Ko par patriotismu domā latviešu un krievu valodā runājošie? 

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» sociālo un politisko projektu direktore, 24.11.2014

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

Ņemot vērā jau pieminēto ārējo draudu sabiezēšanu, interesanti atzīmēt, ka, salīdzinot ar laiku pirms trīs gadiem, pēdējā raksturojuma popularitāte ir mazinājusies. Turklāt – abās grupās: ja 2011.gadā 38% latviešu valodā runājošo par patriota pazīmi uzskatīja gatavību aizstāvēt valsti pret ienaidniekiem, tad 2014.gadā to atzina 31%. Tikmēr iedzīvotāju grupā, kuriem galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, pirms trīs gadiem šo pazīmi par vienu no galvenajiem patriotisma raksturojumiem atzina 36%, bet šogad – 23%.

Jāpiebilst, ka sabiedrībā kopumā biežāk par patriota pazīmi ir atzinusi gatavību svinēt oficiālos valsts svētkus: latviešu valodā runājošo vidū šīs atbildes minēšanas biežums trīs gadu laikā ir pieaudzis no 27% līdz 37%, un krievu valodā runājošo vidū tas ir nedaudz palielinājies - no 21% līdz 25%. Pētījuma rezultāti ļauj arī konstatēt, ka latviešu valodā runājošo vidū tādu iedzīvotāju īpatsvars, kas nesvin 18. novembri, ir sarucis no 27% līdz 25%, bet krievvalodīgo vidū no 45% līdz 34%. Turklāt krievvalodīgo grupā biežāk nekā pirms trīs gadiem norādīts uz to, ka tiek apmeklēti publiski pasākumi, tiek sekots līdzi tiem masu informācijas līdzekļos un svētki tiek svinēti mājās, darbā vai izglītības iestādē.

Tiesa, jāatzīmē, ka arī apmierināti ar dzīvi Latvijā krievu valodā runājošie ir bijuši retāk: ja no tiem, kas ģimenē galvenokārt lieto latviešu valodu, apmierināti ir 63% aptaujāto, tad no krievu valodā runājošajiem – 42%. Analizējot detalizētāk, jāsecina, ka neapmierinātība biežāk tiek izskaidrota ar sliktiem ienākumiem un sabiedrības viedokļa ignorēšanu. Sliktas attiecības starp dažādu tautību cilvēkiem kā iemesls neapmierinātībai ar dzīvi Latvijā ir minētas salīdzinoši reti (jāpiebilst, ka 31% krievu valodā runājošo, kuri bija apmierināti ar dzīvi Latvijā, par vienu no iemesliem norādīja normālas attiecības starp dažādu tautību pārstāvjiem).