Eksperti

Ko zinām par melno zeltu Latvijā?

Igors Osītis, SIA «Agroorganika» valdes loceklis, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Pēc dažādiem datiem Latvijā šobrīd ir 2256 ezeri, un to kopējā platība ir 1001 kvadrātkilometrs jeb 1,5% no Latvijas teritorijas. Purvu kopplatība ir 6401 kvadrātkilometrs jeb 9,9% no valsts teritorijas. Lielākajā daļā šo ezeru un purvos zem kūdras slāņa ir sastopams sapropelis – izmantojams un daļēji atjaunojams zemes dzīļu resurss, kas satur organiskus nogulumus.

Ja pareizi tiktu investēti līdzekļi vietējo ezeru tīrīšanā, kur pēc publiski pieejamās informācijas pašlaik atrodas neizmantoti 3 miljardi kubikmetru vērtīgā sapropeļa, varbūt varētu sildīt Latvijas ekonomiku un attīstīt veselu tautsaimniecības nozari. Taču lielākais klupšanas akmens šobrīd ir trūkstošā kompetence valdības speciālistu aprindās. Ja būtu sakārtota likumdošana minētajā jomā, tad šo resursu varētu jēgpilni izmantot gluži kā upju, jūras un meža resursus. Te nevar domāt par ātru peļņu makā, ka tik iztirgot visu ārvalstu partneriem, te ir jādomā ilgtermiņā, lai vērtīgie resursi sniegtu pienesumu un peļņu valstij kopumā, nevis atsevišķiem “biznesa darījumu cilvēkiem”. Varbūt saku skarbi, taču, cik no visiem Latvijas kūdras resursiem vēl joprojām pieder Latvijai? Tas pats ir ar lauksaimniecības zemēm un mežiem pierobežā, kā arī ar citiem mūsu dabas resursiem.

Sapropeli var uzskatīt par stratēģisku valsts mēroga dabas resursu, un tā pārstrādes produktus var eksportēt visā pasaulē. Taču svarīgi ir saprast, kā pareizi šo resursu iegūt un apstrādāt, lai tas saglabātu savas vērtīgās īpašības. Piemēram, Latvija savas zināšanas par sapropeļa ieguvi un apstrādi ir nodevusi Baltkrievijai, un šobrīd, Baltkrievija sapropeli eksportē uz vairākām arābu un Āfrikas valstīm kā vērtīgu organisko mēslojumu.

Sapropeļa ieguves izmaksas ir atkarīgas no konkrētā ezera vietas, piekļuves infrastruktūras (vai ir ceļš, elektrība), kā arī no nogulsnējumu sastāva, kas ir sākotnēji jāpēta. Nereti daudzi jauc sapropeli ar dūņām, bet tās ir divas dažādas lietas, gan pēc sastāva, gan nogulsnējumu dziļuma.

Sapropelī ir atrodamas daudzas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, vitamīni, hormoni. Iegūto sapropeli var lietot dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, medicīnā, ķīmijā, būvmateriālu ražošanā, rūpniecībā un citur. Lauksaimniecībā sapropeli izmanto augšņu ielabošanai, respektīvi, ar to mēslo un uzlabo augsnes kvalitāti. Lauksaimniecībā to var izmantot kā lopbarības piedevu, rūpniecībā no tā var iegūt arī šķidru degvielu, darvu un piķi.

Latvijā ar sapropeļa ieguvi un tā aktivizēšanu vairāk nodarbojas entuziasti, kuri saprot, ka tur ir nauda iekšā. Tie entuziasti jau agrāk darbojušies kā pionieri šajā jomā un lieliski zina, gan ieguves resursa izmaksas, gan tā cenu pasaules tirgos. Latvijas ezeros atrodamā zemes dzīļu resursa sapropeļa izmantošanas iespējas nav līdz šim pilnvērtīgi apgūtas nesakārtoto normatīvo aktu dēļ.

Noslēgumā gribu piebilst, lai arī sapropeļa ieguves nozare Latvijā vēl ir salīdzinoši jauna un nav pa īstam attīstījusies, iespējas mums ir, taču vispirms ir jārod veids un labvēlīga vide, lai šo vērtīgo zemes dzīļu resursu izmantotu saudzīgi, pareizi, lietderīgi un nevienam nenodarot kaitējumu, tīkojot pēc melnā zelta bagātībām.

Komentāri

Pievienot komentāru