Bronzas stieņu un cauruļu ražotājs SIA KMM Metāls šogad varētu kļūt par otro lielāko nepārtraukti lietas bronzas stieņu un cauruļu ražotāju Eiropā pēc saražotās produkcijas apjoma, norāda KMM Metāls valdes priekšsēdētājs Māris Niedra.

Pamatā KMM Metāls ražo vara un alvas sakausējuma bronzas stieņus un caurules. Pērn uzņēmums saražoja pāri par 3000 tonnām produkcijas, bet šā gada pirmajos piecos mēnešos saražotais apjoms jau krietni pārsniedz 2000 tonnas jeb ir divas reizes lielāks nekā pērn, skaidroja Niedra.

«2013.gadā būs desmit gadi, kopš KMM Metāls strādā šajā tirgū, un šajā laikā esam kļuvuši par otro vai trešo lielāko šādas produkcijas ražotāju Eiropā. Ir klusas cerības, ka šogad būsim stabili otrie. Pirmajā vietā ir ļoti liels Vācijas uzņēmums KS Gleitlager, kura ražošanas apjomi labajos gados sasniedza 15 000 tonnu gadā, bet pēckrīzes gados apjoms bija 11 000 līdz 12 000 tonnu gadā. KMM Metāls ražošanas apjoms šogad cer pārsniegt 4000 tonnas, un būsim stabilā otrajā vietā,» sacīja Niedra.

KMM Metāls pēc SEB bankas atteikuma pagarināt eksporta faktoringa finansēšanu, pēc prasības apturēt 0.8 milj. eiro kredītlīniju aicina apvienoties cīņai pret banku rīcību.

«Tas ir nepatīkams pārsteigums, it īpaši tāpēc, ka ar SEB banku 5 gadus esam veiksmīgi strādājuši un līdz šim neesam kavējuši bankas noteiktos maksājumus,» skaidro bronzas pusfabrikātu un izstrādājumu ražotāja SIA KMM Metāls līdzīpašnieks un Jūrmalas Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Dzenītis. Viņš atzīst, ka bijis liels trieciens uzņēmumam tad, kad 2008. g. bija atlikušas tikai 6 darba dienas, bet SEB pieprasīja atmaksāt kredītlīniju līdz gada nogalei, kaut arī bijusi mutiska vienošanās, ka termiņš tiks pagarināts.

Banka pārsteidz

Nepievilcīgā Latvijas tēla dēļ daži SIA KMM Metāls ārvalstu pircēji gan atteicās, gan samazināja savu iepirkumu apjomu, jo uzskata sadarbību ar Latvijā strādājošu uzņēmumu par ļoti riskantu, ziņo Dienas bizness.

«Vairāki sadarbības partneri pauda izbrīnu par to, ka Latvijas valdība pieļauj tādas negatīvas informācijas izplatīšanu ārvalstīs, kas tīšām grauj gan pašas Latvijas valsts, gan Latvijas biznesa tēlu, kas tiešā veidā atsaucas uz eksportētājiem. Tāpēc sadarbības partneri saka: ņemot vērā Jūsu valsts situāciju, kas esot uz bankrota robežas, mums ir jāsadala riski, tādēļ būsim spiesti daļu pasūtījumu izvietot pie stabiliem uzņēmumiem valstīs ar stabilu ekonomiku. Diemžēl,» stāsta M. Niedra.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijā notiekošo procesu atspoguļojums ārzemju medijos ir kapitāli iedragājis gan Latvijas tēlu, gan biznesu, jo zudusi ticība veiksmīgai sadarbībai ar Latvijas kompānijām.

Ja ārvalstu kompāniju izveidoto ražotņu darbību Latvijā būtiski neietekmē sliktas ziņas par valsti, tad kompānijām ar vietējo kapitālu arvien vairāk sāk ne tikai pieprasīt paskaidrojumus par valstī notiekošo, bet arī tiek pārtraukti darījumi, un, uzzinot, ka ražotājs ir no Latvijas, atsakās no tālākām sarunām par sadarbību. Tam cēlonis ir nevis kvalitāte, piegādes nosacījumi vai cena, bet gan mūsu valsts sagrautā reputācija.

Piemēram, nesen runāju ar jaunu klientu no Dānijas, kuram sākotnēji bija liela interese, taču, tiklīdz uzzināja, ka esam no Latvijas, sekoja īsa un konkrēta atbilde: «Piedodiet, bet ar Latviju mēs nekādus līgumus neslēgsim…».

