Eiropas lielākā aviokompānija «Air France-KLM" 2005. gadu pabeigusi ar lieliskiem darbības rezultātiem. «Air France-KLM" prognozē, ka kompānijas pamatdarbības peļņa 2005./2006. finanšu gadā, kas noslēgsies martā, varētu pārsniegt 900 miljonus eiro (632.5 miljonus latu), salīdzinot ar 534 miljoniem eiro (375.3 miljoniem latu) iepriekšējā finanšu gadā. Šī finanšu gada pirmajos deviņos mēnešos, kas noslēdzās decembrī, kompānija palielinājusi pamatdarbības peļņu par 76.5%, strādājot ar 940 miljonu eiro (660.6 miljonu latu) peļņu, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā. Šobrīd KLM ir vienīgā lidsabiedrība, kas piedāvā lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas un Tallinas uz Amsterdamu, un sabiedrība ir gandarīta par pozitīvo darbības attīstību minētajos maršrutos. KLM piedāvā lidojumus maršrutā Viļņa – Amsterdama, sadarbojoties ar « Lithuanian Airlines». KLM arī turpmāk Latvijā nodrošinās 2 lidojumus no Rīgas lidostas uz Amsterdamas «Schiphol» lidostu ar atgriešanos nedēļas nogalē – sestdienās un svētdienās. Nīderlandes aviosabiedrība KLM pagājušajā gadā no Rīgas pārvadājusi 87 104 pasažierus, bet šī gada janvārī 7413 pasažierus. Tas ir par 4.6% vairāk nekā 2005. gada janvārī. Aviosabiedrība kopš savas darbības uzsākšanas Latvijā turpina veiksmīgu attīstību. Tirgus pieauguma indekss 2005. gada bija 116. KLM tirgus daļa Latvijā ir 10.5% ar indeksu 137. KLM no 2006. gada 26. marta palielinās lidojumu skaitu Eiropā, piedāvājot saviem klientiem plašāku savienojuma lidojumu klāstu. Turpmāk uz Londonas Hītrovas lidostu deviņu lidojumu vietā tiks veikti desmit abos virzienos katru dienu. Lidojumus uz Diseldorfu, Ženēvu, Kopenhāgenu, Milānu, Minheni, Oslo, Stokholmu un Cīrihi papildinās sestais lidojums abos virzienos katru dienu. Lidojumu skaitu uz Frankfurti, Glāzgovu un Gēteborgu palielinās no četriem uz pieciem lidojumiem abos virzienos katru dienu. Turpmāk uz Aberdīnu, Nīcu un Nirembergu būs četri lidojumi dienā, bet uz Atēnām un Stambulu trīs lidojumi dienā. Turpmāk uz Kristiansandu viena lidojuma vietā būs divi lidojumi dienā. KLM no 2006. gada 26. marta uzsāks arī lidojumus abos virzienos trīsreiz dienā uz Bilundu Dānijā. Lidojumu skaitu uz Kijevu palielinās no septiņiem uz vienpadsmit lidojumiem nedēļā abos virzienos.

Pēdējā finanšu gadā aviokompānija Air France KLM uzrādījusi veiksmīgus pasažieru pārvadājumu rezultātus no Latvijas. KLM avio pasažieru pārvadājumu skaits pieauga par 31%, bet Air France - par 7%, Db.lv informēja Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors Olivers Ours.

Pēc kompāniju apvienošanās Air France KLM ir lielākais avio pasažieru pārvadātājs Eiropā. Publicētie finanšu rezultāti par 2006./2007. gadu uzrāda ievērojamu izaugsmi gan saskaņā ar apgrozījuma datiem un saimnieciskās darbības rezultātiem, gan pasažieru pārvadājumu skaitu.

Pasažieru pārvadājumu pieaugums Latvijā ievērojami ietekmē Air France KLM kopējo izaugsmi Baltijas valstīs, sasniedzot pieaugumu par 8% pēc KLM datiem un par 7% pēc Air France datiem. "Mēs esam ļoti apmierināti ar šiem finanšu rezultātiem un it īpaši ar attīstību, kādu kompānija ir uzrādījusi Baltijas reģionā", saka Mauricio Kardona (Mauricio Cardona), Air France KLM Somijas un Baltijas valstu reģionālais direktors

Air France-KLM vadītāja vietnieks Leo van Wijk paziņojis, ka aviokompānija vēlas pilnībā pārņemt Itālijas aviokompāniju Alitalia. KLM sešu gadu laikā ir gatava zaudējumus nesošajā aviokompānijā ieguldīt līdz pat 3 miljardiem eiro, ziņo Wall Street Journal.

Pašlaik KLM risina sarunas ar Itālijas valdību, kurai pieder 49,9% Alitalia kapitāldaļu.

Leo van Wijk norāda, ka, ja KLM panāks vienošanos ar Itālijas valdību, aviokompānija sniegs oficiālu piedāvājumu pilnībā pārpirkt Alitalia.

Tāpat Air France-KLM vēlas iegādāties daļu no kompānijas, kas radusies apvienojoties ASV aviokompānijām Delta Airlines un Northwest Airlines, taču KLM vēl nav izlēmusi, cik naudu ir gatava ieguldīt šajā darījumā.

Air France - KLM pērnā gada 3. ceturksni noslēdzis ar ievērojamiem zaudējumiem, jo īpaši cargo pakalpojumu jomā, kas rada bažas par vismaz 1000 cilvēku atlaišanu, ziņo Financial times.de

Eiropas lielākā lidsabiedrība Air France- KLM 2008.g. 3. ceturksni beigusi ar 194 milj. eiro zaudējumiem, tas pēc 311 milj. eiro peļņas iepriekš, kas ļauj cerēt, ka gadu izdosies pabeigt ar pozitīviem rādītājiem. Tomēr tā kā īpaši cargo darījumi ir sarukuši, koncerns izvērtē visas savas izmaksas, paziņojot par jaunu darbinieku nepieņemšanu un veco lietderības izvērtēšanu, kā rezultātā varētu tikt atlaisti ap 1000 darbinieku.

Neto zaudējumi koncernam no 2008.g. oktobra līdz decembrim sasniedza 505 milj. eiro, taču pirms gada šajā laikā Air France –KLM vēl bija strādājis ar 139 milj. eiro peļņu. Apgrozījums ir krities par 0.1% līdz 5.9 miljardiem eiro, kas tomēr ir labāk nekā jomas eksperti bija lēsuši iepriekš.

KLM Royal Dutch Airlines nākamajos divos gados plāno investēt vairāk nekā €100 miljonus KLM lidaparātu un KLM cityhooper interjera un eksterjera atjaunošanai un uzlabošanai, Db.lv informēja kompānijas pārstāve Dace Krecere.

KLM cer uzlabot klientu apmierinātības līmeni ieviešot plakano ekrānu pieejamību, iespēju pieslēgt klēpja datoru vai iPod sēdvietā, kā arī integrētas audio-video sistēmas, kas darbojas pēc pasažiera pieprasījuma un izvēles.

"Mūsu Latvijas klienti atšķirību sajutīs jau Rīgā, tā kā mēs esam pilnībā atjaunojuši gan interjeru, gan eksterjeru mūsu Fokker lidaparātiem," stāstīja Air France KLM reģionālais vadītājs Somijā un Baltijas valstīs Mauricio Kardona (Mauricio Cardona).

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Air France un KLM ziemas laikā saglabā vasaras grafiku Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lidostās.

"Mēs esam priecīgi, ka spējam saglabāt vasaras grafiku un faktiski piedāvāt pasažieriem nelielu lidojumu apjoma pieaugumu šajos nepastāvīgajos laikos," saka Oliviers Hors, Air France KLM Ziemeļeiropas komercdirektors.

Grupas kopējā kapacitāte pieejamo sēdvietu izteiksmē ir palielinājusies par 1.7% salīdzinājumā ar 2007/2008. gada ziemu. Tā sadalās īso un vidēji garo reisu samazinājumā par 1.5% un garo reisu pieaugumā par 2.6%. Air France un KLM palielina kapacitāti tādos perspektīvos tirgos kā Ķīna, Dienvidamerika, Āfrika, kā arī Ziemeļamerika.

Baltijas valstīm tas nozīmē, ka lidojumu grafikā netiks veiktas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar šī gada vasaru.

Zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair Latvija ir ceturtais straujāk sarūkošais tirgus pēc lidojumu skaita samazinājuma, šodien raksta Dienas bizness.

No aviācijas analītikas portāla anna.aero apkopotajiem datiem izriet, ka, salīdzinot ar 2011. gada vasaru, šogad Ryanair no Rīgas lidostas veiks 21 lidojumu nedēļā mazāk. Salīdzinājumam Igaunijā lidojumu skaits sarucis tikai par sešiem, bet Lietuvā, kur Ryanair ir lielākais gaisa pārvadātājs ar 43% tirgus daļu, lidojumu skaits vasarā pieaugs par septiņiem nedēļā. Pēc šiem datiem sanāk, ka Latvija ir Ryanair ceturtais straujāk krītošais tirgus uzreiz aiz Marokas (37 lidojumi mazāk), Īrijas (par 31 lidojumu mazāk) un Apvienotās Karalistes (25 lidojumi mazāk). Lielākais lidojumu skaita pieaugums ir Spānijā – 167, Ungārijā – 141 un Itālijā – 113. Jāpiebilst, ka gan Spānijā, gan Ungārijā šī gada sākumā bankrotēja vietējās lidkompānijas Spanair un Malev, bet Ryanair nekavējās ar jaunu savu bāzu izveidošanu šajās valstīs. Tomēr jautājums par Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Rīgas jāskatās kompleksi: pirmkārt, Ryanair stiprā pozīcija Lietuvā atņem pasažierus Rīgai, otrkārt, jo stiprāka un straujāk augoša nacionālā aviokompānija, šajā gadījumā airBaltic, jo tā pievelk arvien vairāk citu aviokompāniju Rīgai, tāpēc ka augošs tirgus ir interesants visiem aviopārvadātājiem.

Aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka no 29. jūnija pārtrauc regulāros reisus uz Rīgas lidostu.

KLM Rīgā kopš 2004. gada veica regulāros reisus starp Rīgu un Amsterdamu, bet aiziešanu no Latvijas aviotirgus pamato ar globālo ekonomisko krīzi. Tāpat KLM atcels maršrutu uz Tallinu un daudzos virzienos samazinās lidojumu kapacitāti. Jau vēstīts, ka šogad Eiropā lielākā daļa aviokompāniju strādā ar lieliem zaudējumiem. Visas nozares zaudējumi varot sasniegt pat vairākus miljardus eiro.

Aviācijas krīzes dēļ no Rīgas jau aizgājušas tādas aviokompānijas kā britu zemo izmaksu aviokompānija easyJet, Īrijas zemo cenu aviokompānija Aer Lingus, Vācijas zemo izmaksu aviokompānija Germanwings. Tāpat lidojumus pērn pārtrauca Austrian Airlines.

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Lai arī pēc ziņām, ka Ryanair samazinās lidojumu skaito no Tallinas, varētu būt radies iespaids, ka lidostā ziemā svilpos vējš un gaudos vilki, lidojumu skaits no Tallinas lidosta šoziem, salīdzinot ar pagājušo ziemas sezonu, pieaugs par trešdaļu, citējot lidostas paziņojumu raksta Baltic-Course.com.

«Pēc ziņām par zemo cenu aviokompānijas Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Tallinas lidostas radās iespaids, ka šoziem Tallinas lidostā tukšumā svilpos vējš un gaudos vilki. Tomēr tā pilnīgi noteikti nav taisnība,» norādīja lidostas komunikāciju speciālists Lauris Linnamāe (Lauri Linnamae), uzsverot, ka no lidostas lidojumu skaits, gluži pretēji, šoziem palielināsies.

Tāpat kā pagājušajā gadā, šogad no Tallinas lidojumus veiks 13 aviācijas kompānijas. Pērn tās veica lidojumus uz 30 galamērķiem, bet šogad lidos 29 maršrutos. Februārī Estonian Air uzsāks lidojumus uz Gēteborgu, un sākot no marta aviokompānija veiks lidojumus uz Londonu, tādējādi kopumā palielinot vienā nedēļā veikto lidojumu skaitu par 35%, salīdzinot ar pērno gadu.

Kompānija Air France-KLM piektdien paziņojusi, ka sadalījusi apjomīgu pasūtījumu, kas ietver 50 tālsatiksmes lidmašīnas, starp Eiropas Airbus un ASV konkurentu Boeing, ziņo thelocal.fr.

Darījuma vērtība ir 11,3 miljardi ASV dolāru.

Francijas - Nīderlandes aviolīnija pasūtīs 25 Airbus A350-900 un 25 Boeing 787-9 Dreamliner ar iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, lai atjaunotu tās floti ar degvielas ziņā ekonomiskākiem un vieglākiem modeļiem.

Pasūtījums Francijā piesaistījis milzīgu uzmanību. Daži politiķi iepriekš izdarījuši spiedienu uz Air France-KLM pirkt lidmašīnas no Airbus, kam ir ražotne Tulūzā, nevis no Boeing.

Lidmašīnas aizstās Air France A340 un KLM Boeing MD-11 floti.

Darījums, kuru paredzēts noslēgt līdz gada beigām, ietver arī iespēju iegādāties vēl 60 lidmašīnas, palielinot kopējo iegādāto lidmašīnu skaitu līdz 110 un darījuma vērtību - līdz 26,96 miljardiem ASV dolāru.

Šī gada trešajā ceturksnī Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM strādāja ar 28 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir par 96% mazāka nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, kad kompānijas peļņa bija 736 miljoni eiro, ziņo Associated Press.

Air France-KLM 2008./2009. finanšu gada pirmajos sešos mēnešos degvielas izmaksas palielinājušās par gandrīz 700 miljoniem eiro.

Tiek lēsts, ka turpmākos Air France-KLM finanšu datus ietekmēs kompānijas pilotu streiks, kurš beidzās 17. novembrī, raksta The Financial Times. Piloti iebilda pret pensionēšanās vecuma palielināšanu no 60 līdz 65 gadiem. Streika dēļ Eiropā otrā lielākā aviokompānija bija spiesta atcelt pusotru tūkstoti reisu. Prognozē, ka Air France-KLM zaudējumi būs apmēram 100 miljoni eiro.

Aviokompānija AirFrance-KLM paziņojusi, ka tās piedāvājums iegādāties Itālijas aviokompāniju Alitalia vairāk nav aktuāls.

International Herald Tribune raksta, ka viss liecina, ka jaunu piedāvājumu Air France-KLM vairāk nepiedāvās.

Savā paziņojumā Air France-KLM pārstāve Veronika Bračeta paziņoja, ka Itālijas aviokompānija ir informēta par Air France-KLM lēmumu, bet komentēt to viņa atteicās.

Jāatzīmē, ka Alitalia katru dienu zaudē 1 miljonu EUR, un Itālijas valdība, kurai pieder 49% no aviokompānijas, jau vairākus mēnešus cenšas tai atrast pircēju.

Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" izdzīvošana nav garantēta, ja koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze turpināsies, svētdien brīdināja Nīderlandes finanšu ministrs Vopke Hūkstra.

Francijas un Nīderlandes valdībai katrai pieder 14% grupas akciju, un tās nacionālajās aviokompānijās iepludinājušas miljardiem eiro, lai palīdzētu pārciest pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē.

"Tā [izdzīvošana] nav garantēta," intervijā Nīderlandes televīzijai NPO sacīja Hūkstra, uzsverot uz nepieciešamību samazināt izdevumus.

Pavasarī Francijas valdība "Air France" aizdevumos piešķīra septiņus miljardus eiro, bet Nīderlandes valdība KLM nodrošināja 3,4 miljardu eiro aizdevumu. KLM glābšanu nepieciešams papildināt ar daudzpusīgu restrukturizācijas plānu, kā arī apņemšanos atjaunot veiktspēju un konkurētspēju, norāda Hūkstra.

"Air France-KLM" tīrie zaudējumi šogad otrajā ceturksnī pieauguši līdz 2,6 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,8 miljardu eiro zaudējumiem pirmajā ceturksnī.

Francijas un Nīderlandes aviokompānija Air France-KLM otrdien negaidīti paziņoja, ka tās vadītājs Aleksandrs de Žuņjaks atkāpies no amata, lai stātos Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) direktora amatā.

Žuņjaks pērn palīdzēja Air France-KLM pirmo reizi kopš 2008.gada atgriezties pie peļņas, taču vadītāja amatā pavadītos četrus gadus iezīmējušas arī saspīlētas attiecības ar pilotiem.

Aviokompānija norādīja, ka aizvietotāju Žuņjakam cer atrast, vēlākais, līdz 1.augustam.

Žuņjaks Air France vadītāja amatā stājās 2011.gadā, bet gadu vēlāk kļuva par Air France-KLM priekšsēdētāju.

Air France-KLM pērn strādāja ar 118 miljonu eiro tīro peļņu, salīdzinot ar 225 miljonu eiro zaudējumiem 2014.gadā.

Atgriešanos pie peļņas galvenokārt nodrošinājis izdevumu kritums un jo sevišķi zemās degvielas cenas.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair maksās 250 000 eiro kompensāciju Air France-KLM grupai par maldinošu reklāmu, kas vērsta pret Air France-KLM. Air France-KLM iesūdzēja tiesā Ryanair par tās mājaslapā publicēto reklāmu, kurā teikts, ka Ryanair lidojumi esot par 391% lētāki nekā Air France. Pēdējie iebilda arī pret reklāmas saukli «Debesis ir lētākā vieta pasaulē», kuram līdzīgu izmanto Air France-KLM - «Debesis ir visskaistākā vieta pasaulē». Ryanair, kas pazīstama ar tās vadītāja Maikla O'Līrija agresīvo mārketinga stilu, paziņoja, ka tā virzīs sūdzību ES Konkurences uzraudzības padomē par neatļautu miljarda eiro Francijas valdības subsīdiju Air France. Oponenti nosodīja šo paziņojumu un to nosauca par «publicitātes triku».

Aviokompānija Alitalia, kas 62 gadus atradās Itālijas valsts kontrolē un galu galā bankrotēja, tagad atdzimusi kā privāta kompānija, kuras akcionāri ir Air France-KLM un 25 Itālijas investoru grupa ar nosaukumu Italian Air Company, ziņo Associated Press.

Līgums starp Air France-KLM un Italian Air Company paredz, ka Air France-KLM tuvāko četru gadu laikā nevarēs palielināt savu kontroli Alitalia.

Par Alitalia izpilddirektoru kļuvis Italian Air Company ieceltais Rokko Sabelli (Rocco Sabelli).

Izsakoties par Alitalia nākotni, aviokompānijas analītiķis norāda: "Es domāju, ka tagad tā [Alitalia] būs daudz labāka aviokompānija... Vismaz sākumā tā būs tikai Itālijas un Eiropas aviokompānija. Tā nav globāla aviokompānija. Tā nevar konkurēt ar Lufthansa, British Airways, Air France un pat ne ar Iberia.”

Francijas un Nīderlandes aviokompānija "Air France-KLM" otrdien paziņoja, ka pievienojusies investīciju konsorcijam, lai iegādātos gandrīz 20% akciju Skandināvijas valstu lidsabiedrībā SAS.

Konsorcijs kopā ar Dānijas valsti SAS investēs 1,175 miljardus ASV dolāru, "Air France-KLM" ieguldot 144,5 miljonus dolāru, lai iegādātos 19,9% akciju.

Vēl konsorcijā ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", kam piederēs 32% akciju, un Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest", kam piederēs 8,6% akciju.

Akcionāru vidū vairs nebūs Zviedrijas, bet Norvēģija jau agrāk pārdeva savas akcijas.

Turklāt SAS plāno aiziet no Kopenhāgenas, Stokholmas un Oslo biržām.

SAS pērn jūlijā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, aviokompānijai izmantojot šo iespēju, jo tā šajā valstī veic uzņēmējdarbību.

Vienlaikus aviosabiedrība īsteno vērienīgu izmaksu samazināšanas plānu.

Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien nosodīja streikojošo darbinieku vardarbīgos protestus pret aviokompānijas Air France-KLM vadību, norādot, ka tie apdraud Francijas tēlu.

«Sociālais dialogs ir svarīgs un, kad to pārtrauc vardarbība un nesaskaņas iegūst nepieņemamu veidolu, tas var radīt sekas uz valsts tēlu un pievilcību,» uzsver Olands.

Air France-KLM personāldaļas vadītājam Ksavjē Brosetam tika norauts krekls un viņam nācās pārrāpties nožogojumam, lai nokļūtu drošībā, kad vairāki simti streikojošu aviokompānijas darbinieku pirmdien iebrāzās valdes sanāksmē, protestējot pret plāniem likvidēt 2900 darba vietas.

Savukārt Pjēram Plisonjē, kurš ir atbildīgs par garo distanču lidojumiem, sadursmē ar darbiniekiem tika saplēsts krekls un žakete.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic vasaras sezonā sola palielināt lidojumu skaitu uz Amsterdamu un Briseli.

Lidojumu skaits maršrutā Rīga – Amsterdama no septiņiem lidojumiem nedēļā pērn vasaras sezonā tiks palielināts līdz 12 lidojumiem nedēļā šajā vasaras sezonā.

Tāpat lidojumu skaits no septiņiem līdz 12 pieaugs arī maršrutā Rīga – Brisele.

«Beniluksa valstis aviokompānijai ir ļoti nozīmīgi tirgi. Palielinot lidojumu skaitu uz Amsterdamu un Briseli, airBaltic uzlabos piedāvājumu gan vietējiem pasažieriem, gan tiem, kuri ceļo caur Rīgu tranzītā,» norāda airBaltic izpilddirekotrs Martins Gauss.

Jau vēstīts, ka nacionālā lidsabiedrība vasaras sezonā apņēmusies palielināt lidojumu skaitu uz Austriju, Vāciju un Šveici. airBaltic palielinās lidojumu skaitu maršrutā Rīga - Vīne no septiņiem lidojumiem nedēļā pērn vasaras sezonā līdz 12 lidojumiem nedēļā šajā vasaras sezonā. Lidojumi tiks nodrošināti sadarbībā ar aviokompāniju Austrian Airlines. Lidojumu skaits maršrutā Rīga - Cīrihe pieaugs no sešiem līdz septiņiem lidojumiem nedēļā, savukārt lidojumu skaits maršrutā Rīga - Minhene pieaugs no septiņiem līdz 12 lidojumiem nedēļā.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Lietuvas aviokompānija flyLAL ar agresīvu cenu politiku nolēmusi ielauzties Latvijas aviotirgū, tādējādi saasinot konkurenci.

Aviosabiedrība flyLAL-LithuanianAirlines, jau sākot ar 30. martu, uzsāks lidojumus no Rīgas uz Viļņu, tādējādi piedāvājot Latvijas klientiem plašas iespējas caur Viļņas lidostu nokļūt 14 dažādos galamērķos Rietumeiropā, kā arī Maskavā un Kijevā. Lielākā daļa galamērķu tieši pārklājas ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisiem, radot tiešās konkurences apstākļus starp abām aviokompānijām. Abām aviokompānijām jau ir sīvas konkurences apstākļi Viļņas lidostā, kur airBaltic 2006. gadā izspieda Lietuvas nacionālo aviokompāniju no līderpozīcijām. Vēl 2005. gadā Lietuvas aviokompānija pārvadāja 40.4% visu Viļņas lidostas pasažieru, bet airBaltic vien 25%, savukārt jau 2006. gadā attiecība bija 28.7% pret 32.49% par labu airBaltic. 2007. gadā šī starpība pieauga - 36.1% pret 27.6% par labu airBaltic. «Varbūt par ne visiem 100%, bet nosacīti to, protams, varat saukt arī par mūsu atbildes gājienu,» ienākšanu Rīgā komentē flyLAL ārējo sakaru direktors Ļutaurs Tarabrins (Liutauras Tarabrinas).

Sākot no šī gada 30.novembra Nīderlandes lidsabiedrība KLM Royal Dutch Airlines, atbildot uz klientu vēlmēm, iepazīstina ar jaunu ēdināšanas modeli visos ekonomiskās klases lidojumos Eiropā - vīna un alus pasniegšanu lidojumu laikā. Jaunais ēdināšanas modelis ir radies no daudziem KLM pasažieru pētījumiem un diskusijām ar vairākiem top-zīmolu (top-brand) radītājiem. Garajos lidojumos (ilgāk par 170 minūtēm), kas notiek no plkst.10:00, KLM ekonomiskās klases pasažieri saņems Hero Wellness Box ieskaitot Hero B'tween bāru, Hero Wellness-ievārījumu, pudeli ar augļu dzērienu un siltu maizīti. Lidojumos, kur izlidošana notiks no plkst.10:00 pasažieri saņems Heinz Box, kurā būs auksti pastas salāti, Cantadou siers un silta maizes šķēle.