Jaunākais izdevums

Koka ēku konstrukciju ražotāji Latvijā izjūt pasaules globālo un arī lokālo noieta tirgu procesu ietekmi, nemitīgi tiem pielāgojoties, saglabājot konkurētspēju.

Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai noteiktie valstu ierobežojumi, Krievijas invāzija Ukrainā, tai sekojošā Krievijas un Baltkrievijas koksnes izstrādājumu diskvalifikācija no Eiropas tirgus, pēdējos gadu desmitos nepieredzētās inflācijas lēciens, kā ierobežošanai eirozonas un citu valstu centrālo banku pieņemtie lēmumi par procentlikmju paaugstināšanu ir mainījuši situāciju ārvalstu tirgos un likuši mainīties arī koka ēku ražotājiem Latvijā. Vienlaikus koka izmantošanā būvniecībā Latvija būtiski atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs.

Kronas vājums

„Līdztekus minētajiem nozares ietekmētājiem pašlaik ir vēl viena no lielākajiem koka ēku noieta tirgiem Eiropā — Zviedrijas nacionālās valūtas — kronas vājums,” norāda SIA Pavasars Housing Construction valdes loceklis Inguss Pavasars. Viņš skaidro, ka situācijā, kad ražošanas izmaksas ir pieaugušas, bet kronas vērtība sarukusi, Latvijas izstrādājumi Zviedrijā ir kļuvuši dārgi. „Risinājums ir citi noieta tirgi un ražotās produkcijas maiņa — ražojot preces ar augstāku pievienoto vērtību (pārejot uz pilnu modulāro sistēmu, kur viss tiek paveikts ražotnē, būvlaukumā notiek tikai montāža), ar kuru nopelnīt varēs mazāk, bet varēsim turpināt ražot,” tā I. Pavasars. Viņš uzsver, ka lielākais akcents tiek likts uz eirozonas valstu tirgiem — Vāciju, Nīderlandi, Īriju. „Somijas tirgus diemžēl mums ir slēgts, jo tur priekšā ir Igaunijā strādājošie koka ēku ražotāji,” uz jautājumu par tuvāko eirozonas tirgu Somiju atbild I. Pavasars. Viņš atzīst, ka cerības tiek liktas uz Eiropas Savienībā esošo, bet eirozonā neietilpstošo Dānijas tirgu, kā arī ES pametušās Lielbritānijas tirgu.

„Latvijas tirgū praktiski nav iespēju strādāt, jo to liedz ēnu ekonomika un banku politika, kuras jaunu māju novērtē zemāk par tās pašizmaksu,” uz jautājumu par Latvijas tirgus iespējām atbild I. Pavasars. Viņš atzīst, ka Latvijā pieaugušās darbaspēka izmaksas arī mudinājušas atrast risinājumus, lai saražotās ēkas montāža varētu tikt īstenota ātrāk, tādējādi samazinot darbinieku komandējumu laiku un arī izmaksas. „Jo gatavākus modeļus saražojam rūpnīcā, jo ātrāk var paveikt to montāžu,” skaidro I. Pavasars. Viņš norāda, ka izmaksu noturēšanā ļoti palīdz robotizētas līnijas, kādas ir logu ražošanai. „Lielākā priekšrocība - glābiņš, ka uzņēmums nav apgrūtināts ar banku kredītiem, jo euribor likmju pieaugums būtiski sadārdzina kredītresursus visiem - gan ražotājiem, gan projektu attīstītājiem un to izmantotājiem,” tā I.Pavasars.

Viņš atzīst, ka pašreizējā situācijā nav iespējams prognozēt, cik tad konkrētā ēka (būve) pasūtītājam galu galā izmaksās, jo centrālo banku likmes visu laiku turpina pieaugt un nav zināms, kad šis process apstāsies. „Tieši šī iemesla dēļ arī ne vienā vien valstī — potenciālā Latvijas ražoto produktu noieta tirgū - netiek pieprasītas un izsniegtas būvatļaujas, pieprasīti un izsniegti kredīti attiecīgu projektu īstenošanai,” skaidro I. Pavasars. Viņš atzīst, ka šādā situācijā ir grūti prognozēt nākotni, kaut arī ekonomikā jau vienmēr esot situācijas, kad vienā brīdī iet augšā, pēc tam - lejā un pēc tam atkal – augšā.

Visu rakstu lasiet 9.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Recesiju var apturēt arī energoefektīvas mājas

Māris Ķirsons, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajai valdībai ir lieliska iespēja īstenot dzīvē reālu un ar saturu piepildītu ekonomikas transformāciju, tādējādi slāpējot vai pat pilnībā apturot jau novēroto IKP kritumu, kā arī saglabājot un pavairojot darba vietas un nodokļu ieņēmumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš norāda, ka, lai to īstenotu, ir nepieciešama pragmatiska rīcība pensiju kapitāla naudas plūsmas pārvirzīšanai no vērtspapīriem uz reāliem aktīviem — zemi, mežiem, energoefektīvām mājām, vienlaikus ar nodokļu instrumentiem balinot privātmāju būvniecības segmentu.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar koka izmantošanu ēkās Latvijā?

Būvniecība visā Rietumeiropā, ASV, kā arī Ķīnā ir bijis viens no būtiskākajiem IKP izaugsmes dzinējspēkiem, vienlaikus esot arī liels darba devējs un nodokļu maksātājs. Turklāt tam ir multiplicējošais efekts attiecībā uz būvmateriālu ražošanu, kā arī ar būvniecību saistītiem pakalpojumiem. Arī Latvijā būvniecība ir būtisks iekšzemes kopprodukta ģenerators un nodarbinātājs. Eiropas Savienības Zaļais kurss, būtībā prasot samazināt CO2 izmešus visās sfērās, tostarp būvniecībā, rada vēl lielāku priekšrocību tieši vēl lielākai koka izmantošanai būvniecībā. Tādējādi būvniecības nozare no siltumnīcefekta gāzu emisiju avota pārtaps par oglekļa piesaistītāju, kā tas izklāstīts Eiropas mēroga iniciatīvā (Jaunais Eiropas Bauhaus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Meža nozare Latvijā – augsts potenciāls, jāpielāgojas laikmetam

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar "Zaza timber" zīmolu strādājošo trīs Jelgavas novada uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 6,33 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2021.gadā, informē "Zaza timber" pārstāvji.

Tostarp līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja SIA "Zaza timber production" apgrozījums pērn palielinājās par 30% un sasniedza 3,42 miljonus. Uzņēmums gadu noslēdza ar 384 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 290 000 eiro peļņai 2021.gadā.

"Zaza timber" pārstāvji norāda, ka 2022.gadā uzņēmums veica ievērojamas investīcijas ražošanas kvalitātes sistēmas attīstībā, kvalificētu speciālistu piesaistē, ražošanas efektivitātes uzlabošanā un jaunās pēcapstrādes iekārtās. Pērn "Zaza timber production" eksportēja uz Norvēģiju, Spāniju, Dāniju, Andoru, Baltijas valstīm un citur.

Tikmēr projektēšanas uzņēmuma SIA "Zaza timber engineering" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 22% un bija 181 000 eiro. Uzņēmums gadu noslēdza ar 21 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 383 eiro peļņai gadu iepriekš. Pērn uzņēmums paplašināja komandu un investēja datoru veiktspējā un programmnodrošinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investē 2,5 miljonus eiro ZAZA TIMBER Production rūpnīcas jaunajā korpusā

Db.lv, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti

Db.lv, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teikas apkaimē topošā biznesa centra Gustavs pirmā ēka, kas būs sešus stāvus augsta un būvēta atbilstoši augstākajām “BREEAM New Construction Excellent Fully fitted” sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā, savas durvis vērs šī gada pavasarī.

Attīstītājs “Galio Group” ir saņēmis būvatļauju arī otrās ēkas būvniecībai, kas tiks uzsākta pie noteikta noslēgto nomas priekšlīgumu skaita. Jau šobrīd potenciālie nomnieki, kuri meklē modernas biroja telpas atbilstoši augstākajiem labbūtības standartiem, ir jau sākuši izrādīt savu interesi.

Biznesa centru Gustavs veidos trīs biroja ēkas. Pirmās ēkas būvniecība virzās finiša taisnē, lai jau šajā pavasarī tās enkurnomnieks – SEB Global Services – nodrošinātu vietu vairāk nekā 1100 darbiniekiem. SEB Global Services nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platību. Uz ēkas jumta izvietoti saules paneļi, un ēkas būvniecībā izmantoti ilgmūžīgi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodota jaunā un modernā biznesa centra “GUSTAVS” pirmā ēka Gustava Zemgala gatvē, kuras kopējā platība ir apmēram 20 700 kvadrātmetri. Ēkas enkurnomnieks ir “SEB Global Services”, kas nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetrus.

Nomnieku sarakstu papildinājuši arī pārtikas mazumtirdzniecības tīkls “Rimi Latvia” ar “Rimi Mini” veikalu, un Latvijā pirmais pusdienu restorāns “iLunch”.

Biznesa centra Gustavs pirmo ēku plāno atklāt pavasarī  

Teikas apkaimē topošā biznesa centra Gustavs pirmā ēka, kas būs sešus stāvus...

Ekspluatācijā nodotā ēka ir sešus stāvus augsta ar divu līmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektrisko automašīnu uzlādes iespējām, dušas telpām, ģērbtuvēm, kā arī speciālām telpām darbinieku labbūtībai. Ēka būvēta atbilstoši augstākajām "BREEAM New Construction Excellent Fully fitted" sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā un būvniecībā izmantoti ilgmūžīgi risinājumi. Uz ēkas jumta izvietoti saules paneļi.

“Projekts paredz trīs ēkas, tāpēc pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā ir ļoti nozīmīgs brīdis mums kā nekustamā īpašuma attīstītājam, jo “GUSTAVS Biznesa centrs” ir mūsu debijas projekts Latvijā. Kopš būvniecības uzsākšanas 2021. gada augustā, esam iekļāvušies noteiktajos termiņos – tas ir noticis, pateicoties lieliskai sadarbībai ar mūsu partneriem. Esam arī priecīgi, ka pirmās ēkas nomnieku loku papildinājuši tādi uzņēmumi kā “Rimi Latvia” un “iLunch”, kas gan darbiniekiem, gan apkaimes iedzīvotājiem piedāvās iespēju gan iepirkties, gan ieturēt gardas maltītes. Mūsu mērķis – piedāvāt modernas un energoefektīvas telpas – paliek nemainīgs un turpinām darbu arī pie nākamo ēku būvniecības uzsākšanas tuvā nākotnē,” komentē Kaspars Beitiņš, "GALIO Development" valdes loceklis Latvijā.

"Esam gandarīti, ka Rīgā, Latvijā, atklājam pirmo iLunch restorānu, kas ir ikdienas pusdienu restorāns. “iLunch” ir jauns, ļoti strauji augošs inovatīvs restorānu biznesa koncepts, uzņēmums ar vairāk nekā 20 vietām Lietuvā un aktīvi paplašināmies arī Latvijā, Rīgā. Mēs piedāvāsim Rīgas iedzīvotājiem darbadienu pusdienas, kuras viņi varēs baudīt katru dienu no pirmdienas līdz piektdienai trīs veidos: pusdienojot restorāna telpās, paņemot pusdienas līdzi un pasūtot, izmantojot populārākās piegādes platformas Rīgā uz birojiem vai mājām, kas ir mūsu pirmās “iLunch” atrašanās vietas diapazonā," saka Donatas Vaitasius, “iLunch” izpilddirektors.

Kā iepriekš ziņots, ēkas būvniecība tika uzsākta 2021. gada augustā, kad par būvniecības partneri tika izvēlēta būvkompānija “Merks”. "GUSTAVS" biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA "Vilnis Mičulis". Būvuzraudzību nodrošināja SIA "Būvuzraugi LV".

Nekustamā īpašuma attīstītāja “GALIO GROUP” biroja ēku portfolio ietilpst tādi veiksmīgi realizēti projekti kā, piemēram, “S7”, “Freedom 36” un “Wave”. Savukārt komerctelpu projekts “Kintu 11” Viļņā un tirdzniecības centrs “Stock-O” Klaipēdā jau ir nodoti ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecības nozarei jāapsteidz laiks, lai atgūtu labo vārdu

Gunita Kuļikovska - Ķiesnere, arhitekte, uzņēmēja, Vidzemes Augstskolas Jaunās Būvniecības skolas vadītāja, 01.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē.

Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.

Kā tad ar labo slavu?

