KMM Metāls pēc SEB bankas atteikuma pagarināt eksporta faktoringa finansēšanu, pēc prasības apturēt 0.8 milj. eiro kredītlīniju aicina apvienoties cīņai pret banku rīcību.
«Tas ir nepatīkams pārsteigums, it īpaši tāpēc, ka ar SEB banku 5 gadus esam veiksmīgi strādājuši un līdz šim neesam kavējuši bankas noteiktos maksājumus,» skaidro bronzas pusfabrikātu un izstrādājumu ražotāja SIA KMM Metāls līdzīpašnieks un Jūrmalas Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Dzenītis. Viņš atzīst, ka bijis liels trieciens uzņēmumam tad, kad 2008. g. bija atlikušas tikai 6 darba dienas, bet SEB pieprasīja atmaksāt kredītlīniju līdz gada nogalei, kaut arī bijusi mutiska vienošanās, ka termiņš tiks pagarināts.
Banka pārsteidz
SEB Banka nekomentē
SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa konkrēto gadījumu nekomentēja, pamatojoties uz kredītiestāžu likumu, ka informācija par bankas klientiem un viņu veiktajiem darījumiem ir konfidenciāla. Viņa piebilda, ka SEB Banka ir gatava sadarboties un svarīgi, lai klients ir gatavs sadarboties. Ja bankai neizdodas atrast kopīgu risinājumu ar klientu, situācija tiek risināta likuma noteiktā kārtībā.
Meklē palīdzību
KMM Metāls īpašnieki - M. Dzenītis, M. Niedra un K. Loss - ir uzrakstījuši attiecīgu iesniegumu par šo situāciju gan Valsts prezidentam, un Ministru prezidentam gan Latvijas Bankas prezidentam un FKTK vadītājai ar konkrētās situācijas aprakstu un lūgumu rīkoties, lai novērstu asiņu (finanšu) nolaišanu uzņēmumiem, tādējādi tos nostādot neapskaužamā situācijā. Amatpersonas tiek aicinātas liegt komercbankām pasliktināt uzņēmumu finansiālo situāciju, mainot procentu likmes esošiem kredītiem, pie kredītu pārslēgšanas samazināt ķīlu vērtības, kas agrāk akceptētas no bankas puses, pieprasīt klientiem papildu nodrošinājumus un privātās garantijas jau esošiem kredītiem. «Mani satrauc tas, ka banka apzināti ir gatava ciest zaudējumus un iznīcināt strādājošu uzņēmumu. Vai tā nav apzināta jau tā vājās Latvijas ekonomikas graušana jeb diversija ?» sašutis ir M. Dzenītis. Viņš turpina: «Ja jau visās vietās runā par atbalstu eksportspējīgu produktu ražotājiem, tad šis ir pēdējais brīdis SVF aizņēmuma daļu novirzīt tieši šim sektoram, nevis dot naudu bankām to caurumu lāpīšanai, kas nezin kāpēc ir noliktas prioritārā pozīcijā pret citiem uzņēmumiem.»
Jāapvienojas
Ja valsts nevar ierobežot banku rīcību, tad, pēc M. Dzenīša domām, atliek ieskatīties kredītlīgumā, kurā ir punkts par force majoure - nepārvaramas varas apstākļiem, kuru laikā attiecīgie līgumi pieļauj to darbības apturēšanu. «Šobrīd - pasaules finanšu krīzes, straujas un iepriekš neparedzamas Latvijas nodokļu sistēmas pārmaiņas, preču un pakalpojumu noieta samazinājums - šie un citi faktori nav atkarīgi no uzņēmējiem un ir uzskatāmi par force majeure apstākļiem. Kredītņēmējiem - ne tikai uzņēmumiem ir jāsāk aktīvi aizstāvēt savas tiesības, tad varbūt valdība apturēs banku patvaļu un nepieļaus atklātas diversijas pret uzņēmējiem, kas ir arī darba devēji un nodokļu maksātāji. Es aicinu kredītņēmējus uz aktīvu rīcību un nebaidīties paziņot bankai par force majeure apstākļu iestāšanos,» aicina M. Dzenītis.
Saistības jāpilda
Jautāta, vai uzņēmumi varētu izmantot force majeure, lai pārtrauktu pildīt saistības pret bankām, S. Purviņa skaidroja, ka situāciju ne Latvijā, ne pasaulē nevaram uzskatīt par force majeure, kas attaisnotu uzņēmumu finansiālo saistību pildīšanas pārtraukšanu un vienpusēju atkāpšanos no līgumsaistībām pret bankām. « Svarīgi ir apzināties, vai uzņēmums jau darbības sākumā ir bijis efektīvs un domājis ne tikai par šodienu, bet arī nākotni, vai spējis apzināt un reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Ja uzņēmums vai privātpersona apzinās, ka varētu būt finansiālas grūtības, vienmēr esam uzsvēruši, ka arī šādos brīžos ir nevis jāslēpjas no problēmas, cerot, ka tā atrisināsies pati par sevi, bet gan jāvēršas bankā, kur kopā ar bankas ekspertiem noteikti tiks meklēti risinājumi, kas apmierinātu abas puses,» tā S.Purviņa. SEB Banka šobrīd novērojusi, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju visā pasaulē, ir pieaudzis uzņēmēju skaits, kas saskaras ar finansiālām grūtībām. Tomēr to nevaram nosaukt par tendenci.
