Daugavpilī par vairāk nekā 30 miljoniem eiro attīsta tramvaju infrastruktūru, informē pašvaldībā.

PAS "Daugavpils satiksme" īsteno četrus nozīmīgus projektus, kuru gaitā līdz 2023.gada beigām vairākos posmos tiks pārbūvētas esošās un izbūvēta jauna tramvaju līnija, kā arī nomainītas komunikācijas un labiekārtota sliežu ceļiem piegulošā teritorija.

Kopējās projektu izmaksas sastāda vairāk kā 30 miljonus eiro, kas uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir vērienīgākais finansiālais ieguldījums tramvaju infrastruktūras attīstībā.

Apmēram 11,2 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunajā Vaiņodes ielas tramvaju līnijas projektā. Būvdarbi tiek veikti 1,9 kilometru garumā. Šī projekta ietvaros paredzēts savienot 1. un 3. tramvaju maršruta galapunktus, izbūvējot jaunu tramvaju līniju Vaiņodes ielā.

«Tramvaju satiksme ir mūsu lepnums, tomēr tie ir tik novecojuši, ka iedzīvotāji nevar sagaidīt jaunos tramvajus,» Db.lv pauda a/s Tramvaju uzņēmuma pārvaldnieks Oļegs Tolmačovs. Lai arī 22 tūkstošiem daugavpiliešu, kas ikdienā izmanto tramvaju, jau no šā gada septembra būtu bijis jābrauc jaunos, Baltkrievijas uzņēmuma ražotos tramvajos, tas, cik drīz jaunie tramvaji sāks kursēt un vai tie būs tieši Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienības Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tramvaji, nav zināms.

Tikmēr Db.lv viesojās Daugavpilī, lai fotogrāfijās iemūžinātu tramvajus, no kuriem, kā cer liela daļa Latvijas otras lielākās pilsētas iedzīvotāju, tai drīz nāksies atvadīties.

«Dzīve iet uz priekšu, jaunie tramvaji būs siltāki, modernāki, tajos būs jaunākās tehnoloģijas, bet vecos tramvajus varēsim skatīties filmās un fotogrāfijās,» Daugavpilī strādājošā Silvija Sproģe uzskata, ka ieslīgt sentimentā par vecajiem tramvajiem nevajagot.

Jau rakstīts, ka pirmais piegādes termiņš, kad Daugavpilij bija jāsaņem 12 jaunie tramvaji, bija šā gada 31. augusts. Kopš 1. septembra Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tiek piemērota kavējuma soda nauda – 600 lati dienā.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

G. Ķirsons šodien preses brīfingā atzina, ka Ķirsons Māja nav nodota ekspluatācijā, un viņš uzņemas par to pilnu atbildību. Jautāts, kāpēc jaunā ēstuve vispār tika atvērta, ja tā nebija nodota ekspluatācijā, viņš skaidroja, ka ēstuve atvērta, jo bija cerības to nodot ekspluatācijā tuvāko dienu laikā pēc atvēršanas.

Ēstuves līdzīpašnieks uzsvēra, ka ēkai drošības riski nepastāv, Rīgas pilsētas būvvalde bija norādījusi vien uz astoņiem trūkumiem, kas bija saistīti ar visu kompleksu, nevis tieši ēku.

«Bija palikušas nelielas formalitātes, kas nekādi nebija saistītas ar drošību cilvēkiem, tāpēc uzņēmos visus finansiālos riskus - soda naudas, objekta aizvēršana -, ļaujot objektam strādāt. Taču apzinoties šī brīža sabiedrības satraukumu un savu kļūdu likuma priekšā, Ķirsons Māja no šodienas tiek slēgta līdz brīdim, kamēr tiks izpildītas visas Rīgas pilsētas būvvaldes prasības,» norādīja uzņēmējs.

Lido pats neveidos trošu tramvaju, bet ir atradis investoru, kas gatavs ieguldīt šī projekta realizēšanā.

