Lauksaimniecība

Kocēnu novada zemnieku saimniecība ieguldīs miljonu jaunā fermā

Gunta Kursiša, 26.11.2012

Jaunākais izdevums

Kocēnu novada zemnieku saimniecība Mazdzērvītes noslēgusi vairāk nekā 1,199 milj. Ls apjomīgu iepirkumu konkursu par jaunas liellopu fermas projekta izstrādi un būvniecību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka konkursa ietvaros tiks izstrādāts liellopu fermas projekts, veikta fermas būve, ieskaitot tehnoloģisko iekārtu piegādi un uzstādīšanu.

Konkursa rezultāti liecina, ka 1,199 milj. Ls vērto projekta realizāciju veiks Burtnieku novada uzņēmums SIA Aimasa, kuras pamatdarbības veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Valmieras rajona Kocēnu pagasta zemnieku saimniecība Mazdzērvītes dibināta 1993. gadā, un tā nodarbojas ar piena lopkopību, augu pavairošanu un jaukto saimniecību (augkopību un lopkopību), liecina informācija Lursoft. Uzņēmumam piederošās zemes un ēku platība ir 27,9 hektāri. Mazdzērvīšu īpašnieks ir Jānis Ločmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena un gaļas lopu bizness - drīzāk darbietilpīgs hobijs

Kristīne Stepiņa, 09.10.2019

Zemnieku saimniecības Dārznieki saimnieks Raimonds Bērtulsons un viņa dēls Armands.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzies konkurss Skaistākā lauku saimniecība, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība Vārpas un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici, informē konkursa organizētāji.

Vārpu saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad Vārpas nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2015 statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

100 lielākie Latvijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji apgrozījuši 185 miljonus latu

Sandra Dieziņa, Uldis Andersons, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko 100 ražotāju apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 30%.

Par to liecina DB apkopotais 100 lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju Top 100. Lielākie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji 2012. gadā kopumā apgrozījuši 184,54 miljonus Ls.

Savukārt kopējā lielāko ražotāju peļņa pārsniegusi 36 miljonus Ls, kas pieaugusi vairāk nekā divas reizes.

2012. gada rezultāti šajā sektorā kopumā rāda, ka sasniegts straujš palielinājums gan ienākumu, gan ražošanas apjomu ziņā, taču detalizētāka analīze liecina, ka galvenokārt tas sasniegts uz augkopības rēķina. Atsevišķiem augkopības uzņēmumiem rentabilitāte pārsniegusi 30%.

Sekmē augkopība

Nozīmīgāk kopraža pērn pieauga graudaugiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas apkopotajiem datiem, ievākta pēdējo 20 gadu rekordraža – 2,1 milj. tonnu. Ļoti straujš kāpums bija vērojams augkopībā, kur saskaņā ar aprēķinu gala produkcijas apjoms palielinājies par 28,4%. To apliecina arī lielāko augkopībā strādājošo uzņēmumu apgrozījuma pieaugums – SIA Uzvara-lauks tas pieaudzis par 66,8%, SIA Joži – par 71%, bet SIA ZS Veģi – par 44% pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidi saudzējoša un vienlaikus efektīva saimniekošana – lauksaimnieku nākotnes izaicinājums

Eiropas Savienības kopējā un arī Latvijas lauksaimniecības politika paredz veicināt pārtikas sistēmas ilgtspējību, samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas uz produkcijas vienību, vienlaikus nesamazinot lauksaimnieku konkurētspēju un nodrošinot attīstības iespējas.

Nozīmīgākās SEG emisijas no lauksaimniecības sektora veido metāns (CH4) un slāpekļa oksīds (N2O), kuru avots ir lopkopība jeb vēl precīzāk – piena lopkopība. Lai šajā duālajā situācijā – samazināt emisijas un attīstīt ražošanu – Latvijā kā ES dalībvalstī attīstītos ilgtspējīga, efektīva un vienlaicīgi arī vidi saudzējoša piena lopkopība, ir svarīgi katrā ražojošajā saimniecībā sekot līdzi gan emisiju, gan ražošanas efektivitātes rādītājiem, uzskata Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība un vienlaikus ģimenes uzņēmums J.Gierkena ZS Krimuldas novada Lēdurgas pagastā uzcēlusi jaunu fermu, kas ļāvusi govju ganāmpulku palielināt no 500 līdz 1000 govīm. Jaunā ferma būvēta ar bankas Citadele un Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Govju fermas izbūvē un lopu iegādē kopumā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts. Pārējo finansējumu sniedza banka Citadele. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Lēmumu par jaunas fermas būvniecību pieņēmām pirms diviem gadiem, kad jau bija sākusies piena cenas krīze, un mērķis bija samazināt saražotā piena pašizmaksu. Infrastruktūru jau bijām izveidojuši tādu, lai strādātu ar 1000 govīm. Uzbūvējot jauno fermu un nopērkot govis, jau tagad esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu.»

«Gierkenu ģimenes uzņēmums ir piemērs mērķtiecīgai lauku uzņēmuma attīstībai, sākot ar mazumiņu un tēva pieredzi līdz lielai, inovatīvai saimniecībai. Tas pierāda, ka Latvijas lauki ir vieta, kur uzņēmējiem augt un attīstīties. Man simpatizē arī tas, ka lauksaimnieks pienu pārdod citam Latvijas ģimenes uzņēmumam Bauskā, nevis ved uz ārzemēm. Tas dod darbu un labu izejmateriālu vēl kādam Latvijas uzņēmumam,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Papildināta ar FOTO: J.Gierkena ZS jaunas fermas izveidē ieguldījusi 3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

J.Gierkena zemnieku saimniecība (ZS) pērn nogalē uzbūvējusi jaunu fermu, ieguldot vairāk nekā 3 miljonus eiro, no kuriem 1 miljons ir Eiropas Savienības atbalsts un 2 miljoni eiro bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Jaunizbūvētajā fermā tehnoloģijās ieguldīti 1,2 miljoni eiro.

Puse no saimniecības ganāmpulka – 500 govis – kopš gada sākuma dzīvo jaunajā fermā un otra puse – jau iepriekš izmantotajā fermā. Kā atzīst zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens: «Jau laiku strādājot jaunajā fermā, varu apliecināt, ka bija vērts, jo esam samazinājuši piena pašizmaksu par diezgan lielu procentu. Pateicoties tehnoloģijām, esam samazinājuši izmaksas par barību, ir uzlabojusies govju veselība un esam palielinājuši izslaukuma apjomu. Vēlētos arī pārējām govīm, kas atrodas vecajā fermā, nodrošināt tikpat labus turēšanas apstākļus.»

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: «Neviltots prieks par tik uzņēmīgiem saimniekiem, kas šajos apstākļos spēj veiksmīgi attīstīt saimniecību – tā ir viena no lielākajām un modernākajām piena fermām Latvijā. Tas ir nozīmīgs ieguldījums ne vien pašai saimniecībai, kura iegādājusies jaunas govju slaukšanas tehnoloģijas, bet arī piena nozarei kopumā, jo uzskatāmi parāda kā attīstās piensaimniecība Latvijā – iet roku rokā ar jaunākajām tehnoloģijām, kļūst aizvien mūsdienīgāka.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Pieprasījums pēc kazas piena - lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 29.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gaļas liellopu biznesā saskata lielas izaugsmes iespējas

Laura Mazbērziņa, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iegādājoties zemi, attīstīs bioloģisko vīnogu audzēšanu

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vinteru saimniecības Līgo apgrozījums sarucis

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saimniecība Liepmuiža attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldus rajona Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā miljonu eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Zemnieku saimniecības īpašniece Daina Liepa aģentūrai LETA pastāstīja, ka investīciju projektu iecerēts īstenot ar mērķi uzglabāt pašiem savus graudus. «Mums līdz šim nebija pašiem savas kaltes un pietrūka arī uzglabāšanas jaudas tiem apjomiem, ko mēs ražojam savas cūku fermas nodrošināšanai. Kaltēšana līdz šim bija ārpakalpojums,» teica Liepa.

Viņa pieļāva, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā graudu kaltēšana vairs nebūs ārpakalpojums, bet zemnieku saimniecībai būs iespējams pašai to paveikt. Tomēr plašāku informāciju par projektu viņa nevēlās publiski izpaust.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā Saldus pagasta zemnieku saimniecība «Liepmuiža» izsludinājusi konkursu par graudu pieņemšanas ēkas, graudu kaltes, putekļu mājas, sešu graudu uzglabāšanas tvertņu un autosvaru būvniecību. Konkursā starp trim pretendentiem uzvarējusi kompānija SIA «Voka», kuras līgumcena ir 1 014 938 eiro (838 791 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopībā strādājošie patlaban, visticamāk, nevar cerēt uz jaunām Eiropas Savienības kompensācijām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja ministrs, patlaban piena tirgū cena Eiropā, tajā skaitā, Latvijā nedaudz pieaug. Līdz ar to nav iespējams izmantot argumentu, ka nozarē draudētu krīze. Dūklavs skaidroja, ka arī pastāvot nelielam piena iepirkuma cenu kritumam līdz 5-7%, tas netiek uzskatīt par krīzes pazīmi, bet gan par tirgus situācijas svārstībām.

Dūklavs atzina, ka patlaban Latvijā grūtāk klājas tām piena nozares saimniecībām, kas investējušas attīstībā un līdz ar to ir lielāka piena pašizmaksa. Tomēr neesot zināms, ka kādai piena nozares saimniecībai draudētu bankrots.

Kā ziņots, februāra beigās Dūklavs atzina, ka situācija piena lopkopībā saistībā ar piena iepirkuma cenu straujo kritumu ir kritiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) aplēsusi, ka sausums lauksaimniekiem nodarījis aptuveni 350 miljonus eiro lielus zaudējumus un vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu tos kompensēt, otrdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Lopkopībā, kur zālāju ražība mazinājusies par 54% un nākas tērēt finanšu līdzekļus barības sagādei, aplēsti 100 miljoni eiro zaudējumi. Augkopībā neiegūtie ieņēmumi varētu sasniegt aptuveni 160 miljonus eiro, tajā skaitā 28 miljonu eiro zaudējumi nodarīti augļkopībai. Vēl 92 miljoni eiro aplēsti kā ugunsgrēku radītie zaudējumi mežsaimniecībā.

«Sektoram tas ir ļoti daudz, tas atstāj ļoti ilgstošu ietekmi nākotnē. It īpaši [smagi ir] lopkopības sektorā, jo šobrīd zemnieki dara visu, lai sagatavotu lopbarību. Sekas lopkopībā izpaudīsies ziemas sezonā, piemēram, ja sāks trūkst lopbarība, tad zemnieki būs spiesti izkaut lopus,» sacīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas lopkopībā šis gads Latvijā ir smags, jo sausuma dēļ bija grūtības sagatavot lopbarību, kuras joprojām daudzās saimniecībās trūkst, aģentūrai LETA atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

Viņš teica, ka lopbarības sagatavošanas ziņā situācija dažādos Latvijas reģionos atšķiras, tāpēc ir grūti viennozīmīgi novērtēt situāciju visā valstī kopumā, taču gaļas lopkopībā gads ir smags, jo lopbarība ziemai joprojām trūkst un nav zināms, vai nepieciešamo apmēru izdosies sagādāt.

«Ziemai sagatavot barību bija problēmas. Īpaši Kurzemē, kur šogad bija sausāks, bija problēmas. Vidzemē situācija ir citādāka - neraugoties uz lietaināku laiku, bija vairāk iespējas sagatavot lopbarību,» sacīja Vāgners.

Viņa atzina, ka grūti bija sagādāt ne tikai skābbarību, bet sliktās graudu ražas dēļ arī spēkbarību, tādēļ jau novembrī vai decembrī piena lopkopības saimniecības var izjust spēkbarības cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saimniecībā Dālderi saimnieko visa ģimene

Dienas Bizness, 15.07.2015

Jermaku ģimene – Ivars (no labās), dēls Arnis un Anda apkopj teju pussimtu slaucamu govju

Foto: Māris Krūmiņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bārbeliete Anda Jermaka saimniekošanu piena lopkopībā pamato īsi – negribam, lai bērni brauc uz ārzemēm, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Vecumnieku novada zemnieku saimniecības «Dālderi» īpašnieks Ivars Jermaks bilst, ka atvaļinājumā nav bijis kopš 2003. gada. Ģimene iztiek pašu spēkiem, un saprotams, ka tās ir nepārtrauktas rūpes.

Pienākumi sadalīti katram savi, ņemot vērā prasmes, kas katram tās spēcīgākās. Tētis Ivars ir zinošākais tehniskajos jautājumos, iekārtojis darbnīcu, kurā sava kārtība un nepieciešamais, lai vīru darbus veiktu uz vietas, nevis skrietu meklēt palīdzību lietās, ar kurām pats var tikt galā. Dēls Arnis, kurš absolvējis Saulaines profesionālo vidusskolu, bilst, ka tehnika saimniekošanas apjomiem varētu būt jaudīgāka un jaunāka. Bēdas vien, ja, piemēram, labākajā lopbarības sagādes laikā kaut kas nojūk. «Papīru lietas», kā mēdz teikt, ir mammas Andas pārziņā, jo viņa ir grāmatvede ar stāžu, savulaik strādājusi Bārbeles pagastā padomē. Meita Anda šogad absolvējusi Valles vidusskolas 12. klasi un ļoti labi zina lauku rūpes, kuras uzņemas nekurnēdama un palīdz ģimenes uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemās likmes veicina latu kredītu pieaugumu

Žanete Hāka, 17.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro kursa samazināšanās un latos izsniegto kredītu procentu likmju pazemināšanās veicinājušas latos izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Kredītiestādēs no marta līdz maijam šo kredītu apjoms palielinājās par 6,7%, gada pieauguma tempam maijā sasniedzot 24,8%.

Savukārt kopējo kredītportfeļa sarukumu noteica eiro izsniegto kredītu atlikuma kritums. No marta līdz maijam eiro izsniegto kredītu atlikums samazinājās par 2,1%, bet tā gada krituma temps bija 11,4%. Latos izsniegto kredītu īpatsvars rezidentiem izsniegto kredītu kopapjomā pieauga no 11,2% februārī līdz 11,9% maijā.

Aprīlī un maijā bija vērojama industriālā kredīta atlikuma palielināšanās, bet maijā atjaunojās arī neliels patēriņa kredīta atlikuma pieaugums. Kredītiestāžu kredītportfeļa gada samazinājuma temps maijā sasniedza 12,7%, tomēr, izslēdzot licenci zaudējušo kredītiestāžu datus, tas uzlabojās līdz 6,8% (februārī 8,2%). Kopumā no marta līdz maijam privātajam sektoram izsniegto kredītu kopējā summa samazinājās par 7,4%, bet darbojošās kredītiestādēs – tikai par 0,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēc VID datiem, visvairāk PVN reversā maksājošu uzņēmumu strādā jauktajā lauksaimniecībā (augkopībā un lopkopībā).

Ar šo gadu ir ievērojami palielinājies to preču un pakalpojumu klāsts, kuri tiek pakļauti pievienotās vērtības nodokļa reversajai maksāšanas kārtībai

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2017. gadā PVN reversā kārtībā ir maksājuši 26 846 uzņēmumi no dažādām nozarēm, kas ir vairāk nekā 2016. gadā, kad šādu maksātāju skaits ir bijis 26 310. Tika prognozēts, ka 2018. gadā reversā PVN maksātāju skaits vēl pieaugs, jo šī nodokļu maksāšanas kārtība tiks piemērota visiem būvniecības pakalpojumiem, metālu izstrādājumu, būvmateriālu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos starp ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti to tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015. gada kvotu sistēma piena nozarē tiks likvidēta.

Šādu lēmumu pieņēma Eiropas Parlaments. Pašmāju zemnieki aktīvi gatavojas šim posmam, modernizējot ražošanu, taču joprojām piena nozarē produktivitāte nav sasniegusi ES līmeni.

Pēc kvotu atcelšanas ražotājam pašam būs jāseko līdzi tirgus situācijai un tendencēm un ražošana attiecīgi jāplāno, jo pārdošanas iespējas būs atkarīgas no pieprasījuma. Sagaidāms, ka pēc kvotu atcelšanas konkurence nozarē pastiprināsies, jo tirgū bez ierobežojumiem varēs iesaistīties tuvējo kaimiņvalstu efektīvie ražotāji.

SIA Kalnāji saimnieks Vladislavs Butāns saredz, ka piena iepirkuma cenas var sarukt, tādējādi izturēs tie zemnieki, kas to varēs «pavilkt». Labāka situācija varētu būt tiem ražotājiem, kam nav lielu kredītsaistību, bet pārējiem neklāsies viegli. Tāpat nedaudz vieglāk varētu būt piena lopkopējiem, kam pamatbizness saistīts vēl ar citām palīgnozarēm. To pierādījis pagājušais gads, kad graudu nozarē bija prāvi ieņēmumi, savukārt piena lopkopībā cenas bija zemas. Arī SIA Pampāļi valdes priekšsēdētājs Jānis Vaļko pauda, ka piena lopkopībā pērn nācies strādāt ar zaudējumiem, ko daļēji kompensēja augkopībā sasniegtie rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru