Lai arī Klaipēdā neviens neuzsver konkurenci ar Liepāju, tomēr tā pastāv – arī Liepājā ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ), tikai, atšķirībā no Klaipēdas, vēju pilsētā uzņēmumi neatrodas vienkopus, pirmdien raksta laikraksts Diena, kā spēcīga Klaipēdas Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) uzņēmuma piemēru minot karsto ēdienu iepakojuma ražotāju Pack-Klaipeda.

Klaipēdas BEZ darbojas 23 uzņēmumi. Zona, kas radīta 2002. gadā, uzņēmusi apgriezienus un tagad dod darbavietas teju 1300 cilvēkiem.

Klaipēdas BEZ uzņēmumu kopējais apgrozījums veido vairāk nekā 863 milj. eiro gadā. Lai būtu šajā zonā un saņemtu nodokļu atvieglojumus, galvenais nosacījums komersantam – jāiemaksā miljons eiro. Tomēr, kā atzīst BEZ ģenerāldirektors Eimants Kiuduls, «lai iekļūtu BEZ, rindā neviens nestāv, jo mēs esam tie, kas stāv rindā pēc uzņēmumiem». Mazākā daļa – 40% - no Klaipēdas BEZ strādājošajiem uzņēmumiem ir vietējie.

Klaipēdas BEZ Polija ir pats nopietnākais konkurents investīciju piesaistē. «Tā nosmēlusi krējumu,» norāda E. Kiuduls.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Jūnijā Pāvilostas un Ventspils ostās piestās Baltijas atklātās regates Sony Baltic Open Regatta 08’ dalībnieku jahtas.

8. jūnijā Pāvilostas jahtu ostā Pāvilosta Marina savu maršrutu Klaipēda - Pāvilosta noslēgs Baltijas regates dalībnieki, un jau 9. jūnijā Pāvilostā notiks dažādi kultūras pasākumi – svinīga Klaipēda – Pāvilosta starpposma laureātu apbalvošanas ceremonija, muzikāli priekšnesumi, būs iespēja izmēģināt vienkāršākos deju soļus līnijdejās un vērot dejotāju sagatavotos priekšnesumus, kā arī baudīt Užavas alu un zivis, kuras piedāvās zvejnieku saimniecība Kaija, Db.lv informē Sony Baltic Open Regatta 08’ organizatore Laine Zemīte.

10. jūnijā Ventspilī ierodas Baltijas atklātās regates dalībnieki, kā arī pilsētā sāksies sportiskā Olimpiskā nedēļa.

Lietuvas kompānijas InReal apkopotie dati par nekustamo īpašumu darījumiem liecina, ka Viļņā daļēji mēbelēti ekonomiskās klases dzīvokļi jaunajos projektos maksā no 1 390 līdz 1 595 eiro kvadrātmetrā, savukārt daļēji mēbelētu vidējās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos svārstās no 1 680 līdz 2 320 eiro kvadrātmetrā.

Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā ekonomiskās klases dzīvokļi jaunā mājā maksā 1 100 – 1 680 eiro kvadrātmetrā, bet vidējās klases dzīvokļu cenas ir no 1 160 līdz 1 740 eiro kvadrātmetrā. Piejūras pilsētā Klaipēdā daļēji mēbelētu ekonomiskās klases dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir no 1600 līdz 2020 eiro kvadrātmetrā, turpretī ceturtajā lielākajā Lietuvas pilsētā Šauļos cenas šādiem mājokļiem ir ievērojami zemākas – 985 līdz 1 275 eiro kvadrātmetrā.

Īres cenas 1-2 istabu dzīvokļiem Viļņas mikrorajonos svārstās no 290 līdz 520 eiro mēnesī, savukārt Kauņā un Klaipēdā šādus dzīvokļus var īrēt par 200 līdz 435 eiro mēnesī. Lētāka īres maksa ir Šauļos, kur 1-2 istabu dzīvokļu cenas mikrorajonā ir no 100 līdz 230 eiro mēnesī.

Klaipēdā trešdienas rītā ieradies lielākais konteinerkuģis, kāds jebkad apmeklējis šo Lietuvas ostu, - 324,8 metrus garais MSC Charleston. Pa ostas vārtiem kuģis iebraucis sekmīgi, ostas akvatorijā tam palīdzējuši trīs velkoņi.

Kā atzīmē Lietuvas mediji, garuma ziņā šis okeāna kuģis samērojams ar Viļņas televīzijas torņa augstumu un tā ietilpība ir 8000 TEU (20 pēdu standartkonteiners) vienības. Līdz šim garākais Klaipēdā uzņemtais kuģis bijis 317 metrus garais Celebrity Eclipse, kas te bija ieradies pagājušajā vasarā.

Kuģa sagaidīšanas diena saskaņota ar kravu kompānijas Klaipedos Smelte jaunā konteineru sadales centra oficiālo atklāšanu. Svinīgajā ceremonijā piedalīsies satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks, Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus, Terminal Investment Limited ģenerāldirektors Vikrams Šarma un Klaipedos Smelte ģenerāldirektors Rimants Juška.

Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Rīt, 7.jūnijā, Klaipēdā startēs pirmā Sony Baltijas atklātā regate, kurā piedalīsies burātāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas un citām Baltijas jūras valstīm.

Pirmais regates maršruta posms Klaipēda – Palanga - Klaipēda notiks jau 7. jūnijā, pēc kura tiks apbalvoti pirmā posma uzvarētāji un svinīgi atklāta pirmā Baltijas mēroga regate. Jahtu rezultāti tiks vērtēti saskaņā ar saskaņā ar 2005. – 2008.gada ISAF starptautiskajiem burāšanas sacensību noteikumiem. Pēc svinīgajiem pasākumiem burātāji gatavosies nākošajam posmam Klaipēda – Pāvilosta, kas startēs 8. jūnijā, Db.lv SIA Communications Expert projektu koordinatore Arta Moroza.

Visas dalībnieku jahtas Klaipēdas ostā ierodas jau no 5. jūnija. Pašlaik sacensībām ir pieteikušās turpat vai 40 jahtas, kuras pārstāv visas trīs Baltijas valstis, kā arī Krieviju, Somiju un Poliju. Iespējams, regatē piedalīsies arī citu valstu burātāji.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Nodibina kopuzņēmumu kravu apkalpošanai; plāno būvēt konteineru termināli

«Mums ir ļoti svarīgi, lai mums būtu uzticami, stabili partneri Baltijas reģionā, un kā šādus partnerus mēs esam izvēlējušies lietuviešu biznesu – kopā ar lietuviešu kolēģiem mēs plānojam attīstīt tranzīta potenciālu,» Klaipēdā notikušajā starptautiskajā forumā «Jaunais Zīda ceļš – efektīvs sauszemes savienojums starp Eiropu un Āziju» norādīja Kazahstānas dzelzceļa (KTZ) prezidents Askars Mamins. Kazahi ir ieinteresēti paplašināt savu darbību Baltijas jūras reģionā. Tā kā Klaipēda te ir viena no svarīgākajām ostām, tajā investē, lai veicinātu eksporta, importa un tranzīta virzienus, vēsta Obzor.lt.

Klaipēdas ostas kapacitāte tuvāko trīs gadu laikā dubultosies, Baltijas Transporta forumā Kaļiņingradā paziņojis Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Aloizs Kuzmarskis. Viņš izteicies, ka šajā salīdzinoši īsajā laikā Klaipēdas ostas jaudas sasniegs 60 līdz 70 milj. tonnu, ziņo portnews.ru.

Šos plānus apstiprina arī Klaipēdas ostā, jo tiekot būvēti jauni pasažieru un kravu termināļi, kurus paredzēts nodot ekspluatācijā nākamajā gadā. Savukārt gan šogad, gan nākamgad Klaipēda plāno apmēram 36 milj. tonnu kravu apgrozījumu.

Palielināt kravu apgrozījumu tikpat straujos tempos Latvijas ostu konkurentam gan nebūs reāli, atzīst DB aptaujātie tranzīta jomas eksperti. Ir taisnība, ka Klaipēdas ostas kapacitātes vai caurlaides spēja varētu pieaugt, atzīst Liepājas speciālā ekonomiskās zonas investīciju un mārketinga nodaļas vadītājs Ivo Koliņš. Tai pašā laikā tas labi sasaucoties ar Putina paziņotajiem Ustjlugas ostas attīstības plāniem palielināt pārkrauto kravu apjomus līdz 180 milj. tonnu 2018. gadā. Tas noteikti ietekmēs Baltijas valstu ostu kravu apgrozījumu, saka I. Koliņš. Ņemot vērā minētos faktorus, kļūst skaidrs, ka straujš kravu pieaugums Klaipēdā diezin vai ir iespējams. «Papildus 30 līdz 40 milj. tonnu kravu kā tādu reģionā, kas varētu tikt transportētas papildu caur kādu no ostām, nav. Netiek plānota fundamentāli lielāka ogļu ieguve vai metāla produkcijas ražošana,» norāda I. Koliņš. Maz ticams, ka kravu apjoms Klaipēdā varētu pieaugt tikpat strauji kā tās kapacitāte, norāda arī Ventspils Brīvostas pārvaldē. Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups apšauba iespēju, ka Klaipēdas osta varētu dubultot kravu apgrozījumu dažu gadu laikā.