Reputācija ir salīdzināms jēdziens: nozares atpazīstamību un prestižu nosaka un ietekmē citu nozaru attīstība. Piemēram, par darbaspēku cīnās gandrīz visas zināšanu ietilpīgās nozares. Visos būvniecības posmos industrijai nepieciešami speciālisti, kuri darbojas saskaņā ar klimata neitralitātes principiem un ir spējīgi operēt mūsdienīgā, digitālā un inovatīvā vidē. Par studējošajiem visos līmeņos būvniecības nozare konkurē ar IKT nozari, taču būvniecība nozīmē daudz lielāku atbildību, neskaidrību un tirgus sadrumstalotību, kas ietekmē karjeras izvēli. Bet izaicinājumi vienlaikus ir arī iespējas. “Jaunās būvniecības skolas” sadarbības partneru lokā ir patiešām progresīvi, uz izaugsmi vērsti uzņēmumi. Latvijā strauji attīstās tie būvniecības sektora uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, integrē ilgtspējības principus, iet līdzi digitālajam un tehnoloģiju laikam, cienot un respektējot savus darbiniekus. Mūsu uzdevums ir sagatavot vidi šādu speciālistu apmācībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Rail Baltica projektu, lidostā Rīga noslēdzies būtisks infrastruktūras būvniecības posms – pabeigta dzelzceļa stacijas ēkas un līdzās esošo estakāžu pāļu izbūve.

Tie kalpos kā stingrs pamats pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūvei Baltijā. Topošajai Rail Baltica stacijai un estakādei pie lidostas Rīga kopumā izbūvēti 534 pāļi.

Pa estakādi, uzbērumu un pārvadiem nākotnē kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju un Rīgas centru, veidojot savienojumu ar Baltiju un visu Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, paceļot 4.5 kilometrus garu sliežu ceļu virs zemes, lai netraucētu auto satiksmi uz lidostu. Konkrētajā zonā pie lidostas sliedes pacelsies 13 metrus virs zemes. Arī izteiksmīgais jaunās Rail Baltica stacijas ēkas siluets sliesies augstu virs zemes.

“Rail Baltica būvniecībā Latvijā ir labs progress - aktīvi būvdarbi notiek abās starptautiskajās stacijās, kas ātrgaitas dzelzceļa līnijā ir inženiertehniski sarežģītākās būves un infrastruktūras kopums,” skaidro uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Teikas rajonā atklāta SEB Global Services biznesa pakalpojumu centra Rīgā jaunā biroja ēka GUSTAVS, kurā zem viena jumta strādā aptuveni 1200 uzņēmuma darbinieku.

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Jaunā biroja plašās un daudzfunkcionālās iespējas radītas ar uzsvaru uz darbinieku labbūtību. GUSTAVS ir aktivitātēs bāzēts birojs ar atvērtu plānojumu un daudzveidīgām darba vidēm. Tas nozīmē, ka darbinieki nav piesaistīti kādai konkrētai vietai, bet var izvēlēties veicamajam uzdevumam piemērotāko vidi. Piemēram, ja veicams darbs, kas prasa koncentrēšanos, pieejama klusā zona. Savukārt tikšanos ar kolēģiem visērtāk rīkot sadarbības zonā.

Jaunajā ēkā nav iekārtoti atsevišķi kabineti vadītājiem – tie ikdienā strādā kopā ar savām komandām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bez butaforijas, cauri birokrātijai - Hāmaņa muižas atdzimšana

Monta Šķupele, 26.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četrus gadus ilgušiem atjaunošanas darbiem Āgenskalnā, Slokas ielā atklāta vēsturiskā Hāmaņa muiža. Tas ir prasījis ne vien ievērojamas investīcijas, bet arī pacietību izlauzties cauri birokrātiskiem šķēršļiem, lai radītu augstvērtīgu arhitektūru.

Ugunsgrēkā daļēji izpostīto ēku, kas celta 1886.gadā, Vidiņu ģimenes uzņēmums SIA Ad Verbum iegādājās Rīgas domes izsludinātajā izsolē 2019.gadā. “Tas, protams, ir samērā interesanti, un maz sakara tam ir ar biznesa domāšanu. Rīgas dome bija izsludinājusi Hāmaņa muižiņas izsoli. Mana māsa atsūtīja ziņu, un es teicu - aizejam apskatīties. Te viss, protams, bija cik nu var bēdīgi būt. Ņemot vērā, ka mūsu pieredze ar koka ēkām ir samērā plaša, tad mēs redzējām, kā te varētu būt, ja ķertos klāt. Pieteicāmies izsolei, un izrādījās, ka bijām vienīgie, un tad jau vairs nebija atkāpšanās ceļa. Un ļoti drīz pēc tam arī sākām atjaunošanas procesu,” stāsta viens no Hāmaņa muižas īpašniekiem Viestarts Vidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas un kultūras augstskola pārceļas uz jaunām telpām Grīziņkalnā

Db.lv, 19.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas un kultūras augstskola iegādājusies daļu ēkas Pērnavas ielā 62 un, noslēdzoties apjomīgiem remontdarbiem, pārceļas uz jaunām telpām.

