Finanses

Kohēzijas fonds neapcērp finansējumu Latvijai

Aisma Orupe, 22.04.2010

Jaunākais izdevums

Latvija turpinās saņemt ES Kohēzijas fondu finansējumu pilnā apmērā, jo no 2007.- 2009. gadam nav pārsniegta –5% IKP krituma robeža.

Arī pēc Eiropas Komisijas (EK) korekcijām Kohēzijas politikas finansējuma piešķiršanai Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija saņems finansējumu pilnā apmērā. 2006. gada Iestāžu nolīgums starp EK, Padomi un Parlamentu paredz, ka tad, ja 2007.–2009. gadā kādas dalībvalsts kopējā IKP krities par vairāk nekā +/-5 % no kopējā IKP (kas aplēsts, sagatavojot nolīgumu), EK koriģēs 2011. gadam paredzētās summas, kuras minētajam laika posmam attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas.

Tā kā Latvijas IKP samazinājums 2009. gadā ir 4,5% un nepārsniedz -5% noteikto IKP samazinājuma robežu, tad Latvijai piešķirtā summa attiecībā uz 2011. gadu netiks koriģēta, un 2007.-2013.gada plānošanas periodam saglabāsies iepriekš noteikto 3,74 miljardu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Miljardu vērtajās spēlēs Eiropā uzvar lauksaimnieki

Zanda Zablovska, Sandra Dieziņa, Egons Mudulis, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par lielāko ieguvumu Eiropas Savienības 2014. – 2020. gada budžetā tiek atzīts pieaugošais atbalsts lauksaimniekiem, bet par līdzekļiem transporta jomai būs jāpacīnās .

Atbalstu lauksaimniekiem uzsver gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, gan ministriju pārstāvji. Pēc premjera teiktā, neraugoties uz to, ka šis ir pirmais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets, kura apjoms ekonomiskās krīzes dēļ ticis samazināts par 30 miljardiem eiro (21 mljrd. latu), Latvijai izdevies panākt labus nosacījumus. «Latvijai panāktie nosacījumi ir liels ieguvums,» norāda V. Dombrovskis, atgādinot, ka sarunu gaitā Latvijai izdevies savas pozīcijas uzlabot par 707 milj. eiro. «Visstraujāko ienākumu pieaugumu izjutīs tieši lauksaimnieki,» saka V. Dombrovskis. Lauksaimnieki atzīst ieguvumus, taču uzsver – pašlaik svarīgākais ir izsrādāt likumdošanu nākamajiem septiņiem gadiem, kas vienkāršos kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM tērēs gandrīz 19 tūkstošus Kohēzijas fondu atbalstāmo nozaru izpētei

Gunta Kursiša, 11.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) atvēlējusi 18,975 tūkstošus latu Kohēzijas politikas atbalstāmo nozaru priekšizpētei pēc 2013. gada, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

FM izsludinātajā iepirkumu konkursā Priekšizpētes veikšana, organizējot diskusijas, par Kohēzijas politikas atbalstāmajām jomām Latvijā pēc 2013. gada uzvarējusi biedrība Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas studiju Centrs.

Šis bija vienīgais pretendents, kas FM izsludinātajā iepirkumu konkursā iesniedza savu piedāvājumu.

Priekšizpēti līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un KF (Kohēzijas fonds).

DB jau rakstīja, ka Latvijā laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam ES iegulda vairāk nekā 4,6 miljardus eiro reģionālo un sociālo programmu izdevumos. «Pašlaik ir brīdis, kad mēs no jauna definējam Kohēzijas politikas mērķus. Turpmākajiem ieguldījumiem mēs noteiksim mērķi katrā reģionā palielināt nodarbinātību, uzlabot izglītības rādītājus un modernizēt sociālos pakalpojumus, kā arī ieguldīt pārrobežu infrastruktūrās, energoatdevē, tehnoloģijā un inovācijā,» iepriekš norādīja Eiopras Komisijas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Nometņu ielā 21a Kauguros, atklāta jaunuzbūvēta ar biomasu (šķeldu) kurināma katlumāja. Tas ir pēdējo gadu apjomīgākais SIA Jūrmalas siltums investīciju projekts, kas realizēts, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Jaunā šķeldas katlumāja ir viena no modernākajām Baltijas valstīs. Siltumenerģijas ražošanu nodrošinās divi Austrijas uzņēmumā Agro ražoti šķeldas apkures katli ar jaudu 5 MW katrs, kā arī dūmgāzu kondensators ar jaudu 2 MW, ar kura palīdzību atmosfērā tiks izvadīti jau attīrīti dūmi, turklāt attīrīšanas procesā papildus tiks iegūta siltumenerģija. Siltumenerģijas ražošanas process būs pilnībā automatizēts.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver, ka galvenais ieguvums pilsētas iedzīvotājiem būs iespēja samazināt maksājumus par siltumenerģiju.

