Uzņēmumiem, kuru akcionāri reģistrēti Kiprā, šīs valsts problēmas biznesu Latvijā neietekmēšot.

Pēdējos pāris gados zemo nodokļu valsts Kipras tiešās investīcijas Latvijā pieaugušas par 50% un 2012. gada beigās jau sasniedza 419,6 mil. Ls iepretim 282 milj. Ls 2010.gada beigās, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Turklāt no eirozonas valstīm Kipra investīciju ziņā atpaliek tikai no Nīderlandes (562,6 milj. Ls). Dati liecina, ka vairāk nekā 100 milj.Ls Kipras investori ieguldījuši apstrādes rūpniecībā. Tomēr Kipras krīze Latvijā strādājošos uzņēmumus, kuru akconāri reģistrēti Kiprā, neietekmēs, liecina DB aptaujātie uzņēmumi, kā galveno argumentu minot to, ka norēķinu konti atrodas Latvijā.

«Neprognozēju, ka Latvijas kompānijām, kuru mammām ir Kipras pieraksts, varētu būt kādas problēmas,» DB situāciju vērtē ZAB Varul partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu viedokli pamato ar to, ka Kipra bija tikai investīciju tranzītvalsts, kura izmantoja savas priekšrocības, piemēram, Krievijas, Lielbritānijas, Šveices ieguldījumu «ceļošanā» uz konkrētu mērķi, piemēram, Austrumeiropā.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola un Kipras finanšu ministrs Haris Georgiads (Charis Georgiades) otrdien, 24. maijā, Briselē, parakstīja Latvijas valdības un Kipras Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Tā veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī atvieglos investoru darbību Latvijā un Kiprā.

Konvencijas noteikumi paredz nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi.

Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzēja valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Otra valsts var mainīt kā nodokļu likmes, tā arī apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašreizējā situācijā līgumslēdzējas valsts investoriem netiek garantēta zināmu nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu.

Paredzams, ka Latvijas pievilcība Krievijas investoru acīs ievērojami pieaugs, meklējot jaunu vietu, kur pārvietot savas investīcijas no krīzes māktās Kipras, paredz investīciju bankas Trigon Capital eksperti.

Paredzams, ka Latvijas pievilcība Krievijas investoru acīs ievērojami pieaugs, meklējot jaunu vietu, kur pārvietot savas investīcijas no krīzes māktās Kipras, paredz investīciju bankas Trigon Capital eksperti.

«Latvijai ir nesalīdzināmi labāka makroekonomiskā situācija nekā Kiprai, un tas noteikti tiks ņemts vērā, kad Krievijas investori meklēs drošu vietu, kur ieguldīt savu kapitālu,» sacījis Trigon Capital vadītājs Joakims Heleniuss.

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti norāda, ka Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai, tādējādi nav paredzams, ka tuvākajā laikā bankās varētu ievērojami augt nerezidentu naudas daudzums.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamā sliekšņa paaugstināšana Latvijā slāpē investīciju ieplūšanu, samazina biznesa apjomus un darba vietas daudzās jomās, lielākās ieguvējas no tā ir mūsu konkurentvalstis

Tā intervijā DB atzīst a/s ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs. Viņaprāt, priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi, īsti pat neiedziļinoties problēmas būtībā, ar balsu vairākumu pieņēma lēmumus, kas neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm, samazinot investīcijas, kas nozīmē arī mazāk darba vietu, mazākus nodokļus. DB jau iepriekš rakstījis par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 1. septembrī. Nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu jau no pērnā gada 1. septembra, slieksnis no 142 300 eiro ir pacelts līdz 250 000 eiro ar papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas, turklāt īpašuma kadastrālā vērtība nedrīkst būt zemāka par 80 000 eiro.

Latvija ir viena no Eiropas interesantākajām ekonomikām, ceturtdien, atklājot Latvijas Biznesa forumu Londonā, atzina aģentūras Bloomberg galvenais redaktors valsts pārvaldes un ekonomikas jautājumos Džons Fraers.

Lai pārrunātu Latvijas ekonomikas potenciālu nākotnē un tās iespējas piesaistīt investīcijas, Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra un Baltic Internetional Bank forumā pulcēja Latvijas un Lielbritānijas valdības pārstāvjus, uzņēmējus un ekonomikas ekspertus.

Lielbritānijas valsts ministrs tirdzniecības un investīciju lietās lords Grīns no Hirstpīrpointas uzsvēra, ka Latviju un Lielbritāniju saista senas saites jau kopš viduslaikiem, kad apmaiņā pret britu vilnu no Latvijas uz Lielbritāniju tika vesti kokmateriāli, kas arī patlaban ir viens no galvenajiem produktiem, ko Latvija eksportē uz šo valsti.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn uzņēmumi tiešās investīcijas visbiežāk piesaistījuši no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas, tiesa gan, vērtējot pēc ieguldīto finanšu apjoma, pirmajā vietā tomēr ierindojusies Nīderlande, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pētījuma rezultāti parāda, ka skaitliski visvairāk investēšanas gadījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pērn nācis no Krievijas. 2014.gadā reģistrēts 1591 gadījums, kad investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši iedzīvotāji un uzņēmumi no Krievijas. Salīdzinot ar tuvāko sekotāju Lietuvu, tas ir vairāk nekā divas reizes. Tiesa gan, pēdējos gados vidējās summas, kādas investētas, būtiski atšķiras. Tā, piemēram, 2012.gadā, pēc Lursoft aprēķiniem, Krievijas investori katrā investēšanas gadījumā investējuši vidēji 48,84 tūkstošus eiro, 2013.gadā vidējā summa augusi jau līdz 122,68 tūkstošiem eiro, bet pērn atkal sarukusi līdz 76,80 tūkstošiem eiro. Tiesa gan, 2014.gadā reģistrēti 15 darījumi, kad pārstāvji no Krievijas vienā investēšanas gadījumā investētu vairāk nekā miljonu eiro, kamēr 2013.gadā bijuši vien 8 šādi gadījumi.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Pērn – eiro ieviešanas gadā – ārvalstu investori savus ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālu palielinājuši par 201 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Pērn ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu pamatkapitālos portfeļa bilance (ienākošās – izņemtās) ir sasniegusi vēl nebijušu apmēru – 7,26 miljardus eiro. Tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitāla aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās investīcijas, bet arī izejošās, jo pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts, tiek samazināts ārvalstu kapitāla apjoms vai arī ārvalstnieka kapitāla daļas pārpērk Latvijas rezidenti, un investīcijas aizplūst no valsts. 201 milj. eiro ir viens no mazākajiem investīciju bilances pieaugumiem pēdējo gadu laikā.

Mazs, bet pozitīvs pieaugums – ārvalstu investoru ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā šogad pieauguši par 36 milj. eiro, taču tie joprojām ir par 250 milj. eiro mazāki, nekā bija 2015. gada nogalē

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skarbs viedoklis ir SIA Rention līdzīpašniekam Rolandam Feldmanim. Viņš norāda, ka investoru negatīvais viedoklis par Latviju nav mainījies. «Un mēs arī nemudinām investorus ieguldīt līdzekļus. Piemēram, viens no veidiem, kā piesaistīt simtiem miljonu vai pat miljardus, ir iespēja attīstīt nekustamo īpašumu, kurā var novietot back-office, izstrādāt un apkalpot tehnoloģiju uzņēmumus vai izvietot loģistikas centrus. Taču būvniecības birokrātija un katras valdības veiktās nodokļu reformas arvien vairāk atbaida investīcijas,» skaidro R. Feldmanis. Viņš piemetina, ka naudu rada uzņēmēji, nevis birokrāti – līdz ar to esot pat labāk, ka pelēkā zona kļūst lielāka, taču IKP aug straujāk, līdz ar to vairs neatpaliekam no igauņiem un tagad arī no lietuviešiem iedzīvotāju pirktspējas ziņā.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā līdz šā gada jūnija beigām sasniegušas 16,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni 53% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir iespaidīgs, liela daļa šīs naudas ir ieguldīta finanšu starpniecībā un nekustamo īpašumu darījumos.

Lielākie ieguldītāji Latvijas ekonomikā ir investori no Zviedrijas – 15,4% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) nāk no Zviedrijas. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā, un Zviedrijas investoru kapitāls ir ieguldīts nekustamajos īpašumos. Jau vēsturiski lielākās ĀTI plūsmas Latvijā nāk no tuvākajām kaimiņvalstīm – Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī no Nīderlandes, Kipras un Vācijas, apliecināja Latvijas Bankā.

Nozaru struktūrā lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars – 24% – ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem ĀTI svārstībām, gan raugoties plašāk pa gadiem, gan pa ceturkšņiem gada ietvarā. Piemēram, 2016. gadā ĀTI kritums bija tieši saistāms ar AS Swedbank grupas kapitāla optimizāciju, kas izpaudās kā pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksa. Tas bija skaidrojams ar zemajām procentu likmēm aizdevumos, kad augsta kapitalizācija rada vien papildu administratīvo slogu. Vienkāršāk runājot, situācijās, kad nav izdevīgi aizdot Latvijā, nauda tiek izņemta un investēta citos tirgos.

Pēdējos mēnešos vērotā straujā eksporta izaugsme noteica to, ka Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 3. ceturksnī saruka līdz 74,5 milj. latu jeb 1,9% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 3. ceturksnī samazinājās līdz 101,9 miljoniem latu. Preču un pakalpojumu eksports salīdzinājuma ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 13,4% (preču eksporta kāpums bija viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES)), bet imports palielinājās par 5,3%. Pieauga sniegto braucienu un sakaru pakalpojumu, kā arī būvniecībā sniegto pakalpojumu vērtība.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās pārvadājumu apjoms (īpaši dzelzceļa un jūras transportā). 2013. gadā pārvadājumu nozares rādītājus pozitīvi ietekmēs arī palielinātais autopārvadājumu kvotu skaits (uz Ukrainu, Gruziju un Krieviju), bet jūras pārvadājumus raksturojošie indeksi Harpex un Baltic Dry pagaidām neliecina par būtiskas pārvadājumu sektora izaugsmes iespēju.

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās 32,3 miljonu latu pārpalikums, kas ir 0,8% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Līdz ar to šā gada pirmajā pusgadā kopumā tekošā konta deficīts ir bijis 44,9 miljoni latu jeb 0,6% no prognozētā IKP. Tekošā konta deficīta samazināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noteikusi preču ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanās, skaidro centrālās bankas ekonomiste Ieva Braukša.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī samazinājās līdz 24,4 miljoniem latu jeb 0,6% no prognozētā IKP. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 4,7%, bet to imports salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 2,9%.

Preču ārējās tirdzniecības bilanci 2. ceturksnī stiprināja AS Rīgas Kuģu būvētava uzbūvēto pasažieru kuģu eksports uz Krieviju. Saskaņā ar uzņēmuma paziņojumiem Nasdaq OMX Riga biržai uzbūvēti un pārdoti trīs kuģi par kopējo summu aptuveni 13,5 miljoni latu. Latvijas eksporta tirgus daļas galvenajā tirdzniecības partnervalstīs turpināja pieaugt. Savukārt importa apjomi kopš gada sākuma mazinājušies, arī uz starppatēriņa un kapitālpreču preču rēķina – šīs preces ir nepieciešamas turpmākās ražošanas attīstībai un eksporta potenciāla stiprināšanai, saka eksperte.

Šogad pirmajā pusgadā strauji samazinājies ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē notikušajās diskusijās par ārvalstu investīciju vides uzlabošanu atzina Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Šodien Saeimas komisijā tika prezentēti dati par LIAA piesaistītajām ārvalstu tiešajām investīcijām, nevis kopējām piesaistītajām investīcijām valstī.

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko sacīja, ka ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā ir trīs reizes mazākas nekā pirmskrīzes laikā, bet šāda tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Pēc EM pārstāvja teiktā, Latvijā joprojām visvairāk investē uzņēmumi no Zviedrijas, Kipras, Nīderlandes, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas.

Savukārt LIAA pārstāvis Ivars Ērkšķis komisijas locekļus informēja, ka 2016.gada sešos mēnešos par investīciju veikšanu Latvijā pozitīvu lēmumu pieņēmuši desmit investori, turpretī 2015.gadā kopumā pozitīvu lēmumu par investēšanu Latvijā pieņēma 31 investors. Ja šā gada pirmajā pusgadā Latviju apmeklēja 44 potenciālie investori, tad pērn kopumā tās bija 168 vizītes.

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 3. ceturksnī turpināja atspoguļot preču importa atjaunošanos. Tas būtiski veicināja deficīta veidošanos, kas ir 300,8 milj. eiro jeb 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Spēcīgs pieprasījums globālajā ekonomikā kopumā un Latvijas nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs sekmēja arī eksporta pieaugumu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales turpina atspoguļot starptautiskās ekonomikas atjaunošanos. Piemēram, eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 2000. gada oktobra, savukārt Eiropas Savienībā (ES) tas uzrāda augstāko līmeni kopš 2007. gada jūnija. Šāda ekonomiskā vide ārvalstīs ir labvēlīga Latvijas eksportam. Pieprasījuma nostiprināšanās ārvalstīs veicina arī globālo cenu pieaugumu. Tas ietekmē ne tikai Latvijas eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importa pieaugumu, līdz ar izejvielu, ko Latvijā izmanto preču ražošanā, sadārdzināšanos.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Atjaunojamās enerģijas ražošanā (AER) ieguldījumus veikušie ārvalstu investori vērsušies pie augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, brīdinot par sekām, kas apdraud Latvijas klimata mērķu sasniegšanu enerģētikas jomā, ja nozarei tiks likvidēts valsts atbalsts un pieņemti "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā".

Astoņu ārvalstu investoru kompāniju pārstāvji 31. augustā vērsušies pie prezidenta, ministru prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām.

Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

"Kurš saprātīgs privātais investors vēlēsies veikt investīcijas Latvijā, īpaši AER nozarē, redzot attieksmi un rīcību, ko demonstrē Latvijas politiķi un atbildīgās amatpersonas šodien?" valsts amatpersonām jautā investori. Uzņēmumi norāda, ka tiesisko regulējumu normas nozarē ir mainītas jau 11 reizes.

Pērn ārvalstīs nodarbinātie tautieši uz Latviju nosūtījuši 594,78 miljonus eiro , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā liecina Latvijas Bankas aplēses. Pastāv četri faktori, kāpēc cilvēki maina dzīvesvietu. Iedarbojoties uz šiem faktoriem, valsts var mazināt aizbraucēju plūsmu un veicināt aizbraukušo cilvēku atgriešanos Latvijā, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana un motivācijas sistēma darba devējiem, kuri sniedz iespējas emigrējušiem tautiešiem - tie ir vieni no nosacījumiem biznesā, kas varētu palīdzēt atgriezties tautiešiem no ārvalstīm. Būtiski ir koncentrēties ne tikai uz tiem, kas jau aizbraukuši, bet domāt, kā motivēt palikt tos, kuri vēl tikai apsver domu par aizbraukšanu. «Turklāt valsts ar savu attieksmi, procedūrām un rīcību nedrīkst pieļaut svārstīgo skaita pieaugumu. Vēl jo vairāk – nebūtu jāpārsteidzas ar aktīvu aicināšanu mājup, pirms nav radīta vide, kurā cilvēki var īstenot savas dzīves ieceres. Nedrīkst pieļaut atkārtotu vilšanās sajūtu tajos, kas reiz aizbraukuši,» DB uzsvēra Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis. Protams, viņaprāt, valstī ir jāveido tāda politika, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, vispirms ieguldot izglītības sistēmas modernizēšanā, inovāciju izstrādē un tādējādi ceļot darba ražīgumu, kāpinot iedzīvotāju ienākumus. «Taču šajā procesā laiks spēlē vienu no galvenajām lomām, bet tā, kā vienmēr, ir par maz. Tādēļ viens no šī brīža risinājumiem ir izveidot pieejamu un reāli strādājošu iekšējās mobilitātes sistēmu, kas ļautu cilvēkiem atrast darbu tepat Latvijas robežās. Tas, protams, nenozīmē tikai informāciju, ka te ir darbs, bet arī sociālo nodrošinājumu – īres dzīvokļus, bērnudārzus, skolas,» uzskaitīja M. Mančinskis. Otrs aspekts, kas veicinātu pašreizējo Latvijas iedzīvotāju stabilitātes sajūtu un, iespējams, ļautu domāt par atgriešanos tiem, kas reiz devušies prom, ir mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana, piemēram, ļaujot reinvestēt peļņu uzņēmuma attīstībā, nevis ar nodokļu slogu grūžot uzņēmumus pelēkajā zonā tiktāl, ka tie vairs nespēj piesaistīt investīcijas savai turpmākajai attīstībai.

Lai arī šīm valstīm ir maz kas kopīgs, gan eirozonā esošā Kipra, gan Latvija ir kā magnēts Krievijas naudai, darot nemierīgus Eiropas ierēdņu prātus attiecībā uz šīs naudas ieplūšanu un tās ietekmi uz banku sektora stabilitāti, raksta Reuters.

Aģentūra vērš uzmanību uz Kiprai nepieciešamajiem vismaz 10 miljardiem eiro banku stabilitātes atjaunošanai, kura cieta pēc ekonomisko problēmu sākšanās Grieķijā.

Kiprieši bija veikuši apjomīgas investīcijas un aizdevumus Grieķijā un cieta no starptautiski uzspiestās vienošanās par vairāk nekā puses Egejas jūras valsts obligāciju parāda norakstīšanu.

Tikmēr eirozonas lokomotīve Vācija nav naska attiecībā uz aizdevuma piešķiršanu Kiprai, jo raizējas par netīrās naudas atmazgāšanu šīs Vidusjūras salas bankās un aicina arī pašai piedalīties savu finanšu glābšanā, un kā vienu no risinājumiem izmantot noguldījumu aplikšanu ar nodokli.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 4. ceturksnī veidojās 53,6 miljonu eiro pārpalikums jeb 0,8% no prognozētā IKP, liecina Latvijas Bankas dati.

2013. gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tekošā konta deficīts bija mazāks (191,1 miljons eiro jeb 0,8% no prognozētā IKP). 2013. gadā deficīta sarukumu veicināja preču ārējās tirdzniecības deficīta samazinājums un pakalpojumu ārējās tirdzniecības pārpalikuma pieaugums.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 4. ceturksnī samazinājās līdz 18,4 miljoniem eiro jeb 0,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports pieauga straujāk nekā preču imports, bet gan pakalpojumu eksports, gan imports samazinājās. 4. ceturksnī turpināja samazināties pārvadājumu pakalpojumu eksports, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni labākus rezultātus uzrādīja būvniecības, kā arī informācijas un datorpakalpojumu eksports, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Eirozona nesabruks un Latvijai tai ir jāpievienojas, ja tā cer tikt galā ar globālām pārmaiņām un izaicinājumiem, kas skar visas Eiropas valstis, uzskata Oksfordas Universitātes profesors un Oksfordas Universitātes pētniecības skolas jeb Martina skolas direktors Ians Goldins.

«Eirozona ir ilgtspējīga, un Latvija sper pareizu soli, tai pievienojoties,» teica Goldins, vienlaikus atzīstot, ka dažām valstīm ekonomiskā krīze eirozonas ietvaros prasījusi «ļoti sāpīgu pielāgošanos».

«Eirozona noturēsies, neviena valsts no tās neaizies, jo tas ir visu interesēs, arī Vācijas un Ziemeļeiropas valstu interesēs, jo pāreja uz «jaunu vācu marku» smagi iedragātu Vācijas ekonomiku,» viņš sacīja.

Vaicāts par brīdinājumiem dažos pazīstamos starptautiskajos medijos, ka Spānijas un Francijas ekonomikās var iestāties nopietna krīze ar daudz graujošākām sekām eirozonai nekā Grieķijas un Kipras krīzēm, Goldins teica, ka «žūrija vēl spriež» par Spāniju, bet Francijā sociālistu prezidents Fransuā Olands ir spiests samazināt valsts izdevumus.

Februārī nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis par 0,4% jeb 26,9 miljoniem latu, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā februārī banku piesaistīto noguldījumu atlikums pieaudzis par 0,2% jeb 22,2 miljoniem latu. Pieaugot mājsaimniecību un finanšu iestāžu noguldījumiem, bet samazinoties privāto nefinanšu sabiedrību un valdības noguldījumiem, rezidentu noguldījumu atlikums sarucis par 0,1% jeb 4,7 miljoniem latu.

«Šomēnes nerezidentu noguldījumu apjoms pieaudzis ASV dolāra vērtības palielināšanas rezultātā, nevis reālo noguldījumu pieplūduma dēļ,» skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. «Kā rāda jaunākie operatīvie banku dati par februāri, nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugums no visām valstīm kopā ir mazāk nekā pērn, kad februārī nerezidentu noguldījumu kopējais pieaugums bija 110 miljoni latu. Mēs turpināsim sekot līdzi situācijai un rūpīgi strādāsim ar bankām, vērtējot ienākošās naudas plūsmas intensitāti un kvalitāti.»