Pēdējā finanšu gadā aviokompānija Air France KLM uzrādījusi veiksmīgus pasažieru pārvadājumu rezultātus no Latvijas. KLM avio pasažieru pārvadājumu skaits pieauga par 31%, bet Air France - par 7%, Db.lv informēja Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors Olivers Ours.

Pēc kompāniju apvienošanās Air France KLM ir lielākais avio pasažieru pārvadātājs Eiropā. Publicētie finanšu rezultāti par 2006./2007. gadu uzrāda ievērojamu izaugsmi gan saskaņā ar apgrozījuma datiem un saimnieciskās darbības rezultātiem, gan pasažieru pārvadājumu skaitu.

Pasažieru pārvadājumu pieaugums Latvijā ievērojami ietekmē Air France KLM kopējo izaugsmi Baltijas valstīs, sasniedzot pieaugumu par 8% pēc KLM datiem un par 7% pēc Air France datiem. "Mēs esam ļoti apmierināti ar šiem finanšu rezultātiem un it īpaši ar attīstību, kādu kompānija ir uzrādījusi Baltijas reģionā", saka Mauricio Kardona (Mauricio Cardona), Air France KLM Somijas un Baltijas valstu reģionālais direktors

Air France-KLM vadītāja vietnieks Leo van Wijk paziņojis, ka aviokompānija vēlas pilnībā pārņemt Itālijas aviokompāniju Alitalia. KLM sešu gadu laikā ir gatava zaudējumus nesošajā aviokompānijā ieguldīt līdz pat 3 miljardiem eiro, ziņo Wall Street Journal.

Pašlaik KLM risina sarunas ar Itālijas valdību, kurai pieder 49,9% Alitalia kapitāldaļu.

Leo van Wijk norāda, ka, ja KLM panāks vienošanos ar Itālijas valdību, aviokompānija sniegs oficiālu piedāvājumu pilnībā pārpirkt Alitalia.

Tāpat Air France-KLM vēlas iegādāties daļu no kompānijas, kas radusies apvienojoties ASV aviokompānijām Delta Airlines un Northwest Airlines, taču KLM vēl nav izlēmusi, cik naudu ir gatava ieguldīt šajā darījumā.

Air France - KLM pērnā gada 3. ceturksni noslēdzis ar ievērojamiem zaudējumiem, jo īpaši cargo pakalpojumu jomā, kas rada bažas par vismaz 1000 cilvēku atlaišanu, ziņo Financial times.de

Eiropas lielākā lidsabiedrība Air France- KLM 2008.g. 3. ceturksni beigusi ar 194 milj. eiro zaudējumiem, tas pēc 311 milj. eiro peļņas iepriekš, kas ļauj cerēt, ka gadu izdosies pabeigt ar pozitīviem rādītājiem. Tomēr tā kā īpaši cargo darījumi ir sarukuši, koncerns izvērtē visas savas izmaksas, paziņojot par jaunu darbinieku nepieņemšanu un veco lietderības izvērtēšanu, kā rezultātā varētu tikt atlaisti ap 1000 darbinieku.

Neto zaudējumi koncernam no 2008.g. oktobra līdz decembrim sasniedza 505 milj. eiro, taču pirms gada šajā laikā Air France –KLM vēl bija strādājis ar 139 milj. eiro peļņu. Apgrozījums ir krities par 0.1% līdz 5.9 miljardiem eiro, kas tomēr ir labāk nekā jomas eksperti bija lēsuši iepriekš.

Aviokompānija Alitalia, kas 62 gadus atradās Itālijas valsts kontrolē un galu galā bankrotēja, tagad atdzimusi kā privāta kompānija, kuras akcionāri ir Air France-KLM un 25 Itālijas investoru grupa ar nosaukumu Italian Air Company, ziņo Associated Press.

Līgums starp Air France-KLM un Italian Air Company paredz, ka Air France-KLM tuvāko četru gadu laikā nevarēs palielināt savu kontroli Alitalia.

Par Alitalia izpilddirektoru kļuvis Italian Air Company ieceltais Rokko Sabelli (Rocco Sabelli).

Izsakoties par Alitalia nākotni, aviokompānijas analītiķis norāda: "Es domāju, ka tagad tā [Alitalia] būs daudz labāka aviokompānija... Vismaz sākumā tā būs tikai Itālijas un Eiropas aviokompānija. Tā nav globāla aviokompānija. Tā nevar konkurēt ar Lufthansa, British Airways, Air France un pat ne ar Iberia.”

Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

Šī gada trešajā ceturksnī Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM strādāja ar 28 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir par 96% mazāka nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, kad kompānijas peļņa bija 736 miljoni eiro, ziņo Associated Press.

Air France-KLM 2008./2009. finanšu gada pirmajos sešos mēnešos degvielas izmaksas palielinājušās par gandrīz 700 miljoniem eiro.

Tiek lēsts, ka turpmākos Air France-KLM finanšu datus ietekmēs kompānijas pilotu streiks, kurš beidzās 17. novembrī, raksta The Financial Times. Piloti iebilda pret pensionēšanās vecuma palielināšanu no 60 līdz 65 gadiem. Streika dēļ Eiropā otrā lielākā aviokompānija bija spiesta atcelt pusotru tūkstoti reisu. Prognozē, ka Air France-KLM zaudējumi būs apmēram 100 miljoni eiro.

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.

Aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka no 29. jūnija pārtrauc regulāros reisus uz Rīgas lidostu.

KLM Rīgā kopš 2004. gada veica regulāros reisus starp Rīgu un Amsterdamu, bet aiziešanu no Latvijas aviotirgus pamato ar globālo ekonomisko krīzi. Tāpat KLM atcels maršrutu uz Tallinu un daudzos virzienos samazinās lidojumu kapacitāti. Jau vēstīts, ka šogad Eiropā lielākā daļa aviokompāniju strādā ar lieliem zaudējumiem. Visas nozares zaudējumi varot sasniegt pat vairākus miljardus eiro.

Aviācijas krīzes dēļ no Rīgas jau aizgājušas tādas aviokompānijas kā britu zemo izmaksu aviokompānija easyJet, Īrijas zemo cenu aviokompānija Aer Lingus, Vācijas zemo izmaksu aviokompānija Germanwings. Tāpat lidojumus pērn pārtrauca Austrian Airlines.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien nosodīja streikojošo darbinieku vardarbīgos protestus pret aviokompānijas Air France-KLM vadību, norādot, ka tie apdraud Francijas tēlu.

«Sociālais dialogs ir svarīgs un, kad to pārtrauc vardarbība un nesaskaņas iegūst nepieņemamu veidolu, tas var radīt sekas uz valsts tēlu un pievilcību,» uzsver Olands.

Air France-KLM personāldaļas vadītājam Ksavjē Brosetam tika norauts krekls un viņam nācās pārrāpties nožogojumam, lai nokļūtu drošībā, kad vairāki simti streikojošu aviokompānijas darbinieku pirmdien iebrāzās valdes sanāksmē, protestējot pret plāniem likvidēt 2900 darba vietas.

Savukārt Pjēram Plisonjē, kurš ir atbildīgs par garo distanču lidojumiem, sadursmē ar darbiniekiem tika saplēsts krekls un žakete.

Air France un KLM ziemas laikā saglabā vasaras grafiku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lidostās.

"Mēs esam priecīgi, ka spējam saglabāt vasaras grafiku un faktiski piedāvāt pasažieriem nelielu lidojumu apjoma pieaugumu šajos nepastāvīgajos laikos," saka Oliviers Hors, Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors.

Grupas kopējā kapacitāte pieejamo sēdvietu izteiksmē ir palielinājusies par 1.7% salīdzinājumā ar 2007/2008. gada ziemu. Tā sadalās īso un vidēji garo reisu samazinājumā par 1.5% un garo reisu pieaugumā par 2.6%. Air France un KLM palielina kapacitāti tādos perspektīvos tirgos kā Ķīna, Dienvidamerika, Āfrika, kā arī Ziemeļamerika.

Baltijas valstīm tas nozīmē, ka lidojumu grafikā netiks veiktas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar šī gada vasaru.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Aviokompānija AirFrance-KLM paziņojusi, ka tās piedāvājums iegādāties Itālijas aviokompāniju Alitalia vairāk nav aktuāls.

International Herald Tribune raksta, ka viss liecina, ka jaunu piedāvājumu Air France-KLM vairāk nepiedāvās.

Savā paziņojumā Air France-KLM pārstāve Veronika Bračeta paziņoja, ka Itālijas aviokompānija ir informēta par Air France-KLM lēmumu, bet komentēt to viņa atteicās.

Jāatzīmē, ka Alitalia katru dienu zaudē 1 miljonu EUR, un Itālijas valdība, kurai pieder 49% no aviokompānijas, jau vairākus mēnešus cenšas tai atrast pircēju.

Kompānija Air France-KLM piektdien paziņojusi, ka sadalījusi apjomīgu pasūtījumu, kas ietver 50 tālsatiksmes lidmašīnas, starp Eiropas Airbus un ASV konkurentu Boeing, ziņo thelocal.fr.

Darījuma vērtība ir 11,3 miljardi ASV dolāru.

Francijas - Nīderlandes aviolīnija pasūtīs 25 Airbus A350-900 un 25 Boeing 787-9 Dreamliner ar iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, lai atjaunotu tās floti ar degvielas ziņā ekonomiskākiem un vieglākiem modeļiem.

Pasūtījums Francijā piesaistījis milzīgu uzmanību. Daži politiķi iepriekš izdarījuši spiedienu uz Air France-KLM pirkt lidmašīnas no Airbus, kam ir ražotne Tulūzā, nevis no Boeing.

Lidmašīnas aizstās Air France A340 un KLM Boeing MD-11 floti.

Darījums, kuru paredzēts noslēgt līdz gada beigām, ietver arī iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, palielinot kopējo iegādāto lidmašīnu skaitu līdz 110 un darījuma vērtību - līdz 26,96 miljardiem ASV dolāru.

Trešdien tiks pieprasīts Eiropā līdz šim lielākais kompensāciju apjoms par zaudējumiem, ko radījusi atsevišķu kompāniju piekopta cenu veidošana. Rekordlielo kompensāciju pieprasīs uzņēmumu grupa, kuras priekšgalā ir kompānijas Ericsson un Philips, ziņo Financial Times.

Uzņēmumu grupa norādīs, ka ir cietusi zaudējumus vairāk nekā 400 miljonu eiro apmērā no aviokompāniju Air France, Martinair un KLM piekoptās cenu veidošanas. Uzņēmumu grupas advokāti gan norāda, ka pieprasījuma summa, ieskaitot procentus, visticamāk, pārsniegs 500 miljonus eiro.

Starptautiskie konkurences uzraugi jau četrus izmeklē globāla mēroga karteli, kas saistīts ar kravu aviopārvadājumiem. Tādās valstīs kā Dienvidkoreja, Austrālija, Kanāda un ASV vairākas aviokompānijas, ieskaitot KLM, Air France un Martinair atzinušas savu saistību ar karteli, kas pastāvējis kopš 2000. gada.

Lai arī 2004. gadā Air France un KLM apvienojās, sods par dalību kartelī tiks piespriests, ņemot vērā abas kompāniju tolaik radītos zaudējumus.

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Aviokompānijas Air France-KLM šī gada trešajā ceturksnī strādājusi ar zaudējumiem 147 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā lidsabiedrība bija prognozējusi, ziņo BBC.

Saistībā ar lielajiem zaudējumiem Air France-KLM plāno nākamgad samazināt kompānijā strādājošo skaitu vēl par 1 700 darbiniekiem. Aviokompānija jau iepriekš paziņoja, ka samazinās štatu par 3 000 darbiniekiem.

Air France-KLM šogad trešajā ceturksnī bija prognozējusi zaudējumus 130 miljonu eiro apmērā. Pērn trešajā ceturksnī aviokompānija strādāja ar 27 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

Lidsabiedrība, kas pēc apgrozījuma ir Eiropā lielākā, iepriekšējā finanšu gadā, sākoties globālās ekonomikas lejupslīdei, jau atlaida 2 700 darbiniekus.

Aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines ekonomiskās situācijas dēļ nolēmusi pārtraukt lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu. Līdz ar to aviokompānija pamet Latviju, jo šis bija tās vienīgais maršruts no lidostas Rīga, atsaucoties uz BNS, vēsta Diena.

Pēdējais reiss uz Nīderlandes galvaspilsētu izlidos šajā svētdienā – 5.jūlijā.

2008.gadā KLM maršrutā starp Rīgu un Amsterdamu pārvadāja 95 334 pasažierus, kas ir 2.6% no 2008.gadā kopumā Rīgas lidostā apkalpotā pasažieru skaita.

KLM reisus starp Rīgu un Amsterdamu sāka 2004.gada 31.maijā.

Lidojumus starp Rīgu un Amsterdamu nodrošina arī aviokompānija airBaltic.

Cīnoties par vietu debesīs, avio milzis Air France-KLM paziņojis par plāniem veidot jaunu aviokompāniju, ziņo thelocal.fr.

Air France-KLM ir pavēstījusi par jaunu stratēģisku plānu ar nosaukumu Trust Together. Tas paredz arī jaunas aviokompānijas izveidi, kuras zīmols gan vēl ir noslēpums. Arī precīzi jaunās aviokompānijas maršruti un biļešu cenas joprojām ir miglā tīti.

Air France-KLM atklāj, ka jaunā aviokompānija, kuras piedāvājums nebūšot mazcenu, darbību varētu uzsākt līdz 2020. gadam, izmantojot 10 lidmašīnas.

Uzņēmums North Hub Services (NHS) sniegs biļešu tirdzniecības klāstu savam jaunajam klientam Air France-KLM, paplašinot savu darbību Helsinku starptautiskajā lidostā Vantaa.

Līgums par pilnu Air France-KLM biļešu tirdzniecību stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā. Līdz ar Air France-KLM, NHS ir biļešu tirdzniecības biroji abos lidostas terminālos, pirmajā terminālī apkalpojot arī City Airline un airBaltic, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons.

«NHS paplašina biļešu tirdzniecības servisu Vantaa lidostā līdztekus citiem virszemes pakalpojumiem, ko nodrošinām mūsu klientiem,» norāda NHS direktors Jānis Baļķens.

NHS 50 % daļu turētājs ir Baltijas Aviācijas Sistēmas un 50 % - HAVAŞ Ground Handling Services Co. NHS sniedz pakalpojumus starptautiskajā lidostā Rīga un Helsinku Vantaa starptautiskajā lidostā.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic nominēta kā punktuālākā aviokompānija Eiropā starp reģionālajām aviokompānijām. Šim titulam airBaltic nominējuši FlightStats analītiķi.

FlightStats apkopo un analizē punktualitātes rādītājus par teju 150 tūkstošiem reisu, ko ik dienas pasaulē veic tūkstošiem aviokompāniju.

2011. gadā airBaltic 15 minūšu punktualitātes rādītājs bija 88,6% no visiem lidojumiem, kas savieno Rīgu ar galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un NVS valstīs. Tādējādi deviņas no desmit lidmašīnām izlido laikā. Salīdzinot ar 2010. gadu, airBaltic punktualitātes rādītājs ir uzlabojies par 5,2 procentpunktiem.

2009. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju Eiropā, kas ieviesa laicīgas ielidošanas apdrošināšanu, kas piedāvā papildu ieguvumus gadījumos, ja lidmašīna ir aizkavējusies.

Air France-KLM plāno izveidot zemo izmaksu iekšzemes pārvadātāju Francijas tirgum, atsaucoties uz informācijas avotiem uzņēmumā, vēsta AFP.

«Tiek veikts pētījums, lai atrastu veidu, kā cīnīties ar zemo cenu aviokompānijām. Starp idejām, kas tiek apsvērtas, ir jaunas vienības izveide,» stāstījis viens no informācijas avotiem.

Air France-KLM jau ir zemo izmaksu pārvadātājs Transavia. Jauno pārvadātāju varētu saukt par Air France Express.

Air France-KLM plānojot ietaupīt naudu, nobāzējot dažus no pilotiem Marseļā, Nicā un Tulūzā - prom no galvenā centra. Arī lidmašīnas varētu tikt turētas šajās pilsētās.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

"Mūsu rīcībā esošie dati rāda, ka inflācijas apkarošanas plāns, tāpat kā Standard&Poor's samazinātais Latvijas kredītreitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā no A- līdz BBB+, pagaidām nav ietekmējis Latvijas investīciju vides pievilcību," biznesa portālu Db.lv informēja Colliers International.

Investoru interese par reģionu joprojām ir augsta, jo tiek prognozēts, ka Baltijas valstu pusgada ienesīguma rādītāji būs labāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, norāda Colliers International, piebilstot: "Skatoties uz investoru ģeogrāfisko sadalījumu, varam teikt, ka vislielākā interese ir no Skandināvijas, Vācijas, Austrijas un Lielbritānijas investoru puses. Tomēr vispārējais noskaņojums tirgū ir raksturojams kā nogaidošs."

Darījumi ar eksistējošiem objektiem 2. ceturksnī:

- Colliers International Rīga kā pārdevēja ekskluzīvais aģents ir veiksmīgi realizējis darījumu pēc sale-lease-back shēmas. Objekts - veikals Rīgas centrā. Darījuma summa pārsniedz 14 MEUR par 3 600 m2 tirdzniecības platībām. Tirdzniecības jomas straujā attīstība, augstais pieprasījums pēc labām telpām no vietējo un ārvalstu nomnieku puses, konstanti izteiktais pieprasījums pēc kvalitatīviem investīciju objektiem Baltijas valstīs rāda, ka drīzumā būtu arī jāpaaugstinās nomas likmēm.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Parex bankas pamatkapitālu palielinās par 227 miljoniem latu.

Par to vienojās Ministru kabinets (MK) otrdien, 24. martā. No tiem 165 miljonus plānots ieguldīt pamatkapitālā, Privatizācijas aģentūrai iegādājoties jaunās emisijas vārda akcijas ar balsstiesībām par nominālvērtību 1 lats, un 62 miljonus subordinētajā pamatkapitālā, tādējādi nodrošinot kapitāla pietiekamību 12 % apmērā. Pamatkapitāls tiks palielināts pēc papildu valsts atbalsta saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Sēdes laikā valdība konceptuāli atbalstīja ERAB iesaisti Parex bankas pamatkapitālā. Pēc Parex bankas pamatkapitāla palielināšanas Privatizācijas aģentūrai būs jāatsavina daļa no sev piederošajām akcijām ERAB.

Valdība arīdzan vienojās par līguma noslēgšanu ar vadošo konsultantu Nomura International plc par Parex bankas akciju atsavināšanas organizēšanu, kā arī par konsultāciju sniegšanu sarunās ar ERAB vai citām daudzpusējām finanšu institūcijām.