Ieguldot nedaudz vairāk par 70 000 Ls energoefektivitātē, bronzas izstrādājumu ražošanas uzņēmums SIA KMM Metāls ietaupīs vairakus simtus tūkstošu

«Uzņēmums ir sekmīgi īstenojis energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, kas ne tikai padara dabai draudzīgāku ražošanas procesu, jo samazina siltumnīcas gāzu emisiju par 46,13 t, bet vienlaikus rada ekonomisko ieguvumu daudzu miljonu apmērā,» situāciju skaidro SIA KMM Metāls Kvalitātes vadības sistēmu vadītājs Mārtiņš Mazulis. Viņš norāda, ka projekts īstenots sešu mēnešu laikā.

«Vispirms tika veikts ražošanas ēkas un tehnoloģisko procesu energoaudits, lai konstatētu šaurās vietas, tika konstatēts, ka siltums izplūst caur noliktavas vārtiem, tāpēc tika uzstādīti ātrgaitas vārti, kas samazina gaisa apmaiņu ražošanas telpās,» skaidro M. Mazulis. Viņš norāda, ka tika nomainītas arī metāla kausēšanai izmantojamā kausa apsildīšanas iekārtas.

Somijas militāro transportlīdzekļu ražotājs "Patria" piešķīris bruņutransportieru korpusu ražošanas sertifikātu uzņēmumam "EMJ metāls", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmums ir ieguvis tiesības bruņutransportieru korpusu ražošanu Latvijā veikt patstāvīgi bez "Patria" speciālistu tiešas uzraudzības, "apliecinot ražotās produkcijas kvalitāti, kura bez papildus pārbaudēm tiek komplektēta kopā ar pārējām komponentēm".

"Izgatavot korpusu pēc augstākajiem standartiem nav vienkāršs process, tas ietver rūpīgu metālapstrādi, metināto detaļu griešanu un locīšanu, kā arī metināšanu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tostarp 3D mērījumu sistēmas. Pēc ieguldītā darba vairāku gadu garumā, varam teikt, ka esam lepni būt "Patria" piegādātāji un veikt korpusu ražošanu un krāsošanu arī lokāli, tepat Rīgā," sacījis "EMJ metāls" valdes loceklis Ēriks Altroks.

Aizvadītajā gadā metālapstrādes nozarē strādājošie uzņēmumi turpinājuši strauji atkopies no krīzes, un nozares uzņēmumi sekojuši V veida attīstības scenārijam, kurā pēc 2008. gada rekordgada 2009. gads sekoja ar ļoti strauju finanšu rādītāju kritumu, taču 2010. gadā un, vēl jo vairāk, pērn notikusi salīdzinoši strauja izaugsme, žurnālam TOP 500 atzina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.

Aizvadītajā gadā nozares vadošajiem uzņēmumiem izdevies kopējo apgrozījumu audzēt par 38,30% jeb 138,58 milj. Ls. Arī 2011. gadā, tāpat kā citus gadus, absolūta nozares līdere bija a/s Liepājas metalurgs, kuras apgrozījums veidoja 206,14 milj. Ls, bet peļņa - 2,47 milj. Ls. Uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā auga teju par 30%. 2011. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 2195 darbinieki.

Pēc diviem smagiem gadiem, kad nozares vadošajiem uzņēmumiem peļņas vietā nācās skaitīt zaudējumus, 2011. finanšu gadu TOP uzņēmumi atkal noslēguši ar peļņu. Latvijas metālapstrādes nozares lielāko uzņēmumu kopējie zaudējumi 2009. gadā sasniedza 17,00 milj. Ls, 2010. gadā nedaudz samazinājās līdz 8,26 milj. Ls, taču pagājušais gads noslēgts ar 7,94 milj. Ls lielu peļņu. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir arī tādi veiksmes stāsti, kas krīzes gados spēja izvairīties no zaudējumu gūšanas. Šādi uzņēmum ir, piemēram, SIA KMM Metāls un SIA Dīlers.

Lattelecom piedāvātais lietu interneta risinājums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – ražošanas iekārtu pārvaldības sistēma – ļauj tiešsaistē sekot līdzi ražošanas līniju produktivitātei un palīdz uzņēmumiem efektīvāk plānot resursu sadali

No konveijera tikko noripojis kārtējais produkcijas iepakojums, un birojā par to jau zina, kā arī to, kura maiņa strādā ātrāk, vai cehs vienmēr ir pietiekami noslogots un kādu iemeslu dēļ rodas dīkstāves. Uzņēmuma vadībai viss ražošanas process ir kā uz delnas un momentā, pat ja tā apmetusies vienā pilsētā, bet rūpnīcas izkaisītas daudzās citās.

Tas iespējams, pateicoties aizvien plašāku pielietojumu iegūstošajām lietu interneta tehnoloģijām, kas paver jaunas iespējas pakalpojumiem ne vien gudrākai pilsētas pārvaldībai, bet arī moderniem risinājumiem biznesa klienta vajadzībām. Nepieciešamību kļūt arvien produktīvākiem un efektīvākiem uzņēmumiem palīdz īstenot jaunais Lattelecom ražošanas pārvaldības risinājums. Turklāt būtiski, ka ražotājam tas neprasa lielus kapitālieguldījumus, jo pakalpojumu līdz ar nepieciešamajām papildu iekārtām viņš abonē, līdzīgi kā internetu.

Pēdējā laikā parādījušās baumas par to, ka tehnoloģiju kompānija Apple grasās savā nākamās paaudzes iPhone izmantot šķidro metālu. Lai arī tā patenta tiesības kompānija ieguva jau 2010. gadā, līdz šim Apple šo materiālu ir izmantojis tikai dažās savu produktu detaļās, intervijā Businessinsider.com stāsta viens no šķidrā metāla izgudrotājiem Atakans Pekers (Atakan Peker).

«Es paredzu, ka Apple izmantos šķidro metālu kādā sensacionālā produktā, kurš varētu apvienot tehnoloģiju un industriālu dizainu vienkopus, turklāt, kuru būs ļoti grūti atdarināt, izmantojot kādu citu materiālu,» uzkskata A. Pekers.

«Šķidrais metāls (Liquidmetal) ir preču zīme jaunas klases metāla sakausējumam ar unikālu atomu struktūru, kas vairāk līdzinās stiklam,» skaidro viens no sakausējuma izgudrotājiem. Viņš norāda, ka patlaban šķidrā metāla tehnoloģija vēl tiek attīstīta un uzlabota gan tās ražošanas procesā, gan ieviešanā. «Būtu jāuzsver, ka tā ir pilnīgi jauna un atšķirīga metāla tehnoloģija, turklāt patlaban vēl nav izgudrota piemērota ražošanas infrastruktūra, lai varētu pilnībā izmantot jauno sakausējumu,» norāda A. Pekers. Viņš norāda, ka tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā Apple varētu ieguldīt 300 līdz 500 miljonus ASV dolāru tehnoloģijas uzlabošanā, pirms tā varētu tikt izmantota lielos apmēros.

Apgrozījums aug, peļņa sarūk – izriet no pirmajām ziņām par lielāko Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu pagājušā gada finanšu rādītājiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušā gada vidū nobruka Krievijas tirgus – tas radīja zaudējumus,» peļņas kritumu DB skaidro Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Ņemot vērā eksporta īpatsvaru nozarē, jebkur svārstība ārvalstu tirgos uzreiz ir jūtama, un pērnais gads arī apjomu ziņā nebija spīdošs, viņš saka, taču uzreiz piebilst, ka «nevajag taisīt traģēdiju, nozare ir tik daudz sista, ka iemācījusies elastīgi reaģēt un attīstīties.» Lai gan šā gada pirmie mēneši nav izrādījušies īpaši veiksmīgi, kopumā gads solās būt labāks par iepriekšējo, kaut vai ņemot vērā KVV Liepājas metalurgs simbolisko ražošanas atjaunošanu, iespējamu vairāku citu projektu iekustēšanos, investīcijas modernizācijā. Statistika liecina, ka janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares, izņemot mašīnas un iekārtas, apgrozījums (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās) auga par 6,2%, pieaugums bija gan vietējā tirgū, gan eksportā. Savukārt februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvots apgrozījuma samazinājums par 3,9%, saruka arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjoms par 3,5% – izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Uz kara takas nostājušies Ķeguma novada Rembates pagasta metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumi Rembates Metāls un Solid Metal. Asumu konkurencei piedodot fakts, ka katru firmu pārstāv bijušie dzīvesbiedri (oficiāli gan vēl nav šķīrušies) Pēteris Grandāns (43) un Maija Grandāne (34), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējdarbību pavadot kaislību pilni notikumi, starp kuriem esot likumu pārkāpumi un godprātība, nodevība un uzticēšanās, greizsirdība un paļāvība, atriebība un piedošana, draudi un pretimnākšana, iespējams, pat kopīgi pastrādāts noziegums. Par pēdējo tiesa abiem piespriedusi trīs gadu cietumsodu (M. Grandānei gan nosacīti, spriedums abiem nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts).

«Patiesībā nemaz negribu runāt ar jums, jo arī es neesmu «balta un pūkaina», domāju, kā jebkurš, kas strādā šajā biznesā… Taču atrodos situācijā, kad mana bijušā dzīvesbiedra darbības apdraud manu un manas ģimenes, mūsu kopējo bērnu eksistenci šeit, Rembatē. Negribu doties nekur projām, jo šeit ir iekoptas mājas, arī biznesā ir ieguldīts ļoti daudz darba un naudas. Sākumā domāju: labi, esam pašķīrušies, visādi gadās, bet turpinām dzīvot un katrs strādāt atsevišķi tālāk. Bet tad bijušais dzīvesbiedrs sāk graut manu uzņēmējdarbību nelikumīgām darbībām, kuru dēļ ciešu ne tikai es, bet arī mūsu septiņus un četrus gadus vecie bērni,» stāstījusi M. Grandāne.

Apelāciju dēļ valdībā vēl nav skatīts jautājums par līdzekļu pārdali ražošanas iekārtu iegādei.

Pārsūdzības par Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta programmas «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» 2. kārtā noraidītajiem projektiem būtu jāizskata līdz augusta beigām, DB min ekonomikas ministrs Daniels Pav ļuts.

Līdz ar to tad arī būs zināms, cik daudz līdzekļu no šīs programmas tiks pārdalīti. Jānorāda, ka jūlija sākumā Ekonomikas ministrija (EM) solīja tuvākajā laikā rosināt valdību akceptēt atbalsta programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» neizmantoto finansējumu 14,255 milj. Ls apmērā pārdalīt programmas «Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešana ražošanā» 3. kārtai. Tagad ministrijā atzīst, ka vēl tiek vērtēts tas, kurā atbalsta programmā līdzekļus varētu apgūt ātrāk un labāk.

Jaunākie statistikas dati par rūpniecības produkcijas izlaidi ir iepriecinoši, jo ražošanas apjomu pieaugums par 5,1% šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodrošināja rūpniecības izlaides rekordapjomu. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja apstrādes rūpniecības izaugsme 5,3% apmērā, ko savukārt veicināja apjomu pieaugums lielākajā daļā tās apakšnozaru, informē Finanšu ministrija.

Viena no straujāk augošajām apakšnozarēm šā gada maijā bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras apjomi gada laikā pieauga par 19,6%, sasniedzot augstāko izlaides līmeni, kāds jebkad apakšnozarē ticis fiksēts. Šajā apakšnozarē veiktās nefinanšu investīcijas ir pieaugušas kopš 2014. gada, tai skaitā šā gada pirmajā ceturksnī investīciju vērtība pieauga par 13,6%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo ceturksni. Tādējādi var secināt, ka metālapstrādes uzņēmumu darbībā šogad atspoguļojas iepriekš veikto investīciju rezultāti, jo 2016. gada piecos mēnešos kopumā gatavo metālizstrādājumu ražošanas izlaide ir pieaugusi par 7,6%. Pie tam šogad ir paplašinājies arī viens no Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem, izveidojot jaunu un modernu ražotni, tādējādi turpmāk pozitīvi ietekmējot metālapstrādes nozares izaugsmi.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ar pieciem uzņēmumiem ir noslēgusi līgumus par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu programmā, kas paredz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai. Plānoto investīciju amplitūda šo projektu ietvaros ir no 780 tūkstošiem eiro līdz 1,8 miljoniem eiro, informē CFLA.

Ar SIA M.P. Socks, kas ir Dānijas uzņēmuma AS MP Denmark meitas uzņēmums, noslēgtais līgums paredz ražošanas paplašināšanu un ražošanas jaudas palielināšanu visos ražošanas posmos. Projekta ietvaros plānots radīt vismaz 11 jaunas darba vietas. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas - 963 634.38 eiro, tai skaitā ERAF ieguldījums - 433 635.47 eiro.

Metāla izstrādājumu un metāla konstrukciju ražotājs AS Mārupes Metālmeistars ar CFLA noslēgtā līguma ietvaros būvēs jaunu ražošanas ēku, lai ieviestu ražošanā jaunu produktu – lielgabarīta un lielsvara metāla konstrukcijas. Jaunbūves kopējā platība būs 5 584,6 m2. Tāpat projekta ietvaros tiks radītas vismaz 20 jaunas darba vietas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 776 623.87 eiro, tai skaitā ERAF - 799 480.74 eiro.

Otrdien Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dalību svinīgi atklāta AS Olainfarm jaunā gatavo zāļu ražotne. Tā sastāv no nitrofurānu zāļu ražošanas iecirkņa, gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirkņa un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorijas, informē AS Olainfarm sabiedrisko attiecību vadītāja Sigita Lapsiņa.

«Olainfarm vienmēr ir bijusi izcilākā Latvijas ķīmiskās rūpniecības lokomotīve, kas šodien, atverot jaunas ražošanas jaudas, dubulto mūsu ekonomiskās spējas. Uzņēmums, pateicoties prasmīgai tā vadīšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražošanā, veiksmīgi ir spējis rast produkcijas noietu jaunos un tālos pasaules tirgos,» sacīja Bērziņš.

Jaunā gatavo zāļu ražotne ir izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku, tās kopējā platība ir 2112 kvadrātmetri. Ēkai ir divi stāvi, tā ir savienota ar Olainfarm gatavo zāļu ražotni. Pirmajā stāvā atrodas gatavo zāļu mazo sēriju ražošanas iecirknis un gatavo zāļu formu izstrādes laboratorija, otrajā - nitrofurānu zāļu ražošanas iecirknis un tam pakārtotā analītiskā laboratorija, kurā tiks nodrošināta kvalitātes kontrole ražošanas procesā.

Lai mudinātu studentus izzināt inovācijas jēdzienu, tā nozīmi un atklātu viņu novērojumus par aktuālajām problēmām, notikumiem un iespējām inovāciju jomā, kā arī apkopotu idejas un risinājumus inovāciju vides uzlabošanai, Latvijas studenti tika aicināti piedalīties pētniecisko projektu konkursā “Vide inovācijām Latvijā”. Konkursā komandām pēc savas izvēles bija jāsagatavo raksts par kādu inovācijas jomā aktuālu tematu.

Visi konkursa dalībnieki tika aicināti uz divu dienu pasākumu “Inovācijas dienas studentiem”, kurā pieredzējuši inovatīvu biznesa projektu īstenotāji un eksperti stāstīja par inovācijas jēdzienu un tā nozīmi uzņēmējdarbībā. Pasākumā notika arī rakstu konkursa “Vide inovācijām Latvijā” fināls, kurā no 10 priekšatlasē izvēlētiem darbiem žūrija prezentācijās izvēlējās uzvarētāju. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu komanda – Andris Freimanis, Rūta Pauloviča, Santa Šenhofa, Signija Dziļuma, Aija Ruzaiķe – ar darbu par bezatkritumu tehnoloģiju inovatīvu pārtikas produktu izstrādē.

Pasaules valstu līderiem vajag darboties ātri un saskaņoti, lai parūpētos par to, lai pārtikas cenu pieauguma šoks, kas apdraud daudzus desmitus miljonus pasaules iedzīvotāju, nepārvērstos par katastrofas, liecina Apvienoto Nāciju (AN) paziņojums.

Šāds AN paziņojums sekoja pēc tam, kad Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati atklāja, ka FAO pārtikas cenu indeksa vērtība jūlijā pieaugusi par 6% (minētais indekss ietver piecu galveno pārtikas izejvielu cenu kustību).

AN rekomendējusi pasaules ietekmīgāko valstu vadītājus pieņemt gan tūlītējus pasākumus, kas saistīti ar augto pārtikas cenu iegrožošanu (tas varētu būt uzbrukums biodegvielas ražošanas nozarei), gan ilgtermiņa pasākumus, kas saistīti ar pārtikas ražošanas un patērēšanas paradumiem laikā, kad aug pasaules iedzīvotāju skaits un notiek klimata pārmaiņas.

Jāpiebilst, ka G20 valstu vadītāji pagājušajā nedēļā rīkoja konferences zvanu šo tēmu sakarā. Tiesa gan, valstu vadītāji nolēma nogaidīt līdz tam, kad nedaudz vēlāk septembrī tiks publicēta ASV Lauksaimniecības departamenta ražas atskaite (tieši ASV postošais sausums ir viens no iemesliem straujajam pārtikas cenu pieaugumam), ziņo Reuters.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražošanas attīstībā 2016. gadā tiek investēti 1,17 miljoni eiro. Nozīmīgākā ieguldījumu daļa saistīta ar Orkla Foods Latvija specializēšanos – mērču un majonēžu ražošanu Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgiem. Lai uzstādītu visas nepieciešamās ražošanas iekārtas, tiek rekonstruētas Orkla Foods Latvija ražotnes telpas Babītes novadā.

Ražošanas telpu rekonstrukcijas un iekārtu uzstādīšanas laikā uzņēmuma ražošana netiek pārtraukta, biznesa portāls db.lv noskaidroja uzņēmumā. Orkla Foods Latvija ražotnē ir dažādas, atdalītas telpas ar kopējo platību 4500 kvadrātmetri. Tas atļauj koncentrēties ražošanas darbiem, kurus tiešā veidā neietekmē jaunu līniju uzstādīšana un telpu pārkārtošana.

Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novadā tiek uzstādītas papildu iekārtas dresingu (salātu mērču) un majonēžu ražošanai, kā arī specializētas līnijas šo produktu pildīšanai plastmasas pudelēs un tūbās. Lai būtu iespējams izvietot visas nepieciešamās iekārtas, uzņēmuma ražošanas telpas tiek rekonstruētas un pārkārtotas. Šo iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ražošanas rekonstrukcijas izmaksas veido summu 783 000 eiro apjomā.

Mēbeļu ražotājs SIA Dižozols plus ieguldījis 1,6 miljonus eiro ražotnes paplašināšanā, no kuriem 70% veido bankas Citadele kredīts, informē bankas pārstāvji.

Ceturtdien SIA Dižozols plus līdzīpašnieki Ģirts Plakans un Gatis Rudzītis kopā ar bankas Citadele Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāju Ievu Vērzemnieci jaunajās telpās svinīgi iedarbināja jaunu ražošanas iekārtu.

Kopš 2009. gada liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus stabili kāpinājis ražošanas jaudas un apgrozījumu.

«Jau pirms gada bija skaidrs, ka līdzšinējo 4000 kvadrātmetru plašo telpu kapacitāti esam izsmēluši un jāpaplašinās. Atteicāmies no idejas būvēt jaunu ražotni, par lietderīgāku izvēloties mūsu ražotnei līdzās esošā angāra iegādi un pielāgošanu ražošanas vajadzībām. Banka Citadele mūsu ieceri atbalstīja, un rezultātā savas ražošanas un noliktavu telpas esam palielinājuši par 120%, kas mūsu vajadzības kādu laiku pilnā mērā apmierinās,» stāsta SIA Dižozols Plus līdzīpašnieks un vadītājs Ģirts Plakans.

Ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka pastāvīgi paaugstināto nodokļu un dažādu nodevu ieviešanas dēļ, tirdzniecības-ražošanas uzņēmums SIA Severstal Distribution pieņēmis lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā, aģentūrai LETA sacīja Severstal Distribution pārstāve Olga Ņesterova.

Izvērtējot biznesa vides riskus, mēs pieņēmām lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā. Uzņēmējdarbības vides izmaiņas Latvijā, tostarp energoresursu cenu pieaugums, nodokļu kāpums, papildu ierobežojumi uzņēmējdarbībai, - visi šie faktori nav labvēlīgi ražošanas attīstībai. Mūsu valsts kļūst pārlieku dārga rūpniecības biznesam, skaidro SIA Severstal Distribution" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kopumā uzņēmumā strādā 260 cilvēki, no kuriem trešdaļa nodarbināti ražošanā. Severstal Distribution izdevumi ražošanā nodarbināto cilvēku atalgojumam vidēji sasniedz 1720 eiro mēnesī, bet katras darbvietas uzturēšana ražošanā prasa vēl 4000 eiro mēnesī.