Klusais okeāns atbrīvo rokas 

Jādomā, ka pēc panāktā Klusā okeāna brīvās tirdzniecības līguma Vašingtona pamatīgāk pievērsīsies Eiropai
, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Didzis Meļķis, 07.10.2015

Vislielākā ieguvēja no TPP būs Vjetnama.


Foto: Xinhua/Sipa USA/Scanpix

Desmit gadus ilgušais process par Āzijas–Klusā okeāna valstu brīvās tirdzniecības zonas izveidi ir noslēdzies. Panāktais Klusā okeāna reģiona sadarbības līgums (angliskais saīsinājums – TPP) apvieno 12 reģiona valstis, ieskaitot ASV, Kanādu un Meksiku, Čīli Klusā okeāna Amerikas pusē un Japānu un Vjetnamu – Āzijā u.c. Tirdzniecības savienības ietvaros, kuru dalībnieces veido vairāk nekā trešo daļu no pasaules ekonomikas apjoma, tiks atcelti muitas nodokļi, radīta vienota kārtība intelektuālā īpašuma aizsardzībā eksportējamajām precēm, un turpmāk ir iespējama arī šo valstu valūtas politikas plānu saskaņošana.

Uzvar Vjetnama


Līguma desmit gadu vēsturē protesti un demonstrācijas pret to laikam gan ir notikušas visās TPP valstīs un sava piekāpšanās pret gūto izdevīgumu ir visiem. Petersona Starptautiskās ekonomikas institūts Vašingtonā lēš, ka vislielākā ieguvēja no TPP būs Vjetnama.

Šī Dienvidaustrumāzijas valsts jau labu laiku sevi strauji piesaka globālajā ekonomikā. TPP vēl vairāk sekmēs tās jau tagad spēcīgo tirdzniecību ar ASV, un jaunajā sadarbības formātā vjetnamiešiem būs vēl papildu ieguvumi no jau tā salīdzinošās konkurētspējas priekšrocības pret Ķīnu. Ķīnas darbaspēks globalizētās industrijas vērtējumā jau kādu laiku vairs nav lēts, un savas ekonomikas atvēršanā iepakaļ atpalikušie vjetnamieši nekavējas izmantot šo savu priekšrocību. Jāpiebilst, ka Ķīnas starp TPP dibinātājām nav.

Tiek lēsts, ka TPP efektu Vjetnamā vairos arī industriju apvienošanās eksportējošajos klasteros. Būtiski izaicinājumi daudzpusējā līguma ieviešanā valstij gan būs nepieciešamās reformas darba tirgū un publiskajos iepirkumos, kā arī elastīgas un ilgtermiņa investīcijām labvēlīgas makroekonomiskās vides uzturēšana.

Visu rakstu Klusais okeāns atbrīvo rokas lasiet 7. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.