Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Aizdomās par kukuļņemšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic kratīšanu Rīgas Centrāltirgus administrācijas ēkā.

Kā apstiprināja uzņēmumā "Rīgas nami", otrdien KNAB veicis kriminālprocesuālās darbības Rīgas Centrāltirgū.

Savukārt KNAB tviterī norāda, ka kriminālprocesuālās darbības noris kriminālprocesā, kuru KNAB sāka 10.septembrī un kurā tiek izmeklēta iespējamā kukuļņemšana, kukuļņemšanas atbalstīšana, kukuļdošana un prettiesiska labuma pieņemšana.

KNAB ir aizdomas, ka Rīgas Centrāltirgus amatpersonas kopā ar darbinieku, iespējams, pieņēma no uzņēmējiem kukuļus un prettiesiskus labumus, lai nodrošinātu uzņēmējiem konkrētas tirdzniecības vietas tirgū.

Kriminālprocesā iesaistītas piecas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību. Ņemot to vērā, LETA zināms, ka lietā iesaistīta amatpersona un darbinieks un trīs uzņēmuma pārstāvji.

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un analītiskā darba rezultātiem, arī šogad visaugstākajam korupcijas riskam ir pakļautas jomas, kas saistītas ar ievērojamu publisko līdzekļu pārvaldību, īpaši publiskie iepirkumi būvniecības un aizsardzības nozarē, kā arī valsts un pašvaldību īstenotie projekti, kurus finansē Eiropas Savienība, aģentūru LETA informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

KNAB atgādināja, ka neviena nozare vai darbības joma publiskajā un privātajā sektorā nav pilnībā pasargāta no korupcijas riskiem. Tie var rasties praktiski jebkurā procesā un norisē, kur notiek lēmumu pieņemšana, resursu sadale vai piekļuve informācijai un kur pastāv interese vai iespēja gūt nepamatotu labumu vai radīt priekšrocības kādai personai.

Šādi riski galvenokārt var izpausties iepirkumu un līgumu slēgšanas procesos, finanšu līdzekļu pārvaldībā, amatpersonu lēmumu pieņemšanā, personāla atlases un iecelšanas amatā procesos, privātā un publiskā sektora interešu mijiedarbības vietās, tostarp licencēšanas vai būvniecības projektos, kā arī auditu, revīziju un citu pārbaudes un kontroles procesu īstenošanā.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Šī gada sākumā ilggadējs AS Latvijas Valsts meži (LVM) koksnes produktu pārdošanas virziena direktora vietnieks Andris Meirāns nomainīja darbu. Meirāna kunga amats bija atbildīgs, viņš izstrādāja izsoļu un cenošanas noteikumus un nolikumus, faktiski noteica ko, kam, par cik un uz kādiem noteikumiem LVM pārdos un piegādās koksni, vēsta inc-baltics.com

Par šo atbildīgo darbu Meirāna kungs tika attiecīgi atalgots – viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā algā LVM viņš saņēmis 108 tūkstošus eiro. Taču šī gada janvārī viņš gan beidza strādāt LVM, gan sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”, proti, uzņēmumā, kura biznesa veiksme vai neveiksme, tostarp peļņas apjoms ir ļoti būtiski atkarīgs tieši no lēmumiem, kuru pieņemšanā, sagatavošanā un izstrādē vēl pirms mēneša piedalījās Meirāna kungs.

Meirāns LVM varēja ietekmēt bērza finierkluču iepirkumu nolikumu kritērijus, bērza finierkluču kvalitātes prasības, cenu veidošanas mehānismu un indeksāciju, un ietekmēja visas citas darbības attiecībā uz iepirkumiem, kuros piedalījās arī Stiga RM. Citi nozares uzņēmēji norāda, ka nereti šajos iepirkumos ir situācijas, kad izsoles noteikumi ir veidoti tā, ka izsolei kvalificējas vien daži pretendenti un tāpēc rezultātā izsolītā cena ir būtiski zem tirgus cenas, tādejādi radot gan daudzmiljonu zaudējumus LVM, gan negodīgas priekšrocības, tajā skaitā Stiga RM. Proti, situāciju, par kuru tik ļoti publiski satraucies Stiga RM īpašnieks Ramoliņš, kad runa nav par viņa uzņēmumu.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles projektēšanas iepirkumu Valmieras teātrim.

Pieteikumus var iesniegt līdz 3. novembra plkst. 10.00.“Jaunais projekts sniegs iespēju Valmieras teātrim attīstīties vēl straujāk, ar pilnībā pielāgotām telpām, kas pavērs jaunas iespējas māksliniekiem. Projekta otrās kārtas īstenošana ļaus attīstīt teātra ēku tādā apjomā kā sākotnēji plānots, samazinās loģistikas izmaksas, un tiks nodrošināta piemērota un droša darba vide visiem teātra darbiniekiem, sniedzot būtisku ieguvu teātra izaugsmē,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ izsludinātā projektēšanas iepirkuma mērķis ir radīt būvniecības ieceres dokumentāciju, kas ietver dekorāciju darbnīcu kompleksa un jaunas mēģinājuma zāles izveidi.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Latvijas Republikas Senāts (Senāts) 2025. gada 23. decembrī pieņēma spriedumu lietā SKA-170/2025, kurā vērtēja, vai Konkurences padome (KP) drīkst balstīt savus lēmumus uz operatīvās darbības laikā iegūtiem pierādījumiem, tostarp slepeni ierakstītu sarunu audioierakstu atšifrējumiem.

KP 2021. gadā pieņēma lēmumu par karteļa konstatēšanu iepirkumos būvniecības jomā, lēmumu pamatā balstot uz operatīvo darbību laikā slepeni iegūtu personu sarunu audioierakstu atšifrējumiem, kurus KP nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk pievienojās KP pamatojumam un KP lēmumu atstāja spēkā.

Jau tobrīd sākās plašas publiskas diskusijas par zaudējumu piedziņu no lietā iesaistītājām juridiskajām personām, kas vainu nebija atzinušas un KP lēmumu pārsūdzējušas. Tā laika ģenerālprokurors un citas publiskas personas tiesu uzskatīja par formalitāti un aicināja pasūtītājus jau tobrīd vērsties ar zaudējumu atlīdzības prasībām pret ‘vainīgajiem’ būvniekiem, vilcināšanās gadījumā draudot ar kriminālatbildību. Sarunas no Konkurences padomes lietas nez kādā veidā nonāca pie žurnālistiem, kas dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām izveidoja iknedēļas svētdienas raidījumu otrdienā un izgaismoja sarunās pieminētās publiskās personas. Tādā veidā kāds ministrs Saeimas vēlēšanās tiks izsvītrots, bet kāds ar konkurences iestādes darba pieredzi kļuva par Saeimas deputātu. Notika linča tiesa.

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Saeima ceturtdien vērtēšanai komisijās nodeva grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību jeb valsts un pašvaldību uzņēmumu dibināšanas procedūru.

Grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā anotācijā skaidrots, ka šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībās ļauj iegūt līdzdalību uzņēmumā tirgus nepilnības apstākļos, radot stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumus vai pārvaldot stratēģiski svarīgus īpašumus. Tas rada jautājumus par publisku personu kapitālsabiedrību iespējām apgūt jaunus eksporta tirgus un realizēt inovācijas.

Ar grozījumiem tiks noteikts, ka publiska persona pie nosacījuma, ka tā ne tikai savu funkciju efektīvai izpildei, bet arī tautsaimniecības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, ievērojot konkurences neitralitātes principus, kā arī racionāli un ekonomiski pamatoti izlietojot publiskas personas resursus, var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs turpina noliegt savu vainu kukuļošanas krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts kopā ar būvuzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas apgabaltiesa pirmdien turpināja skatīt bijušā bankas prezidenta un būvuzņēmēja apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem.

Pirmdien tiesa uzklausīja Rimšēviča liecības. Bijušais bankas prezidents norādīja uz viņaprāt vairākām nesakritībām starp notikušo un apsūdzībā atspoguļoto. Piemēram, viņš norādīja uz kādu telefona zvanu, kurš, pēc viņa teiktā, noticis 15 sekundes, bet apsūdzībā norādīts kā 15 minūšu ilgs.

Tāpat viņš norādīja, ka vairāki pierādījumi vispār neesot pārbaudīti, kā arī lietā viņam tiekot inkriminētas darbības, kuras neietilpstot Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos, ka arī viņš tos nespējot ietekmēt.

Rīgas apgabaltiesa 2026. gada 22. janvārī plkst. 13 plāno turpināt skatīt bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, informē tiesā.

Plānots, ka tiesas sēdē sāksies tiesas debates. Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023. gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešanu rosina atlikt vēl uz pusgadu.

Paredzēts, ka par grozījumiem deputāti lems Saeimas sēdē, ceturtdien, 27. novembrī.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašreizējā kārtība nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām, savukārt jaunā sistēma paredzētu dalījumu "pamata" un "pilnajā" grozā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalītā sistēma nav īstenota kopš likuma pieņemšanas un tās ieviešana regulāri tiek atlikta. Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu risku, ka no 2026. gada 1. janvāra stātos spēkā regulējums, kas varētu ierobežot pakalpojumu pieejamību.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, kārtējo reizi atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP) nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, ceturtdien domes sēdē paziņoja politiķis.

Lai arī Valsts drošības dienesta (VDD) lēmumu viņš uzskata par prettiesisku, domes priekšsēdētājs no amata atkāpās.

Viņš sēdē skaidroja, ka no VDD ir saņēmis paziņojumu par lēmumu, "ar kuru man tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem un netiek izsniegta speciālā atļauja, kas paredz tiesības izmantot klasificēto informāciju".

"Attiecīgo lēmumu uzskatu par prettiesisku un neatbilstošu Satversmei, lēmumu apstrīdēšu likumā noteiktajā kārtībā un cīnīšos līdz galam par taisnīgumu, par Jūrmalu un jūrmalniekiem, un tiesisku valsti," savu paziņojumu domei un vicemēram Jānim Lediņam (LZP) sēdē nolasīja politiķis.

Truksnis, "lai nepieļautu šaubu ēnu par lēmumu pieņemšanu" domē, atkāpās no domes priekšsēdētāja amata. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka atkāpšanas nenozīmē piekrišanu VDD lēmumam.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Finanšu ministrijas (FM) rosinājums nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai nozarei neradītu skaidru pievienoto vērtību un rada būtiskus jautājumus par proporcionalitāti, ietekmi uz kreditēšanas pieejamību un administratīvo slogu, īpaši mazākiem tirgus dalībniekiem, norādīja "Fntech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Asociācijai bažas raisa arī tas, ka reformas virzība notiek ar konkurējošus biznesa modeļus pārstāvošu interešu iesaisti, savukārt nozares pusē nav skaidrības par reformas patieso motivāciju.

Lūse skaidro, ka publiski reformas pamatojumā tiek uzsvērts, ka šis solis veicinās nozares izaugsmi, tomēr nozares vērtējumā "fintech" un nebanku kreditēšanas segments jau patlaban attīstās stabilos tempos un šāda veida "atbalsts" nav identificēts kā nepieciešams izaugsmes priekšnoteikums. Vienlaikus politiskajā diskusijā kā iespējamais iemesls tiek minēta nepietiekama patērētāju tiesību uzraudzība, taču par šo apgalvojumu patlaban nav veikta datos balstīta izpēte. Turklāt arguments par uzraudzības trūkumu pēc būtības ir apšaubāms, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) regulāri piemēro sankcijas tirgus dalībniekiem par normatīvu pārkāpumiem.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Cīņa ar smēķēšanu gan Eiropā, gan arī Latvijā atsevišķi ir nonākusi strupceļā. Pašreizējās metodes grauj legālo uzņēmējdarbību un veicina nelegālo tirgu, bet runas par sabiedrības veselību pēc būtības izpaužas tikai haotiskā nodokļu celšanā vai dažādu līdz galam neizdiskutētu aizliegumu ieviešanā.

Kaut kas stratēģijā ir jāmaina, tāds ir ekspertu secinājums Rīgā 15. oktobrī notikušajā Bezdūmu nozares asociācijas (BNA) diskusijā Aizliegumi vai regulējums: bezdūmu nozare valsts budžeta kontekstā.

Aptuveni trešā daļa Latvijas sabiedrības vecumā no 20 līdz 75 gadiem turpina lietot kādu no nikotīnu saturošiem produktiem, un līdz ar ierobežojumiem alternatīvajiem smēķēšanas produktiem kopējā smēķēšanas izplatība nav mazinājusies, cilvēki atsākuši lietot klasiskās cigaretes, liecina SKDS direktora Arņa Kaktiņa prezentētais pētījums seminārā.

Tabakas direktīvu atjauninās

Šobrīd ES pārskata Tabakas izstrādājumu direktīvu, kā arī Tabakas akcīzes direktīvu, un šīs pārskatītās likumu versijas noteiks Eiropas tabakas politiku turpmākajai dekādei. Nesnauž arī Pasaules Veselības organizācija, kas bez citiem radikāliem piedāvājumiem rosina aizliegt cigaretes ar filtru un būtiski ierobežot mazumtirdzniecības vietu skaitu, kur būtu iespējams nikotīna produktus tirgot. Pēc būtības šo ideju var raksturot kā līdzīgu Sausajam likumam ASV pirms Otrā pasaules kara. Eiropas Komisija rosina šo ieteikumu atbalstīt, un pēc būtības šī ir nozīmīgākā ietekme uz ES likumdošanu. Akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm šobrīd ir tikai daļa no problēmas, jo runa ir par produkta pieejamības mazināšanu. Eiropas Politikas inovāciju padomes (EPIC) dibinātājs un vadītājs Antonios Nestoras ES politikas pētī ilgā laika posmā, un tieši viņa uzruna pasākumā atklāj pašreizējo politisko iniciatīvu aplamību.

Septiņus gadus pēc Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā gandrīz pusē Latvijas uzņēmumu vairs neatceras tās prasības un attiecīgi regulas nosacījumu ievērošana nav pienācīga.

Pie tāda pārsteidzoša secinājuma nonākusi biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātājkompānija Jumis Pro, aptaujājot 440 uzņēmumus.

Eiropas Savienības mēroga VDAR (General Data Protection Regulation) regula stājās spēkā 2018. gada 25. maijā, un pirmajos mēnešos uzņēmējiem radīja pamatīgu stresu. Tā stingri nosaka personas datu apstrādes mērķus, procesus un tehnoloģiju izmantošanu, un ir saistoša visām organizācijām, kas apstrādā ES pilsoņu datus.

Par regulas prasību neievērošanu tika paredzēts skarbs sods – līdz pat 4 % apmērā no sodītā uzņēmuma gada apgrozījuma, un dažas kompānijas izjuta VDAR bardzību pilnā apmērā. Piemēram, ASV tehnoloģiju gigantam Meta 2023. gadā Īrijā tika piespriests 1,2 miljardu eiro sods par eiropiešu datu pārsūtīšanu uz ASV bez atbilstoša datu aizsardzības mehānisma.

Vecrīgas pulksteņu veikala "Baltic Watches" laupīšanu šī gada pavasarī pastrādājis pa Eiropu klejojošs četru serbu grupējums, trīs no kuriem aizturēti Somijā.

Kā informēja Valsts policija (VP), starptautiskas izmeklēšanas rezultātā oktobrī Somijā aizturēti trīs no četriem organizētas noziedzīgās grupas dalībniekiem, kuri šī gada aprīlī Rīgā bruņotā laupīšanā nolaupīja ap 80 pulksteņus.

Īstenojot izmeklēšanas pasākumus un virkni starptautiskās sadarbības mehānismu, organizētās grupas dalībnieki tika identificēti un trīs no tiem aizturēti. Šobrīd tiek risināts jautājums par personu izdošanu Latvijai, bet ceturtā vīrieša meklēšanas pasākumi turpinās.

2025. gada 29. aprīlī gaišā dienas laikā Vecrīgā uzbrucēji, piedraudot ar šaujamieroci, kā arī pielietojot fizisku spēku un piparu gāzi pret veikala darbiniekiem un apmeklētāju, dažu minūšu laikā nolaupīja ap 80 ekskluzīvus rokas pulksteņus. Vitrīnu sadauzīšanai tika izmantots veseris. Veikalam nodarīti zaudējumi ap 690 000 eiro apmērā.

Saeima ceturtdien pieņēma Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest alkohola vai citu apreibinošu vielu reakcijas testu pirms koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas.

Grozījumi paredz, ka koplietošanas pakalpojumu sniedzējam pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā lietotnē vai mājaslapā jāīsteno pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaude un jāpārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī jāīsteno pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaude alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmes kontrolei.

Ja koplietošanas pakalpojumu sniedzēji lietotnēs vai mājaslapās neīstenos vecuma un vadīšanas tiesību pārbaudi, tiks piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro, kā arī reaģēšanas testu neesamības gadījumā komersantam varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.

Tāpat grozījumi paredz, ka pašgājēju velosipēdiem būs jāveic obligātā civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšana. Plānots, ka par OCTA neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē, pašgājēja velosipēda īpašniekam piemēros naudas sodu no 125 līdz 200 eiro apmērā.

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.