Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks noraida Rīgas domes deputāta Valda Gavara pārmetumus, ka tās īstenoto dzīvojamo māju kvalitāte ir slikta.

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) deputāts Valdis Gavars izplatījis paziņojumu, kurā akcentēja, ka pilsētbūvnieka mājās dzīvokļi ir tik sliktas kvalitātes, ka iedzīvotāji no tiem atsakās vai pamatoti pieprasa uzreiz pēc to piešķiršanas veikt remontu. Kā piemēru viņš nosauca dzīvokli Ulbrokas ielā 13 (K/3-166), no kura februārī īrniece atteicās, vēl tajā neievācoties, jo caur logiem dzīvoklī tecēja ūdens un uz ārsienām jau bija izveidojies pelējums. Pilsētbūvnieks solīja defektus novērsts, taču īrniece nebija pārliecināta, ka dzīvokļa kvalitāte turpmāk nesagādās problēmas un atteicās ievākties.

«Zinu vēl divus īrniekus, kas sliktās dzīvokļu kvalitātes dēļ no tiem atteicās, tāpat zinu ne vienu vien gadījumu, kad īrnieki uzreiz pēc dzīvokļa saņemšanas pieprasīja veikt remontu, un tas arī tika darīts, jo prasība bija pamatota. Pašvaldības budžeta deficīta apstākļos tā ir bezatbildīga saimniekošana, kuras rezultātā tiek šķērdēta nodokļu maksātāju nauda,» pauda deputāts.

SEB banka un pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir parakstījuši līgumu par kredīta piešķiršanu 10,4 miljonu latu apmērā. Aizdevums ir nepieciešams, lai pabeigtu daudzdzīvokļu māju kompleksa būvniecību Bolderājā Mežrozīšu un Gaigalas ielās.

SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs norāda, ka SEB bankai ir izveidojusies veiksmīga un ilgtermiņa sadarbība ar Rīgas pilsētbūvnieku jau kopš 2005. gada. «Šo gadu laikā SEB bankas izsniegtais finansējums Rīgas pilsētbūvniekam pārsniedz 60 miljonus eiro. Šie līdzekļi izmantoti dzīvojamo māju rekonstrukcijām Valdeķu ielā, Parādes ielā, Gobas ielā, Juglas ielā, Dreiļinos-2 un arī citur Latvijā, kā arī nekustamā īpašuma iegādei un jauno māju, tai skaitā bērnu pirmsskolas izglītības iestādes, celtniecībai un labiekārtošanai,» viņš informēja.

Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, savukārt, akcentē: «Piesaistot SEB bankas finansējumu, Rīgas pilsētbūvnieks ietaupīs aptuveni 5,2 miljonus latu, un projekts kopumā izmaksās nepilnus 13 miljonus latu iepriekš prognozēto 18 miljonu latu vietā. Par šo finansējumu tiks izbūvēti 299 jauni mājokļi.»

Rīgas dome plāno atteikties no kādreizējā vicemēra Aināra Šlesera ieceres par daudziem miljoniem latu būvēt konferenču zāli lidostas tuvumā.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti 2010.gada februārī uzdeva SIA Rīgas pilsētbūvnieks īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu pie lidostas, kā arī šī mērķa īstenošanai uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt 12 zemesgabalus ar kopējo platību 35,6 hektāri.

Vācijas un Latvijas puses nodomu protokolus par sadarbību starptautiska izstāžu un konferenču centra izveidē pie lidostas Rīga parakstīja 2010.gada martā, paredzot, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks projektā piedalīsies ar zemi, bet Messe Frankfurt konsultēs un pēc tam arī apsaimniekos šo centru, savukārt pašai būvniecībai tiks piesaistīts privāts investors. No Latvijas puses protokolu parakstīja Šlesers.

Līdz gada beigām Rīgā būs pabeigtas vēl trīs pašvaldības dzīvojamās mājas, kurās būs 480 dzīvokļi.

Tam līdzās līdz gada beigām iecerēts izbūvēt arī trīsstāvu autostāvvietu 685 automašīnām.

Pļavniekos, Ulbrokas ielā 13, pēc Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pasūtījuma notiek piecu dzīvojamo māju būvniecība. Līdz nākamā gada 30. jūlijam būs gatavas arī pārējās divas ēkas ar 312 dzīvokļiem. Projekta vadību un būvuzraudzību veic SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Namu projektus izstrādāja arhitektu birojs SIA Nams. Būvniecības darbus veic konkursā uzvarējusī būvkompānija SIA Skonto būve. Komplekss kopumā izmaksās 53 miljonus eiro.

Šā gada sākumā ekspluatācijā nodota pašvaldības dzīvojamā māja Pļavniekos, M. Keldiša ielā – tur tapuši 96 dzīvokļi, bet atklātas divas mājas Ilūkstes ielā – 168 dzīvokļi. Gada sākumā atklāta arī sociālā māja Lomonosova ielā, kurā ir 106 dzīvokļi.

Sākot no augusta, arī SIA Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekoto dzīvojamo māju īrniekiem būs iespēja nomaksāt iekrātos komunālo maksājumu parādus, noslēdzot vienošanos ar uzņēmumu par to apmaksas grafiku.

Tādējādi viņi tiks atbrīvoti no soda procentiem, kas aprēķināti par uzkrāto parādu, tā lēmusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks valde. Informācija par kārtību, kādā veicama parādu apmaksa, katram SIA Rīgas pilsētbūvnieks īrniekam tiks nosūtīta kopā ar nākamo komunālo maksājumu rēķinu.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks apsaimnieko 55 dzīvojamās mājās, kurās ir 5076 dzīvokļi. Saskaņā ar uzņēmuma datiem, šobrīd īrnieki par komunālajiem maksājumiem uzņēmumam ir parādā 408,04 tūkst. Ls, no šīs summas pamatparāds ir 344,25 tūkst. Ls, bet līgumsods –63,79 tūkst. Ls.

Pašlaik uzņēmuma datu bāzē reģistrēts 571 klients, kas maksājumus kavējis ilgāk par diviem mēnešiem, no tiem 125 īrnieki pat gadu nav maksājuši komunālos rēķinus vai seguši tos tikai daļēji. Viņu kopējais parāds ir 244,23 tūkst. Ls, no tā pamatparāds – 185,34 tūkst. Ls un līgumsods ir 58, 89 tūkst. Ls.

Pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pieņēmis lēmumu par atlikto maksājumu siltumenerģijai, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekoto māju iedzīvotāji varēs maksāt tikai pusi no piestādītā rēķina par patērēto siltumenerģiju par februāra un marta mēnesi.

Atlikušos 50% procentus īrniekiem būs iespēja apmaksāt mēnešos, kad apkures sezonas būs beigusies.

Uzņēmums lēmums, kas pieņēmts šā gada 1. martā, paredz, ka īrniekiem ar pašvaldības uzņēmumu jānoslēdz vienošanās par to, ka martā, kad viņi saņems rēķinu par februāri, viņi apmaksās tikai pusi summas, bet otru pusi maksās jūnijā. Attiecīgi, pusi no martā patērētās siltumenerģijas maksas varēs maksāt jūlijā.

Tā dēvēto «izlīdzināto maksājumu» SIA Rīgas pilsētbūvnieks saviem īrniekiem piedāvās arī pirms nākamās apkures sezonas.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks galvaspilsētā un tās rajonā apsaimnieko 55 dvaudzdzīvokļu ēkas, kurās ir vairāk nekā 5000 dzīvokļi.

Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāti pieprasa likvidēt Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi, jo ideja esot izgāzusies un padome sanākusi vien dažas reizes. Neesot arī izdevies piesaistīt investīcijas, arī uzņēmējdarbība neesot atbalstīta.

Pēdējā padomes sēde notikusi 2011. gada martā, lai gan domes apstiprinātā padomes nolikumā noteikts, ka padome jāsasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

Paziņojumā arī norādīts, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks jau 2010. gada janvārī ziņojis par Rīgas pilsētas ieguvumiem, kā tiešos ieguvumus norādot ieņēmumus no starptautisku konferenču un izstāžu organizēšanas, uzlabotu infrastruktūru, tūristu skaita pieaugumu un jaunu darba vietu radīšanu, ja tiktu īstenots vērienīgs izstāžu un konferenču centra būvniecības projekts teritorijā pie starptautiskās lidotas Rīga.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters tolaik atzīmējis, ka spēšot piesaistīt šim projektam nepieciešamās investīcijas un uzņēmumam ir nepieciešamā kapacitāte un pieredze, gan šādas būvniecības veikšanā, gan apsaimniekošanā, gan sadarbībā ar privātajiem partneriem.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pamatkapitāls ir palielināts, un tagad ir 39.395 milj. latu, liecina izmaiņas Uzņēmumu reģistrā.

Vienīgais uzņēmuma īpašnieks ir Rīgas dome. Tā uzņēmuma pamatkapitālā ir ieguldījusi nekustamo īpašumu – zemes gabalu. Tas notiek regulāri, skaidroja SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Tāpat ir mainījušies SIA Rīgas pilsētbūvnieks valde. Pašlaik tajā ir divi locekļi – Ivars Gaters un Jānis Kosītis. Valdi ir atstājis Aivars Bergers.

Pašlaik Rīgas pilsētbūvnieks turpina realizēt Rīgas dzīvojamā fonda attīstības programmu. Db.lv jau ziņoja, ka uzņēmums konkursa kārtībā septembrī ir izvēlējies būvniekus trīs projektu realizācijai Imantā, Bolderājā un Pļavniekos. Šie konkursi izpelnījās uzmanību ar šo projektu izmaksām.

Rīgas dome samazinājusi pamatkapitālu rekonstrukcijas un celtniecības uzņēmumā SIA Rīgas pilsētbūvnieks.

Kā liecina informācija Lursoft, uzņēmuma pamatkapitāls kopš 30. augusta ir 33 981 899 lati, kas ir par aptuveni sešiem miljoniem Ls mazāk nekā līdz šim – laikā no šā gada jūnija sākuma līdz 23. augustam Rīgas pilsētbūvnieka pamatkapitāls bija 39 889 290 Ls.

Pilnībā Rīgas pilsētai piederošā uzņēmuma pamatkapitāls 2011. gadā mainīts vienu reizi, 2010. gadā – divas reizes, tāpat arī 2009. un 2008. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdē un padomē izmaiņas nav notikušas – tajā darbojas valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, kā arī valdes loceklis Kānis Kosītis un Inese Šnepsta. Jau rakstīts, ka valdes priekšsēdētāja amatu šā gada 5. jūlijā pameta Ivars Gaters, kas savas darba gaitas turpina uzņēmumā LEC.

Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks iecerējis iegādāties dzīvojamo ēku Rīgā sociālās mājas vajadzībām, liecina informācija uzņēmuma mājas lapā.

Rīgas pilsētbūvnieks ir izsludinājis konkursu, kura mērķis ir noteikt ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu – nekustamo īpašumu jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, ko SIA Rīgas pilsētbūvnieks varētu iegādāsies ģimenēm (personām), kuras reģistrētas Rīgas pilsētas pašvaldībā palīdzības saņemšanai iemitināšanai sociālajā mājā.

Konkursā tiek meklētas ekspluatācijā nodota daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas piemērojama sociālai dzīvojamai mājai, neveicot lielus rekonstrukcijas darbus. Ja tādi ir nepieciešami, tie būs jāveic pretendentam pašam un līdz mājas iegādei.

Zemei jābūt pretendenta īpašumā, izņemot gadījumus, kad zemes īpašnieks ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Tā ir nepieciešama ēkas ekspluatācijai un nepieciešamo autostāvvietu nodrošināšanai.

Rīgā ir pabeigts viens no pēdējos gados lielākajiem dzīvojamiem kompleksiem – pašvaldību dzīvojamie nami Ulbrokas ielā 13.

Tur pavisam tapuši 800 dzīvokļi. Šā gada sākumā ekspluatācijā nodotas trīs divpadsmit stāvu ēku ar 480 dzīvokļiem, bet 2. augustā ekspluatācijā paredzēts nodot vēl divas mājas, kurās kopumā ir 326 labiekārtoti dzīvokļi.

Dzīvojamo māju būvniecības pasūtītājs bija Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks, būvdarbus veica uzņēmums Skonto Būve, projektu finansēja Nordea Banka. Kopējās izmaksas šim projektam bija 36,5 miljoni latu, taču, optimizējot izdevumus, celtniecības gaitā izdevies ietaupīt pusmiljonu latu.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks līdz gada beigām plāno nodot ekspluatācijā vēl 220 dzīvokļus Valdeķu ielā. Uzņēmums informē, ka nākamgad tas plāno ar jauniem dzīvokļiem nodrošināt aptuveni tūkstoti dzīvokļu rindā gaidošo ģimeņu.

Līdz 2025. gadam, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, trokšņainību un ielu noslodzi Rīgā, iecerēts izbūvēt plašu stāvparku tīklu; nepieciešami vairāk nekā 39 milj. eiro

Pirmais mēģinājums Rīgā izveidot stāvparku gan nav vainagojies ar lieliem panākumiem. DB jau vairākkārt ziņojis, ka Ulbrokas ielas stāvparks tiek izmantots minimāli. Lai izvērtētu, kāpēc tā un kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādājis stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tā rezultāti tiks ņemti vērā Transporta attīstības tematiskajā plānojumā, kuru jaunā Rīgas teritorijas plānojuma ietvaros šobrīd izstrādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Tā ietvaros ir paredzēts izstrādāt arī stāvvietu infrastruktūras attīstības plānu.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.

Rīgas domes opozīcijas deputāti sola iesniegt domei konkrētus priekšlikumus, kā uzlabot pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks iepirkumu praksi.

Pēc publiski izskanējušās informācijas par to, ka 7,8 milj. Ls vērtajā konkursā par dzīvokļu pirkšanu Rīgas domes vajadzībām uzvarējušā SIA Arčers īpašnieks un valdes loceklis Kaspars Garkanis ziedojis 28 tūkst. Ls divām partijām - Par labu Latviju un Jaunajam laikam, opozīcija atzīst, ka konkursa procedūra neatbilst labai iepirkumu praksei.

Politisko partiju apvienības Vienotība Rīgas domē (RD) pārstāvēto partiju Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība deputāti tikušies ar pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadību, lai precizētu atklātā konkursa «Būvniecības stadijā esošu vai pabeigtu nekustamo īpašumu - daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma atlase Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai» nolikumā iestrādāto prasību pamatojumu.

Pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks akcionāru ārkārtas sapulcē šodien pieņemts lēmums samazināt uzņēmuma direktoram Ivaram Gateram atalgojumu par 20%, kā arī novērst dažādus pārkāpumus un apstākļus uzņēmuma darbībā, žurnālistus pēc sapulces informēja uzņēmuma kapitāldaļu turētāju pārstāvis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (LPP/LC).

Akcionāru ārkārtas sapulce šodien tika sasaukta, lai skatītu Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumā konstatēts, ka uzņēmumā deviņiem darbiniekiem izmaksātas nelikumīgas prēmijas 9000 latu apmērā, nav tikusi veikta dienesta transporta uzskaite un administratīvo darbinieku kontrole.

Ameriks samazinājis Gatera valdes locekļa atlīdzību 1926 latu apmērā par 20%, kā arī uzņēmuma valdes loceklim Jānim Kosītim 1734 latu algu samazinājis par 30%.

Auditu un revīzijas pārvalde īpašu uzmanību vērsusi uz uzņēmuma galvenās grāmatvedes Vijas Muižnieces darbību, norādot uz nekompetenci. Uzņēmumam uzdots izvērtēt grāmatvedes atbilstību disciplinārlietas ietvaros.

Rīgas dome būtībā atteikusies no reiz skaļi pieteiktās idejas sadarbībā ar Messe Frankfurt būvēt vērienīgu konferenču centru pie lidostas Rīga.

Zemesgabali, uz kuriem, saskaņā ar nodomu protokolu, kuru 2010. gadā parakstīja toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un Frankfurtes pie Mainas vicemērs Edvīns Švarcs, bija paredzēts izbūvēt ap 30 tūkst. kvadrāmetrus plašu izstāžu un konferenču centru, nodoti izsolei. Colliers International Advisors organizētā izsole, kurā īpašuma sākumcena noteikta 4,046 milj. Ls, notiks 31. maijā.

«Jau sākotnēji doma bija pilnīgi skaidra, proti, ka ne Rīgas dome, ne Rīgas pilsētbūvnieks projekta realizācijā nepiedalās ar savu finansējumu, pašvaldība ieguldīs tikai zemi, savukārt centra realizācija notiks par privāta investora līdzekļiem,» atbildot uz Dienas Biznesa jautājumu, kas nogājis greizi ar ideju par aptuveni 100 milj. eiro lielām investīcijām centra izveidē, saka Ivars Gaters, bijušais Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētājs.

Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks izsludinātajā konkursā par 5000 dzīvokļu projektēšanu un būvniecību ir saņemts tikai viena pretendenta – SIA Merks piedāvājums.

Interesi par dzīvokļu būvniecības konkursu kopumā izrādījuši 18 pretendenti – gan Latvijas, gan ārvalstu būvkompānijas.

Konkursa komisija izvērtēs SIA Merks piedāvājumu un savu atzinumu sniegs Rīgas domei, kas savukārt pieņems galīgo lēmumu. Pēc Rīgas domes iniciatīvas konkurss par 5000 dzīvokļu projektēšanu un būvniecību tika izsludināts 30. jūnijā, lai nodrošinātu ar mājokli šobrīd dzīvokļu rindā esošos Rīgas pašvaldības iedzīvotājus.

Db.lv jau ziņoja, ka konkursa beigu datums bija pārcelts līdz 15. oktobrim, vēlāk pagarināts līdz 1. decembrim, jo tā rīkotāji bija saņēmuši ļoti daudz jautājumus no būvniekiem. Nolikums tāpēc ir precizēts un papildināts. Iepriekš SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters bija piesaucis lielo interesi gan no vietējiem, gan ārvalstu būvuzņēmumiem.

Līdz šā gada 1. decembrim ir pagarināts Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks konkurss par 5000 jaunu dzīvokļu projektēšanu un būvniecību septiņās Rīgas teritorijās.

Iepriekš bija paredzēts, ka 15. oktobrī noslēgt pieteikumu pieņemšanu konkursā, kas saistīti ar Rīgas pilsētbūvnieka grandiozajiem plāniem pašvaldības dzīvojamā fonda attīstībai.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters informē, ka šis konkurss tagad ir pagarināts līdz 1. decembrim, jo tā rīkotāji saņēmuši ļoti daudz jautājumus no būvniekiem. Tāpēc tagad nolikums ir precizēts un papildināts. Pēc viņa teiktā, par konkursu ir ļoti liela interese gan no vietējiem, gan ārvalstu būvuzņēmumiem.

Tikmēr vistuvākajā laikā Rīgas domes deputāti lems par to, vai t.s. dzīvokļu rindas mazināšanai, par 7,8 milj. latu iegādāties SIA Arčers piedāvātos 220 dzīvokļus.

Aizdomās par iespējamiem korupcijas riskiem partijas Pilsoniskā savienība (PS) frakcija lūgusi izvērtēt RP SIA Rīgas pilsētbūvnieks veiktā iepirkuma konkursa, kurā uzvarēja SIA Arčers, norisi un likumību.

PS ar šo lūgumu vērsusies pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) un Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centrā.

RP SIA Rīgas pilsētbūvnieks 2.augustā izsludināja konkursu Būvniecības stadijā esošu vai pabeigta nekustamo īpašumu – daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma atlase Rīgas pilsētas dzīvojamā fonda attīstībai».

DB jau rakstīja, ka Arčers šajā konkursā uzvarēja un par 7,8 milj. latu. piedāvāja domei iegādāties 220 dzīvokļus Ziepniekkalnā. Masu medijos arī izskanēja informācija, ka Arčera valdes loceklis Kaspars Garkanis ziedojis 28 tūkst. Ls divām partijām - Par labu Latviju un Jaunajam laikam laikā, kad noticis konkurss.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks sludinātais konkurss par 5000 dzīvokļu projektēšanu un būvniecību pagaidām ir beidzies bez rezultāta.

Db.lv jau ziņoja, ka būvkompānija Merks bija vienīgā pretendente šajā vērienīgajā konkursā, kas paredzēja dzīvokļu projektēšanu un būvniecību septiņās Rīgas pilsētas teritorijās. SIA Merks vadītājs Ivars Geidāns iepriekš pats atzina, ka uzņēmums nav spējis izpildīt pilnīgi visas prasības – proti, tas nebija atrisinājis finanšu piesaistes jautājumu.

Vērtēsim visus septiņus zemes gabalus, skatīsimies, kur ir vajadzīgi mazāki ieguldījumi un mēģināsim lielo iepirkumu sadalīt, savu redzējumu izklāstīja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters. Nākamajā konkursā tādējādi varētu piedāvāt apbūvēt trīs, četrus zemes gabalus. Taču arī tajā viena no prasībām pretendentam būšot finansējuma piesaiste.

Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Rīgā darbu sākusi pirmā park&ride autostāvvieta.

(Papildināts viss teksts.)

Šodien Ulbrokas ielā tika atklāts pirmais stāvparks jeb P&R autostāvvieta Rīgā. Tā sauktā park&ride sistēma paredz, ka Rīgas viesi un tās iedzīvotāji savas automašīnas varēs novietot apsargājamā autostāvvietā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu.

«Šis ir tikai pirmais solis. Ir plānots, ka līdzīga autostāvvieta tiks izbūvēta pie tirdzniecības centra Dole. Mūsu mērķis, ieviešot park&ride stāvparkus, ir mazināt sastrēgumus pilsētā un sabiedrisko transportu padarīt par prioritāru,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Stāvparka izmantošana būs bez maksas, ja sabiedriskajā transportā ar e- talonu dienas laikā tiks veiktas vismaz divas braucienu reģistrācijas.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks konkursā par tiesībām izstrādāt Rīgas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstības programmu 2011.-2013. gadam uzvarējusi SIA Baltijas konsultācijas, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā atrodamā informācija.

Uzņēmums to ir plānojis paveikt par 8525 latiem. Pavisam konkursam bija iesniegti trīs pieteikumi.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters skaidro, ka pašreizējo mājokļu būvniecības programmu apstiprinājusi vēl iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes deputāti. Tā faktiski tuvojoties noslēgumam. Tāpēc pieņemts lēmums aktualizēt informāciju, cik zemes gabalu pilsētbūvniekam ir, cik varētu māju/dzīvokļu uzbūvēt, kādas ir iespējamās finanšu piesaistes iespējas un varianti, utt. Jaunā programma paredzēta vien diviem gadiem, bet pēc tam tikšot izstrādāta jauna, nākamajiem četriem gadiem, par ko jau lemšot nākamā sasaukuma dome.

Noslēgušies Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks sludinātie konkursi par pašvaldības dzīvokļu būvniecību trīs teritorijās Rīgā.

Par 20,98 milj. latu Imantā dzīvojamo māju būvēs apvienība Re&Re un Dārti, savukārt Pļavniekos Saharova/Tīnūžu ielā par 16,5 milj. latu dzīvojamo māju būvēs SIA Merks, Bolderājā – par 18,87 milj. latu – apvienība Arčers un Moduls Rīga. Kopumā Rīgas pašvaldības dzīvojamo fondu varētu papildināt ap 1000 dzīvokļu.

Konkursi par trīs zemes gabalu apbūvi izsludināti pēc tam, kad nesekmīgi beidzās iepirkums par 5000 pašvaldības dzīvokļu projektēšanu un būvniecību septiņās dažādās vietās Rīgā.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters iepriekš nelielo konkursantu skaitu saistīja ar prasību būvniekiem pašiem piesaistīt finansējumu. Nelielais konkursantu skaits – katrā no konkursiem bija pieteicies viens dalībnieks – varētu būt viens no iemesliem, kāpēc nav bijusi «spēkošanās» cenu ziņā. Piedāvātās darbu izpildes summas ir samērā augstas. Taču tās attiecas gan uz projektēšanu, gan būvniecību, gan finansējuma piesaisti. I. Gaters secina, ka šis, iespējams, nav optimālākais variants – būvniekiem pašiem piesaistīt līdzekļus, jo banku kredīti tiem sanākot dārgāki, nekā Pilsētbūvniekam aizņemoties.

Ekspluatācijā nodotas pēdējās divas no kopumā piecām Rīgas pašvaldības dzīvojamā kompleksa ēkām Ulbrokas ielā.

Tā būvniecības pasūtītājs bija Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks, būvdarbus veica SIA Skonto būve, projektu finansēja Nordea banka. Kopējās izmaksas šim projektam bija 36,5 miljoni latu, taču celtniecības gaitā izdevies ietaupīt pusmiljonu latu.

Kopumā tur ir tapuši 800 dzīvokļi. Šā gada sākumā ekspluatācijā jau nodotas trīs divpadsmit stāvu ēku ar 480 dzīvokļiem, bet 2. augustā – vēl divas mājas, kurās kopumā ir 326 labiekārtoti dzīvokļi, tostarp 120 ir vienistabas dzīvokļi, 96 – divistabu dzīvokļi, 48 – trīsistabu un 48 – četristabu dzīvokļi. Papildus izbūvēti arī 14 t.s. servisa dzīvokļi, kuri speciāli iekārtoti un aprīkoti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.