«Ir investors, kas gatavs uztaisīt tramvaju, radot jaunas darbavietas,» tā šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Uzņēmējs gan neatklāja, kurš ir potenciālais investors. Līdz šim arī nav skaidrs, cik lielas izmaksas būtu jāiegulda projekta realizācijā.

Kā galveno iemeslu trošu tramvaja izveidei uzņēmējs saredz iespēju mazināt lielos sastrēgumus, kas veidojas Krasta ielā. Tāpat viņš uzsver iespēju mazināt automašīnu radīto gaisa piesārņojumu, jo līdz ar projekta realizēšanu pilsētā varot būt mazāk svina.

Db jau vairākkārt vēstījis par Lido īpašnieka iecerēm veidot trošu tramvaju, kas kursētu no tirdzniecības centra Dole līdz Centrāltirgum. Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka uzņēmēji varētu piekrist veidot kopuzņēmumu gan trošu ceļa projektēšanai un izbūvei, gan jaunās līnijas apkalpošanai.

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Uz Liepāju atceļojis jau otrais jaunais zemās grīdas tramvajs, ko būvējusi Horvātijas rūpnīca "Končar – Electric Vehicles Inc.", taču pagaidām nav zināms, kad tie varētu uzsākt kustību.

"Pandēmijas un ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pabeigt personāla praktisko apmācību. Līdz maijam būs saņemti kopumā jau seši vagoni. Sekosim situācijas attīstībai. Atkarībā no tā, kad pabeigsim apmācību procesu, varēsim ieviest visus uz to brīdi piegādātos tramvaju vagonus," komentē uzņēmumā "Liepājas tramvajs".

Kopumā Liepājā plānota 14 šādu jaunu tramvaju vagonu piegāde.

Šobrīd ir saskaņots grafiks par sešu jaunu tramvaju vagonu piegādi, bet noslēgtais līgums paredz, ka līdz 2022.gada sākumam Liepājā tiks piegādāti kopumā 12 jauni tramvaju vagoni un dokumentācijas saskaņošanas posmā ir vēl divu tramvaju iegāde tuvāko gadu laikā.

Pēc tam, kad Rīga būs saņēmusi 20 zemās grīdas tramvaju sastāvus no Čehijas, šādus tramvajus Rīgai varētu turpmāk ražot Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) un Minskas automašīnu rūpnīcas (MAZ) kopuzņēmums.

Tā šodien vēsta laikraksts Bizness&Baltija.

Db jau vēstīja, ka RVR kopā ar Belkomunalmaš strādāja pie modeļa tramvaju parka atjaunošanai Rīgai. Tā kā savulaik RVR ražoja arī tramvajus, a/s RVR padomes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis cer Rīgā atdzīvināt šo produktu ražošanu, jo pieprasījums ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pilsētām un valstīm.

Kā apgalvo RVR valdes priekšsēdētājs Lazars Raizbergs, tad rūpnīcai Latvijā ir visas nepieciešamā pieredze un tehnoloģijas, lai šādus zemās grīdas tramvajus ražotu. Tiesa gan, ka paša tramvaja koncepts vēl neesot izstrādāts. Šonedēļ Rīgā ierodas MAZ pārstāvji, lai runātu par ražošanas iespējām RVR. L. Raizbergs arī norādīja, ka iepriekš radušās domstarpības abu uzņēmumu starpā, jo MAZ bija paredzējis, ka Rīgā tikšot ražoti tikai tramvaju vagonu karkasi.

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Uzņēmējs un ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons ir pārliecināts, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos.

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā esošo ēdināšanas uzņēmumu Lido, kura vienīgais īpašnieks ir Ķirsons, plānots izsolīt par 7,9 miljoniem latu. Taču uzņēmuma īpašnieks cer, ka izsole nenotiks.

«Tautai ļoti interesē - kas tur būs? Mēs kārtojam, lai nekas nebūtu, - nekādas izsoles. Tā iespējamība ir vismaz 80%. 24 gadus strādāt, lai pēc tam pasludinātu... Izsoles plāns, kas ir uztaisīts, bija jātaisa pēc juridiskajām prasībām. Patlaban, domāju, nekā no tā nebūs,» norādīja Ķirsons.

