirmsākumiem līdz mūsdienām, kas iespējams, pateicoties dokumentālām liecībām. Par vērtīgiem novērtēti arī interjera apdares elementi un detaļas, kas ir ēkas autoru dizaina darbi un sava laika avangardiski risinājumi.

Dažu kreditoru pārmērīgi aktīvā rīcība piespiedusi SIA Multiplex Systems izmantot tiesiskās aizsardzības procesu, lai aizsargātu kreditoru kopuma intereses un saglabātu esošo biznesu, norāda kinoteātra Cinamon īpašnieka Multiplex Systems valdes loceklis Kristjans Kilps.

Viņš skaidro, ka uzņēmums veicis arī pārrunas ar kreditoriem par vienmērīgu parādu atmaksu, taču tas nav devis rezultātu. Cinamon ikdienas darbības finansu rezultāti parādot, ka kino izklaides bizness ir dzīvotspējīgs un attīstās. Taču pilnīgi visu finansu saistību nokārtošanai ir nepieciešams ilgāks laika periods.

Multiplex Systems parāda pamatsummu veido kinoteātra celtniecībā un attīstībā ieguldītās sākuma investīcijas.

Db jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 23.decembrī apmierināja Multiplex Systems prasību un pasludināja uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesu. Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas termiņš ir divi gadi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Siguldā, tirdzniecības centrā Šokolāde izvietotā kinoteātra Kino Lora vadītāja Linda Lele. «Jau 2009. gadā, plānojot kinoteātra Kino Lora konceptu, tika saprasts – lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja Kino Lora veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri. Kino Lora ir vienīgais kinoteātris Latvijā, kas piedāvā apkalpošanu sēdvietās. Arī ēdienkarte ir īpaši izstrādāta, lai sniegtu klientiem iespēju tradicionālā popkorna vietā pasūtīt arī dažādas uzkodas, suši, alkoholiskus un bezalkoholiskus kokteiļus, ko ēst un dzert seansa laikā. Kinozālēs ir izvietoti ādas krēsli, pie katra krēsla ir neliels galdiņš un atkritumu tvertne. Jaunajā, tikko atklātajā zālē iekļautas vēl citas inovācijas – galdiņos ir iestrādāts neliels apgaismojums, lai ērtāka uzkodu baudīšana, un servisa poga viesmīļa izsaukšanai. Mēs neesam liels kinoteātris, taču es uzskatu, ka tas ir Kino Lora trumpis, jo varam nodrošināt kinoteātriem neraksturīgas ekstras. Citiem vārdiem - kvalitāte pār kvantitāti,» par savu darbavietu stāsta L. Lele.