Jaunākais izdevums

Klaipēda plāno uzlabot pilsētas veloinfrastruktūru, vairākās pilsētas vietās ierīkojot velosatiksmes plūsmas skaitītājus, bet dzīvojamo namu kvartālos un sabiedriskās vietās izveidojot maksas velonovietnes, vēsta laikraksts «Lietuvos žinios».

«Gribam pamudināt klaipēdiešus izmantot divriteņus ne tikai rekreācijas nolūkos, bet arī nokļūšanai uz darbu, veikaliem, izglītības iestādēm un citur,» avīzei pastāstījis Klaipēdas pašvaldības administrācijas direktors Sauļus Budins. «Līdz šim parvelosatiksmes plūsmām esam varējuši spriest vienīgi pēc informācijas par velosipēdistiem, kuri ar prāmi dodas uz Kuršu kāpām, bet šogad sāksim skaitīt arī tos riteņbraucējus, kas pārvietojas pa pilsētas ielām. Šie dati ļaus pilnveidot infrastruktūru tur, kur tas visvairāk vajadzīgs.»

Veloplūsmas skaitītājus domāts ierīkot Klaipēdas centrā un pilsētas dienviddaļā. Viena šāda iekārta izmaksā 10 000 - 20 000 eiro.

Pirmās četras velonovietnes paredzēts izveidot pie mācību iestādēm, nākamās varētu atrasties arī pie dzīvojamajiem namiem vai sabiedriskajām ēkām.

Lai izraudzītos, kur un kāda tipa velonovietnes iekārtot, Klaipēdā veikta aptauja, kurā noskaidrojies, ka aptuveni 90% pilsētas iedzīvotāju šādu pakalpojumu līdz šim nekad nav izmantojuši.

Vairāk nekā 30% aptaujāto klaipēdiešu atbalstījuši velonovietņu ierīkošanu mikrorajonu centros, 28% - pie lielākajiem tirdzniecības centriem un 21% - pie izglītības iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

E-pakalpojumi bez prasmēm nav izmantojami

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka digitālā plaisa mūsu sabiedrībā diemžēl ir realitāte, liecina pēdējo dienu satraukums ap Rīgas Namu pārvaldnieka (RNP) lēmumu pakāpeniski atteikties no ūdens rādītāju iesniegšanas papīra formātā.

To varēs izdarīt internetā, ar īsziņas palīdzību, vai arī lapiņas rādījumu iesniegšanai vēl aizvien būs pieejamas visos RNP klientu apkalpošanas centros. RNP arguments, ka 21. gadsimtā apstrādāt desmitiem tūkstošu manuāli rakstītu lapiņu, kur visi cipari pēc tam ir jāievada datorā, ir nonsenss, ir pilnībā pamatots. Ir tikai loģiski, ka iedzīvotājs reģistrējas portālā un ievada savus ūdens rādījumus. Bet…

Skaudrā realitāte ir tāda, ka daudziem senioriem un ne tikai viņiem, izrādās, tas nav pa spēkam. Šī situācija liek domāt, ka e-pakalpojumu plašai ieviešanai mūsu sabiedrībā šķērslis ir nevis kādas tehnoloģiskas grūtības, bet gan iedzīvotāju prasmes. Un ar to nevar nerēķināties. Protams, vecums nav sinonīms stulbumam, un ir gana daudz, piemēram, augstskolu pasniedzēju, kuri vēl 70 gados gatavo lekciju prezentācijas datoros, nemaz nerunājot par internetbankas lietošanu. Taču realitāte ir tāda, ka tie seniori, kuriem savos aktīvajos darba gados saskarsmes ar datoru un interneta lietošanu nav bijis, pašlaik, neraugoties uz visām solītajām ērtībām, to apgūt nespēj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko kontrolētais saldumu ražotājs «Roshen» Lietuvā pērn turpināja strādāt ar zaudējumiem, samazināja ražošanas apmēru pusotru reizi un atlaida divas trešdaļas darbinieku, vēstīja lietišķais laikraksts Verslo žinios.