«Bieži vien aizdevējs redz citādāk nekā aizņēmējs. Aizņēmējs aizņemas un tērē svešu naudu, bet atdod savu naudu, aizdevējs aizdod un saņem savu naudu. Aizdevējs to grib saņemt savā termiņā. Aizdevējs neatrod savu vainu, mēs - savējo, un rodas konflikts. Lai konfliktu risinātu, lūdzām ārpustiesas tiesisko aizsardzību,» skaidroja uzņēmuma īpašnieks.

Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums izsludinājis atklāto konkursu par pasažieru tramvaju iegādi ERAF projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» ietvaros.

Par to liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Uzņēmums paredzējis 12 modernu vagonu iegādi, no kuriem 8 ir četru asu vagoni un 4 - sešu asu vagoni. Jaunie tramvaju vagoni, kuri tiks aprīkoti ar asinhronā tipa dzinējiem, ļaus ietaupīt un uzkrāt elektroenerģiju, nodrošinās mobilāku un ātrāku pārvietošanas bez sastrēgumiem. Jaunie tramvaji arī tiks aprīkoti atbilstoši vides pieejamības prasībām, kas nozīmē, ka tiks nodrošinātas novietnes ratiņiem, vietas invalīdiem, tramvaju ieeja tiks aprīkota ar izbīdāmu platformu. Projektu plānots īstenot līdz 2012. gada 31.decembrim. Jāatgādina, ka jau maijā Tramvaju uzņēmums parakstīja līgumu ar Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības fonda projekta «Daugavpils pilsētas tramvaju transporta infrastruktūras renovācija» īstenošanu. Projekts tiek īstenots programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» ietvaros un 83,11 % no projekta attiecināmajam izmaksām tiks līdzfinansētas no ES Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Projekta kopējais finansējums ir 8,456 miljoni Ls, no tiem ERAF daļa - 83,11%, bet privātais finansējums 16,89%. Projekta mērķis ir sabiedriskā transporta attīstības veicināšana kā alternatīva privāto automašīnu izmantošanai. Paredzēts, ka arvien vairāk cilvēku izmantos tramvaju kā ikdienas transporta līdzekli.

Daugavpilī bāzētais a/s Tramvaju uzņēmums ERAF projekta ietvaros izsludinājis atklātu konkursu tramvaju iegādei, liecina Daugavpils domes informācija. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2012. gada 25. septembrim.

Iepriekšējais tramvaju iepirkuma konkurss tika pārtraukts, kad Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) liedza slēgt līgumu ar Krievijas uzņēmumu Vagonmash. Iepriekš vēstīts, ka Krievijas uzņēmums bijis tuvu bankrotam un tam uzkrājušies lieli parādi. Sūdzību IUB par iepriekšējā konkursa rezultātiem iesniedza Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca.

Tramvaju iepirkumam pieteicās piecas firmas. Finālam kvalificējās trīs - Baltkrievijas un Rumānijas kopuzņēmums Carpat Belaz Service, Sanktpēterburgas rūpnīca Vagonmash un vietējā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca. Par uzvarētāju Daugavpils dome pasludināja Vagonmash, jo tam esot laba reputācija, caurspīdīgs finanšu stāvoklis un viszemākā tramvaju cena – 3,6 miljoni.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansētajā tramvaju transporta infrastruktūras renovācijas projektā Daugavpilij tiks piegādāti 12 Kirova vārdā nosauktajā Ustjkatavas vagonbūves rūpnīcā Krievijā ražotie četrasu un sešasu tramvaju vagoni.

Kā informēja AS Daugavpils satiksme valdes locekle Sabīne Šņepste, līgumu par tramvaju piegādi Daugavpils satiksme plāno slēgt ar atklātajā tramvaju vagonu iegādes konkursā uzvarējušo Maskavā reģistrēto Krievijas atklāto akcionāru sabiedrību Nacionālā kontraktu korporācija, kas šajā darījumā pilda starpnieka funkcijas.

Kā liecina informācija vietnē Wikipedia, rūpnīca tramvajus ražo kopš 1901.gada. Kopš 2006.gada rūpnīca ražo zemās grīdas tramvajus. Pirmie zemās grīdas tramvaji tika piegādāti izmēģināšanai Maskavā un citās Krievijas pilsētās.

Atklātajam tramvaju vagonu iegādes konkursam tika iesniegti septiņi piedāvājumi. Nacionālās kontraktu korporācijas piedāvājums bijis ar zemāko cenu un atzīts par atbilstošu tehniskās specifikācijas prasībām.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ceturtdien, 11.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu un pasažieru pieaugumu tajā.

To paredz VSS izsludinātais MK noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta) īstenošanas noteikumi.

4.5.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru 4.5.1.1.pasākuma Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transportu) ietvaros plānots īstenot projektus pilsētās, kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Pasākuma ietvaros šajās pilsētās plānots izbūvēt vai uzlabot kopumā 8 km tramvaju līniju.

Ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons šogad plāno attīstīt jauna koncepta ēdināšanas uzņēmumu un pārtikas veikalu tīklu.

Pirmo Lido jauna koncepta ēdināšanas iestādi plānots atklāt šī gada augustā. Divu gadu laikā tīkls tiks paplašināts līdz 20-30 ēdināšanas iestādēm. Pagaidām par jaunā ēdināšanas uzņēmuma nosaukumu vēl notiek diskusijas, bet galvenā publika, uz ko būs orientēts jaunais koncepts, būs tauta, intervijā biznesa portālam Nozare.lv atklāja Ķirsons.

«Mēs neesam stāvējuši uz vietas, redzam, ka Latvijā ienāk McDonald’s, Hesburger un citi. Mēs pie sevis sakām: mēs esam tautu barojuši, mums jābaro vēl labāk,» atzina Ķirsons.

«Pamatā tie būs ēdināšanas uzņēmumi kopā ar pārtikas veikalu. Varēs paēst un paņemt līdzi uz mājām,» sacīja Ķirsons. Viņš arī norādīja, ka uzņēmums plāno pārtraukt savas produkcijas izplatīšanu lielveikalos, lai to piedāvātu tikai savā veikalu tīklā, bet konkrēti termiņi pagaidām vēl nav zināmi.

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā konkursā par tiesībām piegādāt Daugavpilij jaunos tramvajus uzvarējusī Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau atkārtoti nav izpildījusi solījumu un līdz 12. septembrim nav piegādājusi Daugavpilij jaunos tramvajus, stāstīja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe.

Pēc iepriekš noslēgtā līguma konkursa uzvarētājam pirmie trīs tramvaji Daugavpilij bija jāpiegādā līdz 31.augustam, taču tas netika izdarīts. Piegādātāji nav izpildījuši arī atkārtoto solījumu piegādāt līdz 12.septembrim vismaz vienu tramvaja vagonu. Nekādus paskaidrojumus par piegādes termiņu neizpildi piegādātāji pagaidām nav snieguši.

Saistībā ar šādu situāciju Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums apsver iespējas, izmantojot likumiskās metodes, panākt līguma izpildi. Lai stimulētu piegādātāju apvienību, pildīt uzņemtās saistības, kopš 1.septembra tai tiek piemērota kavējuma nauda - 600 lati dienā. Ja panākt vienošanās izpildi tomēr neizdosies, tikt pieļauta iespēja sludināt jaunu tramvaju piegādes konkursu.

Daugavpils Tramvaju uzņēmums noslēdzis vairāk nekā 4,6 miljonus latu apjomīgo iepirkumu konkursu par pasažieru tramvaju iegādi, kā uzvarētāju Minskā bāzēto uzņēmumu Belkommunaš, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par uzvarētāju atzīta piegādātāju apvienība OAO Upravļajušaja kompaņija holdinga Belkommunaš (Управляющая компания холдинга Белкоммунаш) un SIA Agmen Consulting Bureau. Belkommunaš ir valstij piederošs uzņēmums, kas izveidots Minskas Tramvaju un trolejbusu labošanas rūpnīcas (Ремонтный трамвайно-троллейбусный завод) vietā. Belkommunaš dibinājusi Minskas pašvaldības izpildkomiteja. Piegādātāju apvienībā ietilpst arī Latvijā reģistrēta SIA Agmen Consulting Bureau, kas nodarbojas ar juridisku pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmums dibināts 2010. gada decembrī, un tā juridiskā adrese ir Zvaigžņu iela 20-6. Agmen Consulting Bureau valdē darbojas viens valdes loceklis – Jurģis Īvāns.

Daugavpils a/s Tramvaju uzņēmums uzsākta jauno, zemās grīdas tramvaju piegāde.

Paredzēts, ka tuvāko divu nedēļu laikā tiks piegādāti vēl divi tramvaji, Db.lv norādīja Belkommunmash BKM pilnvarotais pārstāvis Rolands Strazdiņš.

Jaunie tramvaji a/s Tramvaju uzņēmums, saskaņā ar vienošanos ar Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš unAgmen Consulting Bureau, bija jāpiegādā jau 12. septembrī. Noteiktajā termiņā piegāde nenotika, iepriekš apliecināja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe. Piegādātāja pārstāvis R. Strazdiņš Db.lv skaidroja, ka kavēšanās dažas dienas bijusi, jo tikai 6. septembrī Daugavpils uzņēmums aprstiprinājis krāsojumu un dažas tehniskas nianses, kas nebija nolikumā.

Tanzānija vēlas palielināt tūristu skaitu, ierīkojot trošu ceļu uz Āfrikā augstāko virsotni Kilimandžāro. Saistībā ar šo projektu patlaban norisinās pārrunas ar potenciālajiem sadarbības partneriem, ziņo Reuters.

Ik gadu uz Kilimandžāro dodas aptuveni 50 tūkstoši tūristu. Trošu ceļš šo skaitu varētu palielināt par 50 procentiem, nodrošinot piekļuvi kalnam tiem, kas nespēj vai nevēlas tajā kāpt.

Šobrīd valsts veic priekšizpēti par iespējamiem maršrutiem.

Interesi sadarboties šī projekta īstenošanā izteikušas divas kompānijas - viena no Ķīnas, otra - no rietumiem.

Tanzānija norāda, ka iecerētais projekts nav nekas unikāls - trošu ceļi ir gan Zviedrijā un Itālijā, gan Himalajos.

Trošu ceļa iespējamais garums pagaidām nav zināms, turklāt vēl jāizvērtē tā ietekme uz vidi.

Nesēji un pavadoņi gan iebilst pret šo projektu, jo baidās, ka tas samazinās kalnā kāpēju skaitu un līdz ar to atņems darbu.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons jau šogad plāno atvērt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Rīgā, ko tālāk varētu izvērst kā restorānu ķēdi ne tikai Latvijā, bet ar franšīzes starpniecību arī ārzemēs.

Restorāna nosaukums nesīs Ķirsona uzvārdu, bet par tā atrašanās vietu lēmums šobrīd vēl nav pieņemts. Notiek sarunas ar Rīgas domi un privātīpašniekiem, db.lv pastāstīja Gunārs Ķirsons. Ēdināšanas uzņēmuma koncepcija paredz iespēju produkciju ņemt līdzi, piedāvājot «veselīgus burgerus». «Cilvēki ir sākuši mīlēt burgerus. Pasaule pie tiem ir pieradināta. Rūpēsimies, lai cilvēki ar šo pārtiku uzņemtu enerģiju, bet centīsimies to piedāvāt interesantākā un labākā veidā,» saka uzņēmējs.

G. Ķirsons atzīst, ka sākotnējais plāns bija restorānu atklāt jau augustā, taču «dzīve plānos ienes korekcijas». «Līdzekļus pirmā restorāna atvēršanā ieguldīs uzņēmējs Vladimirs Šestakovs, kurš man ir palīdzējis jau iepriekš,» atklāja G. Ķirsons. DB iepriekš rakstīja, ka V. Šestakovs ir Krievijas pilsonis, G. Ķirsona uzņēmuma Daugmales projekti līdzīpašnieks, SIA GKVS valdes loceklis un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.