Sākot no 2015. gada maija, gāzes cenas krituma dēļ Jūrmalas siltums siltumenerģijas tarifu jau ir samazinājis par 23 procentiem, un uzņēmuma veiktie aprēķini rāda, ka šķeldas kurināmais dos iespēju to samazināt visā pilsētā vēl vismaz par pieciem procentiem, skaidro G. Truksnis. Viņš arī piebilst, ka šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā ir videi draudzīgs kurināmais, rada mazāku piesārņojumu vidē, un tas Jūrmalai kā kūrortpilsētai ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dzīve bez ES fondiem – vai esam gatavi pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu revidenti: esošais plānošanas periods uzsākts veiksmīgāk nekā iepriekšējais

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestāde (RI), kas veic neatkarīgu ES fondu finansējuma un citu ārējo investīciju kontroli Latvijā, trešdien, 15. februārī, iesniedza Eiropas Komisijai (EK) pirmo pilno 2014. – 2020. gada plānošanas perioda gada kontroles ziņojumu (GKZ) un atzinumu. Secinājums – esošais plānošanas periods ir uzsākts sekmīgi, informē FM.

«Šis mums ir būtisks gads. Mēs kā ES fondu revidenti un EK uzticības partneri Latvijā ne tikai aizveram iepriekšējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda grāmatu, bet sākam arī jaunu pārbaužu nodaļu no pavisam tīras lapas jau 2014. – 2020. gada plānošanas periodā,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa uzsver, ka šis periods ir iezīmējies ar veiksmīgu iestāžu savstarpējo sadarbību – šajā plānošanas periodā katra dalībvalsts EK vienlaicīgi iesniedz dažādu iestāžu saskaņotu dokumentu paketi.

«Kopumā varam teikt, ka šo periodu uzsākām ļoti labi. Kopējais kļūdas līmenis visos fondos nav lielāks par EK noteikto 2% slieksni, kas nozīmē, ka konstatētās kļūdas apjoms ir pieņemams un nav pamata apšaubīt, ka vadības un kontroles sistēma darbojas pietiekami labi,» komentē RI vecākā eksperte Agnese Abula. Viņa salīdzināja ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (KF) datus ar iepriekšējā perioda sākuma rezultātiem un norādīja, ka šis periods ir sācies veiksmīgāk nekā iepriekšējais. Attiecībā pret citiem fondiem kā Eiropas atbalsta fonds (EAF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (PMIF) un Iekšējās drošības fonds (IDF) kļūdas līmenis ir līdzīgs, tādējādi var secināt, ka kopumā Latvijā ir izveidojusies pieredze fondu atbilstošā ieviešanā, kas ir labs stabilitātes apstiprinājums. «Tas ļauj arī secināt, ka RI auditējamie fondi tiek ieviesti un kontrolēti atbilstoši un mēs kā dalībvalsts spējam būt uzticami partneri EK,» norāda A. Abula.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uzsāk Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanas projektu

Vēsma Lēvalde, 31.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde izsludinājusi iepirkumu procedūru par Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanu no vēsturiskā piesārņojuma.

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18. septembrim. Šīs aktivitātes plānotas ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Vēsturiski piesārņotas vietas - Liepājas ostas Karostas kanāla - attīrīšana ietvaros.

2012. gada 16. jūlijā LSEZ pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) parakstīja līgumu par vēsturiski piesārņotā Liepājas ostas Karostas kanāla sanāciju saskaņā ar Helsinku komisijas Baltijas jūras rīcības plānu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš.

Karostas kanāls ir izveidots starp 19. gs. beigām un 20. gs. sākumu Krievijas impērijas kara flotes vajadzībām. Aptuveni 50 gadu Karostas kanāla teritorija ir bijusi slēgta militāra zona. Šajā laikā padomju militāro spēku darbība ir radījusi un atstājusi nopietnas ekoloģiskās problēmas. Karostas kanāls tika ekspluatēts, neņemot vērā negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi, piemēram, kanālā tika novadītas notekas, kuru piesārņojums ar smagajiem metāliem ievērojami pārsniedza pieļaujamās normas. Šo gadu laikā smago metālu savienojumi ilgu laiku akumulējās Karostas kanāla gultnes nogulumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Dombrovskis: Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī

Natālija Poriete, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūtos skaitļos Latvijai pieejamais Eiropas fondu finansējuma apjoms tiks saglabāts esošajā līmenī – 4,8 miljardi eiro, bet attiecībā uz lauksaimniecību – Latvijai un Baltijas valstīm kopumā finansējums pat palielināsies, atbildot uz DB jautājumu pirms semināra par ilgtspējas finansējumu («A global approach to sustainable finance»), teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - ES budžeta maksājumi nākamgad plānoti 142,1 miljarda eiro apmērā

Žanete Hāka, 11.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma Eiropas Savienības (ES) 2015. gada budžeta projektu, kura saistības plānotas 145,6 miljardi eiro, bet maksājumi - 142,1 miljards eiro, informē EK.

Lielākā daļa saistību ir paredzēti turpmākajiem projektiem, kas padarīs Eiropu ekonomiski spēcīgāku, savukārt aptuveni 40 % no maksājumiem segs ES finansētos projektus no 2007. — 2013. gada finanšu perioda. Komisija ierosina arī vēl par 1 % samazināt darbinieku skaitu, kas ir trešais šāda veida samazinājums trīs gadu laikā.

ES budžetā 28 valstis apvieno nelielu daļu savu resursu, lai dotu maksimālo labumu vairāk nekā 500 miljoniem eiropiešu, norāda ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis. Tas palīdz izvairīties no centienu dublēšanās valstu līmenī un stiprināt visas dalībvalstis, jo kopīgiem centieniem ir labāki rezultāti nekā sadrumstalotai rīcībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lidostu Rīga pārbūvēs par 79 miljoniem eiro

Vēsma Lēvalde, 24.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par būvdarbu veikšanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga uzvarējusi piegādātāju apvienība FCC, Hochtief un ACB, kuru līgumcena ir 79,49 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Uzvarētājs noteikts slēgtā sarunu procedūrā, nepublicējot dalības uzaicinājumu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Uzvarētājs noteikts, izvērtējot četru pretendentu saimniecisko izdevīgumu. Rekonstrukcijau līdzfinansē ES Kohēzijas fonds - Kohēzijas fonda projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība aktivitātes Lidostas infrastruktūras attīstība ietvaros.

DB rakstīja, ka Eiropas Komisija Kohēzijas fonda projektu par lidostas infrastruktūras attīstību apstiprināja pērnā gada jūlijā. Jau vēstīts, ka lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbi ļaus uzņēmumiem tikt pie vairāku miljonu latu vērtiem līgumiem. VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse iepriekš skaidroja, ka visdārgāk šajā projektā izmaksās divu peronu rekonstrukcija, kas attiecīgi ļaus palielināt 2. perona lidmašīnu stāvvietu skaitu no astoņām līdz 13, bet 3. perona - no 11 līdz 22 stāvvietām. Kopumā tiek plānots, ka perona izbūve izmaksās 21 miljonu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Merks par 6,5 miljoniem eiro veiks Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projekta izstrādi un būvdarbus

Žanete Hāka, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments noslēdzis līgumu ar SIA Merks par Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem, informē Rīgas domes pārstāvji.

Kopējā līguma summa ir 6,51 miljons eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rīgas dome 2013.gada 21.janvārī, noslēdzot vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, uzsāka Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta «Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas Rīgas pilsētas Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācija» īstenošanu. Realizējot projektu, tiks rekultivēta atkritumu izgāztuve, pārtraucot turpmākā piesārņojuma izplatību tuvākās apkārtnes pazemes ūdeņos.

Likvidējot degradēto objektu Rīgas pilsētas teritorijā tiks uzlabota pilsētvides ainaviskā struktūra, labiekārtota teritorija un vide padarīta pieejama un draudzīga iedzīvotājiem. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļautu izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājā būvēs biomasas koģenerācijas staciju

Vēsma Lēvalde, 28.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija izsludinājusi slēgtu konkursu par maģistrālo siltumtīklu nomaiņu 2011. gadā un sākusi sarunu procedūru par biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību.

Abus projektus līdzfinansē ES Kohēzijas fonds. Db.lv jau rakstīja, ka SIA Liepājas enerģija 2009. gadā noslēdza līgumu par centralizēto siltumenerģijas pārvaldes un sadales tīklu rekonstrukcija Liepājā, kam plānots trīs miljonus latu liels līdzfinansējums no ES Kohēzijas fonda. Divu gadu laikā plānots rekonstruēt 10 km Liepājas maģistrālo siltumtīklu (tas ir aptuveni 70%). Konkurss izsludināts par plānotajiem darbiem 2011. gadā.

Otra iepirkuma procedūra ir par Biomasas koģenerācijas stacijas būvniecību TEC teritorijā Liepājā, kas nākotnē ļaus mazināt gāzes īpatsvaru kopējā kurināmā bilancē un samazināt tās cenas ietekmi uz siltumenerģijas tarifu. Jaunās stacijas plānotā elektriskā jauda būtu aptuveni 2 MW(megavati), savukārt siltuma jauda ~10MW. Kā vienīgais energoresurss koģenerācijas stacijas darbināšanā būs biomasa jeb šķelda. Arī biomasas koģenerācijas stacijas būvniecībai saņemts ES Kohēzijas fonda atbalsts – līdzfinansējums 2,3 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Karostas kanālu attīrīt vēlas divi pretendenti

Vēsma Lēvalde, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam par tiesībām attīrīt vēsturiski piesārņoto Liepājas ostas Karostas kanālu divi uzņēmumi iesnieguši piedāvājumus.

Projektu Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Pretendentu piedāvājumi atvērti iesniegšanas kārtībā, pārbaudīta to atbilstība konkursa nolikumam un fiksēta piedāvājuma cena. Mēneša laikā tiks izvērtētas izmaksu tāmes un atbilstība tehniskais specifikācijai, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums Karostas kanālā – 780 tūkst. m2 lielā areālā, kā rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā – tiks samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Skonto Būve un Boskalis International B.V tiek pie daudzmiljonu līguma

Vēsma Lēvalde, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par tiesībām veikt Karostas kanāla attīrīšanu uzvarējusi personu grupa SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V..

Tā lēmusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija. Personu apvienība bija viens no diviem pretendentiem, kuri izteica gatavību izstrādāt un īstenot projektu Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanai no vētsuriskā piesārņojuma.

No piedāvājumiem, kuri atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija izvēlējās piedāvājumu ar viszemāko cenu, norāda LSEZ pārvalde. Līgums ietvers gan projektēšanu, gan kanāla sanāciju.

Līgumu ar personu apvienību SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V. plānots noslēgt pēc aptuveni divām nedēļām, kā to nosaka valstī spēkā esošie normatīvie akti. Līdz līguma noslēgšanai iepirkuma summa netiek nosaukta, taču iepriekš paustā informācija liecina, ka projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CFLA izveidojusi klientu apkalpošanas centru

Dienas Bizness, 24.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izveidojusi klientu apkalpošanas centru, kuru plānots atklāt piektdien, 27. martā, informē CFLA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste.

Tādējādi plānots dažādot iespējas saņemt informāciju par pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds) līdzfinansējumu projektu īstenošanai un sniegtu atbalstu projektu īstenošanas procesā.

Anita Krūmiņa, CFLA direktore, par centra izveidi ir gandarīta un skaidro, ka lai arī ES fondu vadībā par prioritāti CFLA izvirzījusi iespēju visu ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas apriti organizēt elektroniski, saruna «aci pret aci» joprojām ir vērtība un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nepieciešams pakalpojums.

Atklāšanas pasākumā piedalīsies pārstāvji no Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un CFLA, centru atklās finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbalsta A.Deglava ielas izgāztuves būvniecības ieceri

Lelde Petrāne, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas Rīgas dome otrdien atbalstījusi Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas būvniecības ieceri, liecina medijiem sniegtā informācija.

Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas trīs aptaujas anketas, no kurām divas bija būvniecības ieceri atbalstošas, bet viena – noraidoša.

Realizējot projektu, patlaban kokiem un krūmiem aizaugušās bijušās izgāztuves vietā Pļavniekos, kvartālā starp Augusta Deglava, Ulbrokas un Ilūkstes ielu līdz 2015.gada beigām tiks izveidota sakopta teritorija 24 hektāru platībā. Turklāt izgāztuves rekultivācijas rezultātā atbrīvotā teritorija perspektīvā ļaus izbūvēt Lielvārdes ielas turpinājumu, nodrošinot infrastruktūras attīstību.