Savienoto Valstu kruīza kuģis Constellation (Zvaigznājs) ieradīsies Klaipēdā trīs reizes gadā. Kopumā Klaipēdā šogad tiek gaidīti 49 kruīza kuģi, kas atvedīs 35 000 tūristu – par 10 000 tūristu vairāk nekā 2005. gadā. Ceļotāji pavada 4 – 9 stundas Klaipēdā un citās piejūras pilsētās. Tūristi var izvēlēties dažādas ekskursijas – uz Jūras muzeju Klaipēdā, Dzintara muzeju palangā, Vente Cape apmetni. Šādas ekskursijas vienai personai maksā 32 – 79 dolārus. Ceļotājiem tiek piedāvāta arī Lietuvas nacionālā virtuve. Ceļojumu aģentūra Krantas Travel apgalvo, ka kruīzu kuģu klienti ienes 10 procentus no viņu kopējiem ienākumiem.

Sestdien, 7.jūnijā, Klaipēdā startēs pirmā Sony Baltijas atklātā regate, kurā piedalīsies burātāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas un citām Baltijas jūras valstīm.

Pirmais regates maršruta posms Klaipēda – Palanga - Klaipēda notiks jau 7. jūnijā, pēc kura tiks apbalvoti pirmā posma uzvarētāji un svinīgi atklāta pirmā Baltijas mēroga regate. Jahtu rezultāti tiks vērtēti saskaņā ar saskaņā ar 2005. – 2008.gada ISAF starptautiskajiem burāšanas sacensību noteikumiem. Pēc svinīgajiem pasākumiem burātāji gatavosies nākošajam posmam Klaipēda – Pāvilosta, kas startēs 8. jūnijā.

Visas dalībnieku jahtas Klaipēdas ostā ierodas jau no 5. jūnija. Pašlaik sacensībām ir pieteikušās turpat vai 40 jahtas, kuras pārstāv visas trīs Baltijas valstis, kā arī Krieviju, Somiju un Poliju. Iespējams, regatē piedalīsies arī citu valstu burātāji.

Augstāks testosterona līmenis varētu būt izskaidrojums tam, kādēļ dažas sievietes izvēlas strādāt amatos, kur ir augsts riska līmenis, piemēram, tirdzniecībā ar finanšu instrumentiem, bet citas - dod priekšroku stabilai biznesa karjerai, atsaucoties uz ASV universitāšu veiktu pētījumu, ziņo Reuters.

(Foto: SXC)Starp sievietēm - MBA studentēm - ar augstāku vīrišķā hormona testosterona līmeni pastāv lielāka varbūtība, ka viņas izvēlēsies karjeru finanšu sektorā, piemēram, investīciju bankās, kur amati ir ienesīgāki, bet arī riskantāki, atklājuši zinātnieki.

Kopumā sievietes esot atturīgākas attiecībā uz riskiem situācijās, kad jāpieņem nopietni finanšu lēmumi, kas ietekmē arī viņu karjeras izvēli.

Importa un tranzīta autokravu sarukums būtiski sadārdzina Latvijā saražoto preču piegādes uz ārvalstu noieta tirgiem, kas vietējiem ražotājiem rada papildu tēriņus un apēd jau tā niecīgo peļņu, šodien raksta Dienas bizness.

Ar šādu situāciju ir sakārušies daudzi ražotāji — eksportētāji. Iepriekšējos gados, līgstot ar autopārvadājumu kompāniju eksportētāji maksāja tikai par preces nogādi pie klienta, bet atceļā uz Latviju ar to pašu atuto tika vestas importa preces uz Latviju, vai kādu no tuvējām kaimiņvalstīm, un šo pakalpojumu maksāja jau importa preces īpašnieks. Šobrīd, samazinoties importa un arī tranzīta preču patēriņam, ir sarucis arī pieprasījums pēc to transporta pakalpojumiem.

«Mūsu koksnes izstrādājumiem ir pircēji ārvalstīs, bet var pietrūkt automašīnu ar ko vest preces, jo vairums produkciju aizvedušo nebrauc atpakaļ tukšā — burtiski nedēļām dzīvo ārzemēs, kamēr neizdodas atrast kādu kravu ko atvest pa ceļam uz Latviju,» skaidro kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls.

Valsts kases automātisko ziņojumu apmaiņas sistēmas pilnveidošana, lai izmantojot šo sistēmu, nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju veikt, piemēram, valsts nodevu nomaksu, izmantojot internetbanku, telefonbanku un SMS, kopumā varētu izmaksāt ap 665 tūkst. Ls.

To liecina Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā ietvertie aprēķini, kuru pamatotību gan apšauba finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks), kurš norāda, ka nepieciešams vienkārši pārveidot maksājumu reģistrēšanā izmantotās datorprogrammas.

Iedzīvotājiem gan ir iespējas nomaksāt dažādas valsts nodevas un citus maksājumus, izmantojot attālinātos norēķinus, taču nav iespējas saņemt maksājuma apliecinājumu, neapmeklējot kredītiestādi personīgi.

Savukārt budžeta iestādes no maksātājiem nepieņem darījumu apliecinošus dokumentus bez kredītiestādes apliecinājuma, jo attālināti veikto norēķinu gadījumā iestādēm nav iespējas pārliecināties par pakalpojuma vai nodrošinājuma apmaksas faktu. Līdz ar to maksātājs ir spiests personīgi ierasties kredītiestādē un saņemt apliecinājumu attālināti veiktajiem maksājumam.

Stresam un depresijai īpaši pakļauti ir un būs uzņēmēji, kā arī ģimenes, kuru budžetu nopietni ietekmē lielais kredītu slogs.

Kredītu slogs dzen depresijā „Man bail domāt, kas notiks ar daudziem cilvēkiem ekonomiskās krīzes seku rezultātā! Ikdienas stresa vai arī depresijas sekas šobrīd pat nav iespējams prognozēt, jo abu gadījumā psihosomatiskās izpausmes ir slimības, kuru iemesls daudziem pat nav skaidrs. Stresam ir divi patoloģiskie loki. Pirmais - kāds liels stress vai šoks, kas parasti ir kā sekas kādai traģēdijai. Piemēram, tuvinieka nāvei. Otrs ir regulārs, nepārtraukts kairinājums, kurš šo stresu visu laiku rada un uztur. Piemēram, cilvēks apzinās, ka viņa parādu saistības ar katru dienu pieaug, bet ienākumi – samazinās. Šobrīd šādā stresā dzīvo daudzi uzņēmēji un ģimenes,” skaidro veselības klīnikas Premium Medical valdes priekšsēdētāja Signe Dauškane - Platace.

Vēl tikai apmēram divi mēneši ir palikuši līdz brīdim, kad Latvijā latus nomainīs euro un lati tiks pilnībā izņemti no apgrozības. Taču pētījumu centra SKDS 2013.gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 38% iedzīvotāju līdz šim ir bijusi iespēja turēt savās rokās paša lielākā nomināla latu naudas zīmi - 500 latu banknoti.

61% aptaujāto atzina, ka līdz šim viņi šādu naudas zīmi savās rokās nav turējuši.

Interesanti, ka pēdējo 11 gadu laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir bijusi iespēja savās rokās paturēt 500 latu banknoti, ir pieaudzis salīdzinoši nedaudz - tikai par 12 procentu punktiem. Pētījumu centrs SKDS pirmo reizi šādu mērījumu veica 2003.gadā un tad atklājās, ka tobrīd tikai 27% iedzīvotāju bija turējuši savās rokās 500 latu banknoti.

Šā gada septembra aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka biežāk 500 latu banknoti savās rokās ir izdevies turēt iedzīvotājiem, kuriem patlaban ir no 25 līdz 44 gadiem (50%), augstākā izglītība (57%), kā arī pēc nodarbošanās vadītājiem (t.i., priekšniekiem) (72%) un individuālā darba veicējiem un pašnodarbinātajiem (76%). No Latvijas reģioniem visbiežāk 500 latu banknoti savās rokās ir turējuši Rīgas iedzīvotāji (49%).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ieviesusi jaunu papildu pakalpojumu, ļaujot bezmaksas rokas bagāžai pievienot papildu četru kilogramu svaru, informē aviosabiedrībā.

Pakalpojuma cena būs sākot no 8,99 eiro. Izmantojot šo iespēju, kopējais pieļaujamais rokas bagāžas svars var sasniegt 12 kilogramus.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka papildu rokas bagāžas svars ir inovatīvs pakalpojums, kuru nepiedāvā daudzas citas lidsabiedrības. «Mēs regulāri sekojam līdzi pasažieru ceļošanas paradumiem, kas skaidri demonstrē, ka šādam pakalpojums ir pieprasījums. Tas paredzēts tiem pasažieriem, kuriem nepieciešami vairāk nekā astoņi kilogrami rokas bagāžai, taču viņi nevēlas iegādāties reģistrētu bagāžu,» teic M.Gauss.

Lai izvērtētu jauno pakalpojumu, airBaltic datu ievākšanas nolūkos nosvēra vairāk nekā 2 000 pasažieru rokas bagāžu. Atsevišķos maršrutos 15% rokas bagāžu pārsniedza atļauto svaru, skaidri apliecinot, ka daļai pasažieru nepieciešams papildu svars rokas bagāžai.

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Tuvāko divu nedēļu laikā japāņu kompānija Mitsubishi paziņos, kuru no divām Baltijas valstu ostām izvēlējusies kā stratēģisko partneri kravu piegādei uz savu Austrumeiropas rūpnīcu Kalugā, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Japāņi nolēmuši trīskāršot auto ražotnes apjomus Krievijā un līdz ar to, piegādājot izejmateriālus, ievērojami palielināt kravu plūsmu. Viņi meklējot jaunu piegādes ceļu uz Krieviju - vai nu caur Rīgu vai arī Tallinu. Ja konkurencē ar Igaunijas galvaspilsētu uzvarēs Rīgas brīvosta, tās konteinerkravu apjoms pieaugšot vismaz par trešdaļu, varbūt pat uz pusi. Tomēr Latvijas ierēdņu neizdarības dēļ, kā arī Rīgas brīvostas darījumu un īpašnieku necaurspīdīgums draud novest pie tā, ka kaimiņi igauņi būs atkal mums priekšā un saņems ievērojamo Mitsubishi pasūtījumu, norādīja raidījuma veidotāji.

«Jāizdara brīnums», lai kravas plūstu nevis caur Tallinu, bet Rīgu, decembrī laikrakstam Dienas bizness sacīja DB Schenker Latvia direktors Aivairs Tauriņš. Dažu simtu eiro izmaksu pieaugums, salīdzinot ar Rīgu, japāņus diezin vai atbaidīšot. Viņaprāt, Rīga ir nr. 2 šajās sacensībās, un tikai tad, ja igauņiem kaut kas noiet greizi, Latvija var izmantot savu iespēju.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic no septembra beigām jau piedāvā izdevīgus nosacījumus lidojumiem uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām un norāda, ka ir ērti izmantot Rīgu kā tranzītpunktu lidojumiem no Maskavas uz Kijevu, īpaši pēc tam, kad Ukraina, atbildot uz identisku Maskavas lēmumu, no 25.oktobra slēgs savu gaisa telpu Krievijas aviolīnijām.

Kā aģentūrai LETA skaidro airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, šajā situācijā varot vilkt paralēles ar situāciju Gruzijas un Krievijas konflikta laikā, kad tika noteikti līdzīgi aizliegumi. Arī tad daudzi pasažieri izvēlējās lidot caur Rīgu. Kopš septembra beigām airBaltic sākusi paplašināt lidojumus starp Krieviju un Ukrainu caur Rīgu.

Jau līdz šim abu valstu iedzīvotāji izmantojuši Rīgu kā tranzītlidostu ceļojumiem gan uz Ziemeļeiropu, gan citiem reģioniem. «Rīga ir tradicionāla pārsēšanās vieta gan Krievijas, gan Ukrainas ceļotājiem,» secina lidsabiedrības pārstāvis.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Sarunas par tirdzniecības centru «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos pārdošanu Lietuvas holdings «Vilniaus prekyba» vedis ar Dienvidāfrikas Republikas nekustamā īpašuma kompāniju «NEPI Rockcastle», kas jūnijā iegādājās Viļņas tirdzniecības centru «Ozas».

To Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica vairāki informēti avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Pēc šo avotu teiktā, ticis parakstīts nodomu protokols, taču vienošanos par darījumu tā arī nav izdevies panākt, apmēram pirms mēneša sarunas izjukušas un, pēc visa spriežot, darījums nenotiks.

«Akropolis Group» mārketinga un sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs Dominīks Mertins aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmums sniedz informāciju tikai par darījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Savukārt «NEPI Rockcastle» neatbildēja uz BNS lūgumu sniegt komentāru.

Jau ziņots, ka Lietuvas biznesa avīze «Verslo žinios» jūlija beigās, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, rakstīja, ka «Vilniaus prekyba» meklē pircējus tirdzniecības centriem «Akropolis» Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Šie avoti teikuši, ka varētu tikt pārdoti tikai tirdzniecības centri «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos, bet Viļņas «Akropolis» dodot labu peļņu, tāpēc, iespējams, pārdots netikšot, rakstīja «Verslo žinios».