Augstskola šī gada semestri noslēgs jaunajās mājās, kurās izvietotas auditorijas, laboratorijas, bibliotēka un citas telpas. Jaunā augstskolas māja atrodas Grīziņkalnā - Rīgas apkaimē, kas aktīvi attīstās, vienlaikus saglabājot arī vēsturiskās koka ēkas.

Ēkas daļu Pērnavas ielā 62 augstskola iegādājās jau 2019. gadā. Kopumā projektā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro.

Iekštelpu dizaina risinājumu izstrādē piedalījušies studiju programmas “Interjera dizains” studenti un absolventi, kā arī programmas direktore Ksenija Miļča. Visi ēkā izvietotie apgaismojuma risinājumi ir energoefektīvi un videi draudzīgi.

Ekonomikas un kultūras augstskolas rektore Dr.oec., asociētā profesore Oksana Lentjušenkova uzsver: “Jaunā ēka ir ļoti pārdomāts un ilgstoši plānots solis. Tā vienlaikus ir gan dāvana mācībspēkiem, darbiniekiem un studentiem augstskolas 25. gadu jubilejā, ko svinēsim jau nākamgad, gan ieguldījums Latvijas tautsaimniecības un Rīgas attīstībā, sekmējot Grīziņkalna pievilcību un vēl vienas radošas telpas attīstību, kura pulcēs jaunus talantus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunās mājvietas Mārstaļu ielā 6 pagrabā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, RMM, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), būvniecības uzņēmums AS “UPB” iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām, 100 epizodēs liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu un izgaismojot radošuma cilvēciskos aspektus. Radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā – par to klasiskos pētniecības avotos tiek runāts ļoti skopi.

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” muzeja apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī pašiem gūt iedvesmu radīšanai. Tā būs ļoti mūsdienīga un ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, kā arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Patlaban noslēgumam VNĪ izsludinātais iepirkums jaunās ekspozīcijas objektu radīšanai, pretendenti pieteikumus vēl var iesniegt līdz 12.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja apmeklētājiem ir iespēja apskatīt Baltijā lielāko, modernāko un apjomīgāko dzelzceļa maketu ar digitalizētu vadības kustību.

44 m2 lielais, unikālais dzelzceļa makets, kur vairums detaļu ir roku darbs, tapis vairāku gadu garumā, iesaistoties dzelzceļa modelisma entuziastiem no Latvijas un Čehijas.

Modeļa mēroga proporcijas ir 1:87 un tas sastāv no 200m gariem sliežu ceļiem, precīzām dzelzceļa staciju kopijām, 61 sliežu pārmijas, 47 luksoforiem un citiem dzelzceļa infrastruktūras elementiem. Maketā ir atveidots arī neliels pilsētas kvartāls, baznīca, Tukuma lidlauks, dažādas ēkas un tilti.

“Mūsu mērķis bija izveidot nevis abstraktu maketu, bet tādu, kurā redzama Latvijas ainava, ar precīzām dzelzceļa staciju kopijām – Tukums II, Spāre un Līvbērze, tostarp, ar sliežu ceļu izvietojumu, luksoforiem, palīgēkām. Arī kustība ir kā uz īsta dzelzceļa. Profesionāls dzelzceļnieks, skatoties, piemēram, uz gulšņu izvietojumu stacijās sapratīs, ka maketu ir veidojis dzelzceļa zinātājs. Tur, kur jābūt koka gulšņiem, piemēram, zem pārmijām, tur ir koka gulšņi, kur jābūt betona gulšņiem – tur ir betona gulšņi,” maketu raksturo muzeja direktore Ieva Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāta vidusskola Patnis, kas Latvijā darbojas jau 30. gadu, investējot nepilnu pusmiljonu eiro pirmajā būvniecības kārtā, paplašina savu darbību, uzsākot jaunas ēkas būvniecību.