«Fabrika Klaipēdā ir daļa no «Roshen» uzņēmumu grupas starptautiskā tīkla, un ražošana korporācijā tiek plānota visas grupas mērogā. Pērn tika nolemts samazināt ražošanas apmēru fabrikā Klaipēdā, kas tika pamatots ar daudziem iemesliem, tostarp iekārtu efektivitāti un darbaspēka izmaksām,» laikrakstam paskaidrojis «Roshen Nord» vadītājs Žilvins Urbons.

«Roshen» Lietuvas uzņēmums, kas Klaipēdā ražo karameles, pērn strādāja ar 333,5 tūkstošu eiro zaudējumiem, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2017.gadā. Lietuvas Reģistru centra dati liecina, ka Roshen ar zaudējumiem strādā kopš 2011.gada un uzņēmuma zaudējumu kopapmērs sasniedz 2,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Viļņas elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojums pārsteidz ar cenu

LETA--BNS/LRT, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā no šodienas sāk darboties elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojums, ko ar pirmajiem simt skrejriteņiem sākotnēji piedāvās visā Lietuvā labi pazīstamais automašīnu koplietošanas pakalpojumu uzņēmums «CityBee».

Ar laiku šai darbībā plāno iesaistīties arī vairāki citi uzņēmumi - «Flash», «MyScooter», «Swood» un «Unicorn Scooters».

Skrejriteņu noma darbosies pēc brīvplūsmas sistēmas principa - izmantojot mobilās lietotnes, kartē būs redzams, kur pašlaik atrodams brīvs skrejritenis, ko varēs paņemt no šīs vietas, bet atstāt citur.

Skrejriteņos būs iemontēti sensori, kas nomas pakalpojumu punktiem sniegs informāciju par transportlīdzekļa atrašanās vietu, bojājumiem un citiem apstākļiem.

Šis transportlīdzeklis, kura ātrums ir lielāks nekā kājāmgājējam, bet mazāks nekā automobilim, pilsētās gada siltajā laikā kļūst aizvien iecienītāks, taču ne katrs var atļauties to iegādāties pats, tādēļ koplietošanas noma ir laba alternatīva. Jāatzīst gan, ka pakalpojums nepavisam nav lēts - fiksētā sākuma maksa ir 50 centi, bet katra turpmākā brauciena minūte maksās vēl 10 centus, tātad par stundu ilgu braucienu nāksies šķirties no 6.50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazinās negodīgu pieeju produktu izvietošanai «pie kases» zonā

Zane Atlāce - Bistere, 10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par maksas piemērošanu piegādātājiem par produktu izvietošanu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu «pie kases» zonās, informē KP.

Tāpēc KP definē kritērijus, ko ņems vērā, lai novērtētu mazumtirgotāju rīcības atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL).

Uzraudzībā tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju «pie kases» zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu «pie kases» zonā. KP norāda, ja «pie kases» zona ir preces pamata izvietojuma vieta, tad tā nevar tikt uzskatīta par preču papildu izkārtojuma speciālo vietu, un tādējādi papildu maksas piemērošana par preču atrašanos «pie kases» zonā ir aizliegta. KP uzsver, ka maksas noteikšana par preču atrašanos «pie kases» zonā, pamatojoties vien uz zināmas ekskluzivitātes kritērijiem un ierobežotas platības pieejamību, nav pieļaujama un neatbilst NMPAL. Turklāt maksas noteikšana par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ir pieļaujama tikai, ja mazumtirgotājs un piegādātājs par to ir vienojušies rakstiski pirms pakalpojuma sniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alfa kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru; darbi vēl nav galā

Monta Glumane, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Siguldas novada iedzīvotāju mobilitāti un rosinātu novadniekus izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics nosūtījis vēstuli Satiksmes ministrijai un AS "Pasažieru vilciens" ar lūgumu izveidot vēl divus ekspresvilciena reisus maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis, kas kursētu no rīta un vakarā.

Decembrī esošo ekspresvilciena maršrutu Cēsis-Rīga-Cēsis plānots pagarināt līdz Valmierai, kā rezultātā tiks veicināta starpnovadu iedzīvotāju, darbspēka un studentu kustība. Tomēr pasažieru skaita palielināšanās iezīmēs vēl lielāku nepieciešamību pēc papildreisa, informē Siguldas novada pašvaldības pārstāve Sindija Brikmane.

Patlaban ekspresvilciena reiss maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis darbdienu rītos no Siguldas atiet plkst. 7.38, bet pēcpusdienās no Rīgas uz Cēsīm - plkst. 17.30, Siguldā iebraucot plkst. 18.16. Kopš ekspresvilciena reiss ir atklāts, tam ir krietni palielinājies ne tikai pasažieru skaits, bet ir papildināts arī vagonu skaits, jo iedzīvotāji novērtē iespēju sasniegt galamērķi ievērojami ātrākā un ērtākā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā paredzēts labiekārtot pludmali, lai tā kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Būvprojekts paredz Roņu ielas pārbūvi un infrastruktūras sakārtošanu. Projektam paredzētas divas kārtas - Roņu ielas pārbūve un izejas uz pludmali labiekārtošana un pludmales koka laipas izbūve no Roņu ielas līdz dienvidu molam. Projekta izstrādātāja ir SIA «Firma L4» pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Liepājas pilsētas būvvaldes pārstāvis Aigars Štāls, būvprojekts ir gatavs - būvvalde projektu ir akceptējusi, ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. Viņš norāda, ka šis ir tikai viens posms, lai Liepāja kļūtu par modernāko pludmali Baltijā.

Projekta pirmajā kārtā paredzēts pārbūvēt Roņu ielu visā garumā - ap 700 m un arī nelielu posmu no Zvejnieku alejas.Projekts ietver ietvju un brauktuves pārbūvi, veloceļa un inženierkomunikāciju izbūvi. Lietus kanalizāciju izbūvēs no jauna, bet ūdens apgādes tīklus un apgaismojumu pārbūvēs/atjaunos. Būs jaunas autostāvvietas Roņu ielas malās un pašvaldības zemes gabalā Zvejnieku alejā 11a, pie bijušā Kursas kluba.Roņu ielas un Zvejnieku alejas krustojumā ir paredzēts izveidot vietu, kur nākotnē varētu uzstādīt vides objektu/pieminekli rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim. Tāpat Roņu ielā ir paredzēta koku izciršana un vairāk nekā 40 jaunu koku stādīšana un apstādījumu veidošana. Izeja uz pludmali Roņu ielas galā tiks labiekārtota atbilstoši pludmales tematiskajam plānojumam, kas pašvaldībā apstiprināts 2015. gadā.Izejā uz pludmali tiks izbūvēts operatīvā transporta izbraukšanas/iebraukšanas ceļš, veikta kāpu nostiprināšana, ierīkoti ūdens un kanalizācijas tīkli, lai pludmales zonā varētu uzstādīt tualetes un dušas.Būs arī cits labiekārtojums - laipas, ģērbtuves, velonovietnes, atkritumu urnas, norādes un informatīvās zīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica trases apkaimju attīstībā jāiegulda vairāk nekā 300 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu infrastruktūras attīstības projektus "Rail Baltic" piegulošajās Rīgas apkaimēs, 10 gadu periodā būs nepieciešamas līdz pat 350 miljoniem eiro lielas investīcijas.

"Rail Baltica" piegulošo Rīgas teritoriju lokālplānojuma apspriedes dalībniekus par to piektdien informēja Rīgas mērs Oļegs Burovs.

"Rail Baltica projektam ir milzīgs potenciāls. Tuvākajos 50 un pat 100 gados mēs diez vai piedzīvosim kādu citu infrastruktūras risinājumu, kas tik ļoti mainīs rīdzinieku dzīvi. Taču, lai šis potenciāls tiktu realizēts, visām iesaistītajām pusēm - gan valdības pārstāvjiem, gan pilsētai, gan iedzīvotājiem - jāsēžas kopā pie viena galda un jāmeklē labākie risinājumi. Gan tam, kā izskatīsies konkrētas vietas pilsētā, gan tam, kā rast trūkstošo finansējumu iespējamo labāko pilsētplānošanas risinājumu izbūvei," norādīja O. Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Satikties, tīkloties, ietaupīt - Siguldā izveido kopstrādes telpas

Biznesa Plāns, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksa par nepamatotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu tiks palielināta par 40%, trešdien lēma valdība.

Līdz šim par nepamatotu izsaukumu maksa bija 40,14 eiro, bet turpmāk par šādu «pakalpojumu» būs jāmaksā 56,56 eiro, kas ir vidēji par 40% vairāk. Tāpat no 93,91 eiro līdz 133,39 eiro palielināta cena par brigādes izsaukumu pie ārzemnieka, kurš nesaņem no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī palielinātas pārējo NMPD maksas pakalpojumu cenas.

Veselības ministrija (VM) piebilda, ka izmaiņas attiecas uz nelielu daļu NMPD sniegto pakalpojumu. Piemēram, patlaban vidēji dienā tiek izrakstīti 12 rēķini par gadījumiem, kad mediķu brigādes izsauktas situācijās, kurās nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta. «Vēršam uzmanību - šādos gadījumos dispečers par samaksu informē zvanītāju jau pa tālruni izsaukuma pieteikšanas laikā. Izņēmums var būt situācijas, kad zvanītājs ir maldinājis dispečercentru un mediķi notikuma vietā konstatē nepatiesas informācijas sniegšanu,» atzīmēja VM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties modernizēt automaģistrāli Viļņa-Kauņa, Lietuva plāno tajā ierīkot maināmas informācijas ceļa zīmju sistēmu, kas ziņos autovadītājiem par sastrēgumiem, laika apstākļiem un drošu braukšanas ātrumu.

Kā pastāstījis Ceļu satiksmes direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, Lietuva sliecas attīstīt viedos autoceļus, tādēļ tiek meklēti uzņēmēji, kas aprīkotu maģistrāli ar šādām zīmēm un to vadības iekārtu.

«Izpētījām, ko izmanto Eiropas valstis, un nolēmām iegādāties programmatūru, platformu, kurā bez sarežģījumiem varētu pieslēgt jaunieviestās mainīgās informācijas zīmes,» viņš norādījis.

Autoceļu direkcija jau bija izsludinājusi attiecīgu konkursu, taču potenciālie piegādātāji ierosināja izziņot divus atsevišķus konkursus par šādu zīmju uzstādīšanu un to uzturēšanas programmnodrošinājuma izstrādi, tādēļ konkursi tiek izsludināti no jauna.

Ar maināmas informācijas ceļa zīmēm līdz 2030.gadam paredzēts aprīkot arī autoceļus Viļņa-Panevēža un Viļņa-Klaipēda, kā arī autoceļa posmu no Kauņas līdz Polijas robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Atsavinās Mārim Sprūdam piederošus nekustamos īpašumus

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja otrdien, 20. augustā, atbalstījusi trīs zemesgabalu, kas nepieciešami Skanstes apkaimes atjaunošanas projekta realizācijai, piespiedu atsavināšanu.

Atsavināt paredzēts AS «Projekts B10» un uzņēmējam Mārim Sprūdam piederošus nekustamos īpašumus, kuriem prokuratūra uzlikusi arestu.

Komitejā atbalstītie lēmumprojekti paredz piespiedu kārtā atsavināt 5660 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bukultu ielā par 366 550 eiro, 782 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bukultu ielā par 70 340 eiro un 49 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Lapeņu ielā par 7015 eiro. Minētie zemesgabali paredzēti Lapeņu un J.Krūmiņa ielu izbūvei.

Lēmums par zemesgabalu piespiedu atsavināšanu vēl būs jāpieņem domes sēdē, bet pēc tam galīgo lēmumu pieņems Saeima.

Projekts «Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta» paredz, ka Skanstes apkaimei līdz 2022. gadam kardināli jāpārveidojas. Aizaugušu pamesto zemes gabalu un purvu vietā tur būs mūsdienīgs pilsētas rajons. Tiks atjaunota degradētā teritorija apmēram 18,7 ha platībā, kā arī izbūvēti un rekonstruēti Skanstes ielas un Ganību dambja posmi ar kopējo garumu 1,95 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas dzen ārā muzeju, kuram pateicoties nams atjaunots

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas Dubultos, Pils ielā 1, liek izvākties nesen izveidotajam «Zaļās atmodas» muzejam, lai gan ēkas restaurēšanai pašvaldība saņēma valsts budžeta naudu pret solījumu tajā veidot kultūrvides centru, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas».

Zaļās atmodas muzeja un vides izglītības centra ēkā patlaban ierīkotas ekspozīcijas, kas atgādina, ka Atmoda sākās vēl pirms Tautas frontes veidošanās - organizējot talkas izdemolētās baznīcās, parkos un kapsētās un sākot runāt par dabas aizsardzību.

Kā norāda muzeja vadītāja, rakstniece Lelde Stumbre, bez pastāvīgās ekspozīcijas telpās notiek izglītojušas stundas skolēniem, darbnīcas, semināri, izstādes. Muzejs durvis vēra tikai pirms nepilna gada, tādēļ šoks esot bijis milzīgs, jūlija beigās saņemot vēstuli no Jūrmalas domes, ar paziņojumu, ka līgums par ēkas apsaimniekošanu nu tiek lauzts. Neizpratni vairojis fakts, ka tieši no Jūrmalas domes savulaik nāca iniciatīva šādu muzeju vecajā ēkā ierīkot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Caurule Akropolē plīsusi, būvniekiem neievērojot ūdensapgādes noteikumus

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Plīsusī caurule naktī uz trešdienu, 13. martu appludināja telpas Baltijā pirmajam multizīmolu veikalam Van Graaf.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrojot, kāpēc naktī uz 13.martu nule kā ekspluatācijā nodotajā tirdzniecības centrā Akropole plīsa ūdens caurule, secināts, ka tas noticis, būvniecības darbiniekiem neievērojot ūdensapgādes sistēmas ekspluatācijas noteikumus, tā Db.lv informēja Akropoles pārstāve Līga Andžāne.

Plīsusī caurule naktī uz trešdienu, 13. martu appludināja telpas Baltijā pirmajam multizīmolu veikalam Van Graaf.

Lai nodrošinātu ūdensapgādes sistēmas pareizu un drošu ekspluatāciju, iepirkšanās un izklaides centra Akropole atbildīgās personas veica atkārtotu hidraulisko pārbaudi, un problēma ir novērsta. Radīto zaudējumu apmērs gan vēl nav zināms, piebilst L.Andžāne.

Akropoles būvnieku, uzņēmuma Merks mārketinga un komunikāciju vadītāja Liene Meklere-Kutsare Db.lv skaidroja, ka uzņēmums visas sekas novērsīs būvdarbu garantijas ietvaros.

Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns Db.lv norādīja, tirdzniecības un izklaides komplekss Akropole pieņemts ekspluatācijā bez būtiskiem aizrādījumiem. «Ir atsevišķi darbi, kuri neietekmē kompleksa darbību, un kurus pasūtītājs apņēmies veikt līdz aprīļa beigām, maija sākumam, piemēram, ierīkot zālienu un sastādīt dekoratīvos stādus, uzstādīt augu podus un kastes, dekoratīvo augu dobēm ierīkot metāla sakņu aizsargus,» uzskaita E.Butāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Komentāri

Pievienot komentāru