Projekta gaitā atkritumus paredzēts pārvietot uz izgāztuves ziemeļu un centrālo daļu, tad šim atkritumu kalnam tiks ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, bet pēc tam atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu un apzaļumots, nodrošinot iedzīvotājiem atpūtas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas kuģu satiksmes vadības centru modernizēs Hitt &Talsu spriegums

Vēsma Lēvalde, 27.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par Liepājas kuģu satiksmes vadības centra modernizāciju uzvarējusi personu grupa Hitt & Talsu spriegums, ko izveidojusi Holandes sabiedrība HITT Holland Institute of Traffic Technology B.V.un SIA Talsu Spriegums.

Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir aptuveni 1, 23 miljoni latu, kas bija lētākais no diviem piedāvājumiem, liecina IUB informācija. Kuģu vadības sistēmas nomaiņa un modernizācija ir ES Kohēzijas fonda projekta Liepājas osta padziļināšana viena no divām komponentēm. Kuģu satiksmes vadības sistēmas modernizācijas ietvaros plānots uzstādīt jaunus radarus un videokameras, kas ļaus labāk pārskatīt Liepājas ostas akvatoriju – arī Karotas kanālā un Brīvostā, kā arī ir plānota Kuģu satiksmes vadības dienesta telpu renovācija, nepārtraucot ostas darbu.

Liepājas ostas padziļināšanas projektu finansē ES Kohēzijas fonds un līdzfinansē Liepājas speciālā ekonomiskās zonas pārvalde. Projektu plānots realizēt līdz nākamā gada beigām. Tā kopējās izmaksas ir vairāk nekā 22 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu grupa, kas līdz šā gada jūlijam bija pazīstama kā Veolia vides serviss un ir otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgā, noslēgusi iepirkuma konkursu par būvdarbiem, iekārtu un aprīkojuma piegādi jaunajam dalīto atkritumu šķirošanas centram Rīgā, Spilves ielā. Jaunā centra būvniecība ir uzsākta un to veic būvniecības kompānija SIA PICHE.

ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā Dalīti vākto sadzīves atkritumu šķirošanas centra izveide kopumā tiks ieguldīti 984 tūkstoši latu. Atkritumu šķirošanas centru plānots nodot ekspluatācijā šogad.

«Iepirkuma konkursā par tiesībām būvēt un aprīkot jauno atkritumu šķirošanas centru savus pieteikumus kopumā iesniedza četri pretendenti, no kuriem par iepirkuma konkursa uzvarētāju tika atzīta SIA PICHE. Uzņēmums jau ir uzsācis būvdarbus, lai līdz šī gada beigām jaunais atkritumu šķirošanas centrs būtu gatavs. Šķirošanas centrs, kura būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, ļaus pārstrādāt gadā par 3000 tonnām atkritumu vairāk un tas ir nozīmīgs skaitlis, ja mēs runājam par saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi,» sacīja SIA Vides pakalpojumu grupa pārstāvis Andis Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO noslēdzis otro kārtu poligona attīstībā. Projektā kopumā investēti 4,86 miljoni latu, no kuriem 3,1 miljons bija projekta attiecināmās izmaksas. 85% no projekta attiecināmajām izmaksām sedza Eiropas Savienības Kohēzijas Fonds.

2012. gada pavasarī sāktā ES Kohēzijas fonda infrastruktūras projekta ietvaros veikti vērienīgi darbi politgona infrastruktūras izveidošanā un sakārtošanā – tostarp izveidojot virkni objektu, ēku, laukumu, ceļu, novietņu, drošības elementu, mehānismu un tehnikas uzturēšanas punktu u. c.

Poligona attīstības 1. kārta ilga gandrīz 15 gadus kopš 1997. gada, kad Rīgas un Stopiņu pašvaldības vienojušās, ka no padomju laikiem mantotā atkritumu izgāztuve Getliņos jāpārvērš par mūsdienīgu atkritumu pārstrādes poligonu. Savukārt otrā kārta poligona attīstībā un infrastruktūras izveide ir nepieciešama, lai nodrošinātu tā attīstību tālākā nākotnē atbilstoši vides standartiem, skaidroja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš īsteno apjomīgus projektus un aizdod darbiniekus pastarīša iepirkuma glābšanai

Egons Mudulis
, 14.08.2014

Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība. Latvijas dzelzceļā valda pārliecība, ka uzņēmuma neizdarība nebūs tas iemesls, kāpēc varētu kavēties vērienīgais Rīgas Brīvostas pārvaldes Krievu salas projekts - ogļu pārkraušanas pārcelšana no centra uz Daugavas kreiso krastu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošajos infrastruktūras projektos klupšanas akmeņus neredz; arī elektrifikācijas projekts tiek virzīts uz priekšu

Pretstatā no koncerna savulaik nošķirtajai valsts a/s Pasažieru vilciens, kam līdz šim veiksmīgi padevies vienīgi izgāzt savu vienīgo vērienīgo iepirkumu – jaunu vilcienu iegādi – valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) ne tikai veiksmīgi izdevies īstenot tikpat apjomīgus projektus, bet arī aizdot pāris darbiniekus pastarīša iepirkuma glābšanai, kā arī atvēzēties uz teju tikpat iespaidīgu projektu kā Rail Baltica II elektrifikāciju.

Projekti nepieciešami

Ventspils virzienā, kurā strādājam, jaudu trūkums gan nav bijis izjūtams, taču virzienā uz Rīgu LDz infrastruktūras īstenojamie projekti dos lielu pienesumu caurvedes spēju palielināšanā, norāda privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Jānis Blāze. Infrastruktūras jaudas visu laiku ir radījušas galvassāpes, atzīst otra privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis. Un ir tikai loģiski, ka, maksājot par infrastruktūras izmantošanu, pretī tiek uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Piemēram, nesen atklātais 301. ceļš jau šobrīd atvieglo Riga Fertilizer Terminal minerālmēslu kravu piegādi uz Kundziņsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzējot tomātus, Getliņi EKO cer iztikt bez tarifu paaugstināšanas

Gunta Kursiša, speciāli DB, 11.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jauni risinājumi Getliņi EKO ir nepieciešami, lai nenāktos paaugstināt atkritumu apsaimniekošanas tarifu iedzīvotājiem,» maksas par atkritumiem saglabāšanos sola Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

«Uzņēmums, izmantojot elktroenerģijas pārveidošanu siltumā, meklē jauunus veidus kā paaugstināt peļņu,» Db stāsta A.Ameriks.

No 2012.gada atkritumu glabāšanas maksa apsaimniekošanas uzņēmumiem par 1 tonnu paaugstināsies līdz 7 latiem – pērn tie bija 3 lati par 1 tonnu. 2009.gadā Getliņi EKO peļņa samazinājās par 28% salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

DB jau vēstīja, ka siltumnīcas Getliņos varētu sākt darbu no 1.jūlija, bet ražošana turpmāk – nākamajos gados, notiktu sezonā no marta līdz novembrim.

Pirmajā siltumnīcu kārtā tomātus audzēs 3.5 tūkstošos kvadrātmetru platībā. Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns stāsta, ka orientējošā tomātu ražība ir 50-70 kilogrami no kvadrātmetra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pašvaldībām energoefektivitātes pasākumu īstenošanai būs pieejami 31,4 miljoni eiro

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2014.-2020.gadam pašvaldībām energoefektivitātes pasākumu īstenošanai Latvijā, būs pieejams finansējums 31,4 milj.eiro apmērā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

ES fondu līdzekļi būs pieejami pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai atbilstoši pašvaldību integrētās attīstības programmām, pašvaldību ēku renovācijai un rekonstrukcijai energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācijai, kā arī, veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu ēkās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš atzīmē, ka būtiski ir neapstāties pie jau sasniegtajiem rezultātiem pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanā. Līdz šim VARAM atbalstu pašvaldībām energoefektivitātes pasākumiem sniedza Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros. Tā kā šī finanšu instrumenta resursi ir ierobežoti, turpmākajos gados tieši ES fondu finansējumam būs izšķiroša loma pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes palielināšanā. VARAM politika ir novirzīt šo atbalstu ne tikai attīstības centriem, bet arī 89 mazajām pašvaldībām, kas iepriekš nebija plānots. Vienlaikus pašvaldību energoefektivitātes programmu radītais pieprasījums varētu stimulēt uzņēmējus Latvijā attīstīt būvmateriālu un pasīvo ēku ražošanu, pieļauj ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru