Jaunākais izdevums

Kipra padara stingrākus ieceļošanas noteikumus un nosaka citus ierobežojumus pēc tam, kad tur ticis sasniegts jauno Covid-19 gadījumu skaita rekords, trešdien paziņoja veselības ministrs Mihalis Hadžipantels.

No 4.janvāra līdz 15.janvārim katram, kas ierodas Kipras Republikā, būs jāuzrāda negatīvs PCR tests, kas veikts ne vairāk kā 48 stundas pirms došanās ceļā.

Pasažieriem jau tiek prasīts veikt PCR testu uz sava rēķina, ierodoties lidostā.

Tuvākajās dienās stāsies spēkā arī citi jauni noteikumi, kas liek uzņēmumiem nodrošināt to, ka 40% darbinieku strādā attālināti - līdzšinējo 20% vietā.

Viesmīlības nozares uzņēmumi varēs apkalpot tikai sēdošus klientus, un tajos būs aizliegtas dejas.

Lai iekļūtu naktsklubos, izklaides vietās un kāzu svinībās, vakcinētiem viesiem būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts pēdējo 24 stundu laikā. Šī prasība gan neattieksies uz balstvakcīnas saņēmējiem.

Ir aizliegti visi apmeklējumi slimnīcās. Sporta stadionos varēs izmantot tikai 50% ietilpības līdzšinējo 75% vietā.

Par stingrākiem pasākumiem tika paziņots pēc valdības ārkārtas sanāksmes, kad Kipras Republikā tika reģistrēti 3002 jauni Covid-19 gadījumi - jauns vienas dienas rekords, kas tika labots trešo dienu pēc kārtas.

Pirms šīs nedēļas vienas dienas rekords bija 1152 jauni Covid-19 gadījumi, un tas tika sasniegts jūlija vidū.

"Epidemioloģiskie rādītāji ir strauji pasliktinājušies (..) un ir iespējams, ka pieaugs pacientu hospitalizācija," reportieriem sacīja veselības ministrs.

Kopš pandēmijas sākuma Kipras Republikā ir oficiāli reģistrēti 157 928 Covid-19 gadījumi un 635 nāves gadījumi, ieskaitot piecus jaunus nāves gadījumus trešdien.

Sabiedriskās vietās ārpus telpām un iekštelpās, tostarp lielveikalos, sejas maskas obligāti jāvalkā visiem no sešu gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 13.septembrī plāno lemt par izmaiņām lokālplānojumā teritorijai Mežaparkā, kur plānots palielināt apbūves augstumu, liecina komitejas sēdes darba kārtība.

Publiskai apspriešanai plānots nodot lokālplānojumu 30 hektārus lielai teritorijai starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimes apbūvi.

Lokālplānojuma ierosinātājs ir SIA "Mežaparka Rezidences". Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir turpināt plānoto apbūves attīstību.

Lokālplānojuma risinājumu pamatā ir iecere, kas paredz teritorijas vidus daļā, sākot no izbūvētās Ķelnes ielas, pakāpeniski paaugstināt plānotās apbūves stāvu skaitu no trīs stāviem uz četriem stāviem, bet teritorijas dienvidu daļā paredzot arī piecu un sešu stāvu apbūvi.

Augstākās ēkas, galvenokārt ar publiskām funkcijām, paredzētas kvartālā, kas atrodas Ķīšezera ielas un Gustava Zemgala gatves tiešā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenu kāpums otrajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 12,4%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" ceturtdien publiskotie dati par 26 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Igaunijā (+16,1%), Dānijā (+15,6%), Čehijā (+14,5%), Luksemburgā (+13,6%) un Lietuvā (+13,3%).

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Kiprā, kur tās sarukušas par 4,9%.

ES dalībvalstīs vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 7,3%, bet eirozonā - par 6,8%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES vidēji otrajā ceturksnī palielinājās par 2,7%, bet eirozonā - par 2,6%.

Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenu pieaugums otrajā ceturksnī fiksēts visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejama informācija, bet straujākais tas bijis Latvijā (+6,7%), Slovēnijā (+4,5%) un Austrijā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājās par 3,4%, bet Igaunijā - par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Silver Standart Houses aizņemas 500 000 eiro māju ražotnes paplašināšanai

Db.lv, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Expobank” parakstījusi kreditēšanas līgumu 500 000 eiro apmērā ar Latvijas uzņēmumu SIA “Silver Standart Houses”, kas ražo energoefektīvas mājas, ēku konstrukciju elementus un jumta kopnes.

Līdzekļus plānots ieguldīt ražotnes paplašināšanā un ražošanas tempu kāpināšanā, lai turpinātu iekarot eksporta tirgus, tostarp ASV un Kanādu, kur uzņēmums jau parakstījis pirmos līgumus.

Uzņēmums ražo energoefektīvas, cilvēka veselībai drošas koka karkasa mājas, kas ir ātri uzstādāmas un viegli ekspluatējamas.

“Ņemot vērā, ka mēs nodrošinām pilnu projekta dzīves ciklu - paši projektējam, ražojam un uzstādām, iespēja kāpināt ražošanas jaudas un paplašināt darbību ir ļoti būtiska. Pandēmijas laikā pieprasījums ir būtiski pieaudzis, esam noslēguši pirmos līgumus vairākos eksporta tirgos – ASV, Kanādā un Kiprā. Produkcija ir jau saražota un līdz gada beigām plānots veikt piegādes. Jāuzsver, ka sasniegtais rezultāts ir visas komandas nopelns, par ko vēlos izteikt lielu pateicību,” norāda uzņēmuma dibinātāja un līdzīpašniece Egita Bašena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltijā pēdējo 10 gadu laikā reģistrēts viens no augstākajiem mājokļa cenu kāpumiem ES

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā īres un nekustamā īpašuma iegādes cenas pieaugušas teju visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un īpaši straujš kāpums reģistrēts Baltijas valstīs, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Igaunijā reģistrēts straujākais gan īres, gan mājokļa iegādes cenu kāpums starp visām ES valstīm. Augstus rādītājus šajā sarakstā uzrāda arī Latvijā, kur īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 36%, bet nekustamā īpašuma iegādes cenas pat par 99,1%.

Salīdzinot 2021.gada otro ceturksni ar 2010.gadu, vērojams, ka īres cenas pieaugušas gandrīz visā Eiropā. Vidējais īres cenu kāpums ES valstu vidū 10 gadu laikā ir 15,7%, savukārt nekustamo īpašumu cenas augušas vidēji par 34,4%. Lielākais īres cenu kāpums ES valstu vidū reģistrēts Igaunijā (par 142,4%), Lietuvā (par 109,1%) un Īrijā (par 65,6%). Cenu kritums reģistrēts tikai divās valstīs - Grieķijā (par 25,1%) un Kiprā (par 3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Vācija, Kipra un Ungārija nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT

LETA--UKRAINSKAJA PRAVDA--UNIAN, 26.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipra paziņojusi, ka vairs nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT sistēmas, ziņo Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Tam piekritusi arī Itālija, kas iepriekš iebilda pret šādu soli, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Arī Ungārijas varasiestādes nolēmušas nebloķēt Eiropas Savienības sankcijas (ES) un neiebilst pret Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Par to tviterī paziņojis Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis pēc sarunas ar Ungārijas vēstnieku Varšavā.

"Ungārija nebloķēs nekādas sankcijas pret Krieviju, tostarp attiecībā uz SWIFT sistēmu," paziņoja Jablonskis.

Un arī Vācija kā pēdējā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sestdien piekritusi atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā, ziņo "Radio Brīvība".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Rietumvalstis vienojušās par jaunām finanšu sankcijām Krievijai

LETA--AFP, 27.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstis sestdienas vakarā vienojušās par jaunām finanšu sankcijām Krievijai, kas paredz atslēgt vairākas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un liegt Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu rubļa kursa atbalstīšanai, paziņoja Vācijas valdības preses pārstāvis.

Bankas, kuras tiks atslēgtas no SWIFT, ir "tās, kurām starptautiskā sabiedrība jau noteikusi sankcijas, kā arī nepieciešamības gadījumā citas institūcijas", sacīts Vācijas valdības preses pārstāvja paziņojumā.

Pagaidām vēl nav publiskots to banku saraksts, kuras tiks atslēgtas no SWIFT. Pārējās Krievijas bankas varēs izmantot šo sistēmu, tādējādi būs iespējami Rietumvalstu un Krievijas uzņēmumu darījumi, tostarp Eiropas valstis varēs samaksāt par dabasgāzes piegādēm. Ziņu aģentūra AFP raksta, ka visu Krievijas banku neatslēgšana no SWIFT acīmredzot ir piekāpšanās Vācijai, kas no ES valstīm visilgāk iebilda pret šo pasākumu.

Papildināta - Vācija, Kipra un Ungārija nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT 

Kipra paziņojusi, ka vairs nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT sistēmas, ziņo Ukrainas...

Rietumvalstis apsvēra iespēju atslēgt Krieviju no SWIFT arī 2014.gadā, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā. Taču toreiz Maskava paziņoja, ka gadījumā, ja tas notiks, uzskatīs to par kara pieteikumu, un lēmums par Krievijas atslēgšanu no SWIFT tā arī netika pieņemts.

Vēl Rietumvalstis sestdienas vakarā vienojušās aizliegt Krievijas centrālajai bankai "izmantot starptautiskās finanšu transakcijas, lai atbalstītu rubļa [kursu], teikts paziņojumā.

Tādējādi tiks ļoti būtiski ierobežotas centrālās bankas iespējas izmantot savas 600 miljardu ASV dolāru vērtās finanšu rezerves, lai atbalstītu rubļa kursu, kurš jau tagad ir zemākajā vēsturiskajā līmenī. Kāda ASV amatpersona žurnālistiem sacīja, ka rublis varētu sākt "brīvo kritienu".

Tiks arī aizliegts Krievijas pilsoņiem izmantot vairāku ES valstu piedāvāto tā dēvēto zelta pasu sistēmu, lai iegūtu ES valsts pilsonību apmaiņā pret investīcijām.

Vācijas valdības preses dienesta paziņojums izplatīts pēc ASV, Francijas, Itālijas, Kanādas, Lielbritānijas, Vācijas līderu un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas videoapspriedes. Drīz pēc tam līdzīgus paziņojumus izplatīja arī pārējās valstis un EK.

Pēc amatpersonu teiktā, šo sankciju detalizēta izstrāde turpinās svētdien.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins "nostājās uz ceļa, kur mērķis ir iznīcināt Ukrainu. Bet īstenībā viņš iznīcina arī savas valsts nākotni", tviterī ierakstījusi Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā.

"Mastercard" norādīja, ka, ņemot vērā "pašreizējā konflikta bezprecedenta raksturu un neskaidro ekonomikas vidi", kompānija "nolēmusi pārtraukt sava tīkla pakalpojumus Krievijā".

Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā, teikts "Mastercard" paziņojumā.

Savukārt "Visa" pavēstīja, ka nekavējoties sāks "sadarboties ar saviem klientiem un partneriem Krievijā, lai tuvāko dienu laikā pārtrauktu visas "Visa" transakcijas".

Kad šis process būs pabeigts, "visas "Visa" karšu iniciētās transakcijas Krievijā vairs netiks īstenotas ārpus šīs valsts un visas "Visa" kartes, kuras izsniegušas finanšu institūcijas ārpus Krievijas, vairs nedarbosies Krievijas Federācijā", teikts "Visa" paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Karšu darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs ceļojošos iedzīvotājus

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo maksājumu karšu kompāniju "Visa", "MasterCard" un "American Express" darbības pārtraukšana Krievijā un Baltkrievijā pamatā ietekmēs šo valstu iedzīvotājus, kuri ceļo, pavēstīja Latvijas Bankas pārstāvji.

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka Krievijā un Baltkrievijā izdotās "Visa", "MasterCard" un "American Express" maksājumu kartes nedarbosies ārpus šīm valstīm, bet citās valstīs izdotās kartes - nedarbosies Krievijā un Baltkrievijā. Tāpat nedarbosies starptautiskie maksājumi, piemēram, norēķini Rietumvalstu internetveikalos.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Krievijas iedzīvotājiem Krievijas iekšzemes maksājumos un naudas izņemšanā no bankomātiem šīs kartes darbosies, izmantojot Krievijas Centrālās bankas uzturēto maksājumu sistēmu "Mir". Tāpat Krievijas bankas pašlaik aktīvi rīkojas, lai aktīvāk izmantotu Ķīnas maksājumu karšu tīklu "Union Pay", kuru Eiropas Savienībā (ES) pamatā izmanto tirgotāji, lai pieņemtu karšu maksājumus no Ķīnas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrijas celtniecības uzņēmums "Strabag" sarāvis saiknes ar rietumvalstu sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Oļega Deripaskas kontrolēto uzņēmumu "Rasperia Trading" un pārtrauks darbību Krievijā.

"Strabag" lielākais akcionārs Austrijas uzņēmēja Hansa Pētera Hāzelšteinera ģimenes privātais fonds lauzis kopš 2007.gada spēkā esošo sindikāta līgumu ar Kiprā reģistrēto "Rasperia Trading", kam pieder 27,8% "Strabag" akciju, un abiem pārējiem akcionāriem - Austrijas apdrošinātāju "UNIQA" un Austrijas finanšu kompāniju "Raiffeisen".

Uzņēmums skaidro, ka šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad visi pūliņi iegādāties "Rasperia Trading" piederošās akcijas piedzīvojuši neveiksmi.

"Strabag" norāda, ka nemaksās dividendes "Rasperia Trading".

Vienlaikus "Strabag" nolēmis pārtraukt darbību Krievijas tirgū saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai. Darbība Krievijā veidoja 0,3% no "Strabag" izlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES draud Turcijai ar sankcijām saistībā ar ieceri atvērt Ziemeļkipras kūrortu

LETA--DPA, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) otrdien likusi noprast, ka varētu vērst sankcijas pret Turciju saistībā ar plāniem Ziemeļkiprā no jauna atvērt piekrastes kūrortu, kas bijis slēgts kopš Turcijas 1974.gada iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas.

Šī iecere ir sadusmojusi Kipras grieķu kopienu.

ES ministri nākamajā sanāksmē apsvērs, kādus soļus spert šajā sakarā, paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels un ES dalībvalstis.

ES šogad jau brīdināja Ankaru atturēties no jaunām provokācijām vai rēķināties ar soda pasākumiem.

Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzīst tikai Turcija, pagājušajā nedēļā paziņoja par plānu atvērt Varošu, kas ir bijusi slēgta kopš Turcijas iebrukuma un salas sadalīšanas.

Varoša, kas ir Ziemeļkipras pilsētas Famagustas daļa, kopš 1974.gada ir bez iedzīvotājiem un slēgta apmeklētājiem. Pirms tam Varoša bija viens no populārākajiem reģiona kūrortiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bijušajiem Krājbankas vadītājiem Antonovam un Priedītim piespriež cietumsodu un konfiscē mantu

LETA, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rosina kriminālprocesu par iespējamu Rīgas piena kombināta apzinātu notekūdeņu piesārņošanu

LETA, 19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) ir ierosinājusi kriminālprocess par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts" apzinātu notekūdeņu piesārņošanu.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 102.panta otrās daļas un Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.

Kriminālprocess uzsākts par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Kā arī par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā.

Par ūdeņu piesārņošanu var tikt piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru