Jaunākais izdevums

Kad uzņēmuma profils izpētīts un potenciālās atbildes darba intervijai sagatavotas, par ko gan vēl vajadzētu padomāt? Personāla atlases tīkla Spark Hire izpilddirektors Džošs Tolans rakstā mashable.com atklāj, kā kandidāti var sabojāt iespaidu ar nepiemērotu apģērba izvēli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Darba intervijas laikā piedāvātais lielākoties neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās amatā, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Aptaujā Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, kad darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā? 34% respondentu norāda, ka, sākot strādāt, viņu darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā ticis minēts intervijā. 23% aptaujāto atklāj, ka realitātē darba alga nav atbildusi solītajam. Tikmēr 9% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā. Savukārt 5% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.).

Tajā pašā laikā 29% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbilda reālajai situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NVA atklāj divus biežāk sastopamos darba meklētāju apkrāpšanas scenārijus ārvalstīs

Dienas Bizness, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā uz ārzemēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti. NVA vērš uzmanību, ka pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs ir sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanās firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs.

Tomēr, nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs nemaz negaida šādu darbinieku. Ir iespējamas situācijas, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks nebija iepriekš informēts un tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā, darba meklētājiem no Latvijas ir izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Diemžēl, dažkārt arī nokļūstot finansiālā atkarībā no «potenciālā» darba devēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draudzīgāk, vienlīdzīgāk, neformālāk, efektīvāk – tā par «tu» lietošanas priekšrocībām iepretim «jūs» saka aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

«Priekšniek, šodien birojā būšu ar novēlošanos. No rīta aizskriešu pie viena klienta. Sazvanāmies!», «Tevi kā uzticamo klientu sveicam dzimšanas dienā!», «Piezvani un pastāsti mums, kā tev klājas!» – šādas frāzes uzņēmumu iekšējā un ārējā saskarsmē ikdienā nav retums. Vai «tu» un «jūs» lietojums ir mainījies pēdējos piecos vai desmit gados? Un ko nozīmē tas, ja mazpazīstams cilvēks otrajā tikšanās reizē saka «tu»?

«Lietišķā etiķete jeb sabiedrībā nerakstītās pieklājības normas paredz, ka pieauguši mazpazīstami cilvēki tiek uzrunāti ar «jūs». Ar «tu» uzrunā tuvākos cilvēkus – ģimenes locekļus, radiniekus, draugus, skolas un studiju biedrus, bērnības draugus, bērnus līdz 16 gadiem, kā arī tos, kurus gribas uzrunāt ar «tu» un kuri to ļauj. Ar «tu» lielākoties uzrunā kolēģus,» stāsta etiķetes pasniedzēja Aija Strautmane. Viņa uzsver – etiķete jeb pieklājības normas palīdz labi saprasties cilvēkiem, palīdz nenodarīt pāri sev un apkārtējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Kādi ir darba meklēšanas paradumi Latvijā?

Inga Daliba, CV Market Latvia mārketinga menedžere, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai esam zaudējuši darbu un pašreiz meklējam jaunu darbu, vai gribam nomainīt esošo darba vietu pret citu, vai arī vēlamies kāpt pa karjeras kāpnēm, katram no mums ir savi priekšstati, pieredze un veidi, kā iesākam, organizējam vai veicam darba meklēšanas procesu. Tāpēc darba un karjeras vortāls Cvmarket.lv no š.g. 22.aprīļa līdz 17.maijam veica aptauju, lai uzzinātu darba meklētāju viedokli, kādi ir populārākie darba meklēšanas paradumi. Aptaujā piedalījās 1385 interneta lietotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Personālatlases speciālista padoms: Darba meklēšana ir kā makšķerēšana

Māris Silinieks, WorkingDay Latvia mārketinga direktors, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu aizsūtījusi savus CV uz daudzām vietām, bet atsaucības nav. Varbūt vajadzētu zvanīt uz vietām, kur konkurss nav izsludināts, lai uzzinātu, vai tomēr netiek piedāvāts darbs? Kādi būtu ieteikumi, lai telefona saruna izdotos? Esmu dzirdējusi, ka darba meklētāji jau ir uzņēmumus nomocījuši ar saviem zvaniem un sarunas tiekot vienkārši pārtrauktas, nenoklausoties līdz galam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus

Žanete Hāka, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākas darba devēju pieteikumu pieņemšana dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus.

Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt ne vairāk kā 10 skolēnu darbu. NVA apmaksās veselības pārbaudes skolēniem, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dienas Bizness

Palielinās gadījumu skaits, kad darba alga neatbilst intervijā apsolītajam

Laura Mazbērziņa, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, ka darba intervijā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Visvairāk palielinājies to gadījumu skaits, kuros alga neatbilst apsolītajam.

Salīdzinot 2018. gada un 2017. gada aptaujas datus, par 4% ir palielinājies tādu gadījumu skaits, kad pēc stāšanās amatā alga neatbilst intervijā solītajam. Pagājušajā gadā uz šo problēmu norādīja 23% respondentu. Tikmēr par 6% ir samazinājies situāciju skaits, kad reālajā darba vidē pienākumi ir plašāki vai citādāki, nekā solīts sākumā. Pērn par šo problēmu sūdzējās 34% aptaujas dalībnieku.

Tāpat, salīdzinot ar aptaujas rezultātiem pirms gada, par 2% ir palielinājies situāciju biežums, kad darba intervijā tiek solīti dažādi labumi, kas pēc stāšanās amatā netiek saņemti. Par 1% pieaudzis gadījumu skaits, kad darba grafiks realitātē atšķirtas no solītā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmēji joprojām taupa uz darba drošības rēķina

Anda Asere, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji joprojām taupa uz darba drošības rēķina

To intervijā DB atzīst Sandra Zariņa, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja. Lai gan par darbinieku drošību un veselību darbā atbildīgs ir darba devējs, arī darbiniekiem ir jārūpējas par sevi, viņa atgādina.

Vai atšķiras attieksme pret darba drošību vietējā un ārzemju kapitāla uzņēmumos?

Jā. Ārzemju kapitāla uzņēmumos uzskata – ja jau likumā tā ir pateikts, tad tā tam arī jābūt. Bez diskusijām. Varbūt vietējā kapitāla uzņēmumiem nav pārliecības, ka konkrētais likums ir uz ilgu laiku, vai arī ir nepatika pret normatīvu aktu izmaiņām.

Direktīvu pamatprasības visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ieviestas nacionālajā likumdošanā, taču viena lieta gan atšķiras – ārzemēs darba inspekcijas darbiniekiem ir specializācija. Mūsu inspektoriem jāzina darba tiesības, darba aizsardzība, bīstamās iekārtas visās nozarēs, bet biroja darbs un kokapstrāde vai zivju fabrika ir pilnīgi atšķirīgas jomas. Citur inspektoram ir obligāta tehniskā izglītība, dzīves un darba pieredze, specializācija konkrētā sfērā. Pie mums lielākoties strādā juristi, kam tā ir pirmā vai otrā darbavieta, un darba devēji ne vienmēr respektē jaunas amatpersonas profesionālo padomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aizvien biežāk pirmā darba intervija notiek, izmantojot Skype

Gunta Kursiša, 18.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka liela daļa Latvijas cilvēkresursu atrodas ārzemēs vai vairāku stundu brauciena attālumā no reģionu centriem un Rīgas, darba devējiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība, kā sasniegt tieši šo auditorijas daļu. Aizvien biežāk pirmā darba intervija notiek, izmantojot programmu Skype, novērojis portāls irdarbs.lv.

Lielākais Skype interviju pluss ir tieši laika un finanšu ietaupījums, norāda Irdarbs.lv. Piemēram, lai kandidāts ceļā uz interviju nepavadītu trīs stundas, viņš var norunāt vairākas intervijas virtuālajā vidē. Tāpat arī darba devēji var organizēt vairākas intervijas paralēli gan klātienē, gan neklātienē, Skype darba interviju priekšrocības min karjeras portāla pārstāvji. Tajā pašā laikā viņi atzīst, ka pirmais iespaids, kas rodas, satiekoties dzīvē, vēl aizvien ir izšķirošs, bet Skype intervija ir kā papildinājums CV.

«Jāņem vērā, ka virtuālā intervijā nevar sajust rokas spiedienu, nevar redzēt, kā potenciālais kandidāts ienāk telpā u. tml. Tie varētu šķist vien sīkumi, bet tajā pašā laikā tie daudz liecina par cilvēku kā personību. Klātbūtnes efektam personāla atlases savstarpējā dialogā starp darba ņēmēju un darba devēju vai viņa pārstāvi – personāla atlases speciālistu - ir un paliks ievērojama nozīme,» norāda karjeras un darba portāla Irdarbs.lv vadītāja Evija Šalte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezdarbnieku pabalstu sistēmai Latvijā vajadzīgs kapitālais remonts

Māris Ķirsons, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba tirgus analīze un tendences 2013

Jūlija Lobanovska, CVO Recruitment & Simplika vadītāja Latvijā, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērojot norises darba tirgū Latvijā un sekojot personālvadības aktualitātēm pasaulē, izkristalizējas vairākas pamata tendences, kuras darba devējiem būtu jāņem vērā, plānojot savas komandas un to attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apgalvojums, ka tuvāko triju gadu laikā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), ir bezatbildīgs solījums, to intervijā DB norāda enerģētikas eksperts un OIK darba grupas loceklis Juris Ozoliņš.

Viņš atklāj, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar darba grupas priekšlikumiem par OIK maksājuma atcelšanu. Kā vērtējat šos priekšlikumus?

Tie varēja būt arī sliktāki, jo darba grupa iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas, nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu (AER) mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatīti visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti – labi, ka vēl tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Labo nodomu kvotas mērķi var nesasniegt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devēji skolēniem pieteikuši jau 4940 darba vietas

Žanete Hāka, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš jūnija sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, un mēneša laikā strādāt sākuši jau 1344 skolēni, informē NVA.

Strādājot vasaras darbu, skolēni iegūst praktisku priekšstatu par darba dzīvi, uzzina, kas ir darba intervija, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Šī gada pirmajā vasaras mēnesī skolēni strādā tādās profesijās kā, piemēram, lidostas aviodrošības dienesta darbinieks, lidostas pasažieru apkalp ošanas aģents, dārznieks, arhivārs, klientu apkalpošanas operators, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sekretārs, uzskaites rādījumu reģistrētājs, pārdevējs, veic dažādu profesiju pārstāvju palīgu pienākumus.

Līdz 1.jūlijam darba devēji ir pieteikuši jau 4940 darba vietas skolēniem. Visvairāk darba vietu skolēniem vasaras brīvlaikā ir piedāvājuši tādi uzņēmumi kā VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Maxima Latvija, SIA Transcom Worldwide Latvia, AS Rīgas piena kombināts, SIA Rūķīšu tēja, Olimpiskais centrs Ventspils, SIA ALG CLEANING, SIA Rīgas Nacionālais Zoloģiskais dārzs, SIA Stockman, AS Prizma Latvija, kā arī pašvaldības visā Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas intervija palīdz vienlaikus aprunāties ar vairākiem kandidātiem un sniegt viņiem informāciju par potenciālo darba vietu; šis intervijas veids piemērotāks gadījumos, ja ir daudz vakanču

«Grupas intervija ir efektīvākais formāts, kā pamanīt atbilstošākos kandidātus, īpaši pārdošanas speciālista amatam. Tā sniedz iespēju pamanīt košākās un drosmīgākās personības, ietaupīt laiku atlases procesā. Bieži kāds no uzaicinātajiem kandidātiem neierodas, tāpēc var uzaicināt vienu līdz trīs kandidātus vairāk – tas ļaus nezaudēt atlases laiku,» skaidro Egija Semičenkova, Viasat personāla speciāliste.

Grupas intervija lieliem darba devējiem ir efektīvs darbinieku atlases rīks vairāku iemeslu dēļ. «Pirmkārt, ir iespējams vispārīgu prezentāciju par uzņēmumu un konkrēto vakanci vienlaikus sniegt vairākiem kandidātiem, tā ietaupot laiku. Otrkārt, ja uzņēmums pirmajā atlases kārtā izmanto rakstiskos testus, arī tos var dod visiem kandidātiem vienlaikus, kas arī ir ietaupa laiku. Treškārt, gan pirms un pēc intervijas, gan tās laikā var izdarīt secinājumu par kandidātu un viņa uzvedību – pārliecību par sevi, uztraukumu, dabiskajām līdera prasmēm, māku komunicēt iniciatīvu un uzvedību kopumā,» pieredzē dalās Ginta Eisaka, Transcom Worldwide Latvia personāla vadītāja. Tomēr ir jārēķinās ar tādiem faktoriem kā stress, pārējo kandidātu uzvedība, atmosfēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valērija Maligina meitas: «Mērķis ir turpināt mūsu tēta iesākto»

Kristīne Stepiņa, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Mēs ar tēvu bijām tuvi, viņš vienmēr apsprieda ar mani savas biznesa ieceres un nākotnes redzējumu par uzņēmuma turpmāko attīstību.»

AS Olainfarm veiksmīgu darbību turpmāk lielā mērā noteiks spēja dažādot eksporta noieta tirgus un saglabāt pozīcijas jau esošajos tirgos, pakāpeniski palielinot apgrozījumu. Uzņēmums jau kādu laiku intensīvi strādā pie jaunu produktu izstrādes, kas tirgū varētu nonākt 2019. gada pirmajā pusē, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj Valērija Maligina meitas Nika Saveļjeva un Irina Maligina.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai plānojat turpināt V. Maligina uzsākto kompānijas attīstību? Vai V. Maligins ir jūs iesaistījis Olainfarm darbībā un stāstījis par uzņēmuma attīstības mērķiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij vajadzētu iedrošināt nozares, lai tās pašas noteiktu minimālās algas savās nozarēs, intervijā atzina bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore un bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle.

Risinot mazo algu problēmas, Egle iesaka vispirms pārliecināties, kāds ir patiesais algu apmērs. «Jābūt izpratnei par to, vai tie 80%, kas Latvijā saņem minimālo algu, patiešām šādu algu saņem. Man nešķiet sociāli taisnīgi atbalstīt tās algas, kas ir optimizētas,» uzskata eksperte.

Viņa atgādināja, ka sociālā dialoga pieredze Latvijā ir sena, tā aizsākumi meklējami 20.gadsimta sākumā ar pirmo industrializācijas vilni, kad arodbiedrības un darba devēji sprieda par atalgojumu, darba apstākļiem, drošības prasībām utt.

«Eiropā sociālā dialoga prakse paredz tarifa un koplīgumus, kad cilvēks ar konkrētu izglītību un pieredzi saņem noteiktu darba samaksu. Tas ļauj izvairīties no ēnu ekonomikas, mazināt algu dempingu, strukturēt darba tirgu utt. Arī patlaban Latvijā ir iespējams veidot motivējošu atalgojuma politiku un sistēmu sociālā dialoga ietvaros. Ja viena nozare, piemēram, informācijas tehnoloģijas, slēgtu nozares koplīgumu, nosakot, cik konkrēta līmeņa programmētājam jāmaksā, tad tie būtu noteikti spēles noteikumi - latiņa, zem kuras sevi cienošs programmētājs nestrādā. Protams, var maksāt vairāk, bet viena noteikta summa būtu kā atskaites punkts,» sacīja E. Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

NVA vasaras nodarbinātības pasākuma ietvaros skolēniem piedāvātas 4215 darba vietas

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31.augustā noslēgsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotais skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums, informē NVA.

NVA filiālēs visā Latvijā šovasar kopumā bija apstiprinātas 4 215 darba vietas, ko skolēniem piedāvāja 421 darba devējs. To darba devēju vidū, kas pieteikuši visvairāk darba vietu skolēniem, ir SIA Maxima Latvija, Rīgas pašvaldība un tās uzņēmumi, Tukuma novada dome, SIA Olimpiskais centrs Ventspils, AS Lido, AS Rīgas piena kombināts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga un citi.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai piešķirtais finansējums šogad bija 844 506 eiro, iesaistāmo skolēnu plānotais skaits - 4 215, taču reģistrēto pretendentu daudzums bija krietni lielāks – vairāk nekā 11,5 tūkstoši. Viens no pasākuma mērķiem - jau skolas laikā sniegt jauniešiem praktisku priekšstatu par darba dzīvi, lai viņi savlaicīgi uzzinātu, kas ir darba tirgus, darba intervija, konkurētspēja, darbinieku atlase, darba līguma noslēgšana, darba pienākumi un darba attiecības. Gluži kā pieaugušajiem darba ņēmējiem arī skolēniem bija savstarpēji jākonkurē, jāpiedalās darba devēju rīkotajās atlasēs, jāprot pārliecināt par savu atbilstību izvēlētajam darbam un spējām veikt darba pienākumus. Turklāt šogad skolēni ar darba devēju varēja vienoties par iespēju strādāt, un daudzi jaunieši šo iespēju bija izmantojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Pieaudzis VDI saņemto sūdzību skaits par stresu un emocionālo vardarbību darbavietās

LETA, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ir pieaudzis Valsts darba inspekcijā (VDI) saņemto iesniegumu skaits par stresu un emocionālo vardarbību darbavietās, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Viņš norādīja, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadība pat neapjauš, ka darbinieki cieš no stresa vai emocionālās vardarbības.

Īstenojot kampaņu par psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, VDI ir aptaujājusi gandrīz 4000 respondentu - lielākoties valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus - un noskaidrojusi, ka aptuveni 60% no viņiem pēdējā laikā ir palielinājies darba apjoms un nākas biežāk strādāt pēc darba laika.

Savukārt divas trešdaļas aptaujāto ir norādījušas, ka darbavietā piedzīvotās psihoemocionālās slodzes dēļ, viņuprāt, ir pasliktinājusies viņu veselība, pastāstīja Lūsis. VDI direktors gan piebilda, ka anketēšanas gaitā iegūtie dati vēl tiek apkopoti un analizēti. No pirmdienas, 14.oktobra, VDI pārstāvji dosies uz aptaujātajiem uzņēmumiem un iestādēm, lai pārrunātu un sniegtu informāciju par veicamajiem pasākumiem, kas darba devējam būtu jāveic psihoemocionālās darba vides uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums neder izaugsme 3% apmērā! Tad mēs turpinām kulties uz vietas,» uzsver ekonomists Gatis Kokins.

«Kaut kāds darba ražīguma pieaugums ir, kaut kāds darba algas pieaugums ir - rupji rēķinot, par 1,5% pērn -, to gan noēd inflācija (pat tik neliela kā Latvijā), rezultātā daudzi cilvēki saka, ka kopš 2007. gada kļūst tikai sliktāk. Mūsu vienīgā iespēja ir straujāka izaugsme,» viņš skaidro intervijā laikrakstam Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka sākusi nebijušu projektu – tās piedāvātā darba intervija būs ne vairāk kā piecas minūtes gara, turklāt notiks tiešsaistē – čatojot, informē bankas pārstāvji.

Intervijas laikā lielākais uzsvars tiek likts uz personības atklāšanu, nevis zināšanu pārbaudi par finanšu sektoru.

Projektam izvēlēts sauklis «Lai strādātu bankā, nav jābūt baņķierim!», tādējādi uzsverot – lai kļūtu par bankas darbinieku, ne vienmēr ir nepieciešama izglītība ekonomikā vai finansēs. Tādēļ intervijai var pieteikties ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis interesents, turklāt nav nepieciešams iesniegt CV vai motivācijas vēstuli.

Katrai intervijai paredzētas piecas minūtes, kuru laikā jāsniedz atbildes uz trīs jautājumiem, katram no tiem atvēlot līdz 100 sekundēm. Jautājumi veidoti, lai uzzinātu vairāk par potenciālā darbinieka personīgajām īpašībām, vērtībām un attieksmi pret darbu. Līdz ar to intervijas dalībniekam nav jāraizējas par to, vai nāksies atbildēt uz jautājumiem par banku sektoru. Vēl jo vairāk – ja šķiet, ka uzrakstītajam tekstam pietrūkst emociju, ir iespēja izmantot arī emoji un GIF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima Latvija algās un darba apstākļu uzlabošanā šogad ieguldīs 6,4 miljonus eiro

Nozare.lv, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija darba algu palielināšanā un darba apstākļu uzlabošanā šogad kopumā ieguldīs 6,4 miljonus eiro, informē Maxima Latvija jaunā vadītāja Jeļena Kondrašova.

Maxima Latvija šogad paredzējusi īstenot «Pārmaiņu plānu», kura mērķis ir uzlabot darbinieku darba apstākļus, drošību veikalos un atgūt cilvēku uzticību, tā, piemēram, jau no februāra ir veiktas darba samaksas izmaiņas tirdzniecības darbiniekiem - pirmo algu pēc jaunajām likmēm darbinieki ir jau saņēmuši, stāstīja Kondrašova.

Salīdzinot ar Maxima Lietuvā, kur šogad gandrīz par astoņiem miljoniem eiro tiek palielināts darba samaksas fonds, Latvijā, īstenojot izmaiņas darba samaksas politikā, darba algu fonds ir pieaudzis par 5,4 miljoniem eiro.

«Salīdzināt Latvijas un Lietuvas investīciju apjomus nebūtu korekti, jo Latvijā darbinieku skaits ir divkārt mazāks, turklāt Lietuvā algu fonda pieaugums ir saistīts arī ar jaunu veikalu atvēršanu, tāpēc arī summas algu fonda pieaugumā ir atšķirīgas,» intervijā skaidroja Kondrašova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Holi festivāla direktoru Zigurdu Kursišu

Lelde Petrāne, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Kursišs, Holi festivāla direktors. Uzņēmums Holi festivāls rīko Baltijā vienīgo Krāsu festivālu Holi, kura idejiskais pamats un aizsākumi meklējami Indijā. «Latvijā šo festivālu rīkojam jau otro gadu Lucavsalā, šogad tas notiks jau pavisam drīz – 9. jūlijā. Festivāls ir unikāls ar savu krāsu konceptu, pieejamību visām vecumu grupām un profesiju pārstāvjiem, kas vēlas priecāties un baudīt krāsainu vasaru, atrodot festivālā tieši sev piemēroto – mūziku dažādām gaumēm, relaksējošas un sportiskas aktivitātes un daudz, daudz krāsu un prieka,» stāsta Z. Kursišs.

Komentāri

Pievienot komentāru