13. jūnijā ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula. Jaunā ēka tiks veidota, integrējot ilgtspējīgus risinājumus gan komunikācijās, gan iekštelpu interjerā. Projektu realizē arhitektu birojs “ar.4”, ko vada arhitekts Andris Vītols, projekta arhitekte - Ieva Spriņģe.

Būvniecība plānota divās kārtās – pirmā kārta tiks uzsākta šajā vasarā un plānots, ka nākamā mācību gada pēdējo zvanu skolēni varēs sagaidīt jau jaunajā ēkā. Katrā no kārtām plānots izbūvēt aptuveni 300 kvadrātmetru platību. Izmantojot koka konstrukcijas, ventilāciju ar rekuperāciju, kā arī apkures sistēmu ar siltumsūkni, tiks nodrošināta gan samazināta CO2 pēda, gan iespēja skolēniem uzturēties labi ventilētās telpās visa mācību gada garumā, kas pozitīvi ietekmes koncentrēšanās spējas un samazinās vīrusu izplatības riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Eksporta un inovācijas balvai 2023 izvirzīti deviņi jauni tūrisma produkti

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā "Melnsila kvartālā" atzīmēti dzīvojamās ēkas Kristapa ielā spāru svētki, informē projekta attīstītāji.

Desmit dzīvokļu māja ir trešā un noslēdzošā būve projektā "Melnsila kvartāls", kas ietver dzīvojamo kvartālu Kristapa un Melnsila ielu krustojumā un, kur iepriekš jau rekonstruētās divas koka ēkas.

"Zaļais vainags, kas augstu pacelts virs mājas jumta, simbolizē viena liela būvniecības posma noslēgumu. Jau pavisam drīz Āgenskalns leposies ar vēl vienu energoefektīvu dzīvojamo māju ar sakoptu un labiekārtotu piemājas teritoriju," stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma IMMOSTATE vadītājs Vestards Rozenbergs.

"Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada jūnijā, bet jau tagad 40% dzīvokļu ir rezervēti. Pircēji ļoti atzinīgi novērtē dzīvojamās mājas moderno arhitektūru, tās atrašanās vietu Āgenskalnā un privātumu, ko nodrošina tas, ka ēkā ir 10 dzīvokļi un tā izvietota slēgtā pagalmā. Šis projekts var lepoties arī ar rūpīgi izstrādātu dzīvokļu interjera dizainu. Klientiem patīk ārtelpas zonas pie divlīmeņu dzīvokļiem, tie rada gandrīz privātmājas sajūtu, esot pašā Āgenskalna centrā. Un iespēja novietot automašīnu pie sava dzīvokļa durvīm ir liela ērtība."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jūrmalas Vēsturiskās arhitektūras balvas 2023 uzvarētāji

Db.lv, 29.09.2023

Pirmo vietu žūrijas kopvērtējumā ieguva dzīvojamās mājas Dzintaru prospektā 41 rekonstrukcijas projekts.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden jau otro gadu pasniegtas Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas, lai atzīmētu iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunotās, restaurētās un pārbūvētās kultūrvēsturiskās ēkas Jūrmalā.

Par uzvarētāju atzīta senas zvejnieku mājas rekonstrukcija Dzintaru prospektā 41.

Žūrijas komisija, izvērtējot vēsturiskās ēkas atbilstību oriģinālam un kultūrvēsturiskās substances klātbūtni, izvēlējās trīs laureātus. Visām trim ēkām ir arhitektūras pieminekļa statuss.

Pirmo vietu žūrijas kopvērtējumā ieguva dzīvojamās mājas Dzintaru prospektā 41 rekonstrukcijas projekts, kura autores ir arhitekte Liene Griezīte un Aiga Rozentāle Baiža. Šis ir viens no retajiem Jūrmalas zvejnieku māju apbūves paraugiem, kur to atjaunošanā izmantota visa vēsturiskā substance. Arhitektes neslēpj gandarījumu par paveikto, tomēr norāda uz ēku īpašnieka neatsveramo lomu mantojuma saglabāšanā: “Projektēšanas un būvniecības procesā arhitekta lielākais ieguvums ir projekta pasūtītāja viedā attieksme pret vēsturi, vietu, materiālu un detaļām, līdz ar to par realizācijas nozīmīgākajiem autoriem uzskatāmi paši ēku īpašnieki.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs “Lords LB Asset Management” saņēmis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atļauju “Preses Nama Kvartāla” otrās kārtas būvniecības uzsākšanai, kurā paredzēts būvēt deviņu stāvu multifunkcionālu biroju centru, integrējot tajā arī modernu izglītības iestādi.

Jau ziņots, ka 2022. gada sākumā attīstītājs saņēma būvatļauju otrās kārtas projektēšanai. Pēc projektēšanas un būvdarbu nosacījumu izpildes ir izsniegta atļauja būvniecības uzsākšanai. Tuvākajos mēnešos attīstītājs plāno izziņot iepirkumu par būvniecības darbu veikšanu. Pēc iepirkuma rezultātu izvērtēšanas un apstiprināšanas būvdarbi varētu sākties 2023. gada beigās.

Arhitektoniskās vīzijas autori ir starptautiski atzīti arhitektu biroji – dāņu speciālisti “PLH Arkitekter” un Andra Kronberga vadītais “Arhis Arhitekti”.

Otrā projekta attīstības kārtā ietilps A klases birojs ar plašām telpām 26 600 m2 platībā un 5000 m2 plaša moderna izglītības iestāde ar divu līmeņu terasēm un sporta zāli. Otrās kārtas ēkas ieskaus labiekārtota Zunda kanālmala un apkaimes infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot atbilstību augstākajiem ilgtspējas standartiem, Linstow Baltic attīstītais Satekles Biznesa centrs oktobrī ieguvis plānotos BREEAM sertifikācijas projektēšanas posma sertifikātus.

Tie piešķirti divām biznesa kompleksa daļām, un abi ir sasnieguši līmeni “izcili” (Outstanding). Pašlaik Latvijā nav citu ēku ar tik augstu BREEAM vērtējumu.

Viens BREEAM sertifikāts ar novērtējumu “izcili”, sasniedzot 89,9%, ir piešķirts ēkai Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kura pēc uzbūvēšanas kļūs par AS SEB banka galveno biroja ēku Latvijā. Otrs sertifikāts ar novērtējumu “izcili” un 89,2% ir piešķirts līdzās topošajām ēkām Ernesta Birznieka-Upīša ielā un Dzirnavu ielā, kuru telpas 2200 m2 platībā jau ir atvērtas jaunu nomnieku pieteikumiem.

Linstow Baltic Projektu attīstības direktors Andis Kublačovs: “Satekles Biznesa centra projekts jau tā metu konkursa stadijā un atbilstoši ģenerālnomnieka AS SEB banka prasībām paredzēja augstāko kvalitātes standartu apvienošanu ar izciliem ilgtspējas risinājumiem. Mūsu ambīcijas ir radīt mūsdienīgu, komfortablu, patīkamu un arī ilgtspējīgu darba vidi gan jauno biroju darbiniekiem, gan to apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība pēc BREEAM ēku sertifikācijas sistēmas BREEAM International New Construction 2016 par projektēšanas posmu ar līdz šim augstāko novērtējumu Latvijā mums sniedz lielāku ticamību, ka šo līmeni izdosies noturēt arī būvniecības laikā līdz pat noslēdzošo BREEAM sertifikātu saņemšanai jau pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā. Vēlos teikt lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā, – šo izcilības līmeni mēs esam sasnieguši kopā!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cross Timber Systems maina īpašnieku

Db.lv, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas masīvkoka paneļu ražotnei SIA “Cross Timber Systems” notikusi īpašnieku maiņa, un 67,04% uzņēmuma daļu šobrīd pieder SIA “CLT Profi”.

Līdz šim galvenais ražotnes daļu turētājs bija holdinga kompānija “Skonto Group”. Iegādes procesu konsultēja revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmums “KPMG Baltics” un darījumam nepieciešamo finansējumu nodrošināja aizdevējs “BluOr Bank”.

“CLT Profi” nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Uzņēmums ir lielākais masīvkoka paneļu eksportētājs Latvijā, ārvalstīs realizējot 99% produkcijas. Jau līdz šim uzņēmums nodrošināja lielāko daļu ražošanas apjoma “Cross Timber Systems” ražotnē, kuras darbība tika uzsākta 2015. gadā. Ražotnes kopējā platība aizņem 10000 m2 un uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 60 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru